Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62016TA0125

    Lieta T-125/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. decembra spriedums – Léon Van Parys/Komisija (Muitas savienība — Ekvadoras izcelsmes banānu imports — Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu — Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas — Saprātīgs termiņš)

    OV C 32, 29.1.2018, p. 26–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.1.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 32/26


    Vispārējās tiesas 2017. gada 11. decembra spriedums – Léon Van Parys/Komisija

    (Lieta T-125/16) (1)

    ((Muitas savienība - Ekvadoras izcelsmes banānu imports - Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Pieteikums par ievedmuitas nodokļa atlaišanu - Lēmums, kas pieņemts pēc Vispārējās tiesas veiktās iepriekšējā lēmuma atcelšanas - Saprātīgs termiņš))

    (2018/C 032/34)

    Tiesvedības valoda – holandiešu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Firma Léon Van Parys NV (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji: P. Vlaemminck, B. Van Vooren, R. Verbeke un J. Auwerx, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Caeiros, B.-R. Killmann un E. Manhaeve)

    Priekšmets

    Pirmkārt, prasība saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2016. gada 20. janvāra Lēmumu C(2016) 95 final, kurā ir konstatēts, ka ir pamatota ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa un ka nodokļa atlaišana ir pamatota vienam parādniekam, bet ir daļēji pamatota attiecībā pret citu parādnieku vienā konkrētā gadījumā un citā daļā nav pamatota attiecībā pret šo konkrēto parādnieku, kā arī grozīts Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmums C(2010) 2858, galīgā redakcija, un, otrkārt, prasība atzīt, ka ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.), 909. pantu ir radītas tajā paredzētās sekas attiecībā uz prasītāju pēc Vispārējās tiesas 2013. gada 19. marta sprieduma lietā Firma Van Parys/Komisija (T-324/10, EU:T:2013:136).

    Rezolutīvā daļa:

    1)

    atcelt Komisijas 2016. gada 20. janvāra Lēmuma C(2016) 95 final 1. panta 4. punktu, kurā ir konstatēts, ka ir pamatota ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa un ka nodokļa atlaišana ir pamatota vienam parādniekam, bet ir daļēji pamatota attiecībā pret citu parādnieku vienā konkrētā gadījumā un citā daļā nav pamatota attiecībā pret šo konkrēto parādnieku, kā arī grozīts Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmums C(2010) 2858, galīgā redakcija;

    2)

    prasību pārējā daļā noraidīt;

    3)

    Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Firma Léon Van Parys NV tiesāšanās izdevumus.


    (1)  OV C 175, 17.5.2016.


    Top