14.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 414/21

1)

Vai Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tā atļauj dalībvalstīm izslēgt noteiktas ugunsdzēsēju, kas pieņemti darbā valsts ugunsdzēsības dienestā, kategorijas no visiem tiesību aktiem, kas nodrošina šīs direktīvas transponēšanu, tostarp, no normas, kurā definēts darba un atpūtas laiks?

2)

Vai, ciktāl Direktīvā 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem ir paredzēti tikai minimālie standarti, tā ir jāinterpretē tādējādi, ka nerada šķēršļus tam, lai valsts likumdevējs saglabā vai pieņem mazāk ierobežojošu darba laika definīciju?

3)

Vai, ievērojot LESD 153. panta 5. punktu un Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem mērķus, šīs direktīvas 2. pants, ciktāl tas definē direktīvā noteiktos pamatjēdzienus un, konkrēti, pamatjēdzienus par darba laiku un atpūtas laikposmu, ir jāinterpretē tādējādi, ka to nepiemēro darba laika jēdzienam, lai ļautu noteikt darba samaksu par mājas dežūrām?

4)

Vai Direktīva 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem rada šķēršļus tam, ka mājas dežūrā pavadīto laiku uzskata par darba laiku, ja, lai arī dežūra tiek īstenota darba ņēmēja mājās, ierobežojumi, kas uz pēdējo gulstas dežūras laikā (piemēram, pienākums 8 minūšu laikā atsaukties uz darba devēja izsaukumu), ļoti būtiski ierobežo iespējas veikt citas darbības?