Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014TN0721

    Lieta T-721/14: Prasība, kas celta 2014. gada 13. oktobrī – Beļģija/Komisija

    OV C 431, 1.12.2014, p. 42–43 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    1.12.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 431/42


    Prasība, kas celta 2014. gada 13. oktobrī – Beļģija/Komisija

    (Lieta T-721/14)

    (2014/C 431/66)

    Tiesvedības valoda – holandiešu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – L. Van den Broeck un M. Jacobs, pārstāvji, kuriem palīdz P. Vlaemminck un B. Van Vooren, advocaten)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt Komisijas 2014. gada 14. jūlija Ieteikumus Nr. 2014/478/ES par principiem, ko piemēro, lai aizsargātu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu patērētājus un spēlētājus un novērstu nepilngadīgo iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LES 5. panta piešķirto pilnvaru principa pārkāpums, nenorādot uz būtisku juridisku pamatu Līgumos, kas pilnvaro Komisiju izdot apstrīdēto aktu.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots piešķirto pilnvaru principa pārkāpums, ņemot vērā to, ka Līgumos Komisijai nav piešķirtas pilnvaras noteikt saskaņošanas mehānismu azartspēļu jomā.

    3.

    Ar trešo pamatu tiek apgalvots LES 4. panta 3. punkta lojālās sadarbības principa pārkāpums un LES 13. panta 2. punkta institucionālā līdzsvara principa pārkāpums, jo Komisija nav ņēmusi vērā Padomes 2010. gada 10. decembra“Secinājumus par azartspēļu un derību regulējumu Eiropas Savienības dalībvalstīs” (Dokuments 16884/10).

    4.

    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LES 4. panta 3. punkta lojalitātes pret dalībvalstīm principa pārkāpums.

    5.

    Ar piekto pamatu tiek apgalvots LES 13. panta 2. punkta, LESD 288. un 289. panta pārkāpums, ņemot vērā to, ka apstrīdētais akts faktiski ir slēpta direktīva. Prasītāja arī norāda uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta pārkāpumu, jo Komisija nav atbilstoši likumam ieviesusi Pamattiesību hartas 11. pantā paredzētās vārda un informācijas brīvības ierobežojumu.


    Top