a)

Vai priekšroka dodama direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām palikt dalībvalstī pieteikuma izskatīšanas laikā, vai arī tā paša panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apcietināšanas ordera izpilde ir pamats, kas ir primārs attiecībā pret 1. punktā paredzētajām tiesībām? Vai patvēruma pieteikums izskatīšanas stadijā ļauj atteikt nodošanu Pamatlēmuma nozīmē, lai arī šāds atteikuma pamats nav minēts Pamatlēmuma 3. un 4. pantā?

b)

Vai direktīvas 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas dalībvalstīm piešķir rīcības brīvību noteikt veidu, kādā tās valsts tiesību aktos vēlas reglamentēt a) apakšpunktā minēto jautājumu?

c)

Kā interpretēt direktīvas 7. pantu saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem īpašā gadījumā, kad persona, kuras nodošana tiek pieprasīta, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, ir iesniegusi patvēruma pieteikumu, pamatojoties būtībā uz tādiem pašiem iemesliem, ko tā izvirza, lai iebilstu pret nodošanu?

d)

Ja patvērums tiek piešķirts, vai tas nozīmē, ka izpildes dalībvalstij ir jāatsaka nodošana? Šajā gadījumā turklāt tiek uzdots ceturtais prejudiciālais jautājums (a)–c) apakšpunkts).

a)

Ja Pamatlēmums ir interpretējams šādā nozīmē, uz kādiem pamatiem izpildes dalībvalsts var pamatoties vai tai ir jāpamatojas? Vai dalībvalsts var izmantot interpretācijas principus, kurus saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju Eiropas Cilvēktiesību Tiesa ir izstrādājusi judikatūrā par izdošanu? Vai dalībvalsts var pamatoties arī uz iemesliem, kas paplašina atteikuma pamatus salīdzinājumā ar interpretācijas principiem, kurus ECT noteikusi savā judikatūrā?

b)

Ja Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka apcietināšanas ordera izpildi var atteikt arī citu pamatu dēļ papildus tiem, kas ir minēti Pamatlēmuma 3. un 4. pantā, vai no tā izriet, ka Pamatlēmums atļauj dalībvalstij atteikt soda izpildei izdota apcietināšanas ordera izpildi arī tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz ordera izsniegšanas valstī taisītā sprieduma saturu vai motivāciju vai arī uz tiesvedības, kurā spriedums taisīts, likumību un kas izraisa vajadzību, lai par šiem aspektiem izvirzītie iebildumi tiktu izvērtēti izpildes dalībvalstī? Ar kādiem nosacījumiem vai kādu precīzu iemeslu dēļ šāda pārbaude (“révision au fond”) ir iedomājama?

c)

Vai Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, kas tas dalībvalstij ļauj atteikt nodošanu, pamatojoties uz soda izpildei izdotu apcietināšanas orderi, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiesvedība, kurā sods ticis piespriests, nav bijusi taisnīga, jo attiecīgās tiesas valsts iestādes bija pakļāvušas apsūdzēto vajāšanai, kas ir izpaudusies kā diskriminējoša apsūdzība?

a)

Vai ir attiecīgi jāpiemēro Pamatlēmuma 4. panta 6. punkta noteikumi? Citiem vārdiem, vai apcietināšanas ordera izpildi var atteikti tikai tad, ja persona, kuras nodošana tiek pieprasīta, ir izpildes dalībvalsts pilsonis vai rezidents un šī valsts apņemas sodu vai drošības līdzekli izpildīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

b)

Vai atteikumam ir vismaz jāpiemēro nosacījums, ka valsts, kurai tiek prasīta nodošana, pati apņemas izpildīt sodu vai drošības līdzekli saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

c)

Ja Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka dažos gadījumos tas atļauj atteikt soda izpildei izdota apcietināšanas ordera izpildi tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz ordera izsniegšanas valstī taisītā sprieduma saturu vai motivāciju vai arī uz tiesvedības, kurā spriedums taisīts, likumību, vai atteikums ir pieļaujams arī tad, ja nav izpildīti a) vai b) apakšpunktā minētie nosacījumi?

a)

Kāda nozīme ir šādam iebilduma pamatam, ņemot vērā Pamatlēmuma noteikumus, kā arī pienākumus, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām, tostarp Direktīvu 2004/83/EK (3) un Direktīvu 2005/85/EK ordera izsniegšanas dalībvalstij paredzēti attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem?

b)

Vai šajā sakarā nozīme ir Pamatlēmuma 28. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru personu, kas nodota uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata, neizdod trešajai valstij bez tās dalībvalsts, kas nodevusi personu, kompetentās iestādes piekrišanas? Vai šis aizliegums papildus nodošanai sakarā ar noziedzīgu nodarījumu attiecas arī uz izsūtīšanu no valsts teritorijas, kā, piemēram, uz izraidīšanu, un ar kādiem nosacījumiem?