EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62009CN0083

Lieta C-83/09 P: Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 10. decembra spriedumu lietā T-388/02 Kronoply GmbH & Co. KG un Kronotex GmbH & Co. KG /Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 25. februārī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija, kuru atbalsta Zellstoff Stendal GmbH , Vācijas Federatīvā Republika un Saksijas-Anhaltenes federālā zeme

OV C 102, 1.5.2009, p. 15–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 102/15


Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 10. decembra spriedumu lietā T-388/02 Kronoply GmbH & Co. KG un Kronotex GmbH & Co. KG /Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 25. februārī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija, kuru atbalsta Zellstoff Stendal GmbH, Vācijas Federatīvā Republika un Saksijas-Anhaltenes federālā zeme

(Lieta C-83/09 P)

2009/C 102/25

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji – K. Gross un V. Kreuschitz)

Pārējie lietas dalībnieki: Kronoply GmbH & Co. KG un Kronotex GmbH & Co. KG, Zellstoff Stendal GmbH, Vācijas Federatīvā Republika un Saksijas-Anhaltenes federālā zeme

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā atzīta par pieņemamu Kronoply GmbH & Co. KG un Kronotex GmbH & Co. KG prasība atcelt Komisijas 2002. gada 19. jūnija lēmumu necelt iebildumus par Vācijas atbalstu Zellstoff Stendal GmbH papīrfabrikas celtniecībai;

noraidīt kā nepieņemamu Kronoply GmbH & Co. KG un Kronotex GmbH & Co. KG prasību atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Kronoply GmbH & Co. KG un Kronotex GmbH & Co. KG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka tiesību celt prasību pret lēmumu par valsts atbalstu attiecīgo personu labā EKL 88. panta 2. punkta izpratnē konstatēšana pārkāpj EKL 230. panta 4. punktā izvirzītos prasību pieņemamības nosacījumus. Attiecīgajām personām, kas nav valsts atbalsta procedūras dalībnieki, nebija tiesības celt prasību, kādas ir lietas dalībniekiem. Lai noteiktu to, vai tie bija individuāli skarti, esot bijusi jāizmanto Tiesas spriedumā lietā Plaumann izstrādātā formula. Tāpēc individuālas skaršanas faktu varēja konstatēt tikai tad, ja atbalsts prasītājiem būtu radījis ekonomiskas sekas.

Pārsūdzētajā spriedumā turklāt esot nepieļaujamā veidā pārformulēti prasībā izvirzītie prasījumi. Komisija uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi tādus prasītāju argumentus par lietas būtību, ko tie nebija izvirzījuši savu apgalvoto procesuālo tiesību nodrošināšanai, kaut gan prasība bija pieņemama tikai, lai nodrošinātu apgalvotās procesuālās tiesības.

Visbeidzot, ar pārsūdzēto spriedumu esot ieviesta Kopienu tiesībās neparedzēta iespēja jebkurai trešajai personai celt prasību par lēmumu valsts atbalsta jomā.


Top