1.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 102/10

1)

Vai Turcijas pilsonis, kurš ietilpst dalībvalsts legālajā darba tirgū un ilgu laiku ir sniedzis pakalpojumus citiem pēc to norādījumiem, un šiem pakalpojumiem ir zināma saimnieciska vērtība un par tiem viņš saņem samaksu, ir uzskatāms par darba ņēmēju EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 (turpmāk tekstā arī – “ARB 1/80”) 6. panta 1. punkta izpratnē arī tad, ja darbs laika izteiksmē ir tikai 14% no pilnu darba laiku nodarbinātas personas darba laika (šajā gadījumā – 5,5 stundas no 39 stundu darba nedēļas) un ka ienākumi no šī darba sedz tikai aptuveni 25% no dalībvalsts tiesībās paredzētā iztikas minimuma (šajā gadījumā – aptuveni EUR 175 no aptuveni EUR 715)?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši:

2)

Vai Turcijas pilsonis uz asociācijas tiesībās paredzētajām tiesībām brīvi pārvietoties ARB 1/80 6. panta 1. punkta izpratnē var atsaukties arī tad, ja vairs nepastāv tas uzturēšanās pamats, kāds tas bija, ieceļojot (šajā gadījumā – sekošana laulātajam), nepastāv arī citas aizsargājamas intereses, lai paliktu līgumslēdzējā valstī, un neienesīgas nodarbošanās turpināšana līgumslēdzēja valstī nevar būt iemesls palikšanai tur, jo nav pieliktas īpašas pūles stabilai ekonomiskai integrācijai, izņemot paļaušanos uz sociālajiem pabalstiem iztikas nodrošināšanai?