Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — Low & Bonar un Bonar Technical Fabrics pret Komisiju

(Lieta T-59/06)

(2006/C 86/81)

tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Low & Bonar plc (Dundee, Apvienotā Karaliste) un Bonar Technical Fabrics NV (Zele, Beļģija) (pārstāvji — L. Garzaniti, jurists, M. O'Regan, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija atzina, ka Bonar Phormium Packaging (“BPP”) bija piedalījusies kartelī starp plastmasas rūpniecisko maisu ražotājiem, ietekmējot Beļģiju, Franciju, Vāciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Spāniju. Komisija arī konstatēja, ka šis kartelis ir ticis organizēts Eiropas līmenī, iesaistot tirdzniecības asociāciju, kas pazīstama kā Valveplast, un dažādas apakšgrupas. Komisija atzina pirmo prasītāju par atbildīgu saistībā ar BPP dalību, pamatojoties uz to, ka tas ietilpa Bonar Phormium NV (“BP”) sastāvā, kurā BPP bija viena no nodaļām, un otro prasītāju par atbildīgu sakarā ar to, ka tas bija BP likumīgais tiesību un saistību pārņēmējs, ar kuru tā bija īstenojusi juridisku apvienošanos. Komisija prasītājiem uzlika naudas sodu 12,24 miljonu euro apmērā.

Pirmais prasītājs uzskata, ka Komisija pieļāva kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, atzīstot to par vainīgu BPP izdarītajā pārkāpumā. Šis prasītājs apgalvo, ka pretēji apstrīdētajā lēmumā secinātajam tas nebija iesaistīts BPP tirdzniecības politikā, kura vadība pati noteica savu rīcību tirgū.

Abi prasītāji pakārtoti uzskata, ka Komisija pieļāva kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, atzīstot, ka apstrīdētajā lēmumā identificētā kompleksā vienošanās bija vienīgais un ilgstošais EKL 81. panta pārkāpums, kas izdarīts Eiropas līmenī, iesaistot Valveplast, un pakārtoti atzīstot, ka BPP piedalījās šajā pārkāpumā vai kā citādi zināja par to un tādējādi par to bija atbildīgs. Saskaņā ar prasītāju teikto, Komisija bija tikai tiesīga atzīt, ka BPP bija piedalījies vai kā citādi zināja un tādējādi bija atbildīgs par vienošanām, kas aptvēra Beļģiju un Nīderlandi, un ka tas bija Valveplast karteļa dalībnieks tikai vienu nedēļu, proti, no 1997. gada 21. novembra, kad BPP pārstāvis piedalījās Valveplast sapulcē, līdz 1997. gada 28. novembrim, kad saskaņā ar apstrīdēto lēmumu BPP dalība izbeidzās.

Prasītāji pakārtoti arī apgalvo, ka Komisijas uzliktais naudas sods bija pārmērīgs un nesamērīgs, un pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, un ka Komisija, nosakot naudas soda apmēru, pieļāva citas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, kā arī nesniedza iemeslus, lai pamatotu savu naudas soda aprēķinu. Šajā sakarā prasītāji uzskata, ka Komisija nenovērtēja to, ka BPP bija tikai un vienīgi pasīva un ierobežota loma, un ka Komisija piemēroja nesamērīgi un pārmērīgi augstu pamatsummu.