Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2022/C 104/11)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Côtes de Thau”

PGI-FR-A1229-AM01

Paziņojuma datums: 2021. gada 6. decembris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Vīnu organoleptiskais apraksts

Specifikācijas I nodaļas 3.3. punktā “Vīnu organoleptiskais apraksts” ir pievienota informācija par vīnu krāsu un organoleptiskajām īpašībām.

Šie grozījumi izdarīti arī vienotā dokumenta punktā “Vīnu apraksts”.

2.   Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas 4. punktā ģeogrāfiskais apgabals ir paplašināts ar deviņu blakus esošu pašvaldību teritoriju Ēro [Hérault] departamentā. Pašreizējais ģeogrāfiskais apgabals ietvēra šādu sešu Ēro departamenta pašvaldību teritoriju: Agde, Castelnau de Guers, Florensac, Marseillan, Pinet un Pomerols. Tas ir paplašināts ar tādu deviņu departamenta pašvaldību teritoriju, kas ziemeļaustrumos robežojas ar pašreizējo apgabalu. Šo pašvaldību teritorija bija tiešās apkaimes apgabala daļa, un tās ir šādas: Balaruc les Bains, Balaruc le Vieux, Bouzigues, Frontignan, Loupian, Mèze, Poussan, Sète un Villeveyrac.

Mērķis ir panākt, lai ar AĢIN apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals ap To [Thau] lagūnu atbilstu To baseina ūdens resursu plānošanas un pārvaldības shēmā (SAGE) izmantotajiem iedalījumiem. Tas ir sateces baseins, kurā valda silts Vidusjūras klimats. Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta apgabala paplašināšana stiprina saikni ar ģeogrāfisko apgabalu un AĢIN ģeogrāfisko identitāti. Tā ir saskaņotāka un vienotāka ģeogrāfiskā vienība (mērenā Vidusjūras) klimata, zemaugsnes slāņu īpašību un cilvēku klātbūtnes ziņā.

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

3.   Tiešās apkaimes apgabals

Specifikācijas I nodaļas 4. punktā ir precīzāk definēts tiešās apkaimes apgabals, un tas ir paplašināts ar tādu pašvaldību teritoriju, kuras robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu un kurās faktiski tiek izmantotas attiecīgās metodes.

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta iedaļā “Papildu nosacījumi: atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā”.

4.   Vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas 5. punktā ir atjaunināts ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu ražošanai izmantoto vīnogu šķirņu saraksts. Aizsardzības un pārvaldības iestāde no specifikācijas vēlas svītrot 15 vīnogu šķirnes, kuras neizmanto vīnu ražošanai un neaudzē ģeogrāfiskajā apgabalā. Svītrotas šādas šķirnes: “Chasselas B”, “Chasselas Rose Rs”, “Chambourcin N”, “Couderc Noir N”, “Danlas B”, “Jurançon Blanc B”, “Landal N”, “Lival N”, “Maréchal Foch N”, “Mondeuse N”, “Müller-Thurgau B”, “Ravat Blanc B”, “Rayon d’Or B”, “Rubilande Rs” un “Valérien B”.

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta punktā “Galvenās vīna vīnogu šķirnes”.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas I nodaļas 7. punktā ir pievienota sīkāka informācija. Tās 7.1. punktā “Ģeogrāfiskā apgabala specifiskās īpašības” ir paskaidrots, ka AĢIN aptver tādu 15 Ēro departamenta pašvaldību teritoriju ziemeļaustrumu malā, kuras veido pusloka nogāzi ap To lagūnu.

Papildu informācija ir pievienota arī 7.3. punktā “Cēloniskā saikne”, lai sniegtu pārliecinošākus pierādījumus par cēlonisko saikni, kuras pamatā ir saistība starp ģeogrāfiskā apgabala un produkta īpašībām. Côtes de Thau ir senu tradīciju zeme, un tās vīndārziem jau sen ir bijis raksturīgs tas, ka tie koncentrējas uz baltvīnu ražošanu. Tā kā šis apgabals robežojas ar To lagūnu, tā novietojums un tajā valdošais Vidusjūras klimats ir vīnogulājiem īpaši labvēlīgs. Augsnes, kas bieži ir caurlaidīgas, veidojušās no smilts, smilšmāla, māla un kaļķakmens. Tās vīnogulājiem ļauj dzīt dziļas saknes, bet vīniem piešķir augļainumu un svaigumu.

Šie grozījumi ir izdarīti arī vienotā dokumenta punktā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.”

6.   Noformēšanas un marķēšanas noteikumi

Specifikācijas 8. punktā “Noformēšanas un marķēšanas noteikumi” ir pievienots marķēšanas noteikums saskaņā ar Eiropas noteikumiem, norādot, kuras vīnogu šķirnes var minēt. Šis marķēšanas noteikums attiecas arī uz specifikācijā iekļauto papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Cap d’Agde” un tā izmantošanu kopā ar nosaukumu “Côtes de Thau”. Ar šo marķēšanas noteikumu stiprina un saglabā AĢIN nosaukuma identitāti.

7.   Par uzraudzību atbildīgā struktūra

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta specifikācijas III nodaļā ir pievienota par uzraudzību atbildīgās struktūras — Valsts izcelsmes un kvalitātes institūta (INAO) — kontaktinformācija. Pārbaudes INAO vārdā veic pārbaudes struktūra CERTIPAQ.

Šī papildu informācija ir iekļauta vienotā dokumenta punktā “Sīkāka informācija par uzraudzības struktūru”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Côtes de Thau

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4.   Vīnu apraksts

1.   Analītiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmē nedzirkstošus un kvalitatīvus dzirkstošos sarkanvīnus, sārtvīnus un baltvīnus.

ES noteikumos paredzētās nedzirkstošo vīnu minimālās un maksimālās robežvērtības attiecas uz kopējo spirta saturu, kopējo skābumu, gaistošo skābumu un kopējo sēra dioksīda saturu.

ES noteikumos paredzētās kvalitatīvu dzirkstošo vīnu minimālās un maksimālās robežvērtības attiecas uz faktisko spirta saturu, kopējo spirta saturu, kopējo skābumu, gaistošo skābumu, kopējo sēra dioksīda saturu un oglekļa dioksīda saturu.

Izņēmuma kārtā ar patērētāju lietu ministra un lauksaimniecības ministra kopīgi izdotu rīkojumu ir noteikts gaistošo skābju saturs vīniem, kuru fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir vismaz 45 grami uz litru.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Organoleptiskais apraksts

ĪSS APRAKSTS

Vīniem pirmkārt raksturīga izteikta aromātiskā intensitāte un līdzsvarota garša, kuras pamatā ir svaigums.

Baltvīni parasti ir dzidrā spilgti dzeltenā krāsā, kas atbilst gaišai zelta krāsai. Sākumā garšā jūtamas raksturīgas citrusaugļu notis un bagātīgs svaigums. Pēcgaršā var veidoties citrusaugļu un/vai eksotisku augļu notis kopā ar nelielām amila notīm. Pēcgarša ir ilga, dažreiz ar mineralitātes pieskaņu.

Sārtvīni ir kristāldzidri, un to toņi ir no gaiša persiku līdz violetam. To smaržā jūtami izsmalcināti un maigi sarkano augļu aromāti. Garša sākumā ir spēcīga un dzīvīga, ar sarkano ogu aromātiem, savukārt pēcgaršā var būt jūtamas karameļu notis. Garša parasti ir noturīga, un tai raksturīgs patīkams svaigums.

Sarkanvīni ir piesātinātās krāsās ar intensīviem toņiem. Smarža ir spēcīga, ar sarkano augļu un vietējo krūmāju notīm. Garšā galvenokārt jūtams maigs un svaigs gatavu augļu vīns.

Kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem ir smalki, eleganti burbulīši un patīkams svaigums, kas apvienots ar ziedu vai augļu aromātiem atkarībā no kupažēšanā izmantotajām šķirnēm.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Īpaša vīndarības metode

Visām izmantotajām vīndarības metodēm ir jāatbilst ES līmenī un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā noteiktajām prasībām.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.   Sārtvīni un baltvīni

120 hl no hektāra

2.   Sarkanvīni

110 hl no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražas novākšanai un ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu ražošanai un vinificēšanai jānotiek šādu Ēro [Hérault] departamenta pašvaldību teritorijā:

Agde, Balaruc-les-Bains, Balaruc-le-Vieux, Bouzigues, Castelnau-de-Guers, Florensac, Frontignan, Loupian, Marseillan, Mèze, Pinet, Pomerols, Poussan, Sète un Villeveyrac.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Alicante Henri Bouschet N”

“Alphonse Lavallée N”

“Altesse B”

“Aramon N”

“Aramon blanc B”

“Aramon gris G”

“Aranel B”

“Arinarnoa N”

“Auxerrois B”

“Baco blanc B”

“Cabernet Franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Cardinal Rg”

“Carignan N”

“Carignan blanc B”

“Carmenère N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Clarin B”

“Colombard B”

“Counoise N”

“Egiodola N”

“Gamay N”

“Gamay de Chaudenay N”

“Gewurztraminer Rs”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Gros Manseng B”

“Lledoner pelut N”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mauzac B”

“Merlot N”

“Meunier N”

“Muscadelle B”

“Muscardin N”

“Négrette N”

“Parrellada B”

“Petit Manseng B”

“Petit Verdot N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Portan N”

“Riesling B”

“Roussanne B”

“Savagnin rose Rs”

“Sciaccarello N”

“Semillon B”

“Servant B”

“Seyval B”

“Sylvaner B”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Ugni blanc B”

“Verdelho B”

“Villard blanc B”

“Villard noir N”

“Viognier B”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals aptver 15 pašvaldību teritoriju Ēro departamentā, veidojot pusloka nogāzi ap To lagūnu.

Vidusjūra, lagūnas, liedagi un krūmāji veido unikālu dabisku vidi, kas nodrošina pamatu saimniekošanai un dzīvesveidam. To lagūnai ir mērena ietekme uz ainavu un klimatu. No Vidusjūras to atdala šaurs zemes veidojums, kuru vietējie sauc par lido un kurā sastādīti vīnogulāji. Augsnes ir sarkanīgā smilškrāsā, parasti vieglas struktūras, no smilšmāla līdz mālsmiltij, lielākoties bez akmeņiem un salīdzinoši dziļas. Klimatam raksturīgi diezgan stipri nokrišņi rudenī un ziemā, savukārt vasarā nokrišņu ir maz, bet tie reizēm ir vētraini. Laimīgā kārtā to kompensē vieglie jūras vēji, kuri mazina iztvaikošanu un ierobežo ūdens trūkuma risku. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 600 milimetru. To lagūna faktiski ir sauszemes ieskauta jūra, kuras garums ir 20 kilometri. Tās ietekme ir būtiska.

Ūdens vide Vidusjūras karsto klimatu atmaidzina un īpaši labvēlīgi ietekmē baltogu šķirņu nogatavošanos.

Šis dabas mantojums ir cieši saistīts ar apgabala ekonomiskajām iezīmēm, jo īpaši (pludmales, kūrvietu, dabas) tūrismu un vīnkopību, gliemju un vēžveidīgo audzēšanu vai zvejniecību.

Patēriņa tendences attīstās par labu svaigiem un augļainiem baltvīniem. “Côtes de Thau” vīnu apgabala apstākļi ir īpaši piemēroti šāda veida vīna ražošanai. Šā ģeogrāfiskā apgabala klimatiskie un augsnes apstākļi nodrošina baltogu šķirņu lēnu nogatavošanos.

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta apgabalā ražotie nedzirkstošie vīni ir trīs krāsās — baltā, sārtā un sarkanā. Šajā reģionā ir iedibinātas sauso baltvīnu ražošanas tradīcijas. Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmētā produkta apgabals patiešām ir viens no retajiem, kuros vairāk ražo baltvīnu nekā sarkanvīnu.

Vēsturiskā vīnogu šķirne vienmēr ir bijusi “Terret B”. Tomēr ir arī citas tādas šķirnes no dažādām Francijas daļām, kas var ievērojami uzlabot aromātu un kvalitāti.

Côtes de Thau ir senu tradīciju zeme, un tās vīndārzi jau sen ir kalpojuši galvenokārt baltvīnu ražošanai. Tā kā šis apgabals robežojas ar To lagūnu, tā novietojums un valdošais Vidusjūras klimats ir vīnogulājiem īpaši labvēlīgs. Augsnes, kas bieži ir caurlaidīgas, veidojušās no smilts, smilšmāla, māla un kaļķakmens. Tās vīnogulājiem ļauj dzīt dziļas saknes, bet vīniem piešķir augļainumu un svaigumu.

Vīndari ir orientējušies uz svaigu un aromātisku vīnu ražošanu, izmantojot visas mūsdienu tehnoloģijas saudzīgai ekstrakcijai un temperatūras kontrolei.

Ar AĢIN “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu raksturīgais svaigums atspoguļo ļoti specifisko klimatu ap To lagūnu. Tāpēc tie jo īpaši labi sader ar vietēji ražotajām jūras veltēm.

Vīndari ir arī spējuši pielāgoties tirgus pieprasījumam ārpus To baseina, attīstot ievērojamu sarkanvīna un sārtvīna ražošanas apjomu.

Vienlaikus tie, izmantojot piemērotus paņēmienus, ir apņēmušies saglabāt sava reģiona ļoti svarīgo bioloģisko daudzveidību. Tie piedalās To baseina shēmā, ko ar Eiropas Komisijas atbalstu izveidojušas valsts un vietējās iestādes.

To lagūna ir sarežģīta un pievilcīga vide. Šajā ziņā tā nodrošina teicamu pamatu labai vides izglītībai. Vīnkopji pielāgojas šai videi, izstrādājot metodes, kas saudzē viņus ieskaujošo bioloģisko daudzveidību.

Lagūna ir nozīmīgs tūrisma objekts. Tajā var peldēties, nodarboties ar dažādiem ūdenssporta veidiem, makšķerēt, doties tematiskās pastaigās, apmeklēt gliemju un vēžveidīgo akvakultūras objektus un Cap d’Agde — apgabalu, kas ik gadu uzņem simtiem tūkstošu tūristu. Šie ir galvenie “Côtes de Thau” vīnu reputāciju veidojošie faktori.

Vīnkopības nākotne ir cieši saistīta ar šiem aspektiem. Vīndari pastāv, jo tiem ir ļoti cieša saikne ar To baseinu. Šīs vērtīgās vides aizsardzība ir pamats AĢIN attīstībai un reputācijai, kas izveidojusies šajā bagātīgajā un sarežģītajā vidē.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas ar atkāpi noteikts ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” apzīmēto vīnu ražošanai un vinificēšanai, ietver šādu pašvaldību teritoriju, kura robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu: Montagnac, Saint Pons de Mauchiens, Saint Pargoire, Plaissan, Cournonterral, Montbazin, Gigean, Vic la Gardiole, Saint Thibery, Pézenas, Nézignan l’Evèque, Bessan, Vias, Aumes un Cazouls d’Hérault.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” var papildināt ar apzīmējumu primeur (agrīns) vai nouveau (jauns).

Ja vārdi “Indication géographique protégée” [aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde] ir aizstāti ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de pays”, marķējumā jāiekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotips.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” var papildināt ar vienas vai vairāku vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem.

Vīnogu šķirnes vai šķirņu nosaukumiem jāatrodas tieši zem aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Côtes de Thau”. Rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par pusi no AĢIN nosaukumam izmantotajām rakstzīmēm.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Côtes de Thau” var papildināt ar mazākas ģeogrāfiskās vienības “Cap d’Agde” nosaukumu.

Mazākas ģeogrāfiskās vienības “Cap d’Agde” nosaukumam izmantotās rakstzīmes ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielākas par rakstzīmēm, kas izmantotas aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Côtes de Thau”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-2cf1f3e1-6ab1-45ea-9fbb-0371f556cb1f

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.