1.   Ar šo regulu izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (“OIM”), kas nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku ir piemērojams I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultajām siltumnīcefekta gāzu emisijām brīdī, kad šīs preces tiek importētas Savienības muitas teritorijā.

1.   Ar šo regulu izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (“OIM”), kas nolūkā samazināt globālās oglekļa emisijas un atbalstīt Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, novēršot jebkādu iespējamu oglekļa emisiju pārvirzes risku no Savienības, un stimulēt emisiju samazināšanu trešās valstīs, ir piemērojams I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultajām sisltumnīcefekta gāzu emisijām brīdī, kad šīs preces tiek importētas Savienības muitas teritorijā. Šajā nolūkā OIM mērķis ir izlīdzināt oglekļa cenu starp importētiem un iekšzemes izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma.

3.    Šis mehānisms pakāpeniski kļūs par alternatīvu mehānismiem , kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, proti, bezmaksas kvotu iedalei saskaņā ar minētās direktīvas 10.a pantu.

3.    Šim mehānismam pakāpeniski vajadzētu aizstāt mehānismus , kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, proti, bezmaksas kvotu iedalei saskaņā ar minētās direktīvas 10.a pantu.

1.a     Ne vēlāk kā no 2030. gada 1. janvāra šī regula ir jāpiemēro visām nozarēm, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem OIM piemēro 2. punktā minētajām precēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, paredzot nosacījumus, ar kādiem OIM piemēro 2. punktā minētajām precēm.

8.   Trešo valsti vai teritoriju, kas atbilst 7. punkta a) līdz f) apakšpunkta nosacījumiem, iekļauj šīs regulas II pielikuma B iedaļā, un tā iesniedz divus ziņojumus par 7. punkta a) līdz f) apakšpunkta nosacījumu izpildi — vienu līdz 2025 . gada 1. jūlijam un otru līdz 2029. gada 1. jūlijam. Līdz attiecīgi 2025 . gada 31. decembrim un 2029. gada 31. decembrim Komisija, balstīdamās uz 7. punkta c) apakšpunktā minēto ceļvedi un no trešās valsts vai teritorijas saņemtajiem ziņojumiem, novērtē, vai trešā valsts vai teritorija joprojām ievēro 7. punktā izklāstītos nosacījumus.

8.   Trešo valsti vai teritoriju, kas atbilst 7. punkta a) līdz f) apakšpunkta nosacījumiem, iekļauj šīs regulas II pielikuma B iedaļā, un tā iesniedz trīs visaptverošus ziņojumus par 7. punkta a) līdz f) apakšpunkta nosacījumu izpildi — vienu līdz 2024. gada 1. jūlijam, otru līdz 2027 . gada 1. jūlijam un trešo līdz 2029. gada 1. jūlijam. Līdz attiecīgi 2024. gada 31. decembrim, 2027 . gada 31. decembrim un 2029. gada 31. decembrim Komisija, balstīdamās uz 7. punkta c) apakšpunktā minēto ceļvedi un no trešās valsts vai teritorijas saņemtajiem ziņojumiem, novērtē, vai trešā valsts vai teritorija joprojām ievēro 7. punktā izklāstītos nosacījumus.

12.   Savienība var noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai 9. panta piemērošanā būtu iespējams ņemt vērā oglekļa cenu noteikšanas mehānismus šajās valstīs.

12.   Savienība var noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai 9. panta piemērošanā būtu iespējams ņemt vērā oglekļa cenu noteikšanas mehānismus šajās valstīs. Šādi nolīgumi nerada nepamatoti preferenciālu režīmu importam no trešām valstīm attiecībā uz OIM sertifikātiem, no kuriem jāatsakās, un tajos ņem vērā oglekļa cenas noteikšanas mehānismus, ko uzskata par apiešanas praksi 27. panta 2. punkta nozīmē.

1.   Ikviens deklarētājs pirms 2. pantā minēto preču importēšanas kompetentajai iestādei vietā, kur tas ir iedibināts, iesniedz atzīšanas pieteikumu, lai saņemtu atļauju šīs preces importēt Savienības muitas teritorijā.

1.   Ikviens deklarētājs pirms 2. pantā minēto preču importēšanas OIM iestādei vietā, kur tas ir iedibināts, iesniedz atzīšanas pieteikumu, lai saņemtu atļauju šīs preces importēt Savienības muitas teritorijā.

4.   Pieteikuma iesniedzējs var jebkurā brīdī pieteikumu atsaukt.

4.   Pieteikuma iesniedzējs var jebkurā brīdī pieteikumu izmainīt vai atsaukt.

5.   Atzītais deklarētājs nekavējoties informē kompetento iestādi par visām izmaiņām saskaņā ar 3. punktu sniegtajā informācijā, kas radušās pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt saskaņā ar 17. pantu pieņemto lēmumu vai saskaņā ar 17. pantu izsniegtās atļaujas saturu.

5.   Atzītais deklarētājs nekavējoties informē OIM iestādi par visām izmaiņām saskaņā ar 3. punktu sniegtajā informācijā, kas radušās pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt saskaņā ar 17. pantu pieņemto lēmumu vai saskaņā ar 17. pantu izsniegtās atļaujas saturu.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par pieteikuma standartformātu un par termiņiem un procedūru, kas kompetentajai iestādei jāievēro, izskatot atzīšanas pieteikumus saskaņā ar 1. punktu, un par noteikumiem, kā kompetentā iestāde identificē pieteicējus, kas vēlas importēt elektroenerģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par pieteikuma standartformātu un par termiņiem un procedūru, kas OIM iestādei jāievēro, izskatot atzīšanas pieteikumus saskaņā ar 1. punktu, un par noteikumiem, kā OIM iestāde identificē pieteicējus, kas vēlas importēt elektroenerģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Līdz katra gada 31. maijam katrs atzītais deklarētājs kompetentajai iestādei iesniedz deklarāciju (“OIM deklarācija”) par iepriekšējo kalendāro gadu.

1.   Līdz katra gada 31. maijam katrs atzītais deklarētājs OIM iestādei iesniedz deklarāciju (“OIM deklarācija”) par iepriekšējo kalendāro gadu.

5.   Atzītais deklarētājs glabā 4. punktā minēto informāciju, tostarp verificētāja ziņojumu, līdz ceturtā gada beigām pēc gada, kurā OIM deklarācija ir iesniegta vai bija jāiesniedz.

5.   Atzītais deklarētājs glabā 4. punktā minēto informāciju, tostarp verificētāja ziņojumu, līdz ceturtā gada beigām pēc gada, kurā OIM deklarācija ir iesniegta vai bija jāiesniedz. Šī informācija ir pietiekami detalizēta, lai akreditētie verificētāji varētu verificēt iegultās emisijas saskaņā ar 8. pantu un lai OIM iestāde varētu izskatīt OIM deklarāciju saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Atzītais deklarētājs glabā ierakstus uz 19. panta 1. punktā noteikto laikposmu, kurā OIM iestāde var pārbaudīt OIM deklarāciju.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par detalizētiem noteikumiem par III pielikumā izklāstīto aprēķina metožu elementiem, tostarp ražošanas procesu sistēmas robežu noteikšanu, emisijas faktoriem, iekārtai specifiskajām faktisko emisiju vērtībām un standartvērtībām un to attiecīgo piemērošanu atsevišķām precēm, kā arī par metodēm, ar kurām nodrošina tādu datu ticamību, uz kuru pamata nosaka standartvērtības, tostarp par datu detalizācijas pakāpi un verifikāciju. Vajadzības gadījumā minētajos aktos paredz, ka standartvērtības var pielāgot konkrētām teritorijām, reģioniem vai valstīm, lai ņemtu vērā specifiskus objektīvus faktorus, piemēram, ģeogrāfiju, dabas resursus, tirgus apstākļus, dominējošos enerģijas avotus vai industriālos procesus. Īstenošanas aktu pamatā ir pašreizējie tiesību akti par Direktīvas 2003/87/EK aptverto emisiju un darbības datu verifikāciju, jo īpaši Īstenošanas regula (ES) 2018/2067.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par III pielikumā izklāstīto aprēķina metožu elementiem, tostarp ražošanas procesu sistēmas robežu noteikšanu, emisijas faktoriem, iekārtai specifiskajām faktisko emisiju vērtībām un standartvērtībām un to attiecīgo piemērošanu atsevišķām precēm, kā arī par metodēm, ar kurām nodrošina tādu datu ticamību, uz kuru pamata nosaka standartvērtības, tostarp par datu detalizācijas pakāpi un verifikāciju. Vajadzības gadījumā minētajos aktos paredz, ka standartvērtības var pielāgot konkrētām teritorijām, reģioniem vai valstīm, lai ņemtu vērā specifiskus objektīvus faktorus, piemēram, ģeogrāfiju, dabas resursus, tirgus apstākļus, dominējošos enerģijas avotus vai industriālos procesus. Īstenošanas aktu pamatā ir pašreizējie tiesību akti par Direktīvas 2003/87/EK aptverto emisiju un darbības datu verifikāciju, jo īpaši Īstenošanas regula (ES) 2018/2067.

7.a     Attiecībā uz vienkāršu vai kompleksu preču faktisko iegulto emisiju aprēķināšanas metodes un attiecīgo noklusējuma vērtību noteikšanu, kā arī uz netiešo iegulto emisiju OIM cenas noteikšanas metodi Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu.

1.   Atzītais deklarētājs nodrošina, ka kopējās iegultās emisijas, kas deklarētas saskaņā ar 6. pantu iesniegtajā OIM deklarācijā, verificē saskaņā ar 18. pantu akreditēts verificētājs, pamatojoties uz V pielikumā izklāstītajiem verifikācijas principiem.

1.   Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka kopējās iegultās emisijas, kas deklarētas saskaņā ar 6.  un 35.  pantu iesniegtajā OIM deklarācijā, kā arī metodiku un pamatojošos datus un dokumentus verificē saskaņā ar 18. pantu akreditēts verificētājs, pamatojoties uz V pielikumā izklāstītajiem verifikācijas principiem.

1.a     OIM iestāde ir pilnvarota pārbaudīt OIM deklarācijā iekļautās informācijas pareizību saskaņā ar šo pantu.

1.   Atzītais deklarētājs savā OIM deklarācijā var prasīt samazināt nododamo OIM sertifikātu skaitu, proti, ņemt vērā oglekļa cenu, kas par šīm deklarētajām iegultajām emisijām jau samaksāta izcelsmes valstī.

1.   Atzītais deklarētājs savā OIM deklarācijā var prasīt samazināt nododamo OIM sertifikātu skaitu, proti, ņemt vērā tieši noteikto oglekļa cenu, kas par šīm deklarētajām iegultajām emisijām jau samaksāta izcelsmes valstī. Šis samazinājums var būt arī 100 %, ja izcelsmes valstī maksātā oglekļa cena ir līdzvērtīga vai augstāka par Savienības oglekļa cenu.

2.   Atzītais deklarētājs glabā neatkarīgas personas sertificētus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka par deklarētajām iegultajām emisijām bija jāmaksā oglekļa cena preču izcelsmes valstī, un glabā pierādījumus, ka šī oglekļa cena ir patiešām samaksāta un ka tai nav piemērota eksporta atlaide vai jebkāda cita veida kompensācija par eksportu.

2.   Atzītais deklarētājs glabā akreditēta verificētāja sertificētus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka par deklarētajām iegultajām emisijām bija jāmaksā tieši noteikta oglekļa cena preču izcelsmes valstī, un glabā pierādījumus, ka šī oglekļa cena ir patiešām samaksāta un ka tai nav piemērota eksporta atlaide vai jebkāda cita veida tieša vai netieša kompensācija par eksportu. Dokumentos ir norādīts akreditētā verificētāja nosaukums un kontaktinformācija. Atzītais deklarētājs nosūta šos dokumentus OIM iestādei.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par nododamo OIM sertifikātu skaita samazināšanas aprēķināšanas metodiku, par ārvalstu valūtā samaksātās oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa saskaņā ar 1. punktu un par tās neatkarīgās personas kvalifikāciju, kura sertificē informāciju, kā arī par to, kādi pierādījumi apliecina samaksāto oglekļa cenu un to, ka nav piemērotas eksporta atlaides vai cita veida kompensācija par eksportu, kas minēta 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par nododamo OIM sertifikātu skaita samazināšanas aprēķināšanas metodiku, par ārvalstu valūtā samaksātās oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa saskaņā ar 1. punktu un par tā akreditētā verificētāja kvalifikāciju, kura sertificē informāciju, kā arī par to, kādi pierādījumi apliecina samaksāto oglekļa cenu un to, ka nav piemērotas eksporta atlaides vai cita veida tieša vai netieša kompensācija par eksportu, kas minēta 2. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.   Pēc trešā valstī esošas iekārtas operatora pieprasījuma Komisija 14. panta 4. punktā minētajā centrālajā datubāzē reģistrē informāciju par šo operatoru un par tā iekārtu.

1.   Pēc trešā valstī esošas iekārtas operatora pieprasījuma Komisija 14.  pantā minētajā OIM reģistrā reģistrē informāciju par šo operatoru un par tā iekārtu.

6.   Šā panta 5. punkta c) apakšpunktā minētā informācija ir pietiekami detalizēta, lai to būtu iespējams verificēt saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu un lai jebkura kompetentā iestāde varētu saskaņā ar 19. panta 1. punktu izskatīt OIM deklarāciju, ko iesniedzis atzīts deklarētājs, kuram attiecīgā informācija tika izpausta saskaņā ar 8. punktu.

6.   Šā panta 5. punkta c) apakšpunktā minētā informācija ir pietiekami detalizēta, lai to būtu iespējams verificēt saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu un lai OIM iestāde varētu saskaņā ar 19. panta 1. punktu izskatīt un pārbaudīt OIM deklarāciju, ko iesniedzis atzīts deklarētājs, kuram attiecīgā informācija tika izpausta saskaņā ar 8. punktu.

7.    Operators var 5. punktā minēto informāciju par iegulto emisiju verifikāciju atklāt atzītam deklarētājam . Atzītajam deklarētājam ir tiesības izmantot šo atklāto informāciju, lai izpildītu 8. punktā minēto pienākumu.

7.    Panta 5. punktā minētā informācija par verificētajām iegultajām emisijām ir publiski pieejama OIM reģistrā . Atzītajam deklarētājam ir tiesības izmantot šo informāciju, lai izpildītu 8. punktā minēto pienākumu.

2.     Dalībvalstis nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai relevanta to funkciju un pienākumu izpildei.

1.     OIM iestāde nekavējoties pieņem lēmumus, lai īstenotu šo regulu.

2.     OIM iestādes lēmums stājas spēkā no dienas, kad attiecīgais lēmums paziņots adresātam.

3.     Ja OIM iestāde uzskata, ka tās rīcībā nav nepieciešamās informācijas lēmuma pieņemšanai, tā sazinās ar lēmuma adresātu un precizē, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Šādā gadījumā lēmuma adresāts nekavējoties iesniedz OIM iestādei prasīto papildu informāciju.

4.     Lēmuma adresāts nekavējoties informē OIM iestādi par visām izmaiņām sniegtajā informācija, kas radušās pēc lēmuma pieņemšanas. Šādā gadījumā OIM iestāde atkārtoti izvērtē savu lēmumu, ņemot vērā attiecīgo informāciju, un apstiprina vai groza attiecīgo lēmumu.

5.     Ja OIM iestāde ierosina pieņemt lēmumu, kas negatīvi ietekmē lēmuma adresātu, tā izklāsta ierosinātā lēmuma pamatojumu un lēmumā iekļauj norādi par pārsūdzības tiesībām saskaņā ar 27.a pantu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas OIM iestāde ierosinātā lēmuma adresātam dod iespēju OIM iestādei noteiktā termiņā darīt zināmu savu nostāju. Pēc šā termiņa beigām OIM iestāde informē lēmuma adresātu.

6.     OIM iestāde var jebkurā laikā anulēt, atcelt vai grozīt savu lēmumu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz lēmuma adresāta pamatotu pieprasījumu vai pēc savas iniciatīvas.

7.     Komisija ir pilnvarota pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, sīkāk nosakot procedūru un noteikumus attiecībā uz šo pantu. Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 28. pantu.

1.     Katras dalībvalsts kompetentā iestāde izveido šajā dalībvalstī atzīto deklarētāju nacionālo reģistru, kas ir standartizēta elektroniska datubāze, kurā ir dati par šo deklarētāju OIM sertifikātiem, un nodrošina konfidencialitāti saskaņā ar 13. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.     Šā panta 1. punktā minētā datubāze satur kontus ar informāciju par katru atzīto deklarētāju, proti:

3.     Šā panta 2. punktā minētā datubāzes informācija ir konfidenciāla.

4.     Komisija izveido centrālo datubāzi, kas ir pieejama sabiedrībai un kurā ir iekļauti operatoru nosaukumi, adreses un kontaktinformācija, kā arī iekārtu atrašanās vieta trešās valstīs saskaņā ar 10. panta 2. punktu. Operators var izvēlēties nepubliskot savu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju.

1.     OIM iestāde izveido OIM reģistru, lai izpildītu ar OIM sertifikātiem saistīto procesus, saskaņā ar 20., 21. un 22. pantu.

2.     OIM reģistrs ietver elektronisku datubāzi, kurā iekļauta informācija par katru atzīto deklarētāju, it īpaši šāda informācija:

3.     OIM reģistra datubāzes atsevišķā sadaļā iekļauj arī trešās valstīs esošu operatoru un iekārtu, kas reģistrētas saskaņā ar 10. pantu, nosaukumu un papildu informāciju par tām. Attiecīgā gadījumā šajā datubāzes sadaļā it sevišķi iekļauj iekārtas verificētās emisijas.

4.     Informācija par datubāzi ir konfidenciāla, izņemot atzīto deklarētāju un operatoru, trešās valstīs esošu iekārtu atrašanas vietu un attiecīgā gadījumā nosaukumu, kā arī to verificētās emisijas, jo šie dati ir pieejami sabiedrībai sadarbspējīgā formātā.

5.     Komisija pieņem īstenošanas aktus par OIM reģistra un elektronisko datubāzu, kas ietver 2. un 3. punktā minēto informāciju, infrastruktūru un īpašiem ar OIM reģistru un elektroniskajām datubāzēm saistītiem procesiem. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.     Komisija darbojas kā centrālais administrators, kas uztur neatkarīgu darījumu žurnālu, kurā reģistrē OIM sertifikātu iegādi, turēšanu, nodošanu, atpirkšanu un anulēšanu, un nodrošina nacionālo reģistru koordināciju.

2.     Centrālais administrators, pamatojoties uz risku, kontrolē nacionālajos reģistros reģistrētos darījumus, izmantojot neatkarīgu darījumu žurnālu, lai nodrošinātu, ka OIM sertifikātu pirkšanā, turēšanā, nodošanā, atpirkšanā un anulēšanā nav notikuši nekādi pārkāpumi.

3.     Ja saskaņā ar 2. punktu veiktajā kontrolē tiek atklāti pārkāpumi, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstis, ka jāveic turpmāka izmeklēšana, lai novērstu konstatētos pārkāpumus.

1.    Kompetentā iestāde katram atzītajam deklarētājam piešķir unikālu OIM konta numuru.

1.    OIM iestāde katram atzītajam deklarētājam piešķir unikālu OIM konta numuru.

2.   Katram atzītajam deklarētājam piešķir piekļuvi savam reģistra kontam.

2.   Katram atzītajam deklarētājam piešķir piekļuvi savam OIM reģistra kontam.

3.    Kompetentā iestāde izveido kontu, tiklīdz ir piešķirta 17. panta 1. punktā minētā atzīšana, un par to paziņo atzītajam deklarētājam.

3.    OIM iestāde izveido kontu, tiklīdz ir piešķirta 17. panta 1. punktā minētā atzīšana, un par to paziņo atzītajam deklarētājam.

4.   Ja atzītais deklarētājs ir pārtraucis saimniecisko darbību vai tā atzīšana ir atsaukta, kompetentā iestāde šī deklarētāja kontu slēdz.

4.   Ja atzītais deklarētājs ir pārtraucis saimniecisko darbību vai tā atzīšana ir atsaukta, OIM iestāde šī deklarētāja kontu slēdz.

1.    Kompetentā iestāde deklarētāju, kas iesniedzis atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 5. panta 1. punktu, atzīst, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1.    OIM iestāde deklarētāju, kas iesniedzis atzīšanas pieteikumu saskaņā ar 5. panta 1. punktu, atzīst, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka 1. punktā uzskaitītie nosacījumi nav izpildīti, vai ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis 5. panta 3. punktā uzskaitīto informāciju, deklarētāja atzīšanu atsaka.

2.   Ja OIM iestāde konstatē, ka 1. punktā uzskaitītie nosacījumi nav izpildīti, vai ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis 5. panta 3. punktā uzskaitīto informāciju, deklarētāja atzīšanu atsaka.

3.     Ja kompetentā iestāde atsakās deklarētāju atzīt, atzīšanu prasījusī persona vēl pirms pārsūdzēšanas drīkst iesniegt iebildumu attiecīgā iestādē saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un iestāde vai nu dod nacionālajam administratoram norādījumu atvērt kontu, vai ar pamatotu lēmumu atteikumu atstāj spēkā, ievērojot valsts tiesību aktu prasības, kurām ir likumīgs mērķis, kas ir saderīgs ar šo regulu, un kuras ir samērīgas.

4.    Kompetentās iestādes lēmums par deklarētāja atzīšanu satur šādu informāciju:

4.    OIM iestādes lēmums par deklarētāja atzīšanu satur šādu informāciju:

7.   Garantiju sniedz kā Savienībā darbojošās finanšu iestādes bankas garantiju, kas izmaksājama pēc pirmā pieprasījuma, vai kā cita veida garantiju, kas sniedz līdzvērtīgu drošību. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sniegtā garantija vairs nenodrošina OIM saistību summu vai ja vairs nav pārliecības, ka tā to nodrošinās, vai ja tā nav pietiekama, lai to nodrošinātu, tā prasa atzītajam deklarētājam pēc paša izvēles vai nu sniegt papildu garantiju, vai aizstāt sākotnējo garantiju ar jaunu garantiju.

7.   Garantiju sniedz kā Savienībā darbojošās finanšu iestādes bankas garantiju, kas izmaksājama pēc pirmā pieprasījuma, vai kā cita veida garantiju, kas sniedz līdzvērtīgu drošību. Ja OIM iestāde konstatē, ka sniegtā garantija vairs nenodrošina OIM saistību summu vai ja vairs nav pārliecības, ka tā to nodrošinās, vai ja tā nav pietiekama, lai to nodrošinātu, tā prasa atzītajam deklarētājam pēc paša izvēles vai nu sniegt papildu garantiju, vai aizstāt sākotnējo garantiju ar jaunu garantiju.

8.    Kompetentā iestāde garantiju atbrīvo uzreiz pēc 31. maija otrajā gadā, kurā atzītais deklarētājs ir nodevis OIM sertifikātus saskaņā ar 22. pantu.

8.    OIM iestāde garantiju atbrīvo uzreiz pēc 31. maija otrajā gadā, kurā atzītais deklarētājs ir nodevis OIM sertifikātus saskaņā ar 22. pantu.

8.a     OIM iestāde drīkst verificēt pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas precizitāti un pilnīgumu saskaņā ar 5. panta 3. punktu un visu apliecinošo dokumentu esamību, autentiskumu, precizitāti un derīgumu. Šādas kontroles OIM iestāde var veikt pieteikuma iesniedzēja telpās.

9.    Kompetentā iestāde atceļ tāda deklarētāja atzīšanu, kurš vairs neatbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai kurš nesadarbojas ar minēto iestādi.

9.    OIM iestāde atceļ tāda deklarētāja atzīšanu, kurš vairs neatbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai kurš nesadarbojas ar minēto iestādi , vai par kuru ir atklāts, ka tas atkārtoti un smagi pārkāpj šo regulu .

9.a     Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem praktiskus noteikumus 1. punktā minēto kritēriju un 6. punktā minēto garantiju piemērošanai. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Jebkuru personu, kas akreditēta saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067, uzskata par akreditētu verificētāju saskaņā ar šo regulu.

1.   Jebkuru juridisku personu, kas akreditēta saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067, uzskata par akreditētu verificētāju saskaņā ar šo regulu.

2.     Papildus 1. punktam valsts akreditācijas struktūra pēc pieprasījuma var akreditēt personu kā verificētāju saskaņā ar šo regulu pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi dokumentācija, kas apliecina tās spēju piemērot V pielikumā minētos verifikācijas principus, lai izpildītu iegulto emisiju kontroles pienākumus, kas noteikti 8., 10. un 38. pantā.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu attiecībā uz 2 . punktā minēto akreditāciju, kuros norāda nosacījumus par akreditēto verificētāju kontroli un pārraudzību, akreditācijas atsaukšanu un akreditācijas struktūru savstarpēju atzīšanu un profesionālizvērtēšanu .

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu attiecībā uz 1 . punktā minēto akreditāciju, kuros norāda nosacījumus par akreditēto verificētāju kontroli un pārraudzību, akreditācijas atsaukšanu un akreditācijas struktūru savstarpēju atzīšanu un profesionālu izvērtēšanu .

1.    Kompetentā iestāde OIM deklarāciju var izskatīt laika periodā, kas noslēdzas ar ceturto gadu pēc gada, kurā deklarācija bija jāiesniedz. Izskatīšana var ietvert OIM deklarācijā sniegtās informācijas verificēšanu, pamatojoties uz informāciju, ko paziņojuši muitas dienesti saskaņā ar 25. panta 2. punktu, un citiem attiecīgiem pierādījumiem, un pamatojoties uz jebkādu revīziju, ko uzskata par nepieciešamu, tostarp atzītā deklarētāja telpās.

1.    OIM iestāde OIM deklarāciju var izskatīt laika periodā, kas noslēdzas ar ceturto gadu pēc gada, kurā deklarācija bija jāiesniedz. Izskatīšana var ietvert OIM deklarācijā sniegtās informācijas verificēšanu, pamatojoties uz informāciju, ko paziņojuši muitas dienesti saskaņā ar 25. panta 2. punktu, un citiem attiecīgiem pierādījumiem, un pamatojoties uz jebkādu revīziju, ko uzskata par nepieciešamu, tostarp atzītā deklarētāja telpās.

3.   Ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka nododamo OIM sertifikātu deklarētais skaits ir nepareizs vai ka nav iesniegta OIM deklarācija, kā minēts 2. punktā, tā koriģē OIM sertifikātu skaitu, kas atzītajam deklarētājam jānodod. Kompetentā iestāde par korekciju paziņo atzītajam deklarētājam un pieprasa, lai tas viena mēneša laikā nodod papildu OIM sertifikātus.

3.   Ja OIM iestāde ir konstatējusi, ka nododamo OIM sertifikātu deklarētais skaits ir nepareizs vai ka nav iesniegta OIM deklarācija, kā minēts 2. punktā, tā koriģē OIM sertifikātu skaitu, kas atzītajam deklarētājam jānodod. OIM iestāde par korekciju paziņo atzītajam deklarētājam un pieprasa, lai tas viena mēneša laikā nodod papildu OIM sertifikātus.

4.     Šā panta 3. punktā minētā paziņojuma saņēmējs drīkst paziņojumu pārsūdzēt. Paziņojuma saņēmējam sniedz informāciju par procedūru, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā.

5.   Ja ir nodots vairāk sertifikātu, nekā bija jānodod, kompetentā iestāde nekavējoties atmaksā atzītajam deklarētājam par daudz nodoto OIM sertifikātu vērtību, kas aprēķināta pēc vidējās cenas, ko atzītais deklarētājs importa gadā samaksājis par OIM sertifikātiem.

5.   Ja ir nodots vairāk sertifikātu, nekā bija jānodod, OIM iestāde nekavējoties atmaksā atzītajam deklarētājam par daudz nodoto OIM sertifikātu vērtību, kas aprēķināta pēc vidējās cenas, ko atzītais deklarētājs pirkšanas brīdī samaksājis par šiem sertifikātiem.

1.    Katras dalībvalsts kompetentā iestāde pārdod OIM sertifikātus šajā dalībvalstī atzītajiem deklarētājiem par cenu, kas aprēķināta saskaņā ar 21. pantu.

1.    OIM iestāde pārdod OIM sertifikātus atzītajiem deklarētājiem par cenu, kas aprēķināta saskaņā ar 21. pantu.

2.    Kompetentā iestāde nodrošina, ka katram OIM sertifikātam tā izveidošanas brīdī tiek piešķirts unikāls vienības identifikācijas kods, un reģistrē sertifikāta unikālo vienības identifikācijas numuru, cenu un pārdošanas datumu nacionālajā reģistrā tā atzītā deklarētāja kontā, kurš to pērk.

2.    OIM iestāde nodrošina, ka katram OIM sertifikātam tā izveidošanas brīdī tiek piešķirts unikāls vienības identifikācijas kods, un reģistrē sertifikāta unikālo vienības identifikācijas numuru, cenu un pārdošanas datumu OIM reģistrā tā atzītā deklarētāja kontā, kurš to pērk.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus , kuros sīkāk nosaka metodiku , pēc kuras aprēķina OIM sertifikātu vidējo cenu, un cenas publicēšanas praktisko kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par 1. punktā noteiktās metodikas īstenošanu , pēc kuras aprēķina OIM sertifikātu vidējo cenu, un cenas publicēšanas praktisko kārtību. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru .

1.   Līdz katra gada 31. maijam atzītais deklarētājs kompetentajai iestādei nodod tādu OIM sertifikātu skaitu, kas atbilst iegultajām emisijām, kuras deklarētas saskaņā ar 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu un verificētas saskaņā ar 8. pantu, par kalendāro gadu pirms nodošanas.

1.   Līdz katra gada 31. maijam atzītais deklarētājs OIM iestādei nodod tādu OIM sertifikātu skaitu, kas atbilst iegultajām emisijām, kuras aprēķinātas saskaņā ar IIIa pielikumu un deklarētas saskaņā ar 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu un verificētas saskaņā ar 8. pantu, par kalendāro gadu pirms nodošanas.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām atzītais deklarētājs nodrošina, ka vajadzīgais OIM sertifikātu skaits ir pieejams tā kontā nacionālajā reģistrā. Turklāt atzītais deklarētājs nodrošina, ka OIM sertifikātu skaits nacionālajā reģistrā katra ceturkšņa beigās atbilst vismaz 80 % no iegultajām emisijām, kuras noteiktas, izmantojot standartvērtības saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām metodēm, visās precēs, ko tas importējis kopš kalendārā gada sākuma.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām atzītais deklarētājs nodrošina, ka vajadzīgais OIM sertifikātu skaits ir pieejams tā kontā OIM reģistrā. Turklāt atzītais deklarētājs nodrošina, ka OIM sertifikātu skaits OIM reģistrā katra ceturkšņa beigās atbilst vismaz 80 % no iegultajām emisijām, kuras noteiktas, izmantojot standartvērtības saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām metodēm, visās precēs, ko tas importējis kopš kalendārā gada sākuma.

3.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka OIM sertifikātu skaits atzītā deklarētāja kontā neatbilst 2. punkta otrajā teikumā noteiktajiem pienākumiem, minētā iestāde tam paziņo par korekciju un pieprasa, lai atzītais deklarētājs viena mēneša laikā nodotu papildu OIM sertifikātus.

3.   Ja OIM kompetentā iestāde konstatē, ka OIM sertifikātu skaits atzītā deklarētāja kontā neatbilst 2. punkta otrajā teikumā noteiktajiem pienākumiem, minētā iestāde tam paziņo par korekciju un pieprasa, lai atzītais deklarētājs viena mēneša laikā nodotu papildu OIM sertifikātus.

4.     Šā panta 3. punktā minētā paziņojuma saņēmējs drīkst paziņojumu pārsūdzēt. Paziņojuma saņēmējam sniedz informāciju par procedūru, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā.

1.    Katras dalībvalsts kompetentā iestāde pēc šajā dalībvalstī atzīta deklarētāja pieprasījuma atpērk pārpalikušos OIM sertifikātus, kas deklarētāja kontā nacionālajā reģistrā atlikuši pēc tam, kad sertifikāti ir nodoti saskaņā ar 22. pantu. Atpirkšanas pieprasījumu iesniedz līdz katra tā gada 30. jūnijam, kurā OIM sertifikāti tika nodoti.

1.    OIM iestāde pēc atzīta deklarētāja pieprasījuma atpērk pārpalikušos OIM sertifikātus, kas deklarētāja kontā OIM reģistrā atlikuši pēc tam, kad sertifikāti ir nodoti saskaņā ar 22. pantu. Atpirkšanas pieprasījumu iesniedz līdz katra tā gada 30. jūnijam, kurā OIM sertifikāti tika nodoti.

1.     Ieņēmumi, kas gūti no OIM sertifikātu pārdošanas, nav piešķirtie ieņēmumi. Šī regula neliedz ieņēmumus, kas gūti no OIM sertifikātu pārdošanas, definēt kā pašu resursus saskaņā ar LESD 311. pantu un iekļaut to Savienības budžetā kā vispārējos ienākumus.

2.     Lai nodrošinātu, ka OIM pilda savu mērķi samazināt globālās oglekļa emisijas un palīdzēt sasniegt Savienības klimata mērķus un izpildīt starptautiskās saistības, tostarp Parīzes nolīgumu, Savienības finansiālo atbalstu sniedz klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem vismazāk attīstītajās valstīs, tostarp to centieniem dekarbonizēt un pārkārtot to ražošanas nozares, neskarot 1. punktu. Šādu finansējumu dara pieejamu no Savienības budžeta, lai papildinātu starptautisko klimata finansējumu, sekmējot attiecīgo rūpniecības nozaru pielāgošanos jaunajiem pienākumiem, kas noteikti ar šo regulu, un to papildina ar tehnisko palīdzību ar nosacījumu, ka saņēmējvalstī ir pilnībā īstenotas un piemērotas starptautiski atzītas darba un sociālās tiesības, piemēram, SDO darba pamatstandarti.

3.     Lai nodrošinātu no OIM sertifikātu pārdošanas gūto ieņēmumu izmantošanas pārredzamību, Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā ir izmantots no OIM sertifikātu pārdošanas gūto ieņēmumu finansiālās vērtības summas ekvivalents un kā tas ir veicinājis ražošanas nozaru dekarbonizāciju vismazāk attīstītajās valstīs.

1.     Muitas dienesti neļauj importēt preces, ja deklarētāju nav atzinusi kompetentā iestāde vēlākais brīdī, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā.

2.     Muitas dienesti tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā deklarētājs atzīts, periodiski paziņo informāciju par importam deklarētajām precēm, tostarp deklarētāja EORI numuru un OIM konta numuru, preču 8 ciparu KN kodu, daudzumu, izcelsmes valsti, deklarācijas datumu un muitas procedūru.

3.     Muitas dienesti veic preču kontroli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu, tostarp attiecībā uz importēto preču 8 ciparu KN kodu, daudzumu un izcelsmes valsti. Ar OIM saistītos riskus Komisija ņem vērā, izstrādājot kopējus riska kritērijus un standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 50. pantu.

4.     Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 12. panta 1. punktu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā deklarētājs ir atzīts, var paziņot konfidenciālu informāciju, ko muitas dienesti ieguvuši, pildot savus pienākumus, vai kas ir sniegta konfidenciāli. Dalībvalstu kompetentās iestādes šo informāciju apstrādā un ar to apmainās saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97.

5.     Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, kāda informācija saskaņā ar 2. punktu ir jāpaziņo, kādos termiņos un ar kādiem līdzekļiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

1.     Muitas dienesti nodrošina, ka brīdī, kad preces tiek deklarētas importam un, vēlākais, brīdī, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, preču deklarētājs ir reģistrēts OIM iestādē.

2.     Muitas dienesti periodiski sniedz OIM iestādei konkrētu informāciju par I pielikumā uzskaitītajām precēm, kas ir deklarētas importam. Informācija ietver vismaz informāciju par daudzumu, izcelsmes valsti un preču deklarētāju. Šīs regulas īstenošanas nolūkā muitas dienesti OIM iestādei var sniegt konfidenciālu informāciju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 12. panta 1. punktā.

3.     Importētas preces uzskata par tādām, kuru izcelsme ir trešās valstīs, saskaņā ar noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 59. pantā.

4.     Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka 2. punktā minēto informāciju un tās sniegšanas periodiskumu. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.     No datuma, kad tiek uzsāktas darbības saskaņā ar 26.a vai 27. pantu, Komisija, savlaicīgi informējot dalībvalstis, var norīkot muitas dienestus veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz minēto importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Komisijas var attiecināt reģistrāciju uz importu, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību, vai pāec Komisijas pašas iniviatīvas. Reģistrēšanu ievieš ar Komisijas lēmumu, kurā precizē rīcības mērķi un, vajadzības gadījumā, iespējamo nākotnē paredzamo maksājamo summu. Importa reģistrāciju veic laikposmā, kas nav ilgāks kā deviņi mēneši.

1.     Atzītajam deklarētājam, kurš līdz katra gada 31. maijam nav nodevis tādu OIM sertifikātu skaitu, kas atbilst iepriekšējā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām, par katru OIM sertifikātu, kurš atzītajam deklarētājam būtu bijis jānodod, preču importēšanas gadā piemēro sodu, kas ir identisks Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā noteiktajam sodam par emisiju pārsniegšanu, kuru palielina saskaņā ar minētās direktīvas 16. panta 4. punktu.

2.     Jebkurai personai, kas nav atzīts deklarētājs un kas preces Savienības muitas teritorijā ieved, nenododot OIM sertifikātus saskaņā ar šo regulu, par katru OIM sertifikātu, kas personai būtu bijis jānodod, preču ievešanas gadā piemēro 1. punktā minēto sodu.

3.     Soda samaksāšana nekādā gadījumā neatbrīvo atzīto deklarētāju no pienākuma konkrētajā gadā nodot nenodoto OIM sertifikātu skaitu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā deklarētājs ir atzīts.

4.     Ja kompetentā iestāde konstatē, ka atzītais deklarētājs nav izpildījis pienākumu nodot OIM sertifikātus, kā norādīts 1. punktā, vai ka persona ir ievedusi preces Savienības muitas teritorijā, kā norādīts 2. punktā, kompetentā iestāde piemēro sodu un paziņo atzītajam deklarētājam vai — 2. punktā minētajā situācijā — personai:

5.     Papildus 2. punktā minētajiem sodiem dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts noteikumiem var piemērot administratīvas sankcijas vai kriminālsodus par OIM tiesību aktu neievērošanu. Šīs sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

1.     Atzītam deklarētājam, kurš līdz katra gada 31. maijam nenodod OIM sertifikātus atbilstoši iepriekšējā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām vai iesniedz iestādei nepatiesu informāciju par faktiskajām emisijām, lai panāktu labvēlīgu individuālu attieksmi, jāmaksā sods.

2.     Soda summa ir ekvivalenta trīskārtīgai OIM sertifikātu vidējai cenai iepriekšējā gadā par katru OIM sertifikātu, ko atzītais deklarētājs nav nodevis saskaņā ar 22. pantu. Soda maksājums neatbrīvo atzīto deklarētāju no pienākuma nodot neizmantotos OIM sertifikātus OIM iestādei.

3.     Atkārtota pārkāpuma gadījumā OIM iestāde var nolemt apturēt atzītā deklarētāja OIM kontu.

4.     Papildus 2. punktā minētajam sodam dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts noteikumiem var piemērot administratīvus sodus vai kriminālsodus par OIM tiesību aktu neievērošanu. Šādas sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

5.     Ja OIM iestāde konstatē, ka atzītais deklarētājs nav izpildījis pienākumu nodot OIM sertifikātus vai ir iestādei sniedzis nepatiesu informāciju, OIM iestāde piemēro 2. punktā minēto sodu un paziņo atzītajam deklarētājam:

2.   Apiešanas prakse ietver situācijas , kad izmaiņām tirdzniecības modelī saistībā ar precēm , kas ietilpst šīs regulas darbības jomā , nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien izvairīties no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem , un šāda prakse ir šīs preces aizstāt ar nedaudz pārveidotiem produktiem , kas nav iekļauti I pielikuma preču sarakstā, bet ietilpst nozarē , kura iekļauta šīs regulas darbības jomā.

2.   Apiešanas prakse ir jebkurš pasākums , kura mērķis ir izvairīties no kāda no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Tās ir situācijas , ko izraisa prakse, process vai darbs , kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien izvairīties no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai vājināt to ietekmi , un šāda prakse var būt tālāk minētie pasākumi , bet ne tikai:

3.   Dalībvalsts vai jebkura puse, kuru skar 2. punktā aprakstītās situācijas vai kura gūst no tā labumu, var paziņot Komisijai, ja tā divu mēnešu laikā salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā saskaras ar šīs regulas darbības jomā iekļauto importēto preču apjoma ievērojamu samazinājumu un tādu nedaudz pārveidotu produktu importa apjoma pieaugumu, kuri nav iekļauti I pielikuma preču sarakstā . Komisija pastāvīgi seko līdzi jebkādām būtiskām izmaiņām preču un nedaudz pārveidotu produktu tirdzniecības modelī Savienības līmenī .

3.   Dalībvalsts vai jebkura puse, kuru skar 2. punktā aprakstītās situācijas vai kura gūst no tā labumu, var paziņot Komisijai, ja tā saskaras ar apiešanas praksi. Arī tādas ieinteresētās puses, kas nav tieši skartās puses, piemēram, vides organizācijas un nevalstiskās organizācijas, kurām ir konkrēti pierādījumi par šīs regulas apiešanu, var paziņot Komisijai . Komisija pastāvīgi seko līdzi , lai identificētu apiešanas praksi, arī veicot tirgus uzraudzību vai izmantojot jebkādus attiecīgos informācijas avotus, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegumus un ziņojumus .

4.   Šā panta 3. punktā minētajā paziņojumā norāda tā pamatojumu un relevantos datus un statistiku par 2 . punktā minētajām precēm un produktiem .

4.   Šā panta 3. punktā minētajā paziņojumā norāda tā pamatojumu un relevantos datus un statistiku , lai pamatotu apgalvojumu par šīs regulas apiešanu . Komisija uzsāk izmeklēšanu par šādu dalībvalsts, skartās puses vai ieinteresētās personas paziņojumā izklāstītu apgalvojumu, ja šis paziņojums atbilst šajā punktā minētajām prasībām vai ja Komisija pati konstatē, ka šāda izmeklēšana ir vajadzīga. Komisijai izmeklēšanā var palīdzēt kompetentās iestādes un muitas dienesti. Komisija veic izmeklēšanu deviņu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas datuma. Ja tiek uzsākta izmeklēšana, Komisija informē visas kompetentās iestādes.

5.   Ja Komisijai, ņemot vērā relevantos datus, ziņojumus un statistiku, tostarp to, ko snieguši dalībvalstu muitas dienesti, ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka 3 . punktā minētie apstākļi pastāv vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šīs regulas darbības jomu, proti, iekļautu tajā nedaudz pārveidotos produktus un tā novērstu regulas apiešanu.

5.   Ja Komisijai, ņemot vērā relevantos datus, ziņojumus un statistiku, tostarp to, ko snieguši dalībvalstu muitas dienesti, ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka 2 . punktā minētie apstākļi pastāv vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šīs regulas darbības jomu, proti, iekļautu tajā nedaudz pārveidotos produktus vai pakārtotus produktus, kas satur vienu vai vairākas no I pielikumā uzskaitītajām precēm virs minimālās robežvērtības, un tā novērstu regulas apiešanu.

5.a     Komisija gada ziņojumā publicē visus apiešanas izmeklēšanu gadījumus, kā arī to rezultātus. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par nepabeigtu soda lēmumu pārsūdzības procedūru statusu un apkopotu informāciju par emisiju intensitāti katrā I pielikumā uzskaitīto dažādo preču izcelsmes valstī.

1.     OIM iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt. Pārsūdzēt var OIM iestādes lēmumus, kas negatīvi ietekmē jebkuru ieinteresēto personu, tostarp lēmumus par sodiem, apiešanu un faktiskajām emisiju vērtībām. Minētie lēmumi stājas spēkā tikai no dienas, kad beidzas divu mēnešu pārsūdzības periods.

2.     Saskaņā ar 1. punktu iesniegtā pārsūdzība aptur lēmuma izpildi.

3.     Preces, uz kurām attiecas pārsūdzība, tiek reģistrētas saskaņā ar 25.a panta 5. punktu.

4.     Pārsūdzību var iesniegt jebkura puse, kas iesaistīta procesā un ko lēmums ietekmējis nelabvēlīgi. Pārējās procesā iesaistītās puses ir pārsūdzības procesā piedalīties tiesīgas puses.

5.     Tiek izveidota pārsūdzības padome, un tajā ir trīs pilntiesīgi locekļi, priekšsēdētājs un divi locekļu aizstājēji. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ieceļ pa vienam padomes loceklim. Padome ieceļ priekšsēdētāju. Eiropas Parlaments un Padome papildus ieceļ arī pa vienam locekļa aizstājējam.

6.     Komisija pieņem šo regulu papildinošus deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai noteiktu pārsūdzības padomes sastāvu, locekļu iecelšanu un reglamentu nolūkā nodrošināt padomes locekļu neatkarību, tostarp pārejas perioda laikā. Pārejas periodā pārsūdzības padomes funkcijas veic Komisija.

1.     Pārsūdzības padome izvērtē, vai pārsūdzība ir pieņemama.

2.     Pārsūdzības padome, izvērtējot pārsūdzību, tik bieži, cik vajadzīgs, aicina 27.a panta 4. punktā minētās puses pārsūdzības padomes noteiktā termiņā iesniegt apsvērumus saistībā ar citu pārsūdzības pušu iesniegto informāciju vai pārsūdzības padomes sniegtajiem paziņojumiem.

3.     Pēc pārsūdzības izvērtēšanas attiecībā uz pieņemamību pārsūdzības padome lemj par pārsūdzību. Pārsūdzības padome var īstenot pilnvaras, kas ir OIM iestādes kompetencē, vai nodot lietu OIM iestādes turpmākām darbībām.

4.     Ja pārsūdzības padome nodod lietu OIM iestādei turpmākām darbībām, pēdējai ir saistoša pārsūdzības padomes argumentācija, ciktāl nav mainījušies fakti.

5.     Pārsūdzības padomes lēmums stājas spēkā tikai no dienas, kad beidzas divu mēnešu periods pēc lēmuma paziņošanas vai, ja minētajā periodā ir celta prasība Vispārējā tiesā, no šādas prasības noraidīšanas brīža vai no brīža, kad Tiesā iesniegta Vispārējās tiesas lēmuma pārsūdzība.

1.     Prasību var celt Vispārējā tiesā vai Tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu, lai apstrīdētu Pārsūdzības padomes pieņemtu lēmumu.

2.     Ja Pārsūdzības padome nepieņem lēmumu, Vispārējā tiesā vai Tiesā var celt prasību par bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu.

3.     OIM iestādei prasa veikt nepieciešamos pasākumus, lai pildītu Vispārējās tiesas spriedumu, vai gadījumā, ja par minēto spriedumu iesniegta pārsūdzība, Tiesas spriedumu.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 18 . panta 3. punktā un 27. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 1.a punktā, 2. panta 6. punktā, 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 7. panta 7.a punktā, 8 . panta 3. punktā , 12.a panta 7. punktā, 18. panta 3. punktā, 27. panta 5 . punktā, 27.a panta 6. punktā, 31. panta 2. punktā un 35. panta 6 . punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 18. panta 3. punktā un 27 . panta 5 . punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 1.a punktā, 2. panta 6. punktā, 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 7. panta 7.a punktā, 8. panta 3. punktā, 12.a panta 7. punktā, 18. panta 3. punktā, 27. panta 5. punktā, 27.a panta 6. punktā, 31. panta 2.  punktā un 35 . panta 6 . punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

7.   Saskaņā ar 2. panta 10. punktu, 2. panta 11. punktu, 18 . panta 3. punktu un 27. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7.   Saskaņā ar 2. panta 1.a punktu, 2. panta 6. punktu, 2. panta 10. punktu, 2. panta 11. punktu, 7. panta 7.a punktu, 8 . panta 3. punktu , 12.a panta 7. punktu, 18. panta 3. punktu, 27. panta 5 . punktu, 27.a panta 6. punktu, 31. panta 2. punktu un 35. panta 6 . punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisija vāc informāciju, kas vajadzīga, lai paplašinātu šīs regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz netiešajām emisijām un precēm , kas nav uzskaitītas I pielikumā , un izstrādā iegulto emisiju aprēķināšanas metodes, pamatojoties uz vidiskās pēdas metodēm.

1.   Komisija , apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, vāc informāciju, kas vajadzīga, lai paplašinātu darbības jomu, attiecinot to arī uz citām nozarēm un pakārtotiem produktiem , kā noteikts šīs regulas 2. panta 1.a punktā , un lai izstrādātu iegulto emisiju aprēķināšanas metodes, pamatojoties uz vidiskās pēdas metodēm.

2.   Līdz pārejas perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumā ietver novērtējumu par iespējām vēl vairāk paplašināt darbības jomu, proti, attiecināt to arī uz netiešajām emisijām un citām precēm, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam un ko šī regula vēl neaptver, kā arī pārvaldības sistēmas novērtējumu. Tajā ietver arī novērtējumu par iespēju paplašināt darbības jomu, proti , attiecināt to arī uz transporta pakalpojumu iegultajām emisijām , kā arī precēm nākamajos vērtību ķēdes posmos un pakalpojumiem, kas varētu būt pakļauti oglekļa emisiju pārvirzes riskam nākotnē .

2.   Līdz pārejas perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Pirmajā ziņojumā koncentrē uzmanību uz iespējām uzlabot šo regulu, lai virzītos uz mērķi par klimatneitrālas Savienības panākšanu, vēlākais, līdz 2050. gadam, un novērtē iespēju paplašināt darbības jomu, proti, attiecināt to arī uz transporta pakalpojumu iegultajām emisijām . Turklāt tajā izvērtē organisko ķīmisko vielu un polimēru iegulto emisiju aprēķināšanas tehniskās īpatnības, to vērtības ķēdes un mehānisma spēju pietiekami novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku minētajās nozarēs. Pamatojoties uz šo ziņojumu , Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt tiesību akta priekšlikumu , lai pielāgotu 31. pantā minēto OIM koeficientu vai atliktu 36. panta 3. punkta d) apakšpunkta stāšanos spēkā attiecībā uz minētajām precēm .

3.    Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu .

3.    Pēc 2028. gada Komisija uzrauga OIM darbību un reizi divos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par OIM darbību, balstoties uz 2.a punktā noteiktajiem elementiem .

3.a     Ja ir noticis neparedzams, ārkārtējs un neizprovocēts notikums, ko nevar kontrolēt viena vai vairākas trešās valstis, uz kurām attiecas OIM, un ja šim notikumam ir postošas sekas uz attiecīgo valstu ekonomikas un rūpniecības infrastruktūru, Komisija novērtē situāciju un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza šo regulu, lai noteiktu pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi minēto ārkārtas apstākļu risināšanai.

1.a     No dienas, kas sāk piemērot OIM, kā paredzēts 36. panta 3. punktā, bezmaksas kvotas netiek iedalītas saistībā ar I pielikumā minēto preču ražošanu Savienībā.

1.b     Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta pirmās un otrās daļas, Savienībā notiekošai šīs regulas I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanai turpina saņemt bezmaksas kvotas ar nosacījumu, ka šādi produkti ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm, kurās nav oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, kas līdzīgi ES ETS.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz metodiku, pēc kuras aprēķina 1. punktā minēto samazinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu , ar ko paredz IIIa pielikumā noteikto metodiku, pēc kuras aprēķina 1. punktā minēto samazinājumu.

2.a     Katru gadu no 2025. gada Komisija sava gada ziņojuma ietvaros Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu novērtē OIM efektivitāti tādu preču oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanā, kuras Savienībā ražo eksportam uz trešām valstīm, kas nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu. Ziņojumā it sevišķi novērtē Savienības eksporta attīstību OIM nozarēs un norises saistībā ar tirdzniecības plūsmām un šo preču iegultajām emisijām globālajā tirgū. Ja ziņojumā konstatē, ka pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks precēm, ko Savienībā ražo eksportam uz trešām valstīm, kas nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku tā, lai nodrošinātu atbilstību PTO noteikumiem, un ņem vērā iekārtu dekarbonizāciju Savienībā.

3.   Muitas dienesti, izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, paziņo importēšanas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju par importētajām precēm, tostarp par pārstrādes produktiem, kas iegūti izvešanas pārstrādei procedūrā. Šāda informācija ietver deklarētāja EORI numuru, 8 ciparu KN kodu, preču daudzumu, izcelsmes valsti un deklarētāju, deklarācijas datumu un muitas procedūru.

3.   Muitas dienesti, izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, paziņo OIM iestādei informāciju par importētajām precēm, tostarp par pārstrādes produktiem, kas iegūti izvešanas pārstrādei procedūrā. Šāda informācija ietver deklarētāja EORI numuru, 8 ciparu KN kodu, preču daudzumu, izcelsmes valsti un deklarētāju, deklarācijas datumu un muitas procedūru.

1.   Katrs deklarētājs par katru kalendārā gada ceturksni ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām ziņojumu (“OIM ziņojums”) ar informāciju par minētajā ceturksnī importētajām precēm iesniedz importētājas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai, ja preces ir importētas vairākās dalībvalstīs, kādas šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei pēc deklarētāja izvēles.

1.   Katrs deklarētājs par katru kalendārā gada ceturksni ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām ziņojumu (“OIM ziņojums”) ar informāciju par minētajā ceturksnī importētajām precēm iesniedz OIM iestādei.

3.    Kompetentā iestāde 2. punktā minēto informāciju Komisijai paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā ceturkšņa beigām, kuru aptver ziņojums.

3.    OIM iestāde 2. punktā minēto informāciju Komisijai paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā ceturkšņa beigām, kuru aptver ziņojums.

4.    Kompetentā iestāde piemēro samērīgu un preventīvu sodu deklarētājiem, kuri nav iesnieguši OIM ziņojumu.

4.    OIM iestāde piemēro samērīgu un preventīvu sodu deklarētājiem, kuri nav iesnieguši OIM ziņojumu.

5.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka deklarētājs nav izpildījis pienākumu iesniegt OIM ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, kompetentā iestāde piemēro sodu un paziņo deklarētājam:

5.   Ja OIM iestāde konstatē, ka deklarētājs nav izpildījis pienākumu iesniegt OIM ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, OIM iestāde piemēro sodu un paziņo deklarētājam:

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz ziņojamo informāciju, 3. punktā minētās informācijas paziņošanas procedūrām un ārvalstu valūtā samaksātās oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa. Komisija ir pilnvarota pieņemt arī īstenošanas aktus, kuros sīkāk definē III pielikumā izklāstīto aprēķina metožu elementus, tostarp ražošanas procesu sistēmas robežu noteikšanu, emisijas faktorus, iekārtām specifiskās faktisko emisiju vērtības un to attiecīgo piemērošanu atsevišķām precēm, kā arī izklāsta metodes, ar kurām nodrošina datu ticamību, tostarp datu detalizācijas pakāpi un verifikāciju. Turklāt Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par to, kā izstrādāt importētajās precēs iegulto netiešo emisiju aprēķināšanas metodi.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz ziņojamo informāciju, 3. punktā minētās informācijas paziņošanas procedūrām un ārvalstu valūtā samaksātās oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa. Komisija ir pilnvarota pieņemt arī īstenošanas aktus, kuros sīkāk definē III pielikumā izklāstīto aprēķina metožu elementus, tostarp ražošanas procesu sistēmas robežu noteikšanu, emisijas faktorus, iekārtām specifiskās faktisko emisiju vērtības un to attiecīgo piemērošanu atsevišķām precēm, kā arī izklāsta metodes, ar kurām nodrošina datu ticamību, tostarp datu detalizācijas pakāpi un verifikāciju. Turklāt Komisija ir pilnvarota pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu par to, kā izstrādāt importētajās precēs iegulto netiešo emisiju aprēķināšanas metodi.