EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.9.2020
COM(2020) 614 final
2016/0132(COD)
Grozīts priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par “Eurodac” izveidi biometrisko datu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar “Eurodac” datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma konteksts un pamatojums
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2019. gada jūlijā politikas pamatnostādnēs paziņoja par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, kura pamatā būs visaptveroša pieeja ārējām robežām, patvēruma un atgriešanas sistēmām, Šengenas brīvas pārvietošanās telpai un migrācijas, likumīgās migrācijas un integrācijas ārējai dimensijai, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos.
Paziņojums par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, kas iesniegts kopā ar vairākiem citiem tiesību aktu priekšlikumiem, tostarp šo priekšlikumu, ar kuru groza 2016. gada priekšlikumu par Eurodac regulas pārstrādāšanu, ir jauna pieeja migrācijas jomā. Pamatojoties uz vispārējiem solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principiem, jaunajā paktā tiek ierosināta integrēta politikas veidošana, kas apvieno politiku tādās jomās kā patvērums, migrācija, atgriešana, ārējo robežu aizsardzība un attiecības ar galvenajām trešām valstīm.
Migrācijas pārvaldības problēmas, tostarp tās, kas saistītas ar neatbilstīgu ieceļošanu un atgriešanu, būtu jārisina nevis atsevišķām dalībvalstīm, bet gan ES kopumā. Ir vajadzīgs Eiropas satvars, kas ļauj pārvaldīt dalībvalstu politikas un lēmumu savstarpējo ietekmi. Šajā satvarā ir jāņem vērā pastāvīgi mainīgā realitāte migrācijas jomā, kas nozīmē, ka tā kļuvusi sarežģītāka un tai nepieciešama pastiprināta koordinācija Lai gan neatbilstīgu ieceļotāju skaits Savienībā kopš 2015. gada ir samazinājies par 92 %, joprojām pastāv vairākas strukturālas problēmas, kas rada slogu dalībvalstu patvēruma, uzņemšanas un atgriešanas sistēmām.
Lai gan neatbilstīgu ieceļotāju skaits laika gaitā ir samazinājies, to migrantu īpatsvars, kuri ierodas no valstīm, kurām patvēruma atzīšanas rādītāju līmenis ir zemāks par 25 %, ir palielinājies, proti, no 14 % 2015. gadā līdz 57 % 2018. gadā. Turklāt ir pieaudzis sarežģītu lietu īpatsvars: ja 2015.–2016. gadā lielākoties ieradās trešo valstu valstspiederīgie, kuriem nepārprotami bija vajadzīga starptautiskā aizsardzība, tad tagad ir izveidojies ieceļojošo personu kontingents, kuru atzīšanas rādītāji ir atšķirīgāki. Turklāt, neraugoties uz neatbilstīgu ieceļotāju skaita samazināšanos visā ES kopš 2015. gada, starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits ir turpinājis pieaugt, sasniedzot četrkārtīgi pārsniedzot ieceļojušo personu skaitu. Šīs tendences liecina par pastāvīgu tālāku kustību un daudzkārtēji iesniegtiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem ES. Visbeidzot, pēc meklēšanas un glābšanas operācijām notiekošās ieceļošanas būtības dēļ vispārējās migrācijas pārvaldības sistēmas ietvaros nepieciešams īpašs risinājums, atzīstot, ka dalībvalstīm, kuras saskaras ar meklēšanas un glābšanas operāciju izraisītas ieceļošanas sekām, ir jārisina īpašas problēmas.
Pieaugošais to patvēruma meklētāju īpatsvars, kuri, visticamāk, nesaņem starptautisko aizsardzību ES, apgrūtina ne tikai patvēruma pieteikumu apstrādi, bet arī to neatbilstīgo migrantu atgriešanu, kuru pieteikumi ir noraidīti, tostarp kā nepieņemami. To papildina to neatbilstīgo migrantu atgriešana, kuri nekad nav pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai. Tādēļ ciešāka saikne starp patvēruma un atgriešanas procedūrām ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vienlīdz svarīgi ir strādāt pie tā, lai izveidotu eiropeiskāku atgriešanas sistēmu. Neatbilstīgie migranti, kuriem nav nodoma pieteikties starptautiskajai aizsardzībai, būtu nekavējoties jānovirza uz atgriešanas procedūru, nevis pēc noklusējuma jāatrodas patvēruma procedūrā.
Spriedze, ar ko saskaras dalībvalstu patvēruma sistēmas, joprojām rada smagu slogu gan pirmās ieceļošanas dalībvalstīm, gan arī citu dalībvalstu patvēruma sistēmām, jo izraisa neatļautu kustību. Pašreizējā sistēma nav pietiekama, lai risinātu šo situāciju. Konkrēti, pašlaik nav reāla solidaritātes mehānisma.
Jaunais pakts pamatojas uz Komisijas priekšlikumiem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kas iesniegti 2016. gadā, un uz 2018. gada priekšlikumu pārstrādāt Atgriešanas direktīvu, kā arī ietver jaunus papildu elementus, lai nodrošinātu kopējam satvaram vajadzīgo līdzsvaru, apvienojot visus patvēruma un migrācijas politikas aspektus. Priekšlikums, ar ko groza 2016. gada priekšlikumu par Eurodac regulas pārstrādāto redakciju, ievieš skaidru un konsekventu saikni starp konkrētām personām un procedūrām, kurām tās ir pakļautas, lai palīdzētu labāk kontrolēt neatbilstīgu migrāciju un atklāt neatļautu kustību. Tas arī atbalsta jaunā solidaritātes mehānisma īstenošanu un ietver attiecīgus grozījumus, kas ļaus Eurodac darboties ES informācijas sistēmu sadarbspējas satvarā.
Kopā ar šo priekšlikumu Komisija nāk klajā ar priekšlikumu jaunai regulai par patvēruma un migrācijas pārvaldību, ar ko visaptverošas pieejas ietvaros izveido kopēju satvaru patvēruma un migrācijas pārvaldībai ES līmenī.
Turklāt priekšlikums, ar ko groza 2016. gada priekšlikumu Patvēruma procedūras regulai, un priekšlikums Regulai, ar ko izveido skrīningu, nodrošina netraucētu saikni starp visiem migrācijas procedūras posmiem – no jaunas pirmsieceļošanas procedūras līdz tādu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atgriešanai, kuriem nav tiesību palikt Savienībā. Šī skrīninga procedūra ietvertu identitātes, veselības un drošības pārbaudes ierašanās brīdī, lai ātri novirzītu attiecīgo personu uz piemērojamo procedūru, t. i., atgriešanu, ieceļošanas atteikumu vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.
•Priekšlikuma mērķi
Ar Komisijas 2016. gada priekšlikumu jau tika paplašināta Eurodac piemērošanas joma, pievienojot jaunas to personu kategorijas, par kurām būtu jāglabā dati, ļaujot tos izmantot neatbilstīgu migrantu identifikācijai, samazinot vecumu pirkstu nospiedumu noņemšanai, ļaujot vākt identitātes informāciju kopā ar biometriskajiem datiem un pagarinot datu glabāšanas periodu.
Priekšlikums, ar ko groza 2016. gada priekšlikumu, balstās uz provizorisko vienošanos starp likumdevējiem, papildina šīs izmaiņas, un tā mērķis ir pārveidot Eurodac par kopīgu Eiropas datubāzi, kas atbalstīs ES politiku patvēruma, pārmitināšanas un neatbilstīgas migrācijas jomā. Tāpēc tam būtu jāatbalsta to dažādo pasākumu un noteikumu piemērošana, kas paredzēti priekšlikumā par jaunu patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu (piemēram, pārcelšana, atbildības nodošana), un jānodrošina atbilstība priekšlikumam Skrīningai regulai. Turklāt tā mērķis ir apkopot precīzākus un pilnīgākus datus, lai informētu politikas veidotājus, un tādējādi labāk palīdzēt kontrolēt neatbilstīgu migrāciju un atklāt neatļautu kustību, papildus pieteikumiem uzskaitot arī pieteikuma iesniedzējus. Tā mērķis ir arī palīdzēt noteikt piemērotus politikas risinājumus šajā jomā, ļaujot sagatavot statistiku, kurā apvienoti dati no vairākām datubāzēm. Vēl viens mērķis ir, atzīmējot noraidītos pieteikumus, sniegt papildu atbalstu valsts iestādēm, kas saskaras ar patvēruma pieteikuma iesniedzējiem, kuru pieteikums jau ir noraidīts citā dalībvalstī. Visbeidzot, regulās, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai, jo īpaši Regulā 2019/818, Eurodac ir iekļauta to piemērošanas jomā. Grozījumus, kas izriet no sadarbspējas satvara un attiecas uz piekļuvi Eurodac datiem, vēl nebija iespējams izdarīt sadarbspējas regulu pieņemšanas laikā, jo pašreizējā Eurodac datubāzē nav burtciparu identitātes datu. Līdz ar to šajā priekšlikumā ir iekļauti vairāki grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt Eurodac pienācīgu darbību jaunajā sadarbspējas satvarā, un ar to pašu mērķi ir ierosināti turpmāki nepieciešamie grozījumi divos citos juridiskajos instrumentos, proti, VIS un ETIAS regulās.
•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums pilnībā atbilst paziņojumam par jauno Migrācijas un patvēruma paktu un tam pievienotajam iniciatīvu plānam, tostarp priekšlikumam regulai par patvēruma un migrācijas pārvaldību, priekšlikumam Skrīninga regulai un grozītajam patvēruma procedūru regulas priekšlikumam.
Šajā priekšlikumā ir noteikti termiņi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju biometrisko datu iegūšanai un pārsūtīšanai. Brīdis, no kura sāk skaitīt šos termiņus, ir noteikts, ņemot vērā priekšlikumā Skrīninga regulai, paredzētos pirmsieceļošanas posmus. Attiecībā uz priekšlikumu regulai par patvērumu un migrācijas pārvaldību šis priekšlikums nodrošina, ka attiecīgā gadījumā ir pieejama visa nepieciešamā informācija par pārcelšanu vai pārsūtīšanu saskaņā ar mehānismu, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Šis priekšlikums arī nodrošina saskaņotību ar īpašo režīmu, kas regulā par patvēruma un migrācijas pārvaldību ierosināts attiecībā uz personām, kuras izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas.
Attiecībā uz priekšlikumu pārstrādātai Atgriešanas direktīvai šis priekšlikums papildina Eurodac vajadzīgo informāciju, lai atvieglotu to personu atgriešanu, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts.
Regulā (ES) 2019/817 un Regulā (ES) 2019/818 par sadarbspēju Eurodac ir skaidri iekļauta starp datubāzēm, starp kurām notiek savstarpēja saziņa, izmantojot sadarbspēju. Tas izriet no tā, ka Eurodac ir iekļauta sadarbspējas piemērošanas jomā, kā noteikts abās sadarbspējas regulās, no atkārtotajām atsaucēm apsvērumos par līdzdalību sadarbspējas platformā un atsaucēm operatīvajos pantos kā uz pakļautu meklējumiem kopējā identitātes repozitorijā, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. Jo īpaši Regulas 2019/817 69. pantā ir noteikts, ka Eurodac būs viena no četrām ES sistēmām, kuru dati ir jāsasaista vairāku identitāšu konstatēšanai (MID) pārejas periodā un pirms MID darbības sākšanas. Tomēr no abu sadarbspējas regulu teksta vienlīdz skaidri izriet, ka lielāko daļu ar tām ieviesto procesu attiecībā uz Eurodac nevarēs piemērot ātrāk, kā pēc dienas, kad sāks piemērot pašreizējās Eurodac Regulas (ES) Nr. 603/2013 pārstrādāto redakciju. Tomēr, lai sadarbspējas pilnīga piemērošana stātos spēkā, ir vajadzīgi vairāki grozījumi Regulā (ES) 2019/818 un pašā Eurodac regulā. Šos grozījumus, kas galvenokārt saistīti ar piekļuvi Eurodac datiem, vēl nebija iespējams izdarīt sadarbspējas regulu pieņemšanas laikā, jo pašreizējā Eurodac datubāzē nav burtciparu identitātes datu. Ar šo priekšlikumu Eurodac ieviestie grozījumi, jo īpaši attiecībā uz visām persondatu kategorijām, kas tiks reģistrētas, padara jēgpilnu un operatīvu Eurodac pilnīgu dalību sadarbspējas platformā.
Visbeidzot, tiek nodrošināta arī atbilstība pagaidu politiskajām vienošanām, kas jau panāktas par Kvalifikācijas regulu, Uzņemšanas apstākļu direktīvu, ES pārmitināšanas sistēmas regulu un ES Patvēruma aģentūras regulu, jo 2016. gada Eurodac priekšlikuma elementi, kas attiecas uz šiem priekšlikumiem, grozītajā priekšlikumā nav grozīti.
•Saskanība ar pārējām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar citām Savienības politikas jomām un papildina tās, proti:
a)sadarbspēja – ciktāl ar šo priekšlikumu ir jānodrošina Eurodac darbība saistībā ar ES informācijas sistēmu sadarbspēju;
b)datu aizsardzība – ciktāl šis priekšlikums nodrošina pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzību tām personām, kuru persondati tiek apstrādāti Eurodac;
c)drošība – ciktāl tajā ir ņemts vērā pirmsieceļošanas posms, kas paredzēts Skrīninga regulā, kurā noteikta drošības pārbaude.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šajā priekšlikumā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir izmantots kā juridiskais pamats, lai biometrisko datu iegūšanu padarītu par obligātu pasākumu starptautiskās aizsardzības procedūras ietvaros. Tajā izmantots 78. panta 2. punkta e) apakšpunkts kā juridiskais pamats attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Tajā arī izmantots 78. panta 2. punkta g) apakšpunkts kā juridiskais pamats ar pārmitināšanu saistītiem noteikumiem. Turklāt kā juridiskais pamats ir izmantots arī 79. panta 2. punkta c) apakšpunkts attiecībā uz elementiem par neatbilstīgu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanu attiecībā uz neatbilstīgu imigrāciju un neatļautu uzturēšanos, tostarp to personu izraidīšanu un repatriāciju, kuras uzturas neatļauti, 87. panta 2. punkta a) apakšpunkts kā juridiskais pamats attiecībā uz elementiem, kas saistīti ar attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu tiesībaizsardzības nolūkos, un 88. panta 2. punkta a) apakšpunkts kā juridiskais pamats attiecībā uz Eiropola darbības jomu un uzdevumiem, kuri ietver informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un tās apmaiņu.
•Valstu atšķirīgās nostājas
Īrijai Regula (ES) Nr. 603/2013/ES ir saistoša, ņemot vērā tās paziņojumu par to, ka tā vēlas piedalīties minētās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz turpmāk minēto protokolu.
Saskaņā ar 21. protokolu par Īrijas nostāju šī dalībvalsts var izlemt piedalīties šā priekšlikuma pieņemšanā. Šāda iespēja pastāv arī pēc priekšlikuma pieņemšanas.
Saskaņā ar LES un LESD pievienoto protokolu par Dānijas nostāju Dānija nepiedalās tādu pasākumu pieņemšanā Padomē, kuri tiek pieņemti saskaņā ar LESD V sadaļu (izņemot “pasākumus, kas nosaka, kuru trešo valstu pilsoņiem vajadzīgas vīzas, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumiem, kas attiecas uz vīzu formu vienādību”). Tādējādi Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, tā kā Dānija piemēro pašreizējo Eurodac regulu saskaņā ar starptautisko nolīgumu, ko tā 2006. gadā noslēdza ar ES, tai saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu jāpaziņo Komisijai savs lēmums par to, vai tā īstenos grozītās regulas saturu.
•Priekšlikuma ietekme uz Dāniju un trešām valstīm, kas ir asociētas (bijušajā) Dublinas sistēmā
Līdztekus vairāku trešo valstu asociēšanai Šengenas acquis Kopiena noslēdza vairākus nolīgumus, ar kuriem šīs valstis asociē arī (bijušajā) Dublinas/Eurodac acquis:
–nolīgums, ar kuru asociē Islandi un Norvēģiju (noslēgts 2001. gadā);
–nolīgums, ar kuru asociē Šveici (noslēgts 2008. gada 28. februārī);
–protokols, ar kuru asociē Lihtenšteinu (noslēgts 2011. gada 18. jūnijā).
Lai izveidotu tiesības un pienākumus starp Dāniju, kura, kā paskaidrots iepriekš, ar starptautisku nolīgumu ir asociēta (bijušajā) Dublinas/Eurodac acquis, un iepriekšminētajām asociētajām valstīm, Kopiena un asociētās valstis ir noslēgušas vēl divus instrumentus.
Saskaņā ar trim iepriekšminētajiem nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem akceptē (bijušo) Dublinas/Eurodac acquis un izmaiņas tajā. Tās nepiedalās to tiesību aktu pieņemšanā, ar kuriem groza vai papildina (bijušo) Dublinas acquis (tostarp šā priekšlikuma pieņemšanā), bet tām noteiktā termiņā jāziņo Komisijai par lēmumu akceptēt vai neakceptēt attiecīgā tiesību akta saturu, ko apstiprinājuši Eiropas Parlaments un Padome. Ja Norvēģija, Islande, Šveice vai Lihtenšteina neakceptē tiesību aktu, ar kuru groza vai papildina (bijušo) Dublinas/Eurodac acquis, attiecīgos nolīgumus izbeidz, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelemj citādi.
Iepriekš minētie asociācijas nolīgumi ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu, kā arī paralēlais nolīgums ar Dāniju neietver piekļuvi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos. Šajā nolūkā ratifikācijas procesā ir papildu nolīgumi ar šīm asociētajām valstīm.
•Subsidiaritāte
Šis priekšlikums paredz, ka daktiloskopisko datu salīdzināšanu, izmantojot Eurodac, var veikt tikai pēc tam, kad valsts daktiloskopisko datu datubāzes un citu dalībvalstu automatizētās pirkstu nospiedumu datubāzes saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI (“Prīmes nolīgumi”) sniegušas negatīvus rezultātus. Šis noteikums nozīmē, ka tad, ja kāda dalībvalsts nav īstenojusi iepriekš minēto Padomes lēmumu un nevar veikt “Prīmes pārbaudi”, tā nevar veikt arī pārbaudi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos. Tāpat asociētās valstis, kuras nav īstenojušas vai nepiedalās Prīmes nolīgumos, nevar veikt šādu pārbaudi Eurodac.
Ierosinātā iniciatīva ir Patvēruma un migrācijas pārvaldes regulas un ES migrācijas politikas turpmāka attīstība, lai nodrošinātu, ka kopējie noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu noņemšanu un sejas attēla datu iegūšanu Eurodac vajadzībām tiek piemēroti vienādi visās dalībvalstīs. Ar to tiek izveidots instruments, kas Eiropas Savienībai sniegs informāciju par to, cik daudz trešo valstu valstspiederīgo ieceļo ES teritorijā neatbilstīgi vai pēc meklēšanas un glābšanas operācijām un pieprasa starptautisko aizsardzību, un kam ir neatsverama nozīme ilgtspējīgas un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā migrācijas un vīzu jomā.
Šis priekšlikums arī palīdzēs dalībvalstīm identificēt tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, un tos, kas neatbilstīgi iekļuvuši Eiropas Savienībā caur ārējām robežām, ar mērķi izmantot šo informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm atjaunot trešās valsts valstspiederīgā dokumentus atgriešanas nolūkos.
Ņemot vērā ar patvērumu un bēgļu aizsardzību saistīto problēmu starptautisko raksturu, ES ir piemērotākais līmenis, kurā kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) ietvaros piedāvāt risinājumus jautājumiem, kas iepriekš raksturoti kā problēmas saistībā ar Eurodac regulu.
Ir jāgroza arī Eurodac regula, lai tai pievienotu papildu mērķi, proti, kontrolēt neatbilstīgu migrāciju un neatbilstīgu migrantu neatļautu kustību ES, un saistībā ar šo grozījumu tas ļautu papildus pieteikumiem uzskaitīt arī pieteikumu iesniedzējus. Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekamā mērā sasniegt šo mērķi. Tāpat dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi piemērot Regulā (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula] paredzētos izslēgšanas pamatus. Visbeidzot, grozījumus, kas vajadzīgi sadarbspējas satvara efektīvai īstenošanai, var ierosināt tikai Komisija, un tos var piemērot ES līmenī, nevis dalībvalstis vienas pašas.
•Proporcionalitāte
Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikts, ka Savienības rīcība ir samērīga ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Šīs ES rīcības izvēlētajam veidam jārada iespēja sasniegt priekšlikuma mērķi un to īstenot pēc iespējas efektīvāk.
Priekšlikuma ieceres pamatā ir "integrētas privātuma aizsardzības un privātuma pēc noklusējuma" principi, kas pieprasa Eurodac darbības procesus veidot tā, lai tie jau no paša sākuma atbilstu datu aizsardzības principiem un būtu samērīgi attiecībā uz tiesībām uz personas datu aizsardzību, jo tas neparedz vākt un glabāt vairāk datu un uz ilgāku laiku, nekā tas ir absolūti nepieciešams sistēmas darbībai un mērķu sasniegšanai. Turklāt tiks paredzēti un ieviesti visi aizsardzības pasākumi un mehānismi, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizsargātu Eurodac piemērošanas jomā ietilpstošo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku pamattiesības, jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību.
Lai sistēma darbotos, nebūs vajadzīgi papildu procesi vai saskaņošana ES līmenī. Tādējādi paredzamais pasākums ir proporcionāls, jo tas ES mēroga rīcības ziņā nepārsniedz nepieciešamo, lai sasniegtu nospraustos mērķus.
•Juridiskā instrumenta un likumdošanas tehnikas izvēle
Ar šo priekšlikumu groza 2016. gada priekšlikumu par Eurodac regulas pārstrādāšanu. Lai gan Komisija atbalsta visus starp likumdevējiem panāktās provizoriskās vienošanās par 2016. gada Eurodac regulas pārstrādātās redakcijas priekšlikumu elementus, šajā grozītajā priekšlikumā no minētās provizoriskās vienošanās ir iekļauti tikai tie panti, kurus ierosināts būtiski grozīt. Tāpēc daži panti, par kuriem likumdevēji ir provizoriski vienojušies (piemēram, panti par personām, uz kurām attiecas uzņemšanas procedūra, un par pārmitinātajām personām), nav iekļauti. Tādējādi trijos šā grozītā priekšlikuma pantos (9. pants par statistiku, 19. pants par datu iezīmēšanu un bloķēšanu un 40.a pants, ar ko ievieš grozījumus Regulā (ES) 2019/818) dažus provizoriskās vienošanās elementus (proti, daļas, kas attiecas uz personām uzņemšanas procedūrā un uz pārvietotām personām) nevarēja iekļaut, jo nebija iespējams savstarpēji atsaukties uz attiecīgajiem pantiem. Turklāt būs jāveic daži papildu tehniski pielāgojumi citos pantos, uz kuriem attiecas pagaidu vienošanās, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas ar šo grozīto priekšlikumu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Ar šo priekšlikumu groza spēkā esošu priekšlikumu, tāpēc nav pieejams ex post novērtējums/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude. Tomēr pierādījumi ir pieejami no citiem avotiem, kas norāda uz šo grozījumu nepieciešamību. Tādējādi attiecībā uz datu vākšanu patvēruma jomā diskusijās ar dalībvalstīm (piemēram, Padomes darba sagatavošanas struktūrās) kopš 2016. gada ir izcelti vairāki elementi, kas ietekmē politikas veidošanas reakcijas efektivitāti. Šajā ziņā nostājas, kas tika paustas sarunās par 2016. gada KEPS paketi, diskusijas, kuras norisinājās dažādos citos forumos – gan tehniskā, gan politiskā līmenī –, un dažādu dalībvalstu ieguldījums jaunajā paktā norādīja uz spiedienu, ko neatļauta kustība rada uz dalībvalstu patvēruma sistēmām. Tās arī norādīja uz pašreizējās analīzes ierobežojumiem šajā jomā, kas nesniedz precīzu priekšstatu par šo parādību. Tas ir saistīts ar faktu, ka šādos nolūkos pieejamie dati attiecas uz administratīvām procedūrām, nevis uz indivīdiem. Tā kā pašlaik nav precīzu skaitļu par to, cik (pirmreizējo) pieteikumu iesniedzēju ir ES un cik daudzi pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, jebkādi turpmāki mēģinājumi analizēt šo parādību (piemēram, šādas kustības motīvi, profili, vēlamie galamērķi) būtībā pēc noklusējuma ir spekulatīvi. Līdz ar to piemērotu politikas risinājumu noteikšanā šādas kustības novēršanai iztrūkst mērķtiecības un efektivitātes.
Līdzīgā veidā diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt saikni starp patvērumu un atgriešanu, tostarp attiecīgajām iestādēm nepieciešamo informāciju darot pieejamu nekavējoties.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Pirms jaunā Migrācijas un patvēruma pakta publiskošanas Komisija laikā no 2019. gada decembra līdz 2020. gada jūlijam vairākkārt apspriedās ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un ieinteresētajām personām, lai apkopotu viņu viedokļus par gaidāmo Migrācijas un patvēruma paktu. Vienlaikus prezidentvalstis Rumānija, Somija un Horvātija rīkoja gan stratēģisku, gan tehnisku viedokļu apmaiņu par dažādiem migrācijas politikas aspektiem nākotnē, tostarp par patvērumu, atgriešanu, attiecībām ar trešām valstīm atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā. Šajās apspriedēs un viedokļu apmaiņā tika pausts atbalsts atjauninātai Eiropas patvēruma un migrācijas politikai, kas steidzami novērstu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas trūkumus, uzlabotu atgriešanas sistēmas efektivitāti, labāk strukturētu un sagatavotu mūsu attiecības ar trešām valstīm atpakaļuzņemšanas jomā un nodrošinātu atgriezušos migrantu ilgtspējīgu reintegrāciju.
Somijas prezidentūras laikā dažādos Padomes forumos notika vairāki darbsemināri un diskusijas, tostarp konference Tampere 2.0, kas norisinājās Helsinkos 2019. gada 24. un 25. oktobrī, un Zalcburgas forums, kurš norisinājās Vīnē 2019. gada 6. un 7. novembrī un kurā dalībvalstis atzinīgi vērtēja Eiropas Komisijas nodomu atsākt Dublinas reformu, lai rastu jaunus solidaritātes veidus, kuros savs ieguldījums būtu jādod visām dalībvalstīm. Dalībvalstis uzsvēra, ka solidaritātes pasākumiem būtu jāiet roku rokā ar atbildības pasākumiem. Turklāt tās uzsvēra, ka steidzami ir jāapkaro neatļauta kustība Eiropas Savienības iekšienē, kā arī jāīsteno to personu atgriešana, kurām nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Komisāre Ilva Jūhansone un Komisijas dienesti vairākkārt ir rīkojuši mērķtiecīgas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), iniciatīvas “Bērni migrācijā” pārstāvjiem un attiecīgajām vietējām nevalstiskajām organizācijām dalībvalstīs. Šajā konsultāciju procesā tika sniegti konkrēti ieteikumi par kopēju pieeju attiecībā uz bērniem paredzētiem standartiem saskaņā ar 2017. gada paziņojumu par bērniem migrantiem. Konsultatīvajā forumā, ko izveidoja EASO, notika arī apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību tādos jautājumos kā patvēruma procedūras sākotnējie posmi (2019. gadā).
Komisija ņēma vērā daudzus ieteikumus, ko sniedza valsts un vietējās iestādes, nevalstiskās un starptautiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR), Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM), kā arī domnīcas un akadēmiskās aprindas, par to, kā rast jaunu pieeju migrācijai un risināt pašreizējās migrācijas problēmas, ievērojot cilvēktiesību standartus. Tās uzskata, ka ar jaunu pieeju reformai būtu jāpārskata daži noteikumi par atbildības noteikšanu un jāparedz obligātais solidaritātes mehānisms, t. sk. attiecībā uz personām, kas izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas. Nevalstiskās organizācijas arī iestājas par to, ka dalībvalstīm vajadzīga kopīga izpratne par atbildību, un aicināja pārskatītajos Dublinas noteikumos iekļaut pastāvīgāku pārcelšanas mehānismu. Piemēram, MEDAM projekta ietvaros Migrācijas politikas centrs ieteica iekļaut migrācijas politikas rezultātu apkopojumu, kura mērķis ir uzraudzīt progresu patvēruma un migrācijas jomā ES līmenī.
Komisija ņēma vērā arī Eiropas Migrācijas tīkla ieguldījumu un pētījumus, kas tika uzsākti pēc tās iniciatīvas, – pēdējo gadu laikā šis tīkls ir izstrādājis vairākus specializētus pētījumus un ad hoc pieprasījumus.
•Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana
Komisija atbalsta uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un atsaucas uz atsevišķu dokumentu (XXX), kurā sīki izklāstīti dati un elementi, kas pamato ierosināto pieeju tām kopš 2016. gada konstatētajām dažādajām problēmām, kuras apgrūtina KEPS reformas pabeigšanu.
Attiecībā uz Eurodac tās galvenokārt attiecas uz pašreizējām ierobežotajām iespējām analizēt neatļautu kustību, ņemot vērā ierobežojumus, ko rada pieejamie dati (dati, kas aptver pieteikumus, nevis personas), nepieciešamību atspoguļot jaunos noteikumus, kuri ieviesti Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas priekšlikumā, un nepieciešamību Eurodac regulā ieviest grozījumus, kas ļautu šai sistēmai darboties sadarbspējas sistēmā.
•Pamattiesības
Paskaidrojumi par pamattiesībām, kas saistīti ar 2016. gadā ierosināto regulas pārstrādāto redakciju, paliek spēkā.
Starp jaunajiem elementiem, kas ieviesti ar grozīto priekšlikumu, visu vienai personai piederošo datu kopu sasaistīšana vienā secībā, lai papildus pieteikumiem varētu saskaitīt arī pieteikumu iesniedzējus, nemainīs biometrisko datu vākšanas un apstrādes veidu. Jauna datne netiks izveidota. Dalībvalstis saglabās īpašumtiesības uz nosūtīto datu kopumu, un tiks piemēroti visi sākotnējā 2016. gada priekšlikumā paredzētie aizsardzības pasākumi, datu glabāšanas un datu drošības noteikumi. Turklāt būs paredzēti arī atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz sasaistes procedūru, jo datu kopas būtu savstarpēji saistītas konkrētā secībā tikai tad, kad trāpījumu ir apstiprinājušas dalībvalstis (vajadzības gadījumā pārbaudē iesaistot pirkstu nospiedumu ekspertu). Attiecībā uz to jauno personu kategoriju, kuras izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām, šādas personas jau ir reģistrētas Eurodac to personu kategorijā, kas aizturētas saistībā ar nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu. Jaunā atsevišķā kategorija sniegtu precīzāku priekšstatu par migrācijas plūsmām un atvieglotu Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas attiecīgo noteikumu piemērošanu. Šādi noteikumi galu galā nāktu par labu personām, kas pēc meklēšanas un glābšanas operācijām tiek nogādātas krastā, jo tie ļautu precīzāk atspoguļot to statusu, jo tās netiktu reģistrētas kā personas, kas neatbilstīgi šķērso robežu. Par tām tiktu vākti tādi paši dati kā par citām kategorijām ar tādiem pašiem noteikumiem un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz pārsūtīšanu, apstrādi un glabāšanu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums paredz Eurodac centrālās sistēmas tehnisku grozījumu, lai nodrošinātu iespēju veikt salīdzināšanu attiecībā uz visu kategoriju datiem un glabātu visu trīs kategoriju datus. Papildu funkcijām, piemēram, biogrāfisko datu un sejas attēla glabāšanai, būs vajadzīgas vairākas izmaiņas centrālajā sistēmā.
Aplēstās izmaksas 29 872 miljonu EUR apmērā ietver tehniskās modernizācijas izmaksas un izmaksas par centrālās sistēmas palielināto glabāšanas un caurlaidspēju. Tajās ietverti arī ar IT saistīti pakalpojumi, programmatūra un aparatūra, un tās aptvers modernizāciju un pielāgojumus, lai būtu iespējama visu kategoriju datu meklēšana gan patvēruma, gan neatbilstīgās migrācijas mērķiem. Tās atspoguļo arī eu-LISA papildu personāla izmaksas.
Šie elementi ir atspoguļoti priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā. Tajā atspoguļotas arī izmaksas, kas saistītas ar abu likumdevēju ieviestajām izmaiņām (divu jaunu kategoriju izveide, proti, personas, kas reģistrētas uzņemšanas procedūras veikšanai, un personas, kas pārmitinātas saskaņā ar valsts pārmitināšanas shēmu, identitātes vai ceļošanas dokumentu krāsu kopiju glabāšana un iespēja tiesībaizsardzības iestādēm meklēt Eurodac sistēmā, izmantojot burtciparu datus), kā arī ar pētījumu par sejas atpazīšanu, kas paredzēts 2016. gada pārstrādāšanas priekšlikumā (7 miljoni EUR).
Ar sadarbspēju saistītie grozījumi, kas ieviesti ar šo grozīto priekšlikumu, ir ietverti sadarbspējas satvara finanšu pārskatā (15 miljoni EUR).
5.CITI ELEMENTI
•Uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
2016. gada priekšlikuma tekstā, par ko provizoriski vienojušies likumdevēji, 42. pantā ir paredzēti šādi trīs ziņošanas pienākumu veidi:
–reizi gadā eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EDAU ziņojumu par centrālās sistēmas darbībām (pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju);
–septiņus gadus pēc pieņemšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija sagatavo vispārēju Eurodac izvērtējumu, kurā izvērtē sasniegtos rezultātus salīdzinājumā ar mērķiem un ietekmi uz pamattiesībām (pamatojoties uz eu-LISA, dalībvalstu un Eiropola sniegto informāciju);
–reizi divos gados katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi biometrisko datu salīdzināšana ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos. Ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam. Šos ziņojumus Komisija reizi divos gados apkopo ziņojumā par piekļuvi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos, ko nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un EDAU. Šis ziņojums atšķiras no iepriekšējā punktā aprakstītā ziņojuma.
Gada ziņojumā, kas eu-LISA būs jāsagatavo par centrālās sistēmas darbībām, tiks iekļauta informācija par Eurodac pārvaldību un darbību, izmantojot iepriekš noteiktus kvantitatīvus rādītājus (piemēram, kopējais datu kopu skaits un pa kategorijām, trāpījumu skaits, veids, kā dalībvalstis īsteno termiņus biometrisko datu nosūtīšanai uz Eurodac, tostarp kavējumi utt.).
Ziņojums, kurā ietverts Eurodac vispārējais izvērtējums, kas Komisijai būs jāsagatavo, uzraudzīs sasniegtos rezultātus salīdzinājumā ar regulā noteiktajiem mērķiem un novērtēs ietekmi uz pamattiesībām, jo īpaši datu aizsardzību un tiesībām uz privātumu, tostarp to, vai tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve ir izraisījusi netiešu to personu diskrimināciju, uz kurām attiecas Eurodac regula.
Eiropola un katras dalībvalsts sagatavotajos ziņojumos par to, cik efektīvi ir salīdzināti biometriskie dati ar Eurodac datiem, cita starpā tiks izvērtēts konkrētais salīdzināšanas mērķis, norādītais pamatotu aizdomu pamatojums, to lietu skaits un veids, kuras ir beigušās ar sekmīgu identifikāciju.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Šis grozītais priekšlikums ir jāizskata saistībā ar iestāžu sarunām par Komisijas 2016. gada priekšlikumu Eurodac regulas pārstrādātai redakcijai, un tas būtu jāuzskata par papildinājumu šīm diskusijām. Šo sarunu rezultātā likumdevēji panāca provizorisku vienošanos, kuru Komisija atbalsta un uzskata par tādu, kas ievērojami uzlabotu Eurodac darbību.
Ērtības labad teksts, par ko likumdevēji ir vienojušies un kas iekļauts šajā priekšlikumā, salīdzinājumā ar Komisijas 2016. gada priekšlikumu ir izcelts treknrakstā. Jaunie mērķtiecīgie grozījumi ir izcelti pasvītrotā treknrakstā.
1.Pieteikumu iesniedzēju skaitīšana papildus pieteikumu skaitīšanai
Nesenās diskusijas dažādos forumos (Padomes darba sagatavošanas struktūrās, padomdevēju grupās) un dalībvalstu ieguldījumos jaunajā paktā konsultāciju laikā tika skaidri norādīts uz vairākiem trūkumiem informācijas vākšanā un analīzē ES līmenī patvēruma un migrācijas jomā. Tas kļūst īpaši svarīgi, analizējot neatļautu kustību šajā jomā: pašlaik nav iespējams uzzināt, cik pieteikumu iesniedzēju ir ES, jo skaitīti tiek pieteikumi, un tāpēc vairāki pieteikumi var attiekties uz vienu un to pašu personu. Ņemot to vērā, Eurodac sistēma ir jāpārveido no datubāzes, kurā uzskaita pieteikumus, uz datubāzi, kurā uzskaita pieteikumu iesniedzējus. To var izdarīt, vienā secībā sasaistot visas Eurodac datu kopas, kuras pieder vienai personai, neatkarīgi no datu kategorijas, kas tādējādi ļautu saskaitīt personas. Turklāt īpašs noteikums ļautu eu-LISA sagatavot statistiku par patvēruma meklētāju un pirmreizējo pieteikumu iesniedzēju skaitu, sniedzot precīzu priekšstatu par to, cik daudz trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku lūdz patvērumu ES. Apkopojot šos datus ar cita veida datiem, piemēram, tiem, kas attiecas uz pārsūtīšanu saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, tiks nodrošināts atbilstošs ieguldījums pareizai politiskajai reakcijai saistībā ar neatļautu kustību.
2.Starpsistēmu statistika
Jauns noteikums, kura pamatā ir attiecīgie sadarbspējas regulu noteikumi (39. pants), ļaus eu-LISA izstrādāt starpsistēmu statistiku, izmantojot datus no Eurodac, ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS), ETIAS un Vīzu informācijas sistēmas (VIS). Viens no mērķiem būtu, piemēram, zināt, cik daudziem trešo valstu valstspiederīgajiem konkrētā dalībvalstī vai konkrētā trešā valstī ir izsniegta īstermiņa vīza, cik no viņiem ir likumīgi ieceļojuši (un kur) un pēc tam pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai (un kur). Tas sniegtu nepieciešamo pamatinformāciju šādu parādību novērtēšanai un atbilstošai politiskai reakcijai. Šis noteikums arī paredzētu, ka papildus Komisijai un dalībvalstīm arī topošajai Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai un Frontex būtu piekļuve šādai statistikai, jo abas aģentūras savu attiecīgo pilnvaru ietvaros veic vērtīgu analīzi migrācijas un patvēruma jomā.
3.Jaunas kategorijas izveide personām, kas izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas (SAR)
Jaunajā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas priekšlikumā ir paredzēts kritērijs atbildības noteikšanai par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ja pieteikums tika reģistrēts pēc tam, kad attiecīgā persona ir izkāpusi krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas (saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem uz šādām personām attiecas neatbilstīgas ieceļošanas kritērijs). Tas patvēruma acquis labāk atspoguļo saistības, kas izriet no Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras. Lai gan noteikumi par atbildību attiecībā uz šo jauno kategoriju ir tādi paši kā noteikumi attiecībā uz personām, kas ieceļo neatbilstīgi, atšķirība ir būtiska saistībā ar to, ka dalībvalstis, kurās notiek izkāpšana krastā, saskaras ar īpašām problēmām, jo tās nevar izkāpšanai krastā pēc SAR piemērot tādus pašus instrumentus kā neatbilstīgai sauszemes vai gaisa robežas šķērsošanai. Piemēram, nav oficiālu robežpārbaužu attiecībā uz ieceļošanu pēc SAR, kas nozīmē ne tikai to, ka ieceļošanas vietas ir grūtāk definēt, bet arī to, ka trešo valstu valstspiederīgajiem nav vietas, kur oficiāli meklēt ieceļošanu. Tādēļ šīm personām Eurodac ir vajadzīga atsevišķa kategorija, lai tās nebūtu jāreģistrē kā personas, kas neatbilstīgi šķērso robežu (kā tas ir pašlaik). Turklāt tas arī ļaus iegūt precīzāku priekšstatu par migrācijas plūsmu sastāvu ES.
4.Pilnīgas saskaņotības nodrošināšana ar Patvēruma un migrācijas regulas priekšlikumu
Papildus jaunas kategorijas izveidošanai personām, kuras izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, šajā grozītajā priekšlikumā ir iekļauts arī noteikumu kopums, kas atspoguļo visus attiecīgos aspektus attiecībā uz dalībvalsts atbildību (dažādie kritēriji atbildības noteikšanai, atbildības nodošana un atbildības izbeigšana). Šie noteikumi papildina tos, kas jau bija iekļauti sākotnējā 2016. gada priekšlikumā. Visbeidzot, šajā grozītajā priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšanu, tādējādi pilnībā atspoguļojot dažādos scenārijus, kas ietverti Patvēruma un migrācijas regulas priekšlikumā.
5.Konsekvences nodrošināšana ar skrīninga procedūru
Neliels skaits izmaiņu bija vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību Skrīninga regulas priekšlikumam. Šajā ziņā ir jāpielāgo brīdis, no kura sākas termiņš pieteikuma iesniedzēju biometrisko datu iegūšanai un pārsūtīšanai, lai ņemtu vērā dažādos iespējamos scenārijus, kas paredzēti minētajā priekšlikumā nolūkā nodrošināt vienmērīgu patvēruma procedūras plūsmu.
6.Norāde par noraidītu pieteikumu
Tiktu izveidots jauns lauks, kurā dalībvalstis norādītu, kad pieteikums ir noraidīts un ka pieteikuma iesniedzējam nav tiesību palikt un viņam nav atļauts palikt saskaņā ar Patvēruma procedūras regulu. Tas neko nemainītu attiecībā uz piemērojamiem noteikumiem un personas tiesībām, bet pastiprinātu saikni ar atgriešanas procedūrām un sniegtu papildu atbalstu valsts iestādēm, kas strādā ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kura pieteikums ir noraidīts citā dalībvalstī, jo tas ļautu tām izvēlēties pareizo piemērojamās procedūras veidu (piemēram, turpmāks pieteikums), tādējādi racionalizējot visu procesu.
7.Norāde par to, vai ir piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība
Tiktu izveidots jauns lauks, lai norādītu, vai ir bijusi piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība (BARP). Tas ir nepieciešams, jo tas uzlabotu dalībvalstu uzraudzības spējas šajā jomā un novērstu izdevīgākas BARP meklējumus.
8.Norāde par to, vai skrīninga rezultātā šķiet, ka attiecīgā persona varētu radīt draudus iekšējai drošībai
Tiktu izveidots jauns lauks, lai atzīmētu, vai pēc skrīninga šķiet, ka attiecīgā persona varētu radīt draudus iekšējai drošībai. Tas ir nepieciešams, jo tas atvieglotu pārcelšanas īstenošanu: šādas personas tiktu izslēgtas no pārcelšanas saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas noteikumiem. Turklāt tas paātrinātu starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu. Šajā ziņā pieteikuma iesniedzēju, attiecībā uz kuriem Eurodac ir atzīmēta drošības problēma, pieteikuma novērtējumā vispirms varētu pievērsties jautājumam, vai šīs bažas ir pietiekami nopietnas, lai tās uzskatītu par pamatu izslēgšanai/noraidīšanai.
9.Norāde par to, vai ir izsniegta vīza
Tiktu izveidots lauks, kurā būtu norādīta dalībvalsts, kas pieteikuma iesniedzējam ir izsniegusi vai pagarinājusi vīzu vai kuras vārdā vīza ir izsniegta, un vīzas pieteikuma numurs. Tas ir nepieciešams, jo tas atvieglotu atbildības kritēriju piemērošanu tām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, kurām VIS regula nav saistoša, bet kuras tomēr ietekmē vīzas izsniegšana.
10.No sadarbspējas izrietoši grozījumi un grozījumi saistībā ar Sadarbspējas regulu, ETIAS un VIS regulām
Ir nepieciešams ieviest tehnisku grozījumu kopumu, kas izriet no Sadarbspējas regulas (piemēram, atsauces uz kopējo identitātes repozitoriju un identitātes datiem un to definīcijas vai precizējumus par to, kā uzglabātie dati tiks sadalīti starp kopējo identitātes repozitoriju un centrālo sistēmu). Nepieciešamība ieviest šīs izmaiņas Eurodac regulā tika konstatēta jau abu sadarbspējas regulu priekšlikumu iesniegšanas laikā. Šie grozījumi nodrošinās pienācīgu juridisko pamatu Eurodac darbībai jaunajā sadarbspējas satvarā. Tāpat ir jāievieš grozījumi Sadarbspējas regulā, lai iekļautu dažādas attiecīgas atsauces uz Eurodac. Visbeidzot, ir arī jāievieš grozījumu kopums, kas izriet no ETIAS regulas un VIS regulas, ar ko reglamentē attiecīgi ETIAS valstu vienību un kompetento vīzu iestāžu piekļuvi Eurodac, jo jautājums par tiesībām piekļūt dažādām datubāzēm joprojām ir jārisina tiesību aktā, ar kuru reglamentē attiecīgās datubāzes.
2016/0132 (COD)
Grozīts priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par “Eurodac” izveidi biometrisko datu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar “Eurodac” datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Aiz 4. apsvēruma iekļauj šādus apsvērumus:
“(4.a) Turklāt, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un saskaņā ar tās noteikumiem, ir vajadzīgs Eurodac skaidri norādīt, ka ir notikusi atbildības nodošana starp dalībvalstīm, tostarp pārcelšanas gadījumos. Turklāt, lai precīzi atspoguļotu dalībvalstu pienākumus, veicot meklēšanas un glābšanas operācijas, un lai palīdzētu šīm dalībvalstīm risināt īpašās problēmas, ar kurām tās saskaras, jo personām, kas izkāpušas krastā šādu operāciju rezultātā, nevar piemērot tādus pašus instrumentus kā neatbilstīgas sauszemes vai gaisa robežas šķērsošanas gadījumā, Eurodac kā atsevišķa kategorija ir jāreģistrē arī trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuri izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām.
(4.b) Turklāt, lai piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula], ir nepieciešams norādīt, vai pēc skrīninga ietvaros veiktajām drošības pārbaudēm šķiet, ka persona varētu radīt draudus iekšējai drošībai.”;
(2)Aiz 5. apsvēruma iekļauj šādus apsvērumus:
“(5.a) Ir nepieciešams arī ieviest noteikumus, kas nodrošinātu minētās sistēmas darbību sadarbspējas satvarā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818.
(5.b) Turklāt ir jāievieš noteikumi, kas paredzētu Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) valstu vienību un kompetento vīzu iestāžu piekļuvi Eurodac saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1240 un (EK) 767/2008.
(5.c) Tāpat, lai pārvaldītu neatbilstīgu migrāciju, ir nepieciešams ļaut eu-LISA sagatavot starpsistēmu statistiku, izmantojot datus no Eurodac, Vīzu informācijas sistēmas, ETIAS un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas. Lai precizētu šīs starpsistēmu statistikas saturu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.”;
(3)Regulas 6. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(6) Minētajos nolūkos ir jāizveido par "Eurodac" saukta sistēma, kas sastāv no centrālās sistēmas un kopēja identitātes repozitorija, kas izveidots ar Regulu (ES) 2019/818, kuri pārvaldīs datorizētu centrālo biometrisko daktiloskopisko un sejas attēla datu datubāzi, kā arī no elektroniskiem līdzekļiem datu pārsūtīšanai starp tiem [centrālo sistēmu un kopējo identitātes repozitoriju] un dalībvalstīm, turpmāk “komunikācijas infrastruktūra”.”;
(4)Aiz 11. apsvēruma iekļauj šādu apsvērumu:
“(11.a) Šajā nolūkā Eurodac ir arī skaidri jānorāda fakts, ka starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts, ja trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nav tiesību palikt un viņam nav atļauts palikt saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula].”;
(5)Regulas 14. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(14) Turklāt, lai Eurodac varētu efektīvi palīdzēt kontrolēt neatbilstīgu migrāciju un atklāt sekundāru kustību ES, ir jāļauj sistēmai papildus pieteikumiem saskaitīt pieteikuma iesniedzējus, vienā secībā sasaistot visas datu kopas, kas attiecas uz vienu personu, neatkarīgi no to kategorijas.”;
(6)Aiz 24. apsvēruma iekļauj šādu apsvērumu:
“(24.a) Šajā regulā tiek atgādināts, ka persona būtu jāuzskata par tādu, kas nelikumīgi uzturas pārcelšanas mērķa dalībvalsts teritorijā, ja minētā persona pēc pārcelšanas neiesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai kā citādi neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/399 6. pantā, vai citiem ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem pārcelšanas mērķa dalībvalstī.”;
(7)Aiz 60. apsvēruma iekļauj šādu apsvērumu:
“(60.a) Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK piemērošana.”;
(8)Svītro 63. apsvērumu.
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
9) Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:
“1. pants
Eurodac mērķis
1. Tiek izveidota par “Eurodac” saukta sistēma, kuras mērķis ir:
a)palīdzēt noteikt dalībvalsti, kas atbilstoši Regulai (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, kuru kādā dalībvalstī iesniedzis reģistrējis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kā arī citādi sekmēt Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] piemērošanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem;
b)palīdzēt piemērot Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula] saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem;
c)palīdzēt kontrolēt nelikumīgo neatbilstīgo imigrāciju Eiropas Savienībā un atklāt sekundāro kustību Eiropas Savienībā un palīdzēt identificēt trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kas uzturas nelikumīgi, lai noteiktu, kādi attiecīgi pasākumi dalībvalstīm jāveic ietverot personu, kas uzturas neatļauti, piespiedu izraidīšanu un repatriāciju;
d)paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem izraudzītās dalībvalstu iestādes un Eiropas Policijas birojs (Eiropols) tiesībaizsardzības nolūkā var pieprasīt daktiloskopisko un sejas attēla biometrisko un burtciparu datu salīdzināšanu ar centrālajā sistēmā uzglabātajiem datiem, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristiskus nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus;
e)palīdzēt pareizi identificēt personas, kas reģistrētas Eurodac saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 20. pantā minētajiem nosacījumiem un mērķiem, glabājot identitātes datus, ceļošanas dokumenta datus un biometriskos datus kopējā identitātes repozitorijā (CIR), kurš izveidots ar minēto regulu;
f)atbalstīt ar Regulu (ES) 2018/1240 izveidotās ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) mērķus;
g)atbalstīt Regulā (EK) Nr. 767/2008 minētās Vīzu informācijas sistēmas (VIS) mērķus.
2. Neskarot to, kā izcelsmes dalībvalsts savās datubāzēs, kas izveidotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, apstrādā datus, kuri paredzēti iekļaušanai Eurodac, daktiloskopiskos biometriskos datus un citus personas datus var apstrādāt Eurodac vienīgi nolūkiem, kas paredzēti šajā regulā, un Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Migrācijas un patvēruma pārvaldības regula] un Regulā (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula] [Regulas (ES) Nr 604/2013 34. panta 1. punktā].”;
10) regulas 3. pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu iv) punktu:
“iv) attiecībā uz personu, uz kuru attiecas 14.a panta 1. punkts, dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo sistēmu un kopējo identitātes repozitoriju, saņem salīdzinājuma rezultātus;”;
b) panta 1. punktam pievieno šādu p), q) un r) apakšpunktu:
“p)“CIR” ir kopējais identitātes repozitorijs, kas izveidots ar Regulas (ES) 2019/818 17. pantu;
q)“identitātes dati” ir dati, kas minēti 12. panta c)–f) un h) punktā, 13. panta 2. punkta c)–f) un h) apakšpunktā, 14. panta 2. punkta c)–f) un h) apakšpunktā un 14.a panta c)–f) un h) punktā;
r) “datu kopa” ir informācijas kopums, kas Eurodac reģistrēts, pamatojoties uz 12., 13., 14. vai 14.a pantu, kas atbilst vienam datu subjekta pirkstu nospiedumu kopumam un ko veido biometriskie dati, burtciparu dati un, ja iespējams, identitātes vai ceļošanas dokumenta skenēta krāsu kopija.”;
11) regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:
“4. pants
Sistēmas arhitektūra un pamatprincipi
1. Eurodac veido:
a)centrālā sistēma, kas sastāv no:
i)centrālās vienības,
ii)darbības nepārtrauktības plāna un sistēmas;
b)komunikācijas infrastruktūra starp centrālo sistēmu un dalībvalstīm, kas nodrošina drošu un šifrētu komunikācijas kanālu Eurodac datiem ("komunikācijas infrastruktūra");
c)kopējais identitātes repozitorijs (CIR), kas minēts Regulas 2019/818 17. panta 2. punktā;
d)droša komunikācijas infrastruktūra starp centrālo sistēmu un Eiropas meklēšanas portāla centrālajām infrastruktūrām, kopējo biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu, CIR un vairāku identitāšu detektoru, kas izveidots ar Regulu 2019/818.
2. CIR ietver datus, kas minēti 12. panta a)–f), h) un i) punktā, 13. panta 2. punkta a)–f), h) un i) apakšpunktā, 14. panta 2. punkta a)–f), h) un i) apakšpunktā un 14.a panta a)–f), h) un i) punktā. Pārējos Eurodac datus glabā centrālajā sistēmā.
23. Eurodac komunikācijas infrastruktūra izmantos esošo tīklu “droši Eiropas pakalpojumi telemātikai starp iestādēm” (TESTA). Papildus pastāvošajam TESTA privātajam virtuālajam tīklam izveido atsevišķu virtuālu privāto tīklu, kas paredzēts EURODAC, lai nodrošinātu EURODAC datu loģisku nošķiršanu no visiem pārējiem datiem. Lai nodrošinātu konfidencialitāti, personas datus, kurus pārsūta uz Eurodac vai no tās, šifrē.
34. Katrai dalībvalstij ir viens valsts piekļuves punkts. Eiropolam ir vienots Eiropola piekļuves punkts.
45. Centrālajā sistēmā apstrādāti dati par personām, uz kurām attiecas 10. panta 1. punkts, 13. panta 1. punkts, 14. panta 1. punkts un 14.a panta 1. punkts, izcelsmes dalībvalsts vārdā tiek apstrādāti saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un nodalīti ar atbilstīgiem tehniskiem līdzekļiem.
6. Visas Eurodac reģistrētās datu kopas, kas atbilst vienam un tam pašam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, sasaista secībā. Ja ir sākta meklēšana ar pirkstu nospiedumiem trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka datu kopā un ir iegūts trāpījums, salīdzinot ar vismaz vienu citu pirkstu nospiedumu kopu citā datu kopā, kas atbilst tam pašam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, Eurodac automātiski sasaista minētās datu kopas, pamatojoties uz pirkstu nospiedumu salīdzināšanu. Vajadzības gadījumā pirkstu nospiedumu salīdzināšanu pārbauda un apstiprina pirkstu nospiedumu eksperts saskaņā ar 26. pantu. Kad saņēmēja dalībvalsts apstiprina trāpījumu, tā nosūta paziņojumu eu-LISA, kas apstiprinās sasaisti.
57. Eurodac reglamentējošie noteikumi tiek piemēroti arī darbībām, ko dalībvalstis veic starplaikā no brīža, kad dati tiek pārsūtīti uz centrālo sistēmu, līdz salīdzinājuma rezultātu izmantošanas brīdim.”;
12) iekļauj šādu 8.a, 8.b, 8.c un 8.d pantu:
“8.a pants
Sadarbspēja ar ETIAS
1. No [šīs regulas piemērošanas dienas] Eurodac centrālo sistēmu savieno ar Regulas (ES) 2019/817 6. pantā minēto Eiropas meklēšanas portālu, lai varētu veikt Regulas (ES) 2018/1240 11. pantā minēto automatizēto apstrādi.
2. Regulas (ES) 2018/1240 11. pantā minētā automatizētā apstrāde ļauj veikt minētās regulas 20. pantā paredzētās pārbaudes un minētās regulas 22. un 26. pantā paredzētās turpmākās pārbaudes.
Lai veiktu Regulas (ES) 2018/1240 20. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās pārbaudes, ETIAS centrālā sistēma izmanto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu ETIAS datus ar Eurodac datiem, kas savākti, pamatojoties uz šīs regulas 12., 13., 14. un 14.a pantu, un kas atbilst personām, kuras ir atstājušas dalībvalstu teritoriju vai ir no tās izraidītas saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai izraidīšanas rīkojumu un izmantojot atbilstības, kas uzskaitītas šīs regulas II pielikuma tabulā.
Pārbaudes neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2018/1240 24. panta 3. punktā.
8.b pants
Nosacījumi piekļuvei Eurodac manuālās apstrādes vajadzībām, ko veic ETIAS valsts vienības
1. ETIAS valsts vienības veic meklēšanu Eurodac, izmantojot tos pašus burtciparu datus, kurus izmanto 8.a pantā minētajā automatizētajā apstrādē.
2. Šīs regulas 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta nolūkos ETIAS valstu vienībām ir piekļuve Eurodac un tās var aplūkot Eurodac datus tikai lasīšanas režīmā, lai izskatītu ceļošanas atļaujas pieteikumus. Konkrētāk, ETIAS valsts vienības var aplūkot datus, kas minēti šīs regulas 12., 13., 14 un 14.a pantā.
3. Pēc aplūkošanas un piekļuves saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu novērtējuma rezultātus reģistrē tikai ETIAS pieteikuma datnēs.
8.c pants
Kompetento vīzu iestāžu piekļuve Eurodac
Lai manuāli pārbaudītu trāpījumus, kas iegūti, Vīzu informācijas sistēmā veicot automatizētus vaicājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 [9.a un 9.c] pantu, un izskatītu vīzas pieteikumus un pieņemtu lēmumu par tiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 21. pantu, kompetentajām vīzu iestādēm ir piekļuve Eurodac, lai aplūkotu datus tikai lasīšanas režīmā.
8.d pants
Sadarbspēja ar Vīzu informācijas sistēmu
No [Regulas (ES) XXX/XXX, ar ko groza VIS regulu, piemērošanas datums], kā paredzēts minētās regulas [9.] pantā, Eurodac savieno ar Regulas (ES) 2019/817 6. pantā minēto Eiropas meklēšanas portālu, lai varētu veikt Regulas (EK) Nr. 767/2008 [9.a] pantā minēto automatizēto apstrādi nolūkā veikt vaicājumus Eurodac un salīdzināt attiecīgos datus Vīzu informācijas sistēmā ar attiecīgajiem datiem Eurodac. Pārbaudes neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti Regulas 767/2008 9. panta b. punktā.”;
13) regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:
“9. pants
Statistika
1. Eu-LISA apkopo mēneša statistiku par centrālās sistēmas darbu, īpaši norādot:
a)pieteikuma iesniedzēju skaitu un pirmreizējo pieteikuma iesniedzēju skaitu, kas izriet no 4. panta 6. punktā minētā sasaistes procesa;
b)noraidīto pieteikuma iesniedzēju skaitu, kas izriet no 4. panta 6. punktā minētā sasaistes procesa, un saskaņā ar 12.za pantu;
ac)par 10. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, un 14. panta 1. punktā un 14.a panta 1. punktā minētajām personām nosūtīto datu kopu skaitu;
bd)to trāpījumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz 10. panta 1. punktā minētajām personām:
i)par kurām ir reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas pēc tam ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī,
ii)kuras aizturētas saistībā ar neatbilstīgu ārējās robežas šķērsošanu, un
iii)kuras par kurām konstatēts, ka tās dalībvalstī uzturas nelikumīgi,
iv)kuras izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas;
ce)to trāpījumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz 13. panta 1. punktā minētajām personām:
i)par kurām ir reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas pēc tam ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī,
ii)kuras aizturētas saistībā ar neatbilstīgu ārējās robežas šķērsošanu, un
iii)kuras par kurām konstatēts, ka tās dalībvalstī uzturas nelikumīgi,
iv)kuras izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas;
df)to trāpījumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz 14. panta 1. punktā minētajām personām:
i)par kurām ir reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas pēc tam ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī,
ii)kuras aizturētas saistībā ar neatbilstīgu ārējās robežas šķērsošanu, un
iii)kuras par kurām konstatēts, ka tās dalībvalstī uzturas nelikumīgi,
iv)kuras izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas;
g) to trāpījumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz 14.a panta 1. punktā minētajām personām:
i)par kurām ir reģistrēts starptautiskās aizsardzības pieteikums,
ii)kuras aizturētas saistībā ar neatbilstīgu ārējās robežas šķērsošanu,
iii)kuras dalībvalstī uzturas nelikumīgi,
iv)kuras izkāpušas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas;
eh)to daktiloskopisko biometrisko datu skaitu, kurus centrālajai sistēmai no izcelsmes dalībvalsts bija jāprasa vairākas reizes, jo pirmo reizi pārsūtītos daktiloskopiskos biometriskos datus nevarēja izmantot salīdzinājumam, izmantojot datorizēto pirkstu nospiedumu un sejas attēla atpazīšanas sistēmas;
fi)to datu kopu skaitu, kas iezīmētas un kam iezīmējums noņemts, kas bloķētas un atbloķētas saskaņā ar 19. panta 1., punktu un 17. panta 2., 3. un 4. punktu;
gj)to trāpījumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 19. panta 1. un 4. punktā, par kurām reģistrēti trāpījumi saskaņā ar šā panta b), c) un d) līdz g) apakšpunktu;
hk)21. panta 1. punktā minēto pieprasījumu un trāpījumu skaitu;
il)22. panta 1. punktā minēto pieprasījumu un trāpījumu skaitu;
jm)pieprasījumu skaitu par 31. pantā minētajām personām;
hn) no centrālās sistēmas saņemto trāpījumu skaitu, kā minēts 26. panta 6. punktā.
2. Mēneša statistikas datus par personām, kas minētas 1. punkta a) līdz h) n) apakšpunktā, publicē katru mēnesi. Gada statistikas datus par personām, kas minētas 1. punkta a) līdz h) n) apakšpunktā, eu-LISA publicē katra gada beigās. Statistikas dati ietver datu sadalījumu pa dalībvalstīm ir sadalīti pa dalībvalstīm. Ja iespējams, statistikas datus par personām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, iedala pēc dzimšanas gada un dzimuma.
3. Lai atbalstītu 1. panta c) punktā minēto mērķi, eu-LISA reizi mēnesī sagatavo starpsistēmu statistiku. Minētā statistika neļauj identificēt personas un izmanto datus no Eurodac, Vīzu informācijas sistēmas, ETIAS un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas.
Šo statistiku dara pieejamu Komisijai, [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai], Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un dalībvalstīm. Komisija ar īstenošanas aktiem konkretizē starpsistēmu mēneša statistikas saturu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
34. Pēc Komisijas pieprasījuma eu-LISA tai sagatavo statistiku par konkrētiem aspektiem pētniecības un analīzes nolūkos, nepieļaujot indivīdu identifikāciju, kā arī nodrošina iespēju sagatavot regulāru statistiku saskaņā ar 1. punktu. Šo statistiku dara zināmu citām tieslietu un iekšlietu aģentūrām, ja tā ir būtiska to uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, kā arī statistiku saskaņā ar 1. punktu, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu dalībvalstij un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai].
5. Eu-LISA pētniecības un analīzes nolūkos glabā šā panta 1.–4. punktā minētos datus, kas neļauj identificēt personas, un tādējādi ļauj šā panta 3. punktā minētajām iestādēm iegūt pielāgojamus ziņojumus un statistiku Regulas (ES) 2019/818 39. pantā minētajā centrālajā ziņošanas un statistikas repozitorijā.
6. Piekļuvi Regulas (ES) 2019/818 39. pantā minētajam centrālajam ziņošanas un statistikas repozitorijam piešķir eu-LISA, Komisijai, [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] un iestādēm, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 28. panta 2. punktu. Piekļuvi var piešķirt arī pilnvarotiem lietotājiem citās tieslietu un iekšlietu aģentūrās, ja šāda piekļuve ir svarīga viņu uzdevumu izpildei.”;
14) regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:
“10. pants
Biometrisko datu iegūšana un pārsūtīšana
1. Katra dalībvalsts nekavējoties skrīninga, kā minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], ietvaros iegūst katra vismaz sešus gadus veca starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja visu pirkstu nospiedumus un iegūst sejas attēlu biometriskos datus, ja biometriskos datus nevar iegūt skrīninga ietvaros vai pieteikuma iesniedzējam skrīnings nav piemērots, tos iegūst starptautiskās aizsardzības pieteikuma, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā, reģistrēšanas brīdī un cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc biometrisko datu iegūšanas viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 604/2013 [21. panta 2. punktā], nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu.
Ja piemēro Regulas (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula] 3. panta 1. punktu un persona skrīninga laikā iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kas ir vismaz sešus gadus vecs, katra dalībvalsts izmanto skrīninga laikā iegūtos biometriskos datus un nosūta tos kopā ar šīs regulas 12. panta c) līdz p) punktā minētajiem datiem uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR saskaņā ar 4. panta 2. punktu, to dara ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula] 27. pantā minētās pieteikuma reģistrācijas.
Šā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt biometriskos datus un nosūtīt pirkstu nospiedumus tos uz centrālo sistēmu CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas paņemšanas, nosūta tos atkārtoti.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav iespējams iegūt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus un iegūt sejas attēlu biometriskos datus tādu pasākumu dēļ, kas tiek veikti, lai nodrošinātu viņa veselību vai sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstis šādus pirkstu nospiedumus un sejas attēlu noņem biometriskos datus iegūst un nosūta cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tam, kad beidzas minētie apstākļi, kas saistīti ar veselības nodrošināšanu.
Nopietnu tehnisku problēmu gadījumā dalībvalstis var pagarināt 1. punktā minēto 72 stundu termiņu maksimāli par 48 stundām, lai izpildītu valsts nepārtrauktības plānus.
3. Daktiloskopiskos Ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts, biometriskos datus šīs dalībvalsts vārdā var iegūt un nosūtīt arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību locekļi vai dalībvalsts patvēruma patvēruma atbalsta grupu eksperti, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar Regulu par Eiropas Robežsardzi [un krasta apsardzi] un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK] un [Regulu (ES) Nr. 439/2010] (ES) 2019/1896 un Regulu (ES) XXX/XXX [ES Patvēruma aģentūras regula].
4. Katru datu kopu, kas savākta un nosūtīta saskaņā ar 1. punktu, sasaista 4. panta 6. punktā noteiktajā secībā ar citām datu kopām, kuras atbilst tam pašam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam.”;
15) regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:
“11. pants
Informācija par datu subjekta statusu
1. Tiklīdz ir noteikta atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula], dalībvalsts, kas veic procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai, atjaunina saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot atbildīgo dalībvalsti.
Ja dalībvalsts kļūst par atbildīgo dalībvalsti tāpēc, ka ir pamatots iemesls uzskatīt pieteikuma iesniedzēju par apdraudējumu minētās dalībvalsts valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 8. panta 4. punktu, tā atjaunina saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot atbildīgo dalībvalsti.
12. Uz centrālo sistēmu nosūta šādu informāciju, lai to uzglabātu atbilstoši 17. panta 1. punktam pārsūtīšanas nolūkā saskaņā ar 15. un 16. pantu:
a)kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs vai cita persona, kas minēta Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 21. panta 1. punkta 26. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, ierodas atbildīgajā dalībvalstī pēc pārsūtīšanas saskaņā ar atpakaļuzņemšanas paziņojumu, kā norādīts minētās regulas tās 26. 31. pantā, atbildīgā dalībvalsts atjaunina saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot tās ierašanās datumu;
b)ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ierodas atbildīgajā dalībvalstī pēc pārsūtīšanas saskaņā ar lēmumu, ar kuru tā piekrīt uzņemšanas pieprasījumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 24. 30. pantu, atbildīgā dalībvalsts nosūta saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu, kas attiecas uz minēto personu, un iekļauj tās ierašanās datumu;
c)kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ierodas iedalītajā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [.../...] 34. pantu, šī dalībvalsts nosūta saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu, kas attiecas uz minēto personu, un iekļauj tās ierašanās datumu, un ievada, ka tā ir iedalītā dalībvalsts;
dc)tiklīdz izcelsmes dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona, kuras dati bija ievadīti Eurodac saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, ir atstājusi dalībvalstu teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, kas izdots pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma atsaukšanas vai noraidījuma, tā atjaunina saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot tās piespiedu izraidīšanas datumu vai datumu, kad tā ir atstājusi teritoriju.
e)dalībvalsts, kas kļūst par atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [.../...] 19. panta 1. punktu , atjaunina saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ievadīto datu kopu, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, pievienojot datumu, kad tika pieņemts lēmums izskatīt pieteikumu.
3. Ja atbildība tiek nodota citai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 27. panta 1. punktu un 58. panta 3. punktu, dalībvalsts, kas konstatē, ka atbildība ir nodota, vai pārcelšanas mērķa dalībvalsts norāda atbildīgo dalībvalsti.
4. Ja piemēro šā panta 1. vai 3. punktu vai 19. panta 6. punktu, centrālā sistēma iespējami drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts ir pārsūtījusi šādus datus pēc tam, kad ir iegūts trāpījums ar datiem, kurus tās nosūtīja attiecībā uz 10. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā vai 14. panta 1. punktā vai 14.a panta 1. punktā minētajām personām. Šīs izcelsmes dalībvalstis arī atjaunina informāciju par atbildīgo dalībvalsti savās attiecīgajās datu kopās.”;
16) regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:
“12. pants
Datu ievadīšana
Centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR tiek ievadīti vienīgi šādi dati:
a)daktiloskopiskie dati;
b) sejas attēls;
c)uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) dzimšanas brīdī un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;
d)valstspiederība(-s)
e)dzimšanas vieta un datums;
f)dzimšanas vieta;
fg)izcelsmes dalībvalsts, starptautiskās aizsardzības pieteikuma vieta un datums; 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos pieteikuma datums ir tas, kuru ievadījusi dalībvalsts, kura pārsūtījusi pieteikuma iesniedzēju;
gh)dzimums;
hi)ja iespējams, identitātes vai ceļošanas dokumenta veids un numurs, izdevējas valsts trīs burtu kods un derīgumsderīguma beigu termiņš;
j)ja iespējams, skenēta identitātes vai ceļošanas dokumenta krāsu kopija kopā ar norādi par tā autentiskumu vai, ja tas nav pieejams, cits dokuments, kas atvieglo trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka identifikāciju, kopā ar norādi par tā autentiskumu;
ik)atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;
j)unikāls starptautiskās aizsardzības pieteikuma numurs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [.../...] 22. panta 2. punktu;
l)atbildīgā dalībvalsts 11. panta 1., 2. vai 3. punktā minētajos gadījumos;
km)pārcelšanas iedalītā dalībvalsts saskaņā ar 14.b panta 1. punktu 11. panta c) punktu;
ln)datums, kad noņemti pirkstu nospiedumi un/vai iegūts sejas attēls iegūti biometriskie dati;
mo)datums, kad dati pārsūtīti uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR;
np)operatora lietotāja ID;
oq)attiecīgā gadījumā, kas minēts saskaņā ar 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā, attiecīgās personas ierašanās datums pēc sekmīgas pārsūtīšanas;
pr)attiecīgā gadījumā, kas minēts saskaņā ar 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā, attiecīgās personas ierašanās datums pēc sekmīgas pārsūtīšanas;
q)attiecīgā gadījumā saskaņā ar 11. panta c) punktu attiecīgās personas ierašanās datums pēc sekmīgas pārsūtīšanas;
rs)attiecīgā gadījumā, kas minēts saskaņā ar 11. panta 2. punkta d c) apakšpunktā, datums, kurā attiecīgā persona atstājusi dalībvalstu teritoriju vai tikusi no tās izraidīta;
t) attiecīgā gadījumā, kas minēts 14.b panta 2. punktā, attiecīgās personas ierašanās datums pēc sekmīgas pārsūtīšanas;
s)attiecīgā gadījumā saskaņā ar 11. panta e) punktu datums, kurā tika pieņemts lēmums izskatīt pieteikumu.
u)ja ir norādes, ka pieteikuma iesniedzējam ir izsniegta vīza, – dalībvalsts, kas izsniegusi vai pagarinājusi vīzu vai kuras vārdā vīza ir izsniegta, un vīzas pieteikuma numurs;
v)fakts, ka persona varētu radīt apdraudējumu iekšējai drošībai saskaņā ar skrīninga, kas minēts Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Skrīninga regula], vai pārbaudes, kura veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 8. panta 4. punktu, rezultātiem;
x)attiecīgā gadījumā – fakts, ka starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts, ja pieteikuma iesniedzējam nav tiesību palikt un viņam nav atļauts palikt dalībvalstī saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma procedūras regula];
z)attiecīgā gadījumā – fakts, ka ir piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība (BARP).
2. Datu kopu saskaņā ar 1. punktu uzskata par izveidotu Regulas (ES) 818/2019 27. panta 1. punkta vajadzībām, kad ir reģistrēti visi a)–f) un h) apakšpunktā minētie dati.”;
17) regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:
“13. pants
Biometrisko datu iegūšana un pārsūtīšana
1. Katra dalībvalsts nekavējoties noņem visu pirkstu nospiedumus un iegūst sejas attēlu iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota dalībvalsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešās valsts, un ko tās nav nosūtījušas atpakaļ vai kas fiziski joprojām atrodas dalībvalstu teritorijā un netiek turēts apcietinājumā, nav ieslodzīts noteiktā vietā vai netiek turēts apsardzībā visu laikposmu no aizturēšanas līdz izraidīšanai, pamatojoties uz lēmumu nosūtīt šo personu atpakaļ.
2. Attiecīgā dalībvalsts iespējami drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc aizturēšanas dienas attiecībā uz katru trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kā minēts 1. punktā, kurš nav nosūtīts atpakaļ, pārsūta centrālajai sistēmai un attiecīgā gadījumā CIR šādus datus:
a)daktiloskopiskie dati;
b)sejas attēls;
c)uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) dzimšanas brīdī un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;
d)valstspiederība(-s);
e)dzimšanas vieta un datums;
f)dzimšanas vieta;
fg)izcelsmes dalībvalsts, aizturēšanas vieta un datums;
gh)dzimums;
hi)ja iespējams, identitātes vai ceļošanas dokumenta veids un numurs, izdevējas valsts trīs burtu kods un derīgumsderīguma beigu termiņš;
j)ja iespējams, skenēta identitātes vai ceļošanas dokumenta krāsu kopija kopā ar norādi par tā autentiskumu vai, ja tas nav pieejams, cits dokuments, kas atvieglo trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka identifikāciju, kopā ar norādi par tā autentiskumu;
ik)atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;
jl)datums, kad noņemti pirkstu nospiedumi un/vai iegūts sejas attēls iegūti biometriskie dati;
km)datums, kad dati pārsūtīti uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR;
ln)operatora lietotāja ID;
mo)attiecīgā gadījumā saskaņā ar 6. punktu datums, kurā attiecīgā persona atstājusi dalībvalstu teritoriju vai tikusi no tās izraidīta;
p)pārcelšanas dalībvalsts saskaņā ar 14.b. panta 1. punktu;
q)attiecīgā gadījumā – fakts, ka ir piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība (BARP),
r)fakts, ka saskaņā ar skrīninga, kas minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], rezultātiem persona varētu radīt draudus iekšējai drošībai.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, 2. punktā norādītos datus attiecībā uz personām, kuras ir aizturētas 1. punktā aprakstītajā veidā un kuras fiziski joprojām atrodas dalībvalstu teritorijā, bet pēc aizturēšanas tiek turētas apcietinājumā, ieslodzītas noteiktā vietā vai turētas apsardzībā ilgāk par 72 stundām, pārsūta pirms šo personu atbrīvošanas no apcietinājuma, ieslodzījuma noteiktā vietā vai no turēšanas apsardzībā.
4. Šā panta 2. punktā noteiktā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt un pārsūtīt pirkstu nospiedumus biometriskos datus uz centrālo sistēmu CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem personas, kura aizturēta šā panta 1. punktā aprakstītajā veidā, pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas noņemšanas, nosūta tos atkārtoti.
5. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav iespējams iegūt aizturētās personas pirkstu nospiedumus un iegūt sejas attēlu biometriskos datus tādu pasākumu dēļ, kas tiek veikti, lai nodrošinātu tās veselību vai sabiedrības veselības aizsardzību, attiecīgā dalībvalsts šādus pirkstu nospiedumus un sejas attēlu noņem biometriskos datus iegūst un nosūta cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tam, kad beidzas minētie apstākļi, kas saistīti ar veselības nodrošināšanu.
Nopietnu tehnisku problēmu gadījumā dalībvalstis var pagarināt 2. punktā minēto 72 stundu termiņu maksimāli par 48 stundām, lai izpildītu valsts nepārtrauktības plānus.
6. Tiklīdz izcelsmes dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona, kuras dati bija ievadīti Eurodac saskaņā ar 1. punktu, ir atstājusi dalībvalstu teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tā atjaunina saskaņā ar 2. punktu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot tās piespiedu izraidīšanas datumu vai datumu, kad tā ir atstājusi teritoriju;
7. Daktiloskopiskos Ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts, biometriskos datus šīs dalībvalsts vārdā var iegūt un nosūtīt arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību locekļi vai patvēruma atbalsta grupu eksperti, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar Regulu par Eiropas Robežsardzi [un krasta apsardzi] un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK] (ES) 2019/1896 un Regulu (ES) XXX/XXX [ES Patvēruma aģentūras regula].
8. Katru datu kopu, kas savākta un nosūtīta saskaņā ar 1. punktu, sasaista 4. panta 6. punktā noteiktajā secībā ar citām datu kopām, kuras atbilst tam pašam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam.
9. Datu kopu saskaņā ar 2. punktu uzskata par izveidotu Regulas (ES) 818/2019 27. panta 1. punkta vajadzībām, kad ir reģistrēti visi a)–f) un h) apakšpunktā minētie dati.”;
18) regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:
“14. pants
Biometrisko datu iegūšana un pārsūtīšana
1. Katra dalībvalsts nekavējoties noņem visu pirkstu nospiedumus un iegūst sejas attēlu iegūst biometriskos datus no ikviena vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, par kuru ir konstatēts, ka viņš kurš nelikumīgi uzturas tās teritorijā.
2. Attiecīgā dalībvalsts iespējami drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc aizturēšanas dienas no brīža, kad ir konstatēts, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks uzturas nelikumīgi, nosūta centrālajai sistēmai un attiecīgā gadījumā CIR šādus datus attiecībā uz katru trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kā minēts 1. punktā:
a)daktiloskopiskie dati;
b)sejas attēls;
c)uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) dzimšanas brīdī un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;
d)valstspiederība(-s);
e)dzimšanas vieta un datums;
f)dzimšanas vieta;
fg)izcelsmes dalībvalsts, aizturēšanas vieta un datums;
gh)dzimums;
hi)ja iespējams, identitātes vai ceļošanas dokumenta veids un numurs, izdevējas valsts trīs burtu kods un derīgumsderīguma beigu termiņš;
j)ja iespējams, skenēta identitātes vai ceļošanas dokumenta krāsu kopija kopā ar norādi par tā autentiskumu vai, ja tas nav pieejams, cits dokuments, kas atvieglo trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka identifikāciju, kopā ar norādi par tā autentiskumu;
ik)atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;
jl)datums, kad noņemti pirkstu nospiedumi un/vai iegūts sejas attēls iegūti biometriskie dati;
km)datums, kad dati pārsūtīti uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR;
ln)operatora lietotāja ID;
mo) attiecīgā gadījumā saskaņā ar 6 5. punktu datums, kurā attiecīgā persona atstājusi dalībvalstu teritoriju vai tikusi no tās izraidīta;
p)pārcelšanas dalībvalsts saskaņā ar 14.b. panta 1. punktu;
q)attiecīgā gadījumā, kas minēts 14.b panta 2. punktā, attiecīgās personas ierašanās datums pēc sekmīgas pārsūtīšanas;
r)attiecīgā gadījumā – fakts, ka ir piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība (BARP);
s)attiecīgā gadījumā – fakts, ka saskaņā ar skrīninga, kas minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], rezultātiem persona varētu radīt draudus iekšējai drošībai.
3. Kāda 1. punktā raksturotajam gadījumam atbilstoša trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka daktiloskopiskos datus pārsūta uz centrālo sistēmu, lai tos salīdzinātu un salīdzina ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju to personu daktiloskopiskajiem datiem, kuru pirkstu nospiedumi paņemti 10. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta un 14. panta 1. punkta nolūkos, un kurus pārsūtījušas pārējās dalībvalstis un kuri jau ievadīti centrālajā sistēmā.
43. Šā panta 3 2. punktā noteiktā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt un pārsūtīt pirkstu nospiedumus biometriskos datus uz centrālo sistēmu CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem personas, kura aizturēta šā panta 1. punktā aprakstītajā veidā, pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas noņemšanas, nosūta tos atkārtoti.
54. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav iespējams iegūt aizturētās personas pirkstu nospiedumus un iegūt sejas attēlu biometriskos datus tādu pasākumu dēļ, kas tiek veikti, lai nodrošinātu tās veselību vai sabiedrības veselības aizsardzību, attiecīgā dalībvalsts šādus pirkstu nospiedumus un sejas attēlu noņem biometriskos datus iegūst un nosūta cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tam, kad beidzas minētie apstākļi, kas saistīti ar veselības nodrošināšanu.
Nopietnu tehnisku problēmu gadījumā dalībvalstis var pagarināt 2. punktā minēto 72 stundu termiņu maksimāli par 48 stundām, lai izpildītu valsts nepārtrauktības plānus.
65. Tiklīdz izcelsmes dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona, kuras dati bija ievadīti Eurodac saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu 1. punktu, ir atstājusi dalībvalstu teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tā atjaunina saskaņā ar 2. punktu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot tās piespiedu izraidīšanas datumu vai datumu, kad tā ir atstājusi teritoriju;
6. Katru datu kopu, kas savākta un nosūtīta saskaņā ar 1. punktu, sasaista 4. panta 6. punktā noteiktajā secībā ar citām datu kopām, kuras atbilst tam pašam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam.
7. Datu kopu saskaņā ar 2. punktu uzskata par izveidotu Regulas (ES) 818/2019 27. panta 1. punkta vajadzībām, kad ir reģistrēti visi a)–f) un h) apakšpunktā minētie dati.”;
19) aiz 14. panta iekļauj šādu nodaļu:
“IV.a NODAĻA
trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas izkāpuši krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas
14.a pants
Biometrisko datu iegūšana un pārsūtīšana
1. Katra dalībvalsts nekavējoties iegūst biometriskos datus no katra vismaz sešus gadus veca trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka, kas izkāpj krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas, kā definēts Regulā (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula].
2. Attiecīgā dalībvalsts iespējami drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc izkāpšanas krastā attiecībā uz katru trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kā minēts 1. punktā, pārsūta centrālajai sistēmai un attiecīgā gadījumā CIR šādus datus:
a)daktiloskopiskie dati;
b)sejas attēls;
c)uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) dzimšanas brīdī un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;
d)valstspiederība(-s);
e)dzimšanas datums;
f)dzimšanas vieta;
g)izcelsmes dalībvalsts, krastā izkāpšanas vieta un datums;
h)dzimums;
i)ja iespējams, identitātes vai ceļošanas dokumenta veids un numurs, izdevējas valsts trīs burtu kods un derīguma beigu termiņš;
j)ja iespējams, skenēta identitātes vai ceļošanas dokumenta krāsu kopija kopā ar norādi par tā autentiskumu vai, ja tas nav pieejams, cits dokuments, kas atvieglo trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka identifikāciju, kopā ar norādi par tā autentiskumu;
k)atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;
l)datums, kad iegūti biometriskie dati;
m)datums, kad dati pārsūtīti uz centrālo sistēmu un attiecīgā gadījumā uz CIR;
n)operatora lietotāja ID;
o)attiecīgā gadījumā saskaņā ar 6. punktu datums, kurā attiecīgā persona atstājusi dalībvalstu teritoriju vai tikusi no tās izraidīta;
p)pārcelšanas dalībvalsts saskaņā ar 14.b. panta 1. punktu;
q)attiecīgā gadījumā – fakts, ka ir piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība (BARP);
r)fakts, ka saskaņā ar skrīninga, kas minēts Regulā (ES) XXX/XXX [Skrīninga regula], rezultātiem persona varētu radīt draudus iekšējai drošībai.
4. Šā panta 2. punktā noteiktā 72 stundu termiņa neievērošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma iegūt un pārsūtīt biometriskos datus uz CIR. Ja pirkstgalu stāvoklis neļauj paņemt pirkstu nospiedumus pienācīgā kvalitātē, lai varētu veikt 26. pantā paredzēto salīdzināšanu, izcelsmes dalībvalsts atkārtoti noņem personas, kura izkāpusi krastā šā panta 1. punktā aprakstītajā veidā, pirkstu nospiedumus un, cik drīz iespējams, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc to sekmīgas noņemšanas, nosūta tos atkārtoti.
5. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav iespējams iegūt aizturētās personas biometriskos datus tādu pasākumu dēļ, kas tiek veikti, lai nodrošinātu tās veselību vai sabiedrības veselības aizsardzību, attiecīgā dalībvalsts biometriskos datus iegūst un nosūta cik iespējams drīz, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tam, kad beidzas minētie apstākļi, kas saistīti ar veselības nodrošināšanu.
Nopietnu tehnisku problēmu gadījumā dalībvalstis var pagarināt 2. punktā minēto 72 stundu termiņu maksimāli par 48 stundām, lai izpildītu valsts nepārtrauktības plānus.
6. Tiklīdz izcelsmes dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona, kuras dati bija ievadīti Eurodac saskaņā ar 1. punktu, ir atstājusi dalībvalstu teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tā atjaunina saskaņā ar 2. punktu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot tās piespiedu izraidīšanas datumu vai datumu, kad tā ir atstājusi teritoriju.
7. Ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts, biometriskos datus šīs dalībvalsts vārdā var iegūt un nosūtīt arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību locekļi vai patvēruma atbalsta grupu eksperti, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 un Regulu (ES) XXX/XXX [ES Patvēruma aģentūras regula].
8. Katru datu kopu, kas savākta un nosūtīta saskaņā ar 1. punktu, sasaista 4. panta 6. punktā noteiktajā secībā ar citām datu kopām, kuras atbilst tam pašam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam.
9. Datu kopu saskaņā ar 1. punktu uzskata par izveidotu Regulas (ES) 818/2019 27. panta 1. punkta vajadzībām, kad ir reģistrēti visi a)–f) un h) apakšpunktā minētie dati.”;
20) aiz 14a. panta iekļauj šādu nodaļu:
“IV.b NODAĻA
informācija par pārcelšanu
14.b pants
Informācija par datu subjekta pārcelšanas statusu
1. Tiklīdz pārcelšanas mērķa dalībvalstij ir pienākums pārcelt attiecīgo personu saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 57. panta 7. punktu, labuma guvēja dalībvalsts atjaunina saskaņā ar šīs regulas 12., 13., 14. vai 14.a pantu reģistrēto datu kopu par attiecīgo personu, pievienojot pārcelšanas mērķa dalībvalsti.
2. Ja persona pārcelšanas mērķa dalībvalstī ierodas pēc pārcelšanas mērķa dalībvalsts apstiprinājuma pārcelt attiecīgo personu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 57. panta 7. punktu, šī dalībvalsts nosūta saskaņā ar šīs regulas 12. vai 14. pantu ievadīto datu kopu par attiecīgo personu, un iekļauj tās ierašanās datumu. Datu kopu glabā saskaņā ar 17. panta 1. punktu pārsūtīšanas nolūkā saskaņā ar 15. un 16. pantu.”;
21) regulas 17. pantu groza šādi:
a) iekļauj šādu 3.a punktu:
“3.a Nolūkiem, kas paredzēti 14.a panta 1. punktā, katru 14.a panta 2. punktā minēto datu kopu, kas attiecas uz trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR glabā piecus gadus no dienas, kad iegūti personas biometriskie dati.”;
b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Beidzoties šā panta 1. līdz 3.a punktā minētajiem datu glabāšanas laikposmiem, datu subjektu dati no centrālās sistēmas automātiski tiek dzēsti. tiek dzēsti no centrālās sistēmas un attiecīgā gadījumā no CIR.”;
22) regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:
“19. pants
Datu iezīmēšana un bloķēšana
1. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā nolūkā izcelsmes dalībvalsts, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam personai, kuras dati tika iepriekš ievadīti centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR, ievērojot 12. pantu, iezīmē attiecīgos datus saskaņā ar prasībām, kādas eu-LISA noteikusi elektroniskajai komunikācijai ar centrālo sistēmu. Minēto iezīmējumu glabā centrālajā sistēmā saskaņā ar 17. panta 1. punktu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts 15. un 16. pantā. Centrālā sistēma iespējami drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts ir iezīmējusi datus pēc tam, kad ir iegūts trāpījums ar datiem, kurus tās ir nosūtījušas attiecībā uz 10. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, vai 14. panta 1. punktā vai 14.a panta 1. punktā minētajām personām. Izcelsmes dalībvalstis arī iezīmē attiecīgās datu kopas.
2. Starptautiskās aizsardzības saņēmēju dati, kas glabājas centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR un ir iezīmēti saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir pieejami salīdzināšanai 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajā nolūkā trīs gadus no dienas, kad datu subjektam tika piešķirta starptautiskā aizsardzība līdz šo datu automātiskai dzēšanai no centrālās sistēmas un attiecīgā gadījumā no CIR saskaņā ar 17. panta 4. punktu.
Ja ir trāpījums, centrālā sistēma pārsūta 12. panta b) līdz s) punktā minētos datus attiecībā uz visām trāpījumam atbilstošajām datu kopām. Centrālā sistēma nepārsūta šā panta 1. punktā minēto iezīmējumu. Pēc trīs gadu laikposma beigām centrālā sistēma automātiski bloķē šādus datus, neļaujot tos pārsūtīt tad, ja ir saņemts salīdzināšanas pieprasījums 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajā nolūkā, vienlaikus atļaujot minētos datus salīdzināt 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā nolūkā, līdz dati tiek dzēsti. Bloķētie dati netiek pārsūtīti, un trāpījuma gadījumā centrālā sistēma paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij par negatīvu rezultātu.
3. Izcelsmes dalībvalsts noņem iezīmējumu vai bloķējumu datiem, kas attiecas uz trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kura dati iepriekš tika iezīmēti vai bloķēti saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, ja viņa statuss tiek atcelts vai izbeigts, vai tiek atteikts to pagarināt saskaņā ar Direktīvas 2011/ 2011/95/ES 14. vai 19. pantu atsaukts saskaņā ar Regulas Nr. (ES) XXX/XXX [Kvalifikācijas regula] 14. vai 20. pantu.
4. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajā nolūkā izcelsmes dalībvalsts, kas izdevusi piešķīrusi uzturēšanās dokumentu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kurš uzturējās nelikumīgi un kura dati bija iepriekš ievadīti centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR, ievērojot 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu, vai trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kurš izkāpis krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas un kura dati bija iepriekš ievadīti centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR, ievērojot 14.a panta 2. punktu iezīmē attiecīgos datus saskaņā ar prasībām, kādas eu-LISA noteikusi elektroniskajai komunikācijai ar centrālo sistēmu. Minēto iezīmējumu glabā centrālajā sistēmā saskaņā ar 17. panta 2., un 3. un 3.a punktu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts 15. un 16. pantā. Centrālā sistēma iespējami drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts ir iezīmējusi datus pēc tam, kad ir iegūts trāpījums ar datiem, kurus tās ir nosūtījušas attiecībā uz 10. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, vai 14. panta 1. punktā vai 14.a panta 1. punktā minētajām personām. Izcelsmes dalībvalstis arī iezīmē attiecīgās datu kopas.
5. Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš uzturas nelikumīgi, dati, kas glabājas centrālajā sistēmā un attiecīgā gadījumā CIR un ir iezīmēti saskaņā ar šā panta 4. punktu, ir pieejami salīdzināšanai 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajā nolūkā līdz šo datu automātiskai dzēšanai no centrālās sistēmas un no CIR saskaņā ar 17. panta 4. punktu.
6. Regulas (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] 58. panta 4. punkta vajadzībām pārcelšanas mērķa dalībvalsts pēc datu reģistrācijas saskaņā ar 14.b panta 2. punktu reģistrē sevi kā atbildīgo dalībvalsti un iezīmē šos datus ar iezīmējumu, ko ieviesusi dalībvalsts, kura piešķīrusi aizsardzību.”;
23) regulas 21. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Ja izraudzītās iestādes ir aplūkojušas CIR saskaņā ar Regulas 2019/818 22. panta 1. punktu, tās var piekļūt Eurodac aplūkošanas nolūkos saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja atbildē, kas saņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 22. panta 2. punktu, ir norādīts, ka dati tiek glabāti Eurodac.”;
24) regulas 22. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
“1.a Ja Eiropols ir aplūkojis CIR saskaņā ar Regulas (EU) 2019/818 22. panta 1. punktu, tas var piekļūt Eurodac aplūkošanas nolūkos saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja atbildē, kas saņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 22. panta 2. punktu, ir norādīts, ka dati tiek glabāti Eurodac.”;
25) regulas 28. pantā iekļauj šādu punktu:
“3.a Piekļuvi Eurodac datu aplūkošanas nolūkos, kas tiek glabāti CIR, piešķir to katras dalībvalsts iestāžu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un to Savienības struktūru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem, kuras ir kompetentas Regulas (ES) 2019/818 20. un 21. pantā noteiktajiem nolūkiem. Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, cik tas ir nepieciešams minēto valsts iestāžu un Savienības struktūru uzdevumu pildīšanai saskaņā ar minētajiem nolūkiem, un ir samērīga ar izvirzītajiem mērķiem.”;
26) regulas 29. pantu groza šādi:
a) iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:
“1.a Šīs regulas 8.a panta nolūkos eu-LISA glabā ierakstus par katru datu apstrādes darbību, kas veikta Eurodac. Šāda veida darbību ierakstos ietver pirmajā daļā paredzētos elementus un trāpījumus, kas iegūti, veicot Regulas (ES) 2018/1240 20. pantā noteikto automatizēto apstrādi.
1.b Šīs regulas 8.c panta nolūkā dalībvalstis un eu-LISA glabā ierakstus par katru datu apstrādes darbību, kas veikta Eurodac un Vīzu informācijas sistēmā saskaņā ar šo pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 34. pantu.”;
b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a), un b), c), f) un g) apakšpunktā izklāstītajos nolūkos katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas šā panta 1., 1.a, 1.b un 2. punktā noteikti attiecībā uz tās valsts sistēmu. Turklāt katra dalībvalsts reģistrē darbiniekus, kas ir pienācīgi pilnvaroti ievadīt vai izgūt datus.”;
27) regulas 39. panta 2. punktā iekļauj šādu i) apakšpunktu:
“i)vajadzības gadījumā atsauce uz Eiropas meklēšanas portāla izmantošanu, lai veiktu vaicājumu Eurodac, kā minēts Regulas (ES) 2019/818 7. panta 2. punktā.”;
28) aiz 40. panta pievieno šādu VIII.a nodaļu:
“VIII.a NODAĻA
GROZĪJUMI REGULĀS (ES) 2018/1240 UN (ES) 2019/818
40.a pants
Grozījumi Regulā (ES) 2018/1240
Regulu (ES) 2018/1240 groza šādi:
1) regulas 11. pantā iekļauj šādu jaunu 6.a punktu:
“6.a Lai veiktu 20. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās pārbaudes, šā panta 1. punktā paredzētā automatizētā apstrāde ļauj ETIAS centrālajai sistēmai veikt vaicājumus Eurodac, kas izveidota ar [Regulu (ES) Nr. XXX/ XXX], izmantojot 17. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos datus:
a) uzvārdu, uzvārdu piedzimstot, vārdu(-us), dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, dzimumu, pašreizējo valstspiederību;
b) citus vārdus (pieņemto(-os) vārdu(-us), skatuves vārdu(-us), ierasto(-os) vārdu(-us)), ja tādi ir;
c) citas valstspiederības (ja tādas ir);
d) ceļošanas dokumenta veidu, numuru un izdošanas valsti.”;
2) regulas 25.a panta 1. punktā iekļauj šādu e) apakšpunktu:
“e) Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 12., 13., 14. un 14.a pants.”;
3) regulas 88. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
“6. ETIAS sāk darbību neatkarīgi no tā, vai ir nodrošināta sadarbspēja ar Eurodac vai ECRIS-TCN.”
40.b pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/818
Regulu (ES) 2019/818 groza šādi:
1) regulas 4. panta 20. punktu aizstāj ar šādu:
“20. “izraudzītās iestādes” ir dalībvalstu izraudzītās iestādes, kas definētas Eiropas Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 6. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2226 3. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, Regulas (EK) 767/2008 4. panta 3.a punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 3. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;”;
2) regulas 10. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
“Neskarot Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 39. pantu, Regulas (EK) 2018/1862 12. un 18. pantu, Regulas (ES) 2019/816 29. pantu un Regulas (ES) 2016/794 40. pantu, eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām Eiropas meklēšanas portālā veiktajām datu apstrādes darbībām. Minētie reģistra ieraksti satur šādu informāciju:”;
3) regulas 13. panta 1. punktu groza šādi:
a) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“b) dati, kas minēti Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā;”;
b) punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:
“c) dati, kas minēti Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 12. panta a) un b) punktā, 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 14. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 14.a panta 2. punkta a) un b) punktā.”;
4) regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:
“14. pants
Biometrisko datu meklēšana ar kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma palīdzību
Lai meklētu CIR un SIS glabātos biometriskos datus, CIR un SIS izmanto biometriskās veidnes, kas tiek glabātas kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā (BMS). Vaicājumus ar biometriskajiem datiem veic saskaņā ar mērķiem, kas paredzēti šajā regulā un Regulās (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula], Regulā (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816.”;
5) regulas 16. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
“Neskarot Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 39. pantu, Regulas (ES) 2018/1862 12. un 18. pantu un Regulas (ES) 2019/816 29. pantu, eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām kopējā biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumā veiktajām datu apstrādes darbībām.”;
6) regulas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. CIR glabā šādus datus, kas loģiski nodalīti atbilstīgi tai informācijas sistēmai, no kuras dati tika iegūti:
a) datus, kas minēti Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 12. panta a)–f), h) un i) punktā, 13. panta 2. punkta a)–f), h) un i) apakšpunktā, 14. panta 2. punkta a)–f), h) un i) apakšpunktā un 14.a panta a)–f), h) un i) punktā;
b) datus, kas minēti Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, kā arī šādus datus no minētās regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem datiem: uzvārds, vārds(-i), dzimšanas datums, dzimšanas vieta (pilsēta un valsts), valstspiederība vai valstspiederības, dzimums, iepriekšējie vārdi, ja tādi ir, kā arī pseidonīmi un pieņemtie vārdi, ja tādi ir, un informācija par ceļošanas dokumentiem, ja tā ir pieejama.”;
7) regulas 23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Datus, kas minēti 18. panta 1., 2. un 2.a punktā, automatizēti dzēš no CIR saskaņā ar datu saglabāšanas noteikumiem, kuri paredzēti Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] un Regulā (ES) 2019/816.”;
8) regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:
“24. pants
Reģistra ierakstu glabāšana
Neskarot Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 39. pantu un Regulas (ES) 2019/816 29. pantu, eu-LISA glabā reģistra ierakstus par visām CIR ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu.”;
9) regulas 26. panta 1. punktā iekļauj šādu aa), ab), ac) un ad) apakšpunktu:
“aa)iestādēm, kas ir kompetentas izvērtēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kad tās izvērtē jaunu starptautiskās aizsardzības pieteikumu;
ab)iestādēm, kas ir kompetentas vākt Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] III nodaļā paredzētos datus, kad tās nosūta datus uz Eurodac;
ac)iestādēm, kas ir kompetentas vākt Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] IV nodaļā paredzētos datus, kad tās nosūta datus uz Eurodac;
ad)iestādēm, kas ir kompetentas vākt Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] IV.A nodaļā paredzētos datus, kad tās nosūta datus uz Eurodac;”;
10) regulas 27. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:
“aa) datu kopu nosūta uz Eurodac saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 10., 13., 14. un 14.a pantu;”;
b) panta 3. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:
“aa) uzvārds(-i), vārds(-i), vārds(-i) dzimšanas brīdī, iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība(-as) un dzimums, kā minēts Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 12. līdz 14.a pantā;”;
11) regulas 29. panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:
“aa) iestāde, kas izvērtē Regulā (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] paredzēto starptautiskās aizsardzības pieteikumu attiecībā uz trāpījumiem, kuri tika uzrādīti šā pieteikuma izvērtēšanas laikā;”;
12) regulas 39. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. eu-LISA savos tehniskajos centros izveido, ievieš un mitina CRRS, kurā ietverti dati un statistika, kas minēti Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 42. panta 8. punktā, Regulas (ES) 2018/1862 74. pantā un Regulas (ES) 2019/816 32. pantā un kas ir loģiski nodalīti atbilstoši katrai ES informācijas sistēmai. Iestādēm, kas minētas Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 42. panta 8. punktā, Regulas (ES) 2018/1862 74. pantā un Regulas (ES) 2019/816 32. pantā, piešķir piekļuvi CRRS repozitorijam tikai pārskatu un statistikas vajadzībām, izmantojot kontrolētu, drošu piekļuvi un īpašus lietotāju profilus.”;
13) regulas 47. panta 3. punktā iekļauj šādu jaunu ievilkumu:
“Personas, kuru dati ir reģistrēti Eurodac, tiek informētas par personas datu apstrādi šīs regulas nolūkos saskaņā ar 1. punktu, kad uz Eurodac tiek nosūtīta jauna datu kopa saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 10., 12., 13., 14. un 14.a pantu.”;
14) regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:
“50. pants
Personas datu nodošana trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un
privātām struktūrām
Neskarot Regulas (EK) Nr. 767/2008 31. pantu, Regulas (ES) 2016/794 25. un 26. pantu, Regulas (ES) XXX/XXX [Eurodac regula] 37. un 38. pantu, Regulas (ES) 2017/2226 41. pantu, Regulas (ES) 2018/1240 65. pantu un tādus vaicājumus Interpola datubāzēs, kas veikti, izmantojot ESP saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punktu, un atbilst Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļas noteikumiem un Regulas (ES) 2016/679 V nodaļas noteikumiem, personas datus, kuri tiek glabāti sadarbspējas komponentos vai kurus apstrādā vai kuriem piekļūst ar sadarbspējas komponentu palīdzību, nenosūta vai nedara pieejamus nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai.”;
29) iekļauj šādu 41.a pantu:
“41.a pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
Priekšsēdētājs
Priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
par “Eurodac” izveidi biometrisko datu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar “Eurodac” datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818
1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) (programmu kopa)
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
◻jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību
⌧ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Kā paziņots priekšsēdētājas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, paziņojumā par jaunu migrācijas un patvēruma paktu (COM(2020)XXX final) ir izklāstīta jauna pieeja migrācijai, lai panāktu taisnīgu līdzsvaru starp atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem Eiropā un dalībvalstu solidaritāti migrācijas pārvaldības un patvēruma jautājumu risināšanā. Šajā sakarā Komisija arī ierosina vēl vairāk uzlabot Eurodac.
Kopā ar Paziņojumu par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu (COM(2020)XXX final) Komisija iesniedz grozītu priekšlikumu regulai par “Eurodac” izveidi biometrisko datu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) XXX/XXX [Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula] un Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar “Eurodac” datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818. Šā priekšlikuma pamatā ir abu likumdevēju panāktā provizoriskā vienošanās par 2016. gada priekšlikumu pārstrādāt Eurodac regulu un ar to datubāzei pievieno jaunu funkciju kopumu.
Šīs jaunās funkcijas ļautu papildus starptautiskās aizsardzības pieteikumiem uzskaitīt pieteikuma iesniedzējus, pareizi īstenot sadarbspējas satvaru, kas jo īpaši izveidots ar Regulu (ES) 2019/818, sniegt pienācīgu atbalstu jaunā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas priekšlikuma īstenošanai (kas reformē līdzšinējo Dublinas sistēmu), nodrošināt vienmērīgāku saikni ar atgriešanu un netraucētu sasaisti ar Skrīninga regulas priekšlikumu.
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Iekšlietu ĢD AMP konkrētais mērķis Nr. 1: stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju.
Attiecīgās ABM/ABB darbības: darbība Nr. 11: robežu pārvaldība.
Konkrētais mērķis Nr. 1: Eurodac funkcionālās sistēmas attīstība.
Konkrētais mērķis Nr. 2: Eurodac datubāzes jaudas modernizēšana.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.
Priekšlikuma pamatā būs abu likumdevēju panāktā provizoriskā vienošanās par Komisijas 2016. gada priekšlikumu pārstrādāt Eurodac regulu.
Priekšlikuma, kas tika iesniegts 2016. gadā mērķis bija palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja pieteikumu izskata tikai viena dalībvalsts, un samazināt iespējas ļaunprātīgi izmantot patvēruma sistēmu, nepieļaujot izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanu Eiropas Savienībā. Tā mērķis bija arī ļaut dalībvalstīm, saglabājot datus, identificēt neatbilstīgā situācijā esošus trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas ES. Tas palīdzētu dalībvalstīm no jauna dokumentēt trešo valstu valstspiederīgos, lai viņus nosūtītu atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti. Samazinot vecumu pirkstu nospiedumu noņemšanai līdz sešu gadu vecumam, priekšlikuma mērķis bija atbalstīt nepilngadīgo identifikāciju un vajadzības gadījumā veicināt ģimenes locekļu meklēšanu gadījumos, kad viņi ir nošķirti no savām ģimenēm, ļaujot dalībvalstij sekot līdzi vaicājumu līnijai, ja pirkstu nospiedumu atbilsme liecina, ka viņi atrodas citā dalībvalstī. Tā mērķis bija arī uzlabot to nepavadītu nepilngadīgo aizsardzību, kuri ne vienmēr oficiāli pieprasa starptautisko aizsardzību un kuri aizbēg no aprūpes iestādēm vai sociālās aprūpes dienestiem, kuriem uzticēta viņu aprūpe. Tāpēc trešo valstu nepilngadīgo reģistrēšana Eurodac palīdzētu sekot līdzi viņu gaitām un novērst to, ka viņi nonāk ekspluatācijas situācijās.
Sarunu laikā likumdevēji ir ieviesuši vairākus grozījumus. Tādējādi Eurodac ir pievienotas divas jaunas personu kategorijas, proti, personas, kas reģistrētas, lai veiktu uzņemšanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], un personas, kas uzņemtas saskaņā ar valsts pārmitināšanas shēmu. Šo papildinājumu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pareizi īstenot Pārmitināšanas regulu. Saskaņā ar Regulas (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula] 6. pantu tie ir divi no uzņemšanas izslēgšanas pamatiem saskaņā ar šo regulu; ja šādi dati netiktu reģistrēti Eurodac, dalībvalstij, kas veic uzņemšanas procedūru pārmitināšanas nolūkā, būtu jāveic divpusēja pārbaude ar visām pārējām dalībvalstīm, vai attiecīgā persona ir bijusi kādā no šīm divām situācijām. Likumdevēji arī ieviesa izmaiņas, kas tiesībaizsardzības iestādēm atvieglo piekļuvi Eurodac, ļaujot tām veikt meklēšanu, pamatojoties uz burtciparu datiem. Tie arī ieviesa nepieciešamos noteikumus, kas vajadzīgi, lai Eurodac varētu uzglabāt skenētas identitātes vai ceļošanas dokumentu krāsu kopijas. Šo noteikumu mērķis bija atvieglot atgriešanu.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz to, ar šo priekšlikumu sistēma tiks pārveidota tā, lai būtu iespējams (pirmo reizi) uzskaitīt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus. Dalībvalstis un ES gūs labumu no tā, jo tas ir pirmais solis, lai kartētu neatļautu kustību un nodrošinātu atbilstošu politisko reakciju šīs parādības apkarošanai. Turklāt jaunie noteikumi nodrošinās saskaņotību ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas priekšlikumu (kas reformē līdzšinējo Dublinas sistēmu). Šajā priekšlikumā ir paredzēts kritērijs atbildības noteikšanai par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ja pieteikums tika reģistrēts pēc tam, kad attiecīgā persona ir izkāpusi krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijas (saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem uz šādām personām attiecas neatbilstīgas ieceļošanas kritērijs). Lai gan noteikumi par atbildību attiecībā uz šo jauno kategoriju ir tādi paši kā noteikumi attiecībā uz personām, kas ieceļo neatbilstīgi, atšķirība ir būtiska saistībā ar to, ka dalībvalstis, kurās notiek izkāpšana krastā, saskaras ar īpašām problēmām, jo tās nevar izkāpšanai krastā pēc SAR piemērot tādus pašus instrumentus kā neatbilstīgai sauszemes vai gaisa robežas šķērsošanai. Tādēļ šīm personām Eurodac ir vajadzīga atsevišķa kategorija, lai tās nebūtu jāreģistrē kā personas, kas neatbilstīgi šķērso robežu (kā tas ir pašlaik). Atbildības nodošana starp dalībvalstīm tiks arī skaidri atspoguļota Eurodac, tādējādi paātrinot patvēruma procedūras. Drošības brīdinājuma iezīmēšana pēc jaunās skrīninga procedūras arī atvieglos pārcelšanas noteikumu piemērošanu, jo personas, kas apdraud drošību, ir izslēgtas no pārcelšanas. Tāpat, ieviešot lauku, kurā būs norādīta dalībvalsts, kas pieteikuma iesniedzējam izsniegusi vai pagarinājusi vīzu vai kuras vārdā vīza ir izsniegta, un vīzas pieteikuma numurs, tiktu atvieglota atbildības noteikšanas kritēriju piemērošana tām dalībvalstīm/asociētajām valstīm, kurām VIS regula nav saistoša, bet kuras tomēr ietekmē vīzu izsniegšana. Tāpēc, skaidri iezīmējot visus šos elementus Eurodac, dalībvalstis gūs labumu no ātrāka patvēruma procesa plašākā nozīmē. Visbeidzot, jaunais priekšlikums nodrošinās netraucētu sasaisti ar skrīningu, pielāgojot termiņus, un vienmērīgu saikni ar atgriešanu, iezīmējot, vai pieteikums ir noraidīts un personai nav tiesību palikt, un iezīmējot, vai ir piešķirta brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas palīdzība (AVVR).
Ar šo priekšlikumu tiks ieviesti arī vairāki izrietoši grozījumi, kas saistīti ar sadarbspējas satvaru, tostarp grozījumi Sadarbspējas regulā. To nepieciešamais juridiskais un finansiālais pamatojums ir sniegts sadarbspējas juridiskajā un finanšu pārskatā (JFP), un tas šajā dokumentā netiks iekļauts.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Centrālās sistēmas modernizācijas laikā, tostarp, lai īstenotu sadarbspējas satvaru
Pēc priekšlikuma projekta apstiprināšanas un tehnisko specifikāciju pieņemšanas tiks uzlabota Eurodac centrālās sistēmas jauda un caurlaidspēja datu nosūtīšanai no dalībvalstu piekļuves punktiem. Eu-LISA ES līmenī koordinēs centrālās sistēmas un valstu sistēmu modernizācijas projektu vadību un valstu vienoto saskarņu (NUI) integrāciju, ko dalībvalstis veiks valsts līmenī.
Konkrētais mērķis: būt gatavai darbībai, kad stāsies spēkā jaunā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula (kas reformē līdzšinējo Dublinas sistēmu).
Rādītājs: lai uzsāktu sistēmas darbību, eu-LISA ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs Eurodac centrālās sistēmas tests, ko aģentūra veic kopā ar dalībvalstīm.
Tiklīdz sāks darboties jaunā centrālā sistēma (sākotnējā 2016. gada priekšlikuma 42. pants, par ko provizoriski vienojušies abi likumdevēji)
Tiklīdz Eurodac sistēma uzsāk darbību, eu-LISA nodrošina, ka ir ieviestas visas sistēmas, kas ļauj uzraudzīt sistēmas darbību attiecībā pret mērķiem. Katra gada beigās eu-LISA būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojums par centrālās sistēmas darbību, tostarp par tās tehnisko darbību un drošību. Gada ziņojumā ietver ziņas par Eurodac pārvaldību un darbību salīdzinājumā ar kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti, ņemot vērā tās mērķus.
Trīs gadu laikā no pieņemšanas eu-LISA būtu jāveic pētījums par to, vai tehniski ir iespējams centrālajai sistēmai pievienot tādu sejas atpazīšanas programmatūru, kas nodrošina ticamus un precīzus rezultātus pēc sejas attēlu datu salīdzināšanas.
Septiņu gadu laikā no pieņemšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija iesniedz vispārēju Eurodac darbības novērtējuma ziņojumu, kurā izvērtē sasniegtos rezultātus, ņemot vērā noteiktos mērķus, un ietekmi uz pamattiesībām, tostarp, vai tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve nav izraisījusi to personu netiešu diskrimināciju, uz kurām attiecas šī regula, un novērtē, vai pamatprincipi būs spēkā arī turpmāk un vai tiks ietekmētas turpmākās darbības, un sniedz jebkādus nepieciešamos ieteikumus. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo gada ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi daktiloskopisko datu salīdzināšana ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un šajos ziņojumos ietvert statistiku par iesniegtajiem pieprasījumiem un saņemtajiem trāpījumiem.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1) Tās dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar jauno Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas priekšlikumu.
2) Kontrolēt neatbilstīgi uz ES ceļojošo un tās iekšienē esošo trešo valstu valstspiederīgo identitāti, lai no jauna veiktu viņu dokumentēšanu un atgriešanu.
3) Palīdzēt identificēt neaizsargātus trešo valstu valstspiederīgos, piemēram, nepilngadīgos, kuri bieži kļūst par kontrabandas upuriem.
4) Stiprināt cīņu pret starptautisko noziedzību, terorismu un citiem draudiem drošībai.
4) Palīdzēt piemērot Regulu (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula], atvieglojot izslēgšanas pamatu piemērošanu (kā paskaidrots 1.4.3. punktā).
5) Palīdzēt kartēt neatļautu kustību, saskaitot (pirmo reizi) pieteikuma iesniedzējus.
6) Atbalstīt sadarbspējas satvara efektīvu īstenošanu (tostarp grozījumus Sadarbspējas regulā) un šajā sakarā atbalstīt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) mērķus. Attiecībā uz VIS kompetentajām vīzu iestādēm ir piekļuve Eurodac, lai aplūkotu datus tikai lasīšanas režīmā; tas sniegs ieguldījumu vīzu pieteikumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesā. Attiecībā uz ETIAS konkrēti Eurodac regulas noteikumi ļaus salīdzināt ETIAS datus ar Eurodac datiem, lai varētu veikt ETIAS regulas 20. pantā paredzētās pārbaudes. Turklāt ETIAS valstu vienībām ir piekļuve Eurodac un tās var aplūkot Eurodac datus tikai lasīšanas režīmā, lai izskatītu ceļošanas atļaujas pieteikumus.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex-ante)
Neviena dalībvalsts atsevišķi nespēj tikt galā ar neatbilstīgo imigrāciju, neatļautu kustību vai izskatīt visus patvēruma pieteikumus, kas iesniegti Eiropas Savienībā. Kā tas Eiropas Savienībā vērojams jau daudzus gadus, cilvēks var iekļūt ES caur ārējām robežām, nepiesakoties attiecīgajā robežšķērsošanas punktā. Tas bija vērojams 2014.–2015. gadā, kad vairāk nekā viens miljons neatbilstīgo migrantu ieradās ES pa Vidusjūras centrālajiem un dienvidu maršrutiem. Līdzīgi kopš 2015. gada mēs esam liecinieki kustībai no valstīm pie ārējām robežām uz citām dalībvalstīm. Tāpēc dalībvalstis vienas pašas nevar uzraudzīt, kā tiek ievēroti ES noteikumi un procedūras, piemēram, procedūra tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Zonā bez iekšējām robežām pasākumi pret neatbilstīgo imigrāciju būtu jāveic kopīgi. To visu ņemot vērā, ES ir labākas iespējas veikt atbilstīgus pasākumus nekā dalībvalstīm.
Tāpat dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi piemērot Regulā (ES) XXX/XXX [Pārmitināšanas regula] paredzētos izslēgšanas pamatus.
Trīs esošo ES lielapjoma IT sistēmu (SIS, VIS un Eurodac) izmantošana dod labumu robežu pārvaldībai. Labāka informācija ES līmenī par trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām sniegtu uz faktiem balstītu pamatu tam, lai pilnveidotu un pielāgotu ES migrācijas politiku. Eurodac regulas grozījumi bija vajadzīgi arī, lai pievienotu tai papildu mērķi, proti, atļaut piekļuvi nolūkā kontrolēt neatbilstīgo migrāciju uz Eiropas Savienību un neatbilstīgo migrantu neatļautu kustību ES iekšienē (2016. gada priekšlikums). Šo mērķi dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt vienas pašas, jo šādu grozījumu var ierosināt tikai Komisija. Tādā pašā nozīmē grozījumus, kas vajadzīgi sadarbspējas satvara efektīvai īstenošanai, var ierosināt tikai Komisija.
Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)
Sagaidāms, ka Eurodac regulai būs pievienotā vērtība vairākos līmeņos. Pirmkārt, ir paredzēts nodrošināt efektīvu un ātru to noteikumu piemērošanu, kas paredzēti priekšlikumā regulai par Patvēruma un migrācijas pārvaldību (līdzšinējā Dublinas sistēma), skaidri iezīmējot vajadzīgo informāciju, piemēram, atbildības pāreju no vienas dalībvalsts uz otru, datus pārcelšanai vai datus, kas ir būtiski atbildības noteikšanai. Otrkārt, sagaidāms, ka tā labāk palīdzēs kontrolēt neatbilstīgo imigrāciju un atklāt neatļautu kustību, cita starpā uzskaitot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus papildus pieteikumiem. Treškārt, ir paredzēts nodrošināt Pārmitināšanas regulas efektīvu piemērošanu, sniedzot informāciju, kas nepieciešama novērtējumam, ko veic uzņemšanas procedūras posmā. Ja šāda informācija Eurodac nav pieejama, dalībvalstij, kas veic minēto uzņemšanas procedūru, tā būtu jāiegūst, divpusēji sazinoties ar visām pārējām dalībvalstīm. Ceturtkārt, ir paredzēts nodrošināt Eurodac darbību sadarbspējas satvarā, jo dažiem sadarbspējas regulu noteikumiem ir vajadzīgi atbilstīgi noteikumi tiesību aktos, kas reglamentē datubāzes, uz kurām attiecas sadarbspēja. Visbeidzot, paredzams, ka tas atvieglos atgriešanu un nodrošinās netraucētu saikni ar skrīningu.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Galvenās atziņas, kas gūtas no centrālās sistēmas modernizēšanas pēc pārstrādātās Eurodac regulas pieņemšanas, bija agrīnas dalībvalstu projektu pārvaldības lielā nozīme un nepieciešamība nodrošināt, ka valsts pieslēguma modernizācijas projektu pārvalda pa posmiem. Kaut arī eu-LISA bija noteikusi stingru projekta vadības plānu gan centrālās sistēmas, gan dalībvalstu savienojumu modernizācijai, vairākas dalībvalstis nespēja nodrošināt savienošanos ar centrālo sistēmu līdz 2015. gada 20. jūlijam (divus gadus pēc regulas pieņemšanas) vai gandrīz nokavēja termiņu.
Seminārā par gūto pieredzi, kas tika organizēts pēc centrālās sistēmas modernizācijas 2015. gadā, dalībvalstis atzīmēja arī, ka nākamajai centrālās sistēmas modernizācijai ir nepieciešams izvēršanas posms, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis var spēj laikus pieslēgties centrālajai sistēmai.
Tām dalībvalstīm, kas nokavēja pieslēgšanos centrālajai sistēmai 2015. gadā, tika atrasti alternatīvi risinājumi. Proti, eu-LISA vienai dalībvalstij darīja pieejamu valsts piekļuves punktu/pirkstu nospiedumu nosūtīšanas (NAP/FIT) risinājumu, ko aģentūra izmantoja testēšanas simulācijām, jo attiecīgā dalībvalsts nebija paredzējusi nepieciešamo finansējumu, lai uzsāktu iepirkuma procedūru uzreiz pēc Eurodac regulas pieņemšanas. Divām citām dalībvalstīm nācās izmantot iekšējus savienojuma risinājums, pirms tās varēja uzstādīt iegādātos NAP/FIT risinājumus.
Eu-LISA parakstīja pamatlīgumu ar pakalpojumu sniedzēju par Eurodac funkciju un uzturēšanas pakalpojumu izstrādi. Daudzas dalībvalstis izmantoja šo pamatlīgumu, lai iepirktu standartizētu NAP/FIT risinājumu, ietaupot laiku un līdzekļus, nerīkojot valsts iepirkuma procedūras. Turpmākajai modernizācijai būtu vēlreiz jāapsver līdzīgs pamatlīgums.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Šis priekšlikums būtu jāuzskata par daļu nepārtrauktas pilnveidošanas procesā attiecībā uz Dublinas regulu, kuru ierosināts aizstāt ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, Komisijas paziņojumu par jaunu Patvēruma un migrācijas paktu (COM(2020) XXX final) un Komisijas paziņojumu par stiprākām un viedākām robežu un drošības informācijas sistēmām, kā arī saistībā ar IDF-robežas kā daļu no DFS un eu-LISA izveides regulas.
Eiropas Komisijā par Eurodac pilnveidi atbild Iekšlietu ĢD (HOME).
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežots ilgums
–◻
Priekšlikuma darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.
–◻
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.
⌧ Beztermiņa
–Īstenošana ar izstrādes posmu pirmajos trīs gados pēc pieņemšanas,
–kam seko darbības sākšana un tehniskā apkope.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,
–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻
ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
⌧ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–⌧ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
Komisija būs atbildīga par pasākuma vispārīgo pārvaldību un eu-LISA būs atbildīga par sistēmas izstrādi, darbību un uzturēšanu.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Eurodac sistēmas uzraudzības un novērtēšanas noteikumi ir paredzēti sākotnējā 2016. gada priekšlikuma 42. pantā.
Gada ziņojums: uzraudzība un novērtēšana
1. eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam gada ziņojumu par centrālās sistēmas darbību, tostarp par tās tehnisko darbību un drošību. Gada ziņojumā ir ziņas par Eurodac pārvaldību un darbību salīdzinājumā ar kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti 2. punktā minētajiem mērķiem.
2. eu-LISA gādā nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, kas ļauj sekot tam, kā centrālā sistēma darbojas salīdzinājumā ar mērķiem attiecībā uz rezultātiem, izmaksu lietderību un pakalpojumu kvalitāti.
3. Tehniskās uzturēšanas, ziņošanas un statistikas nolūkos eu-LISA ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālajā sistēmā.
3.a
Trīs gadu laikā no pieņemšanas eu-LISA veic pētījumu par to, vai centrālajai sistēmai tehniski ir iespējams pievienot sejas atpazīšanas programmatūru sejas attēlu salīdzināšanas nolūkā. Pētījumā izvērtē sejas atpazīšanas programmatūras sniegto rezultātu uzticamību un precizitāti EURODAC mērķiem un izstrādā nepieciešamos ieteikumus pirms sejas atpazīšanas tehnoloģijas ieviešanas centrālajā sistēmā.
4. Septiņu gadu laikā no pieņemšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija iesniedz vispārēju Eurodac darbības novērtējuma ziņojumu, kurā izvērtē sasniegtos rezultātus, ņemot vērā noteiktos mērķus, un ietekmi uz pamattiesībām, tostarp, vai tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve nav izraisījusi to personu netiešu diskrimināciju, uz kurām attiecas šī regula, un novērtē, vai pamatprincipi būs spēkā arī turpmāk un vai tiks ietekmētas turpmākās darbības, un sniedz jebkādus nepieciešamos ieteikumus. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Dalībvalstis sniedz eu-LISA un Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu 1. punktā minētos gada ziņojumus.
6. Eu-LISA, dalībvalstis un Eiropols Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 4. punktā minētos novērtējuma ziņojumus. Šī informācija neapdraud darba metodes, un tajā neietver informāciju, kas atklāj izraudzīto iestāžu avotus, darbiniekus vai izmeklēšanas.
7. Ievērojot valstu tiesību aktus par konfidenciālas informācijas publicēšanu, katra dalībvalsts un Eiropols sagatavo gada ziņojumus par to, cik efektīva ir bijusi daktiloskopisko datu salīdzināšana ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības piekļuves nolūkos, un šajos ziņojumos tiek ietverta informācija un statistika par:
—
salīdzināšanas konkrēto mērķi, tostarp par teroristiska nodarījuma vai cita smaga noziedzīga nodarījuma veidu,
—
aizdomu pamatojumu,
—
norādītos pamatotos iemeslus neveikt salīdzināšanu ar citām dalībvalstīm saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI un atbilstoši šīs regulas 32. panta 1. punktam,
—
salīdzināšanas pieprasījumu skaitu,
—
to lietu skaitu un veidu, kurās ir bijusi sekmīga identificēšana, un
—
informāciju par to, cik bieži bija vajadzīgi ārkārtas steidzamības gadījumi un cik bieži tie tika izmantoti, tostarp par gadījumiem, kad verificējošās iestādes veiktajā ex post verifikācijā netika atzīts, ka šāds ārkārtas steidzamības gadījums pastāvēja.
Dalībvalstis un Eiropols savus gada ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam.
8. Pamatojoties uz dalībvalstu un Europola gada ziņojumiem, kas paredzēti 7. punktā, Komisija papildus 4. punktā minētajam vispārējam izvērtējumam apkopo gada ziņojumu par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi Eurodac datiem un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Paredzēts, ka eu-LISA būs izcilības centrs lielapjoma IT sistēmu izstrādes un pārvaldības jomā. Tā veic darbības, kas saistītas ar Eurodac centrālās sistēmas izstrādi/uzlabošanu un darbību.
Juridiskā pieņemšana un izstrāde
Pēc priekšlikuma projekta/īstenošanas aktu pieņemšanas un tehnisko specifikāciju pieņemšanas Eurodac centrālā sistēma tiks atjaunināta. Izstrādes posmā visas izstrādes darbības veiks eu-LISA. eu-LISA koordinēs centrālās sistēmas un valstu sistēmu modernizācijas projektu pārvaldību ES līmenī un valstu vienotās saskarnes integrēšanu, ko dalībvalstis veic valsts līmenī.
Darbības uzsākšana
Lai uzsāktu sistēmas darbību, eu-LISA ir jāpaziņo, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs Eurodac centrālās sistēmas tests, ko aģentūra veic kopā ar dalībvalstīm.
Darbība
Darbības posmā eu-LISA tehniski uztur sistēmu un uzrauga sistēmas darbību attiecībā pret mērķiem. Katra gada beigās eu-LISA būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojums par centrālās sistēmas darbību, kas nodrošina uzticamus un precīzus rezultātus.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Apzinātie riski ir šādi:
1) grūtības, ar ko var saskarties eu-LISA, pārvaldot šīs sistēmas izstrādi un integrāciju paralēli citu, sarežģītāku sistēmu pilnveides pārvaldībai (IIS, automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma SIS II vajadzībām, VIS u.c.), kas notiek tajā pašā laikā;
2) modernizēto Eurodac ir jāintegrē valstu IT sistēmās, kurām ir jābūt pilnībā saskaņotām ar centrālajām prasībām. Pārrunas ar dalībvalstīm nolūkā nodrošināt sistēmas vienādu izmantošanu var novilcināt ieviešanu.
Iepriekš aprakstītie riski rada tipiskus projekta riskus:
1. Risks, ka projekts netiks laicīgi pabeigts.
2. Risks, ka projekts netiks pabeigts budžeta ietvaros.
3. Risks, ka projekts netiks īstenots pilnā apmērā.
Pirmais minētais risks ir vissvarīgākais, jo termiņa pārsniegšana rada lielākas izmaksas, kam par iemeslu ir tas, ka vairums izmaksu ir saistītas ar ilgumu, proti, personāla izmaksas, licenču izmaksas katru gadu u. tml.
Šos riskus var mazināt, piemērojot projektu pārvaldības metodes, tostarp veicot izstrādes projektos neparedzētiem gadījumiem veltītus pasākumus un nodrošinot pietiekamu personālu, lai varētu tikt galā ar īpaši lielu darba slodzi. Aplēses par darba apmēru parasti veic, pieņemot, ka darba slodze laika gaitā būs vienmērīgi sadalīta, taču projektu realitāti raksturo nevienmērīga darba slodze, ar ko tiek galā, piešķirot lielākus resursus.
Ārēja darbuzņēmēja izmantošana šim izstrādes darbam ir saistīta ar vairākiem šādiem riskiem:
1. jo īpaši ar risku, ka darbuzņēmējs nepiešķirs projektam pietiekamus resursus vai projektēs un izstrādās sistēmu, kas neatbilst jaunākajām prasībām;
2. risku, ka darbuzņēmējs nepilnīgi ievēros lielapjoma IT projektu pārvaldības administratīvo praksi un metodes, kuru mērķis ir izmaksu samazināšana;
3. visbeidzot, nevar pilnībā izslēgt risku, ka darbuzņēmējs saskarsies ar finansiālām grūtībām tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar šo projektu.
Šos riskus mazina, ja līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas, pamatojoties uz stingriem kvalitātes kritērijiem, pārbaudot darbuzņēmēju references un uzturot ar tiem ciešas attiecības. Visbeidzot, kā galējo līdzekli var iekļaut un vajadzības gadījumā piemērot iedarbīgas sankciju un līguma izbeigšanas klauzulas.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Paredzēts, ka eu-LISA būs izcilības centrs lielapjoma IT sistēmu izstrādes un pārvaldības jomā. Tā veic darbības, kas saistītas ar Eurodac centrālās sistēmas izstrādi/uzlabošanu un darbību.
Aģentūras grāmatvedības pārskatus apstiprina Revīzijas palāta, un uz to attiecina budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru. Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veiks revīziju sadarbībā ar Aģentūras iekšējo revidentu.
Komisija ziņo par “kontroles izmaksu attiecību pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību”. HOME ĢD 2018. gada darbības pārskatā ir ziņots par 0,31 % attiecību saistībā ar netiešās pārvaldības struktūrām un decentralizētajām aģentūrām, tostarp eu-LISA. Aģentūra par šo rādītāju atsevišķi neziņo. Eu-LISA saņēma pozitīvu revīzijas atzinumu par tās 2017. gada pārskatiem, kas nozīmē, ka kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %. Nekas neliecina par to, ka turpmākajos gados kļūdu īpatsvars palielināsies.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Krāpšanas apkarošanai paredzētie pasākumi ir noteikti Regulas (ES) 2018/1726 50. pantā, kurā noteikts šādi.
1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (ES) 2017/1939.
2. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem atbilstošos noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto šablonu.
3. Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt gan dokumentu revīzijas, gan pārbaudes uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.
4. Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (49), OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē aģentūra, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.
5. Neskarot 1., 2., 3. un 4. punktu, aģentūras līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju lēmumos ietver noteikumus, kuros ir piešķirts skaidrs pilnvarojums Revīzijas palātai, OLAF un EPPO veikt revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajai kompetencei.
Tiks piemērota Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta (HOME ĢD) krāpšanas novēršanas un atklāšanas stratēģija.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-as) ierosinātā(-as) budžeta izdevumu pozīcija(-as)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
4. pozīcija: Migrācija un robežu pārvaldība
11. nodaļa: Robežu pārvaldība
|
Dif./nedif..
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē
|
4
|
11.1002- Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”)
|
Diff.
|
NĒ
|
NĒ
|
JĀ*
|
NĒ
|
* eu-LISA saņem iemaksas no valstīm, kas ir asociētas Šengenas nolīgumā (Norvēģija, Islande, Šveice, Lihtenšteina)
3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
11
|
Robežu pārvaldība
|
EU LISA
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
1. sadaļa. Personālizmaksas
|
Saistības
|
(1a)
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
2,100
|
|
Maksājumi
|
(1b)
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
0,300
|
2,100
|
2. sadaļa. Izdevumi par infrastruktūru un darbību
|
Saistības
|
(2a)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. sadaļa: darbības izdevumi*
|
Saistības
|
(3a)
|
13,700
|
21,030
|
14,870
|
5,500
|
5,500
|
5,500
|
5,500
|
71,600
|
|
Maksājumi
|
(3b)
|
13,700
|
21,030
|
14,870
|
5,500
|
5,500
|
5,500
|
5,500
|
71,600
|
KOPĀ
eu-LISA apropriācijas
|
Saistības
|
=1a+ 2a+ 3a
|
14,000
|
21,330
|
15,170
|
5,800
|
5,800
|
5,800
|
5,800
|
73,700
|
|
Maksājumi
|
=1b+ 2b+ 3b
|
14,000
|
21,330
|
15,170
|
5,800
|
5,800
|
5,800
|
5,800
|
73,700
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
7
|
Eiropas publiskā pārvalde
|
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē
tiesību akta finanšu pārskata pielikumā
, kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek ugšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
HOME ĢD
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
Cilvēkresursi
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
3,150
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
3,150
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
visu IZDEVUMU KATEGORIJU
apropriācijas
|
Saistības
|
14,450
|
21,780
|
15,620
|
6,250
|
6,250
|
6,250
|
6,250
|
76,850
|
|
Maksājumi
|
14,450
|
21,780
|
15,620
|
6,250
|
6,250
|
6,250
|
6,250
|
76,850
|
Nav ar Eiropolu saistītu izmaksu, jo ar Eiropola piekļuves punktu saistītās izmaksas sedz Eiropols.
3.2.2.Paredzamā ietekme uz eu-LISA apropriācijām - iznākumu tabula
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–⌧
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un iznākumus
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
|
|
|
2021.
gads
|
2022.
gads
|
2023.
gads
|
2024.
gads
|
2025.
gads
|
2026.
gads
|
2027.
gads
|
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
Nr.
|
Izmaksas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: Eurodac funkcionālās sistēmas attīstība.
|
- Iznākums
|
Darbuzņēmējs
|
|
|
0,130
|
|
0,670
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
0,800
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr.1
|
-
|
0,130
|
-
|
0,670
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
0,800
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2: Eurodac datubāzes jaudas modernizēšana.
|
- Iznākums
|
Datortehnika, programmatūra
|
|
|
7,870
|
|
11,260
|
|
8,870
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
28,000
|
- Iznākums
|
Apkope
|
|
|
3,400
|
|
3,500
|
|
2,700
|
|
2,400
|
|
2,400
|
|
2,400
|
|
2,400
|
-
|
19,200
|
- Iznākums
|
Projekti+pilnveidošana
|
|
|
0,800
|
|
0,800
|
|
0,800
|
|
1,000
|
|
1,000
|
|
1,000
|
|
1,000
|
-
|
6,400
|
- Iznākums
|
Pārmitināšana
|
|
|
0,400
|
|
0,500
|
|
0,100
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
1,000
|
- Iznākums
|
Burtciparu meklēšana
|
|
|
1,000
|
|
1,000
|
|
0,500
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
2,500
|
- Iznākums
|
Pases kopijas
|
|
|
0,100
|
|
0,300
|
|
0,100
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
0,500
|
- Iznākums
|
Eurodac sejas atpazīšana
|
|
|
|
|
3,000
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
-
|
3,000
|
- Iznākums
|
Eurodac papildu uzturēšana (HW/SW/active.active)
|
|
|
|
|
|
|
1,800
|
|
2,100
|
|
2,100
|
|
2,100
|
|
2,100
|
-
|
10,200
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
20,360
|
|
14,870
|
|
5,500
|
|
5,500
|
|
5,500
|
|
5,500
|
-
|
70,800
|
Kopā 1.–2. mērķim
|
|
|
|
21,030
|
|
14,870
|
|
5,500
|
|
5,500
|
|
5,500
|
|
5,500
|
-
|
71,600
|
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
(1)Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
(2)Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Gads
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
3,150
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
3,150
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie administratīvie
izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – ārpus
daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ – HOME ĢD
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
0,450
|
3,150
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
(3)Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.
(4)Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
Gads
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības
|
3
|
3
|
3
|
3
|
3
|
3
|
3
|
Delegācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
Pētniecība
|
|
|
|
|
|
|
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) - AC, AL, END, INT un JPD
7. kategorija
|
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
- galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
Finansēts no programmas piešķīruma
|
- galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
- delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
Pētniecība
|
|
|
|
|
|
|
|
Cits (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ – HOME ĢD
|
3
|
3
|
3
|
3
|
3
|
3
|
3
|
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
Dažādi uzdevumi saistībā ar Eurodac, piemēram, saistībā ar Komisijas atzinumu par gada darba programmu un tās īstenošanas uzraudzību, aģentūras budžeta sagatavošanas un tā īstenošanas uzraudzība, palīdzība aģentūrai izstrādāt tās darbības saskaņā ar ES politikas principiem, tostarp piedaloties ekspertu sanāksmēs utt.
|
Ārštata darbinieki
|
|
Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) – eu-LISA štatu saraksts
Amata vietas (štatu saraksts)
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
Papildu amata vietas
|
2
|
2
|
2
|
2
|
2
|
2
|
2
|
Darbinieku pieņemšana ir plānota 2021. gada janvārī. Visiem darbiniekiem jābūt pieejamiem 2021. gada sākumā, lai laicīgi varētu sākt izstrādi ar mērķi nodrošināt, ka Eurodac var uzsākt darbību 2021. gadā. 2 jauni pagaidu darbinieki (TA) ir nepieciešami, lai segtu projekta īstenošanas vajadzības un nodrošinātu darbības atbalstu un uzturēšanu pēc darbības uzsākšanas. Šos resursus izmantos:
·projekta īstenošanas atbalstam, darbojoties kā projekta grupas loceklim, tostarp tādu darbību atbalstam kā: prasību un tehnisko specifikāciju noteikšana, sadarbība un atbalsts dalībvalstīm īstenošanas laikā, saskarņu kontroldokumenta (ICD) atjaunināšana, līgumisko piegāžu pārbaudes, projekta testēšanas darbības (tostarp dalībvalstu testu koordinācija), dokumentācijas piegāde un atjaunināšana;
·pārejas pasākumu atbalstam saistībā ar sistēmas darbības uzsākšanu sadarbībā ar darbuzņēmēju (izlaides uzraudzība, operatīvo procesu atjauninājumi, mācības (tostarp dalībvalstu mācību pasākumi)) utt.;
·ilgtermiņa pasākumu atbalstam, specifikāciju definēšanai, līgumā noteiktajām sagatavošanās darbībībām, ja sistēma ir jāpārveido (piemēram, attēlu atpazīšanas funkciju dēļ), vai gadījumā, ja jaunais Eurodac uzturēšanas darba kārtības līgums ir jāgroza, lai iekļautu papildu izmaiņas (no tehniskā un budžeta viedokļa);
·otrā līmeņa atbalsta nodrošināšanai pēc darbības uzsākšanas pastāvīgas uzturēšanas un darbības laikā.
Jānorāda, ka divi jauni resursi (FTE TA) darbosies papildus iekšējai grupai, kuru arī izmantos projekta/līgumu un finanšu uzraudzībai un darbības nodrošināšanai. TA izmantošana nodrošinās adekvātu līgumu ilgumu un nepārtrauktību, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un to pašu specializēto darbinieku izmantošanu darbības atbalstam pēc projekta pabeigšanas. Turklāt darbības atbalstam ir vajadzīga piekļuve darbības videi, ko nevar piešķirt līgumdarbiniekiem vai ārējam personālam.
3.2.4.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
(5)neparedz trešo personu līdzfinansējumu
(6)paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Gads
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
KOPĀ
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
(7)Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
(8)Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
◻
pašu resursus
⌧
citus ieņēmumus
Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām
⌧ Attiecīgā izdevumu pozīcija eu-LISA budžetā
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
Attiecīgā izdevumu pozīcija eu-LISA budžetā
|
p.m.
|
p.m.
|
p.m.
|
p.m.
|
p.m.
|
p.m.
|
p.m.
|
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
[...]
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
Eu-LISA saņem Eurodac pasākumos asociēto valstu iemaksas, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos*.
Aplēses balstītas uz aprēķiniem par ieņēmumiem Eurodac īstenošanai no valstīm, kas pašlaik katru gadu veic iemaksu Eiropas Savienības vispārējā budžetā (izlietotie maksājumi) par attiecīgo finanšu gadu, kuru aprēķina atbilstoši tās IKP kā procentu no visu piedalošos valstu IKP. Tā kā patērētie maksājumi ir zināmi tikai pēc tam, summas par attiecīgajiem gadiem būs zināmas tikai vēlāk, tādējādi faktisko summu vietā ir izmantots “p.m.”. Faktiskās summas būtu jābalsta uz EUROSTAT datiem, un tās var atšķirties atkarībā no iesaistīto valstu ekonomiskā stāvokļa.
* Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.).
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.).
Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (OV L 160, 18.6.2011., 39. lpp.).
Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas [, kas pievienots] nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (2006/0257 CNS, noslēgts 24.10.2008., vēl nav publicēts OV), un Protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001.).