Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums zaļā kursa īstenošanā un Rietumbalkānu ilgtspējīgā attīstībā kā daļa no pievienošanās ES procesa”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 429/16)

Ziņotāja:	Dragica MARTINOVIĆ DŽAMONJA
Līdzziņotājs:	Pierre JEAN COULON

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	24.7.2020.
Pieņemts plenārsesijā	18.9.2020.
Plenārsesija Nr.	554
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	215/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir atbalstījusi un joprojām stingri atbalsta sešu Rietumbalkānu valstu (1) pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) ar nosacījumu, ka tām jāizpilda visi vajadzīgie dalības kritēriji.

1.2.

Šajā ziņā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pieņemto pārskatīto metodiku, kas ļauj sākt pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, kā arī Komisijas centienus padarīt procesu dinamiskāku un paredzamāku. Tomēr EESK aicina stiprināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) lomu.

1.3.

EESK uzskata – lai atgūtos no Covid-19 krīzes, ir jāatbalsta zaļas rīcībpolitikas virzieni un zaļā pārkārtošanās jāintegrē visaptverošā un uz nākotni vērstā Rietumbalkānu atveseļošanas plānā (2). Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par atveseļošanas atbalsta pasākumu kopumu Rietumbalkāniem.

1.4.

EESK uzskata, ka Rietumbalkāniem būtu jāpieskaņojas svarīgiem Eiropas rīcībpolitikas virzieniem un iniciatīvām un jāiesaistās tajās, un, ņemot vērā Rietumbalkānu ģeogrāfisko novietojumu, tas jo īpaši attiecas uz Eiropas zaļo kursu.

1.5.

Tā kā ir vajadzīgi vērā ņemami ieguldījumi un regulatīvie pielāgojumi, EESK ir stingri pārliecināta, ka sociālajiem partneriem un PSO ir īpaši nozīmīga loma pārejā uz zaļāku un ilgtspējīgāku sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz īpašajiem politiskajiem apstākļiem Rietumbalkānos.

1.6.

EESK atkārtoti pauž, ka ir svarīgi garantēt biedrošanās brīvību un nodrošināt veicinošu pilsoniskās sabiedrības telpu, kā arī to, ka ir jāpalielina atbalsts, lai veidotu PSO spējas veikt spēcīgu un efektīvu pilsonisko dialogu.

1.7.

EESK atgādina, ka Rietumbalkānus ļoti ietekmē klimata pārmaiņas, kas kaitē sabiedrības veselībai un ekonomikai, un ka ir vajadzīga steidzama rīcība, lai uzlabotu iedzīvotāju, jo īpaši bērnu un jauniešu, dzīves kvalitāti, īstenojot taisnīgu pārkārtošanos uz zaļāku modeli un neizmirstot principu, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā.

1.8.

EESK aicina turpmākās darbības virzībā uz zaļākiem Rietumbalkāniem pielāgot reģiona īpašajām problēmām un vajadzībām, aptverot atbilstošu regulatīvo satvaru, pārrobežu darbības, inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus, vietējās enerģijas ražošanu un patēriņu un energoefektivitāti, ilgtspējīgu pilsētas transportu, autoceļu un dzelzceļa tīklus, publiskā un privātā sektora iesaisti, IKT un ātrdarbīga interneta izvēršanu, lauksaimniecības pārtikas pasākumus utt.

1.9.

EESK uzskata, ka ar dekarbonizāciju, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma likvidēšanu, savienojamību un klimata pārmaiņām saistītās problēmas Rietumbalkānos var pārvērst par iespējām, veicot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, apgūstot un ieviešot alternatīvas pieejas, aprites ekonomiku, atkritumu apsaimniekošanu, zaļākus enerģijas un savienojamības risinājumus, kā arī veicot aktīvus pasākumus, lai aizsargātu reģiona bagātīgo bioloģisko daudzveidību.

1.10.

EESK uzsver, ka ir svarīgi attīstīt zaļās prasmes, sadarbībā ar attiecīgiem dalībniekiem īstenojot aktīvas valsts un reģionālas izglītības/apmācības un prasmju stratēģijas, kurās īpaši uzsvērta dzimumu līdztiesība, un uzturot efektīvu sociālo dialogu.

1.11.

EESK uzsver, ka Rietumbalkānos ir pienācīgi jāīsteno laba pārvaldība un jāveido demokrātiskas iestādes, jānodrošina tiesiskums, sekmīga pretkorupcijas politika, cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēktiesību ievērošana un drošība. Ekonomikas zaļināšana prasa ievērojamus ieguldījumus, tāpēc jāatceras, ka tiesiskums ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu efektīvu darījumdarbības vidi un privātā sektora un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaisti.

2.   Rietumbalkānu integrācija Eiropas Savienībā

2.1.

EESK ir stingri atbalstījusi sešu Rietumbalkānu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) ar nosacījumu, ka tām jāizpilda visi vajadzīgie dalības kritēriji. EESK ir izveidojusi ļoti spēcīgu tīklu ar reģiona sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ir stingri apņēmusies nodrošināt, ka pilsoniskās sabiedrības viedoklis tiek sadzirdēts.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē solidaritāti ar Rietumbalkānu valstīm, ko Eiropas līderi pauda Zagrebas samitā 2020. gada 6. maijā, tomēr atgādina par savu ieguldījumu (3), kurā tā uzsver vajadzību pēc ciešākas iesaistes paplašināšanās procesā nākotnē un pauž nožēlu, ka nav pietiekami atzīta pilsoniskās sabiedrības viedokļa nozīme.

2.3.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (4), kurā ir ierosināta pārskatīta metodika kandidātvalstīm un kura mērķis ir īstenot pievienošanās procesu, kas būtu ticamāks, lai drošāk virzītu uz priekšu paplašināšanos, tomēr ar nožēlu konstatē, ka nav pietiekami atzīta sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma.

2.4.

EESK aicina Eiropas Komisiju pastiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu, lai tā ciešāk uzraudzītu valdību rīcību vajadzīgo pievienošanās kritēriju izpildē, jo īpaši attiecībā uz pamatjautājumiem, kā arī kopu “Zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība”.

2.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalsta pasākumu kopumu, kura mērķis ir palīdzēt Rietumbalkāniem to centienos novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, kā izklāstīts paziņojumā par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (5) un paziņojumā par atbalstu Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas (6).

2.6.

Lai gan ES palielina savas saistības pret šo reģionu, par ko liecina gan atbalsts cīņā pret krīzi, gan topošais ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem, EESK aicina vairāk uzstāt uz reformām un Eiropas Savienības iesaisti ciešāk sasaistīt ar nosacījumu, ka tiks īstenotas demokrātiskas reformas un ievērotas tādas Eiropas pamatvērtības kā tiesiskums un pamattiesības.

2.7.

EESK atkārtoti pauž pārliecību, ka gan ES, gan valstu līmeņa sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir jēgpilni jāiesaista visā Rietumbalkānu ES integrācijas procesā. Ir jāuzlabo to spējas, nodrošinot tehnisku un ekonomisku atbalstu, veicinot piekļuvi Eiropas finansējuma avotiem un pilnīgi iesaistot tās pievienošanās sarunu procesā (7).

3.   Zaļais kurss: svarīgs Rietumbalkānu ES integrācijas aspekts

3.1.

EESK uzskata, ka Rietumbalkāniem būtu jāturpina pieskaņoties Eiropas Savienības pamatnostādnēm, mērķiem un vērtībām un Eiropas Savienībai būtu jācenšas iekļaut Rietumbalkānus savās iniciatīvās. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropas zaļo kursu, kurā jāiekļauj arī Rietumbalkāni, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu Eiropas kontinenta centrā, kur tos no visām pusēm ieskauj ES dalībvalstis. Tāpēc nav pārsteigums, ka 2019. gada 11. decembrī pieņemtajā paziņojumā par zaļo kursu ir īpaši pieteikta zaļā programma Rietumbalkāniem (8) kā daļa no Rietumbalkāniem paredzēta ekonomikas un investīciju plāna, kas tiks iesniegts līdz 2020. gada beigām.

3.2.

EESK aicina ar zaļo programmu Rietumbalkāniem efektīvi stiprināt un sekmēt reģionālo sadarbību, jo īpaši enerģētikas un transporta nozarēs. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīva līdzdalība un iesaistīšanās esošajās reģionālās sadarbības kopienās, līgumos un iniciatīvās ir būtiski svarīga, lai dotu labumu reģiona iedzīvotāju labklājībai un veselībai, vienlaikus atraisot Rietumbalkānu zaļās, mazoglekļa un aprites ekonomikas potenciālu. Zaļajā programmā Rietumbalkāniem būtu jārisina šīs problēmas, izmantojot 5 tematiskus pīlārus: 1) dekarbonizācija, 2) aprites ekonomika, 3) bioloģiskā daudzveidība, 4) piesārņojums un 5) pasākumi lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē.

3.3.

EESK piekrīt viedoklim, ka Covid-19 krīzes ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir milzīga, tāpēc ir jāpārskata politikas mērķi. Tomēr EESK uzskata, ka zaļā pārkārtošanās ir jāintegrē visaptverošā atveseļošanas plānā, kuram jābūt vērstam uz nākotni un kurā jāparedz plaša mēroga publiskā un privātā sektora ieguldījumi transporta un enerģētikas savienojumos, enerģijas ietaupījumos pieprasījuma pusē un zaļākās tehnoloģijās, piemēram, saules, vēja, tīra ūdeņraža, akumulatoru un oglekļa uztveršanas tehnoloģijās, kas novērš vai mazina ietekmi uz dabu un cilvēkiem.

3.4.

EESK ar nožēlu norāda uz dažām satraucošām analīzēm un reģionā vērojamām tendencēm, kas prasa steidzamu rīcību. Rietumbalkānu valstu ekonomika joprojām ir daudzējādā ziņā atkarīga no cietā fosilā kurināmā un ir ļoti energoietilpīga. Šo reģionu smagi ietekmē klimata pārmaiņas (sausums, plūdi), un tajā paredzamais temperatūras pieaugums līdz gadsimta beigām ir līdz 4 oC (9). Lielākā daļa autopārvadājumu tiek veikti ar novecojušiem transportlīdzekļiem, kuru degvielas patēriņš nav pietiekami ekonomisks. Dažas pilsētas (Sarajeva, Priština, Skopje, Belgrada) daļiņu PM2,5 un PM10 piesārņojuma līmeņa ziņā ieņem augstākās vietas Eiropā.

3.5.

Tomēr EESK atgādina, ka reģionam ir ievērojams atjaunojamo energoresursu enerģijas (hidroenerģijas, vēja un saules enerģijas) potenciāls, kā arī ievērojams dabas resursu un neparasti bagātīgas bioloģiskās daudzveidības potenciāls. Ar dekarbonizāciju, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma likvidēšanu, savienojamību un klimata pārmaiņām saistītās problēmas var pārvērst par iespējām, izmantojot pētniecību un inovāciju un ieviešot alternatīvas pieejas, aprites ekonomiku, atkritumu apsaimniekošanu, zaļākus enerģijas, energoefektivitātes un savienojamības risinājumus.

3.6.

EESK atgādina, ka Poznaņā rīkotajā Rietumbalkānu samitā (10) ES apliecināja apņemšanos stiprināt sadarbību vides un klimata jomā, apstiprinot 2019. gada 21. februārī parakstīto kopīgo paziņojumu par pārkārtošanos uz tīru enerģiju Rietumbalkānos.

3.7.

Pārkārtošanās no fosilo kurināmo izmantojošas ekonomikas uz zaļo ekonomiku ietver arī savienojamību, kas sniedzas no enerģētikas, transporta un sadales infrastruktūras līdz digitālajai programmai. Lai panāktu zaļo pārkārtošanos, darījumdarbība ir jāuzskata par risinājuma daļu. Izmantojot pareizu regulējumu un atbalstu, pārkārtošanās uz oglekļneitralitāti modernizēs rūpniecību un radīs jaunas augstas kvalitātes darbvietas un vairāk darba iespēju. Izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu viedu un intelektisku, aprites un mazoglekļa ekonomiku, svarīga nozīme ir sociālo partneru, uzņēmumu apvienību un citu Rietumbalkānu pilsoniskās sabiedrības apvienību iesaistei. Šajā procesā sociālā politika un sociālais dialogs ir būtiska garantija saliedētai sabiedrībai, kas tiecas nodrošināt darbu visiem un mazina nevienlīdzību un atstumtību.

3.8.

EESK uzsver, ka, nosakot ilgtspējīgu attīstību par prioritāru politisku mērķi, kas veicinās zaļās investīcijas reģionā, ir pilnībā jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Akadēmiskās aprindas, darba devēji un darba ņēmēji, sociālo pārmaiņu katalizatori, piemēram, uzņēmēji, plašsaziņas līdzekļi un reliģiskie vai citi ārvalstu līderi ir svarīgi iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēki. Zinātnes kopienām, kultūras grupām, rūpniecības kopām un patērētāju apvienībām inter alia ir ievērojama zinātība, lai atbalstītu šo reģionam tik nozīmīgo izvēli un tā kļūtu par pareizo izvēli ekonomikas un sabiedrības labā.

3.9.

Lai pārietu uz mazoglekļa, resursefektīvu un zaļu ekonomiku, ir jāattīsta zaļās prasmes, sadarbībā ar attiecīgiem dalībniekiem īstenojot aktīvas valsts un reģionālas izglītības/apmācības un prasmju stratēģijas, uzturot efektīvu sociālo dialogu, tostarp ar studentiem, skolotājiem un vecākiem. Uzskatot pārkārtošanos uz aprites ekonomiku par stratēģisku Rietumbalkānu mērķi, zaļo prasmju veicināšana būtu jāsaskaņo ar valstu izaugsmes stratēģijām, lai nodrošinātu, ka izglītības un apmācības iniciatīvas atbilst valstu stratēģiskajiem mērķiem un tiek atbalstītas ar pietiekamu finansējumu. EESK aicina īpašu uzmanību pievērst sieviešu līdzdalībai jaunu izglītības un apmācību (profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija) rīcībpolitikas virzienu izstrādē un to īstenošanā, lai labāk nodrošinātu dzimumu līdztiesību un taisnīgāku pārkārtošanos uz zaļāku ekonomiku.

3.10.

Lai novērstu bezdarbu un prasmju neatbilstību, būtu jāuzlabo prasmju prognozēšana, kas nodrošinātu, ka studentu un darbaspēka prasmes atbilst tām, kas vajadzīgas darba tirgū, kā arī jāstiprina profesionālā izglītība un apmācība (PIA) un jo īpaši mācīšanās darbavietā un duālās izglītības sistēmas, kas dažās ES dalībvalstīs ir palīdzējušas sekmīgi risināt jauniešu bezdarba problēmu. Lai sasniegtu šos mērķus, būtu jāpanāk un jāveicina uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, piemēram, tirdzniecības kameru, aktīva iesaiste.

3.11.

Pārkārtošanās procesā uz mazoglekļa ekonomiku EESK atbalsta principu, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iedzīvotājiem un īpaši neaizsargātām grupām, nodrošinot, ka enerģija tām ir cenas ziņā pieejama un piekļūstama un ka tās var gūt labumu no atbalsta energoefektivitātes pasākumiem. Taisnīgas pārkārtošanās procesā ir jāatbalsta no ogļu ražošanas atkarīgie reģioni, lai, izmantojot augšupēju pieeju, tiktu izstrādāti līdzdalīgi atjaunošanas plāni ar mērķi mazināt darbvietu zuduma sekas. Patērētāji ir jāinformē, jāvada un jāiesaista atbildīgas attieksmes pieņemšanā un īstenošanā, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi.

3.12.

EESK atzīst, ka Rietumbalkānu reģions Eiropas Savienībai ir ģeopolitiski un ģeoekonomiski nozīmīgs, un aicina ievērot modrību attiecībā uz trešo valstu investīciju projektiem, kuros bieži netiek pienācīgi ņemti vērā ilgtspējības mērķi. EESK aicina reģiona iestādes un pilsonisko sabiedrību veicināt un palielināt izpratni par ES pozitīvo iesaisti un finansiālo atbalstu zaļāku tehnoloģiju ieviešanai.

3.13.

EESK aicina veikt ex ante novērtējumu par tādu pasākumu finansēšanu, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību Rietumbalkānos, un piemērot nosacījumu ievērošanas principu attiecībā uz projektu ilgtspēju.

4.   Klimata pārmaiņas un Rietumbalkāni

4.1.

EESK atgādina, ka Rietumbalkāni ir ļoti sensitīvi pret klimata pārmaiņu ietekmi un iepriekšējos gados ir cietuši lielus zaudējumus plūdu un sausuma dēļ. Reģionālās sadarbības padomes pētījumā (11) par klimata pārmaiņām konstatēts, ka temperatūra ir paaugstinājusies par 1,2 oC, bet paredzams, ka līdz gadsimta beigām tā kāps vēl par 1,7–4,0 oC. Turklāt ir labi dokumentētas gaisa piesārņojuma problēmas, kuru dēļ tiek nodarīts kaitējums vispārējai veselībai un ekonomikai. Tā kā klimata pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmē dzīves pamatvajadzības (pajumte, pārtika, ūdens), bērni un jaunieši ir starp visneaizsargātākajām grupām saistībā ar klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi, ko vēl vairāk uzsvēra Covid-19 pandēmija (12).

4.2.

EESK atzīst, ka Rietumbalkānu valstu saistībām saskaņā ar 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (13) ir liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un nacionāli noteiktā devuma vērienīguma palielināšanā laika gaitā saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām. Papildus valdībām būtiska loma Parīzes nolīguma īstenošanā ir arī citām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumiem, pilsētām un NVO.

4.3.

Tāpat EESK atzīst valstu saistības saskaņā ar ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir plāns, lai risinātu ilgtspējīgas attīstības problēmas, tostarp novērstu nabadzību, nevienlīdzību, klimata pārmaiņas, vides degradāciju, panāktu mieru un taisnīgumu. Ļoti svarīgi ir arī, lai jauno attīstības modeli atbalstītu iedzīvotāji, uzņēmumi un finanšu nozare katrā valstī un starptautiskā mērogā.

4.4.

EESK apzinās, ka “Vide un klimata pārmaiņas” ir viena no problemātiskākajām pievienošanās sarunu sadaļām, jo īpaši tādās jomās kā ar apjomīgiem ieguldījumiem saistītas direktīvas, piemēram, ūdens, atkritumu, rūpniecisko emisiju un emisijas kvotu tirdzniecības direktīva. Tomēr EESK uzskata, ka klimata pārmaiņas prasa radikālas un transformējošas darbības, kas nozīmē ne tikai politikas un tiesību aktu saskaņošanu, bet arī ekonomikas paradigmas maiņu un pāreju uz oglekļneitrālu, klimatnoturīgu un resursefektīvu sabiedrību. Tādējādi klimata un dekarbonizācijas stratēģijas vietējā un valstu līmenī faktiski ir jaunas izaugsmes stratēģijas.

4.5.

Apzinoties, ka klimata stratēģiju izstrādes procesam ir vajadzīgas dziļas reformas un visu nozaru pārveide, EESK aicina Rietumbalkānu valstis izstrādāt un īstenot savas stratēģijas saskaņā ar ES acquis un koordinēt darbu, lai ar visu ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, aktīvu līdzdalību un pastiprinātu iesaisti tās kā UNFCCC puses līdz 2050. gadam izstrādātu ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

4.6.

Visas valstis, izņemot Bosniju un Hercegovinu, ir izveidojušas augsta līmeņa koordinācijas struktūras klimata pārmaiņu jomā, lai klimata politikas aspektus integrētu citās nozaru politikās, jo īpaši ekonomikas attīstības, enerģētikas, transporta un lauksaimniecības politikā, un stratēģisku un politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādē ņemtu vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu paustās bažas un piezīmes. EESK iesaka visās šajās struktūrās jau no regulatīvo un/vai likumdošanas konsultāciju sākuma iekļaut pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus un sociālos partnerus. EESK iesaka izveidot mehānismu, kas ļautu savlaicīgi, pārredzami un līdzdalīgi reaģēt uz visām paustajām bažām.

4.7.

Tā kā lielākā daļa izmaksu, kas saistītas ar pieskaņošanos ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) direktīvai, būs jāsedz rūpniecībai, EESK iesaka izpratnes un spēju veidošanas pasākumos saistībā ar ETS direktīvu īpaši iesaistīt pilsonisko sabiedrību, rūpniecības pārstāvjus un uzņēmumu apvienības. Šī direktīva nozīmē, ka Rietumbalkānos būs jāveic apjomīgi ieguldījumi, jo īpaši valstīs, kurās ir lielas rūpniecības nozares, jo šīm valstīm nav pietiekamas jaudas, lai izpildītu direktīvas prasības, kas ir saistītas ne tikai ar ieguldījumiem, bet arī ar izmaiņām normatīvajā vidē, emisiju pārvaldību, uzraudzību un ziņošanu par emisijām, kā arī emisiju ziņojumu verificēšanu un verificētāju akreditāciju.

5.   Enerģētika Rietumbalkānos

5.1.

EESK atbalsta enerģētikas savienību un klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, kas paredzēts, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Rietumbalkānu valstīm ir pienākums pieskaņoties šim politikas satvaram, taču tām būtu aktīvāk jāsadarbojas un jāiesaistās enerģētikas savienībā jau no pirmajām apspriedēm.

5.2.

EESK atbalsta 2019. gada kopīgo paziņojumu par pārkārtošanos uz tīru enerģiju Rietumbalkānos, par ko Rietumbalkānu enerģētikas un vides ministri vienojās, pamatojoties uz ilgtspējīgas hidroenerģijas attīstības principiem Rietumbalkānos (14), un atgādina, ka to pieņemšanā liela nozīme ir bijusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumam un aktīvai iesaistei. EESK uzskata, ka šie ir uzteicami pirmie pasākumi, tomēr ir jādara vairāk.

5.3.

Ņemot to vērā, EESK iesaka dot iespēju Rietumbalkānu sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām aktīvi un konkrēti piedalīties ES Enerģētiskās nabadzības observatorijas darbā, tostarp izsakot priekšlikumus.

5.4.

EESK uzskata, ka centieniem sasniegt Parīzes mērķus un ilgtspējīgu izaugsmi kopumā ir jābūt pamatotiem ar mūsdienīgiem, reģiona vajadzībām pielāgotiem un atbilstošiem pasākumiem. Tas ietver mūsdienīgas un uz nākotni vērstas infrastruktūras izveidi, atbilstoša tiesiskā un regulatīvā satvara izstrādi un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī atbilstošus darījumdarbības modeļus reģiona ekonomikas zaļai un iekļaujošai attīstībai. Proti, tas nozīmē, ka būs jābūvē viedi elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, lai pielāgotos arvien pieaugošajam mainīgo atjaunojamo energoresursu īpatsvaram energoavotu struktūrā. Tāpat arī tekošās dienas, balansēšanas un uzglabāšanas tirgu attīstība nāk par labu tirgus virzītu risinājumu izveidei, lai mainīgajā energoavotu struktūrā, kurā jau notiek pāreja no fosilā kurināmā uz tīrāku enerģiju, nodrošinātu līdzekļu pareizu izmantošanu.

5.5.

EESK uzskata, ka spēcīgam, mūsdienīgam un pārredzamam tiesiskajam un regulatīvajam satvaram ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu enerģētikas tirgus attīstību un piesaistītu jaunus ieguldījumus, kas vajadzīgi jaunas infrastruktūras un jaudas finansēšanai. Enerģētikas kopienas (15) loma un Kopienas aquis transponēšana un īstenošana ir sine qua non nosacījums. Tāpat pārrobežu darbības, piemēram, elektroenerģijas tirdzniecība, var nodrošināt augstu enerģijas un izmaksu efektivitāti un ietaupījumus, ja visi tirgus dalībnieki ievēro līdzīgus noteikumus attiecībā uz vidisko atbilstību un oglekļa cenu noteikšanu. Tāpēc Enerģētikas kopienas Regulatīvās padomes loma ir īpaši svarīga, un tā būs jāstiprina, paturot prātā, ka ilgtspējīgām izvēlēm ir vajadzīgi labi funkcionējoši pārrobežu tirgi. ES būtu jāatbalsta Enerģētikas kopienas sekretariāts, kas palīdz reģionālajām valdībām izstrādāt stabilus integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), kuru pamatā ir reģiona 2030. gada mērķi. NEKP būtu jāatspoguļo mērķi, kas jāizvirza, lai panāktu ekonomikas dekarbonizāciju, ņemot vērā vides aizsardzības pasākumus. Tajos būtu jāietver rīcībpolitikas virzieni un pasākumi, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu visās galvenajās emisijas radošajās nozarēs, lai izpildītu 2030. gada mērķus un devumus saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī redzējums par oglekļneitrālas ekonomikas sasniegšanu līdz 2050. gadam.

5.6.

EESK aicina Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA) paredzēt noteikumus par pietiekamu zaļās pārkārtošanās budžeta daļu. Tā pauž nožēlu par pētniecības, attīstības un inovācijas zemo intensitāti Rietumbalkānos un aicina nodrošināt to labāku līdzdalību pieejamajās ES programmās, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo šādi ieguldījumi ir būtiski svarīgi, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas efektīvai zaļajai pārejai.

5.7.

Tā kā inovācijai šajā mainīgajā enerģētikas vidē ir būtiska nozīme, EESK iesaka Rietumbalkānu valstīm nopietni apsvērt iespēju izmantot izkliedētus energoresursus, t. i., vietējās enerģijas ražošanu un patēriņu. Tā kā reģionā ir plašas kalnu grēdas, nav viegli un izmaksu ziņā efektīvi atbalstīt lielu augstsprieguma un vidēja sprieguma elektrotīklu izvēršanu. Pašreizējie tehnoloģiskie risinājumi ir daudz nobriedušāki un ekonomiski pamatoti, lai atbalstītu izkliedētus energoresursus. Šīs jaunās pieejas pamatā var būt pašreizējā ES pieredze un ES tiesiskais un regulatīvais satvars, kas atbalsta ražojošos patērētājus un energokopienas. Šādi darījumdarbības modeļi var sniegt piemērotākus risinājumus, lai pielāgotos vietējām vajadzībām un īpatnībām, un vietējie dalībnieki var tieši iesaistīties ilgtspējīgu risinājumu īstenošanā un tādējādi uzņemties atbildību par pārkārtošanos uz ilgtspējīgu attīstību.

5.8.

Turklāt EESK uzskata, ka energoefektivitātei Rietumbalkānos ir liels potenciāls. Dzīvojamā fonda, tostarp publisku un privātu ēku, renovācija, rūpnieciskas un citas darbības dos ievērojamus enerģijas un izmaksu ietaupījumus, vienlaikus risinot arī svarīgo enerģētiskās nabadzības problēmu. Enerģijas taupīšana ir arī ar vietējo enerģiju saistītas darījumdarbības un sociālā modeļa svarīga sastāvdaļa, jo siltuma rekuperācijai rūpnieciskai un/vai privātai izmantošanai ir nozīme vietējā un reģionālā līmenī. Lielākajā daļā reģiona valstu ir arī lieli sadales zudumi, kuru mazināšanai vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Tāpēc arī šajā jomā ES un starptautiskais finansējums varētu būt noderīgs, lai attīstītu efektīvas, vietējas un vidi mazietekmējošas enerģijas ražošanu un patēriņu. Tā kā reģiona valstu līdzekļi ir ierobežoti, šāds finansējums būs vajadzīgs, ņemot vērā ieguldījumu sākotnējo kapitālietilpību un relatīvi ilgo amortizācijas periodu. Eiropas tehnoloģijas ir gan tehniski, gan ekonomiski nobriedušas, tāpēc tās ir piemērotas reģionam. EESK aicina Eiropas Savienību un attiecīgās finansēšanas struktūras pastiprināt iesaisti vietējos un reģionālos energoefektivitātes projektos.

5.9.

EESK aicina jo īpaši attiecībā uz iepriekš minētajiem prioritārajiem pasākumiem turpināt ciešāk integrēt enerģētikas savienības projektā Enerģētikas kopienu, kuras mērķis ir paplašināt ES enerģētikas, klimata un vides acquis piemērošanas jomu, aptverot paplašināšanās procesā iesaistītās valstis un kaimiņvalstis. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu sistemātiski jāiesaista un jāintegrē Enerģētikas kopienas sanāksmēs.

6.   Rietumbalkānu savienojamība

Transports

6.1.

Lai uzlabotu pārrobežu tirdzniecību un mobilitāti, EESK pilnībā atbalsta mūsdienīgu un nākotnes prasībām atbilstošu transporta tīklu izveidi reģionā. Ņemot vērā vajadzību radikāli uzlabot pašreizējos Rietumbalkānu pilsētas transporta, autoceļu un jo īpaši novecojušos dzelzceļa tīklus, jebkurai jaunai būvniecībai jau no paša sākuma būtu jāatbalsta elektromobilitāte vai tīra ūdeņraža tehnoloģijas, kā arī attiecīgos gadījumos ar gāzi darbināmi transportlīdzekļi. Tādējādi infrastruktūra varētu būt derīga un atbilstoša vairākus desmitus gadu un vienlaikus uzlabotos gaisa kvalitāte un samazinātos degvielas imports.

6.2.

ES un Eiropas uzņēmumi ar savu zinātību var palīdzēt raiti ieviest reģionā visus iespējamos ilgtspējīgos risinājumus (piemēram, elektromobilitāti, biodegvielu, tīru ūdeņradi). EESK aicina Rietumbalkānus aktīvi sadarboties ar ES publiskā un privātā sektora dalībniekiem un veikt stingrus pasākumus savu transporta tīklu attīstībā. EESK arī iesaka ņemt vērā tādus ES paraugprakses piemērus kā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni. Šīs iniciatīvas varētu īstenot, izmantojot Transporta kopienu, kas joprojām nav ļoti aktīva organizācija.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

6.3.

Datu tīkli un IKT kļūst par ekonomiskās, rūpnieciskās un sociālās darbības pamatu. Turklāt ir tieša būtiska saikne starp IKT, ātrdarbīgiem interneta tīkliem un ilgtspējīgu attīstību, pateicoties efektīvām izvēlēm, ko veicina automatizēti risinājumi, piemēram, lietu internets, viedās pilsētas un ciemati, viedie skaitītāji, satīkloti transportlīdzekļi utt., kurus var nodrošināt viedie tīkli. Lai finansētu šādus tīklus un tehnoloģijas, kas pašreiz ir dārgi, bet potenciāli var pārveidot reģiona ekonomiku, tie jāievieš plašā mērogā. Tāpēc EESK aicina ES finansējumu novirzīt šim mērķim un vienlaikus aicina Rietumbalkānu valstis sadarboties, lai izstrādātu reģionālu ģenerālplānu ātrdarbīga interneta izvēršanai, kas sniegtu iespēju apspriest kopīgus līgumus un panākt labākus noteikumus, izmantojot koplīgumus un mērogu.

7.   Dabas resursi, bioloģiskā daudzveidība un lauksaimniecības pārtikas pasākumi Rietumbalkānos: iespējas izaugsmei

7.1.

Rietumbalkānos ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība un neskartas dzīvotnes ar augstu apmežošanās pakāpi, kas ir saskārušās ar dažādiem apdraudējumiem, sākot no apbūvētu teritoriju izplešanās pilsētu un piekrastes zonās, kalnrūpniecības darbībām, vāji regulētu mazu hidroelektrostaciju būvniecību bez visaptverošas analīzes par to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un beidzot ar neregulētām medībām un kokmateriālu ieguvi. Valdības ir veikušas vairākus pasākumus sugu un dzīvotņu aizsardzībai un palielinājušas aizsargājamās teritorijas daļu.

7.2.

EESK iesaka Rietumbalkānu nestabilajām ekonomikām izpētīt iespējas, kā kļūt resursefektīvākām, un virzīties uz aprites ekonomiku un jaunajām zaļajām tehnoloģijām, izstrādāt un izmantot mehānismus, lai nodrošinātu ilglaicīgu aizsardzību apdraudētajām ainavām un dzīvotnēm (tostarp upēm) ar augstu saglabāšanas un sociālo vērtību. Reģiona bagātīgajai bioloģiskajai daudzveidībai un neskartajām dzīvotnēm ir ievērojams ekonomisks potenciāls, lai attīstītu ekotūrismu un agrotūrismu, bet jāuzlabo iespējas un atbilstība prasībām. Vidēji resursefektivitāte ir ļoti zema, bet resursu produktivitāte ir piecas reizes zemāka par ES vidējo rādītāju, ar vāju reciklēšanas praksi un atkritumu apsaimniekošanu. Lai uzlabotu situāciju, reģionam ir jāvirzās uz aprites ekonomiku un jauno zaļo tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu.

7.3.

EESK iesaka valstīm pilnībā ievērot nesen ierosinātās ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas (16) principus, īpašu uzmanību pievēršot aizsargājamās teritorijas pārklājuma paplašināšanai, tostarp degradētu dzīvotņu stingrai aizsardzībai un atjaunošanai. Līdz ar to ir stingri ieteicams pēc iespējas ātrāk pārskatīt nacionālās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plānus un/vai vismaz iesniegt valstu saistības attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

7.4.

Klimata pārmaiņas ietekmē arī pārtikas ražošanu un vērtības ķēdes un rada ievērojamus zaudējumus un ražošanas zudumus augkopības, lopkopības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarē. Nesen ierosinātajā ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” (17) būtu jānosaka reģionālo un nacionālo lauksaimniecības stratēģiju izstrādes vadošie principi, tostarp pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antibiotiku samazināšana, lai ražotu ilgtspējīgu pārtiku un nodrošinātu, ka lauksaimnieki saņem pienācīgus ienākumus atbilstoši pienācīgām cenām, un vienlaikus paredzētu pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas.

8.   Transversālie nosacījumi sekmīgas un ilgtspējīgas Rietumbalkānu pārkārtošanās nodrošināšanai

8.1.

EESK atgādina, ka sekmīga pārkārtošanās uz zaļākiem Rietumbalkāniem nevar notikt bez veicinošiem pamatnosacījumiem, galvenokārt stabiliem un pārredzamiem valstu politiskajiem satvariem un politiskās gribas. Saskaņā ar pārskatīto pievienošanās metodiku pamatjautājumu kopā iekļautais tiesiskums ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, kas pamatoti nosaka paplašināšanās procesa tempu. Tiesiskuma trūkums rada nelabvēlīgu vidi pārmaiņām, ieguldījumiem un tik vajadzīgajai pārejai uz ilgtspējīgāku sabiedrību.

8.2.

Tāpēc EESK aicina reģiona valstu iestādes veikt steidzamus, pamatīgus un jēgpilnus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu valsts pārvaldes iestāžu darbību, apkarotu un izskaustu korupciju, nodrošinātu tiesu sistēmu pilnīgu neatkarību, radītu paredzamu un pievilcīgu darījumdarbības vidi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus (t. i., nodrošinātu tirgus pārredzamību, regulatīvu skaidrību un atklātu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām), veicinātu inovāciju un konkurētspēju, kā arī stiprinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti, jo tas ir vienīgais veids, kā sasniegt taustāmus ilgtermiņa rezultātus.

8.3.

Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai visās to veidojošajās daļās, sociālajiem partneriem un citām organizācijām ir būtiska un aktīva loma ceļā uz ilgtspējīgu attīstību Rietumbalkānos. To saikne ar sabiedrību nozīmē, ka tie var panākt spēcīgu sabiedrības atbalstu šim politikas mērķim un nodrošināt tā leģitimitāti. Organizētai pilsoniskajai sabiedrībai būs ļoti svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības kā sabiedrības aktīvas izvēles veicināšanā, lai tā būtu izvēle, ko pieņem un atbalsta viss politiskais un sociālais spektrs.

8.4.

EESK atgādina Rietumbalkānu iestādēm, ka ir svarīgi garantēt biedrošanās brīvību un nodrošināt veicinošu pilsoniskās sabiedrības telpu spēcīgam un efektīvam pilsoniskajam dialogam. Tā aicina visas Rietumbalkānu valdības pieņemt valstu stratēģijas veicinošai videi un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai, kā arī tās papildinošos rīcības plānus.

---

(1)  Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par Kosovas statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Melnkalne, Serbija, Ziemeļmaķedonija.

(2)  Paziņojums par atbalstu Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas, COM(2020) 315 final, 29.4.2020.

(3)  EESC Contribution to the EU-Western Balkans Summit on 6 May 2020 (EESK ieguldījums ES un Rietumbalkānu samitā 2020. gada 6. maijā), 28.4.2020.

https://www.eesc.europa.eu/en/news-media/presentations/eesc-contribution-eu-western-balkans-summit-6-may-2020

(4)  Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem, COM(2020) 57 final, 5.2.2020.

(5)  Paziņojums par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19, JOIN(2020) 11, 8.4.2020.

(6)  Paziņojums par atbalstu Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas, COM(2020) 315 final, 29.4.2020.

(7)  OV C 262, 25.7.2018., 15. lpp.

(8)  Paziņojuma par Eiropas zaļo kursu pielikums, COM(2019) 640 final, 11.12.2019.

(9)  https://www.rcc.int/pubs/62

(10)  Daļa no sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvas (pazīstama arī kā Berlīnes process), kas tika sākta 2014. gadā un ir paredzēta, lai atbalstītu sešas Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses: Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu*, Melnkalni, Serbiju un Ziemeļmaķedoniju reģionālās sadarbības stiprināšanā un ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā.

(11)  https://www.rcc.int/pubs/62

(12)  Pasaules Veselības organizācija lēš, ka vairāk nekā 80 % no tiem cilvēkiem, kas cietīs no klimata pārmaiņu izraisītajām slimībām, ievainojumiem un nāves gadījumiem, būs bērni.

(13)  Kosova nav ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) puse, tāpēc tai nav nacionāli noteiktā devuma (NND). Tomēr tā ir pieņēmusi klimata pārmaiņu stratēģiju.

(14)  Hidroenerģija starp citiem atjaunojamo energoresursu enerģijas avotiem; pašreizējo hidroelektrostaciju atjaunošana kā prioritāte, ierobežots skaits lielu papildu hidroenerģijas avotu; atjaunojamo energoresursu enerģijas avotu un reģionāla elektroenerģijas tirgus integrēšana elektrotīklā; integrēta ūdens resursu pārvaldība; pārmaiņu ietekmes ņemšana vērā; hidroenerģijas attīstības ietekmes uz vidi ņemšana vērā; pārrobežu apsvērumi un ilgtspējības principi hidroenerģijas plānošanā.

(15)  Enerģētikas kopienas, kas ir spēkā kopš 2006. gada (pilnvaras paplašinātas 2016. gadā), mērķis ir izplatīt ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumus un principus starp tās loceklēm – Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Serbiju, Moldovu un Ukrainu un asociētajām valstīm – Armēniju, Gruziju, Norvēģiju un Turciju. Tās galvenais birojs atrodas Vīnē. www.energy-community.org

(16)  ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, COM(2020) 380 final, 20.5.2020.

(17)  Stratēģija “No lauka līdz galdam”, COM(2020) 381 final.