Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52020AE5345

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. Stratēģiskā prognozēšana. Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu”” (COM(2020) 493 final)

    EESC 2020/05345

    OV C 220, 9.6.2021, p. 67–71 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    9.6.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 220/67

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. Stratēģiskā prognozēšana. Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu””

    (COM(2020) 493 final)

    (2021/C 220/09)

    Ziņotāja:

    Sandra PARTHIE

    Apspriešanās

    Komisijas vēstule, 11.11.2020.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    2.3.2021.

    Pieņemts plenārsesijā

    24.3.2021.

    Plenārsesija Nr.

    559

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    270/0/5

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 EESK ļoti atzinīgi vērtē prognozēšanas metodikas iekļaušanu ES nākotnes politikas veidošanas procesā. Komiteja ir gandarīta arī par to, ka atbildību par prognozēšanu ir nepārprotami nolemts uzticēt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam, kurš atbild arī par iestāžu savstarpējām attiecībām. Komiteja cer, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, ciešāka kļūs gan sinerģija, gan visu ES iestāžu, tostarp EESK, strukturālā iesaiste.

    1.2.

    		 EESK ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jauno pieeju, kas paredz, ka stratēģiskā prognozēšana būs gadskārtējs, ciklisks un nepārtraukts process. ES noturība ir izvēlēta kā pirmais prognozēšanas procesā apsveramais temats. Covid-19 krīzē tā ir kļuvusi par jaunu ES politikas ceļrādi. Noturība ir spēja ne tikai izturēt un pārvarēt problēmas, bet arī veikt ilgtspējīgu, taisnīgu un demokrātisku pārkārtošanos.

    1.3.

    		 Mūsuprāt, četras noturības dimensijas – sociālā un ekonomiskā dimensija, ģeopolitiskā dimensija, zaļā dimensija un digitālā dimensija – ir pareizi izvēlētas un izstrādātas. Tās lieliski atspoguļo mūsdienu galvenos megatematus, kas arī turpmāk būs ārkārtīgi svarīgi Eiropas politikas veidošanā. EESK noteikti atbalsta minētā temata izvēli, jo tas patiesi ir visaktuālākais mūsu kopīgajā darbā pie pareizu pamatnosacījumu izveides, kas ļautu izkļūt no pandēmijas izraisītās krīzes un risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas. Šo tematu Komiteja ir sīki izanalizējusi pašiniciatīvas atzinumā “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku” (1) un rezolūcijā “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (2).

    1.4.

    		 Stratēģiskajai prognozēšanai ir raksturīgas uz nākotni vērstas analīzes un rīcības perspektīvas. Tādēļ šādiem pasākumiem ir jāietver trīs pamatelementi, lai tie varētu nodrošināt kvalitatīvus rezultātus. Pirmkārt, analīzē ir jāiegūst rezultāti, kas ir piemēroti apsvērtajai nākotnes situācijai. Otrkārt, analīzei jābūt balstītai uz zinātniskām metodēm un procesiem, kuros tiek ņemts vērā tas, ka nākotne nav ne novērojama, ne arī empīriski izmērāma. Treškārt, analīzei ir jābūt efektīvai un jāspēj parādīt vēlamo politiskās prakses virzienu.

    1.5.

    		 Komisijas pirmajā stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā par 2020. gadu trūkst paredzētā pilnā prognozēšanas cikla un nav skaidrots, kā tas sasaistāms ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas pusgada procesu. Tajā nav arī izskaidrots, kuras megatendences tiek uzskatītas par visiespējamākajām un aktuālākajām Eiropas Savienībai, tāpēc politikas veidotāji nevar noteikt prioritātes. Nākamajos ziņojumos šie aspekti ir jāuzlabo. Prognozēšana sasniegs izvirzītos mērķus tikai tad, ja tā būs atklāta, plurālistiska, daudzveidīga un starpdisciplināra darbība un ja visos procesa posmos, tāpat kā atsauces scenāriju definēšanā, tiks iesaistītas gan sociālo partneru organizācijas, gan pilsoniskā sabiedrība, it īpaši EESK, un ja tiks izmantota virkne metožu un instrumentu, lai virzītu dažādas perspektīvas uz nākotni.

    1.6.

    		 Tādēļ, lai gan pašreizējos centienus vērtējam ļoti atzinīgi, tomēr saskatām dažas jomas, kurās prognozēšanas ieviešanu lēmumu pieņemšanas procesā vēl varētu uzlabot:

    —

    joprojām nav skaidra kārtība, kādā prognozēšana tiks pilnīgi integrēta daudzgadu plānošanā, labāka regulējuma programmā, Eiropas ietekmes novērtējumu ekosistēmā (3) un konferencē par Eiropas nākotni,

    —

    2020. gada ziņojumā trūkst nepieciešamā kvantitatīvā novērtējuma par konstatēto megatendenču un stratēģisko tematu iespējamību un nozīmību, tāpēc ir grūti noteikt darbības prioritātes,

    —

    saistībā ar prognozēšanas procesu būtu jānodrošina pastāvīgs uzraudzības un kontroles mehānisms, kas ļautu pilsoniskajai sabiedrībai veikt ex post novērtējumus,

    —

    ziņojumā jau ir ierosināti nākamajos prognozēšanas ziņojumos aplūkojamie temati, taču nav izskaidrots, kā prognozēšanas process faktiski tika izmantots šo tematu atlasīšanai, tādējādi, iespējams, nonākot pretrunā paša ziņojuma mērķim.

    1.7.

    		 Apņemšanās izmantot prognozēšanu Eiropas noturības stiprināšanai ir visai ierobežota. Komisijas ziņojumā galvenokārt ir norādīts, ka tā “var” izmantot, nevis tiešām izmantos prognozēšanu ES līmenī. Prognozēšanas instrumenti ir paredzēti vienīgi kā izvēles iespēja – attiecīgās ieinteresētās personas konkrētās īstenošanas situācijās tos var vai nu izmantot, vai arī neizmantot –, nevis kā virkne konkrētu veidu, kā prognozēšanu izmantot politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

    1.8.

    		 Attiecībā uz noturības dimensijām, t. i., uz 2020. gada ziņojuma tematu, jānorāda:

    —

    nākotnes aspekts daudzos gadījumos nav aplūkots pietiekami visaptveroši, toties pārāk liela uzmanība pievērsta pašreizējās situācijas aprakstīšanai,

    —

    tajā trūkst uz nākotni vērsta redzējuma par to, kāds progress un cik ilgā laikā būtu jāpanāk, tostarp ar jauniem labklājības rādītājiem, piemēram, tādiem, kas nav saistīti ar IKP,

    —

    identificēto neaizsargātības veidu novēršanas metode nav sīki izstrādāta un neietver mērķtiecīgus risinājumus, kā nepieļaut, ka atstumtības riskam pakļautām personām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma ļaudīm, pasliktinās apstākļi.

    1.9.

    		 Minētās četras dimensijas ir pamats turpmāko prognozēšanas pasākumu programmas veidošanai. Tādēļ iesakām attiecībā uz visām četrām noturības dimensijām noteikt īpašus apakšmērķus, kurus iespējams īstenot un tādējādi nākotnē arī regulāri izvērtēt. Nākamie prognozēšanas programmas temati jau ir ierosināti, proti, atvērta stratēģiskā autonomija, darbvietu un prasmju nākotne un digitālās un zaļās pārkārtošanās dziļāka integrācija. Šie temati izriet no trim no četrām minētajām noturības dimensijām. Taču joprojām nav skaidrs, kā Komisija nonāca pie šiem tematiem un kādā secībā un veidā šie jautājumi tiks risināti. Tādējādi nav īsti saprotams, kādēļ tika izvēlēti tieši šie, nevis citi temati, piemēram, iekšējais skatījums uz ES attīstību, nacionālisma pieaugums, turpmākā sadarbība starp dalībvalstīm vai drošības jautājumi. Arī šajās jomās ar stratēģiskās prognozēšanas palīdzību var panākt lielāku pārredzamību.

    2.   Vispārīgas piezīmes

    2.1.

    		 Stratēģiskās prognozēšanas, t. i., tendenču un norišu paredzēšanas, instrumentam ir būtiska nozīme atbildīgas politikas noteikšanā. Stratēģiskā prognozēšana krietni palīdzēs veidot uz nākotni vērstu ES politiku, gādājot, ka īstermiņa iniciatīvas ir balstītas uz ilgtermiņa perspektīvu. Tas ir būtiski, jo patlaban mēs ieejam jaunā laikmetā, kurā uz rīcību vērsta prognozēšana stimulēs stratēģisko domāšanu un veidos ES politiku un iniciatīvas, tostarp turpmākās Komisijas darba programmas.

    2.2.

    		 Lai gan ne visu ir iespējams prognozēt un arī turpmāk dažādi notikumi mūs var pārsteigt nesagatavotus, tomēr ir pietiekami daudz iespēju rīkoties. Var kartēt iespējamības un apmācīt lēmumu pieņēmējus, kā pēc iespējas agrāk meklēt, izprast un atpazīt vēstījumus, kas brīdina par dažādiem satricinošiem notikumiem. Tas nozīmē, ka ir jāsagatavo arī rīcības plāni, jāizveido komandķēdes un saziņas kanāli un skaidri jānosaka atbildības jomas un uzdevumi gadījumam, ja šādi notikumi patiesi atgadās. Prognozētāji bieži izmanto tādas metaforas kā “melnais gulbis” (pilnīgi negaidīts notikums, kas pieder pie kategorijas “nezināms nezināmais”) un “pelēkais degunradzis” (zināms plaša mēroga notikums, kura ietekme būtu milzīga, bet kura iespējamība tiek ignorēta). Covid-19 pandēmija bija “pelēkais degunradzis”, jo brīdinājuma signāli liecināja, ka vides degradācijas, globalizācijas un uzlabotas savienojamības dēļ pieaug globālās pandēmijas risks. Ir jāizmanto tādas prognozēšanas un plānošanas metodes, kas ļauj skaidri nodalīt abus šos satricinājuma veidus, kuriem ir milzīga ietekme. Šajā saistībā ES pētniecības iestādēs būtu jāuzlabo starpnozaru, nelineāras scenāriju veidošanas metodes, jaunu lielu draudu apzināšana un agrīnu tendenču atpazīšana.

    2.3.

    		 Noturība ir spēja ne tikai izturēt un pārvarēt problēmas, bet arī veikt ilgtspējīgu, taisnīgu, iekļaujošu un demokrātisku pārkārtošanos. Mūsuprāt, četras noturības dimensijas – sociālā un ekonomiskā dimensija, ģeopolitiskā dimensija, zaļā dimensija un digitālā dimensija – ir pareizi izvēlētas un izstrādātas. Tomēr Komiteja uzsver, ka daudzveidīgos šo četru dimensiju mijiedarbības veidus nevar nodalīt vienu no otra un ka dažādās analīzēs un no tām izrietošajos pasākumos tie ir jāaplūko visi kopā.

    2.4.

    		 EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot “noturības infopaneļus” ar attiecīgiem rādītājiem, pēc kuriem uzraudzīt gan status quo, gan Eiropas Savienībā un dalībvalstīs vērojamo norišu sociālekonomisko, ģeopolitisko, zaļo un digitālo dimensiju. Taču infopanelis, kurā tiek atspoguļots status quo un aprakstīta pašreizējā situācija, pats par sevi nav nekāda prognoze. Par tādu tas kļūst brīdī, kad tajā tiek iekļauti arī uz nākotni vērsti mērķi. Esam gatavi atbalstīt Komisiju šajā grūtajā un sarežģītajā procesā, piemēram, liekot lietā EESK zināšanas un paveikto darbu.

    2.5.

    		 Infopaneļi neapšaubāmi ir jāpilnveido. Pašreiz tie atspoguļo tagadnes situāciju un status quo. Lai tos padarītu par prognozēšanas procesā noderīgiem instrumentiem, ir jānodrošina saikne ar nākotnes perspektīvu. Infopaneļi prognozēšanas procesā lietderīgi ir tikai tad, ja tajos ir ietverti arī mērķi, kurus vēlams noteikt katrai dalībvalstij atsevišķi. Pēc tam šos infopaneļus var izmantot, lai novērtētu progresu attiecībā pret konkrēto mērķi, un padarīt tos par uzraudzības instrumentu. Turklāt EESK stingri iesaka izveidot infopaneļu saikni ar esošajiem konkurētspējas rādītājiem, ko izmanto Eiropas pusgada procesā un Eiropas ekonomikas pārvaldībā, kā arī ar rezultātu pārskatu par Atveseļošanas un noturības mehānismu un nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem.

    2.6.

    		 EESK visnotaļ piekrīt Komisijai par sociālās ekonomikas uzņēmumu izšķirošo nozīmi pandēmijas laikā un to lomu noturīgas Eiropas turpmākajā attīstībā. Šajā saistībā EESK ar nepacietību gaida topošo rīcības plānu sociālās ekonomikas veicināšanai un aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgiem un drosmīgiem priekšlikumiem.

    2.7.

    		 Centieni veidot uz nākotni vērstu pārvaldību, izmantojot stratēģiskās prognozēšanas piedāvātos instrumentus, ir visnotaļ veiksmīgi un ietver daudzus pareizus elementus, proti, līdzdalību, starpdisciplināru pieeju un procesa nepārtrauktības nodrošināšanu, tomēr daudz pieticīgāki un pat vāji ir centieni noteikt, kā tieši šī uz tīklu izmantošanu balstītā pieeja tiks īstenota un ieviesta. Pašreiz ziņojumā ir ietverti vairāki paziņojumi par plāniem iekļaut prognozēšanas metodes politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Lai ieinteresētās personas pārliecinātu, ka prognozēšanas procesā gūtās atziņas patiešām tiks īstenotas un izmantotas efektīvi, EESK uzskata, ka prognozēšanas procesa rezultātā būtu jānodrošina pārbaužu un kontroles mehānisms, kas cita starpā ļautu pilsoniskajai sabiedrībai veikt ex post novērtējumus. Tas palīdzēs vairot uzticēšanos gan procesam, gan nodomiem, kā arī mazinās risku, ko rada “aklās zonas”.

    2.8.

    		 Kontroles un pārbaudes mehānismi ir nepieciešami arī kvalitātes kontroles jomā, lai varētu novērtēt, vai izvēlētā pieeja ir piemērota izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šādam kontroles mehānismam ir jābūt visaptverošam un jānodrošina kritēriji, pēc kuriem novērtēt, vai tiek ievēroti jaunākie un augstākie prognozēšanas standarti.

    2.9.

    		 Attiecībā uz izvēlēto tematu saturu jānorāda, ka būtu vēlams skaidri nodalīt pašreizējās situācijas analīzi no paredzamajām vai vēlamajām nākotnes prognozēm. Tādējādi daudzveidīgus un ļoti sarežģītus jautājumus varētu padarīt pārskatāmākus un saprotamākus. Zināšanas, kas iegūtas par nākotnes norisēm, tad varētu mērķtiecīgi integrēt politikas veidošanas procesos; īpaši tas attiecas uz nenoteiktību un riskiem, kas vienmēr piemīt nākotnes analīzei.

    2.10.

    		 Pirms varbūtējās konkrētu prasību ieviešanas vai pat tiesību aktu priekšlikumu izstrādes Komiteja mudina līdzsvaroti – un attiecīgi integrējot iecerēto pozitīvo ietekmi – novērtēt iespējamo papildu slogu un ietekmi uz uzņēmumiem, darbiniekiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, pamatojoties uz kvalitatīvu, vairākos kritērijos balstītu pieeju un ņemot vērā to faktisko spēju līmeni (4).

    2.11.

    		 EESK ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jauno pieeju, kas paredz, ka stratēģiskā prognozēšana būs gadskārtējs, ciklisks un nepārtraukts process. Taču ES šajā jomā nav nekāds celmlauzis, tāpēc tai būtu jāmācās no pašreizējiem labas un sliktas prakses piemēriem. Tai nevajadzētu koncentrēties uz vienu metodi, t. i., potenciālo scenāriju analīzi, bet gan izmantot vairākas pieejamās metodikas, piemēram, Delfu metodi, tendenču ietekmes analīzi, normatīvo un izpētes prognozēšanu, kvalitatīvu un kvantitatīvu prognozēšanu un Wild Card pieeju – vai nu katru atsevišķi, vai arī dažādās kombinācijās. Lai apzinātu tendences un izstrādātu scenārijus, daudz vairāk jāizmanto arī lielo datu un mākslīgā intelekta (MI) iespējas.

    2.12.

    		 Komisijas izklāstītā pieeja stratēģiskās prognozēšanas nodrošināšanai tomēr ir pārāk lejupēja. Tā nerada izpratnes un piederības sajūtu, kas iesaistītajām personām ir tik ļoti vajadzīga. Šis trūkums ir jānovērš, piemēram, strukturāli iesaistot procesā sociālos partnerus un citus dalībniekus gan Eiropas, gan valstu līmenī, par paraugu izmantojot, piemēram, Eiropas pusgada procesu. Attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalība, daudzveidīgas un starpdisciplināras piemērošanas jomas un pastāvīga iesaistīšanās attiecīgo nākotnes problēmu risināšanā ir būtiski svarīgi kritēriji efektīvas stratēģiskās prognozēšanas programmas veiksmīgai izstrādei.

    2.13.

    		 Prognozēšanas programmas gūs sekmes tikai tad, ja tajās būs arī skaidra saikne starp prognozēšanas tematiem un šībrīža politikas programmu – tā, lai personas, kas dod savu ieguldījumu, pārliecinātos, ka tas patiesi tiek izmantots un palīdz panākt pārmaiņas. Uz šā pamata var izstrādāt kopīgu nostāju attiecībā uz riskiem un problēmām, kļūst skaidrs, kas ir darāms, un ir iespējams organizēt nepieciešamo kompetenču un atbildības nodošanu. ES politisko lēmumu pieņēmējiem kopīgi kartējot riskus, nodrošinot atgriezenisko saiti un veidot pielāgojumus atbilstoši aktuālajiem notikumiem, šim procesam tiks piešķirta nozīme un ietekme. Tādēļ aicinām Komisiju nodrošināt prognozēšanas rezultātu pārredzamību, saprotamību un pārbaudāmību.

    2.14.

    		 Ne visas dalībvalstis savas nacionālās politikas izstrādē patlaban izmanto prognozēšanu. Tālab Eiropas Komisijai ir jāgādā, ka tā maksimāli izmanto savā rīcībā esošos resursus. EESK, izmantojot savu locekļu zināšanas un pārstāvot plašu viedokļu spektru no visām dalībvalstīm, prognozēšanas procesā var dot būtisku ieguldījumu un nepieciešamo informāciju. Ar saviem atzinumiem EESK spēj atklāt sistēmiskus riskus un brīdināt par tiem. Komitejas locekļiem ir īpaši labas iespējas informēt savas kopienas par prognozēšanas pasākumiem un palīdzēt rezultātus darīt zināmus iedzīvotājiem. Tādējādi EESK var dot būtisku ieguldījumu arī labāka regulējuma programmā.

    2.15.

    		 Aicinām Komisiju īstenot pašai savus priekšlikumus un atziņas, ļaut ieinteresētajām personām izmantot prognozēšanas pieeju un noteikt, ka prognozēšana ir elements, kas obligāti jāizmanto, formulējot noturīgas Eiropas veidošanas politiku.

    2.16.

    		 ES iestāžu kontekstā par atskaites punktu un stūrakmeni sadarbībai prognozēšanas jomā ir kļuvusi Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēma (ESPAS). EESK jau darbojas ESPAS novērotāja statusā, un šī prakse būtu jāturpina un jāpapildina, nodrošinot augsta līmeņa EESK pārstāvja(-u) aktīvu līdzdalību gadskārtējā ESPAS konferencē.

    2.17.

    		 Lai EESK locekļi varētu sniegt jēgpilnāku ieguldījumu Eiropas Komisijas veiktajos prognozēšanas pasākumos, mēs aicinām gan savlaicīgi informēt par prognozēšanas procesu, tā grafiku un konkrēto darba plānu, gan iesaistīt šajā procesā EESK locekļus.

    Briselē 2021. gada 24. martā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  OV C 353, 18.10.2019., 23. lpp., kā arī EESK atklātā uzklausīšana par tematu “Ceļā uz noturīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku ar redzējumu par EMS izveides pabeigšanu”, 12.4.2019.

    (2)  Sk. EESK rezolūciju “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

    (3)  OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

    (4)  OV C 434, 15.12.2017., 11. lpp.

    Top