Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā””

(COM(2019) 8 final)

(2019/C 353/14)

Ziņotājs: Juan MENDOZA CASTRO

Ziņotājs: Krister ANDERSSON

Ziņotājs: Mihai IVAȘCU

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	171/17/18

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Jautājums par kvalificēta vairākuma balsošanu nodokļu lietās ir patiešām sarežģīts, un tādēļ EESK atbalsta Komisijas apņemšanos sākt vajadzīgās debates.

1.2.

Citos iepriekš pieņemtos atzinumos komiteja jau ir norādījusi, ka atbalsta vienprātības noteikuma maiņu, un paudusi gatavību atbalstīt lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu.

1.3.

Vienlaikus EESK uzskata, ka būtu jāizpilda daži nosacījumi, lai varētu sekmīgi ieviest lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu.

1.4.

Vienprātības noteikums nodokļu jomā var aizvien biežāk izrādīties politiski anahronisks, juridiski problemātisks un ekonomiski neproduktīvs.

1.5.

Nodokļu konkurence bieži palielina spiedienu uz valstu budžetiem, un ierobežoti valstu budžeti rada spiedienu uz konkurētspēju.

1.6.

Ja nākotnē tiktu ieviesta lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlamentam būtu būtiska loma nodokļu jautājumos.

1.7.

Vienprātība nodokļu politikas jomā ir ietekmējusi citas ES politikas vispārējas prioritātes.

1.8.

Laikā, kad klimata pārmaiņu jomā vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga steidzama rīcība, pakāpeniska pāreja uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu palīdzētu efektīvāk sasniegt vides mērķus.

1.9.

Ierosinātā un jau beidzamos 20 gadus apspriestā kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) optimālas izstrādes un ieviešanas gadījumā nodrošinātu būtiskus ieguvumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Ļoti vajadzīga ir ES un dalībvalstu līmenī pienācīgi koordinēta ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas reforma, jo pašlaik tās sadrumstalotības dēļ nodokļu ieņēmumu zaudējumi ir milzīgi.

1.10.

EESK arī uzskata, ka nodokļu politika kopumā un it īpaši nodokļu nemaksāšanas apkarošana ir jāsaglabā kā viena no nākamās Eiropas Komisijas prioritārajām politikas jomām. Komiteja uzskata, ka pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā vislabāk var apkarot Eiropas līmenī, un atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi publicēts ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

1.11.

Vienlaikus EESK apzinās, ka nodokļu politika vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar dalībvalstu suverenitāti un tāpēc šī politika tām ir ārkārtīgi nozīmīga.

1.12.

Principā Eiropas Savienībai vajadzētu būt būtiskai lomai globālas nozīmes jautājumu risināšanā. EESK apzinās, ka dažās ES dalībvalstīs nodokļu konkurence kādreiz bija viens no līdzekļiem finanšu problēmu risināšanai. Nesen apstiprinātie nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi liecina, ka dalībvalstis ir gatavas veicināt pārredzamu un godīgu konkurenci nodokļu jomā.

1.13.

Šajā saistībā EESK uzsver un atzinīgi vērtē ES līmenī gūtos panākumus gan cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, gan arī PVN sistēmas uzlabošanā. Vienlaikus EESK vēlētos, lai progress tiktu panākts arī citās jomās.

1.14.

Jebkuram jaunam noteikumam pēc padziļinātas ekonomiskās, sociālās un fiskālās analīzes ir jāatbilst izvirzītajam mērķim, un visām dalībvalstīm vienmēr ir jābūt pietiekamām iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Galīgajam mērķim vajadzētu būt izdevīga rezultāta nodrošināšanai gan ES, gan katras dalībvalsts līmenī.

1.15.

Kad lēmums par četriem ierosinātajiem posmiem būs pieņemts, tie būtu jāīsteno pakāpeniski, un Eiropas Komisijai pēc katra posma īstenošanas būtu jāveic novērtējums.

1.16.

EESK uzsver, ka vajadzīgs visaptverošs process, lai panāktu iespējami lielāku progresu virzībā uz lēmumu efektīvāku pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu. Šim procesam būs vajadzīgs laiks, un tas ir jāsaskaņo ar citām politikas iniciatīvām. Šajā saistībā EESK norāda, ka ir vajadzīgs: — pietiekami stabils ES budžets, — labāk koordinēta ekonomikas politika, — būtisks analītiskais darbs, kura gaitā jānovērtē, cik lielā mērā pašreizējie nodokļu politikas pasākumi nav bijuši pietiekami.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Dalībvalstis var ES līmenī pieņemt pasākumus un direktīvas, lai ieviestu kopīgus valstu noteikumus attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, tādiem kā PVN, vai tiešajiem nodokļiem, tādiem kā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tomēr Komisija norāda, ka pašreizējam ES likumdošanas procesam attiecībā uz šiem jautājumiem ir savas negatīvās puses, jo pirms pasākumu īstenošanas ir jāpanāk visu dalībvalstu vienprātīga vienošanās. Vienprātība var netikt panākta vai arī tās rezultātā var izveidoties nepietiekami optimāla politika.

2.2.

Uz tiesību aktu priekšlikumiem nodokļu jomā attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. un 115. pants. Abi panti paredz īpašu likumdošanas procedūru, saskaņā ar kuru Padome vienprātīgi balso par nodokļu jautājumiem un ar Eiropas Parlamentu tikai apspriežas.

2.3.

Līgumi ietver arī vajadzīgos noteikumus, lai lēmumu pieņemšanas procesu Padomē noteiktos apstākļos mainītu no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu (KVB).

2.4.

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 7. punkts – tā dēvētā “pārejas klauzula” – dalībvalstīm dod iespēju pāriet no vienprātīga balsojuma uz KVB vai no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto likumdošanas procedūru tajās jomās, uz kurām parasti attiecas vienprātības princips.

2.5.

Ar savu paziņojumu Komisija vēlas uzsākt debates par to, kā reformēt lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā. Tajā ir paredzēti četri posmi pakāpeniskai pārejai uz kvalificēta vairākuma balsošanu parastās likumdošanas procedūras ietvaros atsevišķās ES kopējās nodokļu politikas jomās.

2.5.1.

1. posmā dalībvalstīm būtu jāvienojas par pāriešanu uz kvalificēta vairākuma balsošanu to pasākumu gadījumā, kas ļautu uzlabot sadarbību un savstarpējo palīdzību tādās jomās kā cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tādu ES uzņēmumiem paredzētu administratīvo iniciatīvu gadījumā kā saskaņotie ziņošanas pienākumi.

2.5.2.

2. posmā varētu ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu kā lietderīgu instrumentu to pasākumu veicināšanai, kuru īstenošana nodokļu jomā ļautu atbalstīt citu politikas mērķu sasniegšanu (piemēram, cīņa pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzība un sabiedrības veselības uzlabošana).

2.5.3.

Kvalificēta vairākuma balsošanas izmantojums 3. posmā ļautu modernizēt jau saskaņotos ES noteikumus, piemēram, par PVN un akcīzes nodokli.

2.5.4.

4. posmā varētu pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu attiecībā uz lieliem nodokļu politikas projektiem, piemēram, kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) un jauna sistēma nodokļu uzlikšanai digitālajā ekonomikā.

2.6.

Paziņojumā ierosināts dalībvalstīm ātri vienoties par 1. un 2. posma īstenošanu un līdz 2025. gada beigām apsvērt 3. un 4. posma īstenošanu.

2.7.

Komisija apgalvo, ka tādējādi tiks atrisinātas turpmāk minētās problēmas saistībā ar pašreizējo lēmumu pieņemšanas procesu nodokļu politikā.

2.7.1.

Vajadzība pēc vienprātīgas vienošanās apgrūtina kompromisa panākšanu, jo pat vienas dalībvalsts iebildumi var liegt iespēju panākt vienošanos. Dalībvalstis bieži atturas no risinājumu nopietnas apspriešanas Padomē, jo zina, ka var vienkārši izmantot veto tiesības attiecībā uz jebkuru rezultātu, kas tām nepatīk.

2.7.2.

Pat tad, ja nodokļu jomā ir panākta vienprātīga vienošanās, tā parasti ir mazākā kopsaucēja līmenī un ar ierobežotu pozitīvu ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem vai arī apgrūtina īstenošanu.

2.7.3.

Dažas dalībvalstis var izmantot svarīgus priekšlikumus nodokļu jomā kā spiediena līdzekli sarunās par citām prasībām, kas tām varētu būt attiecībā uz pilnīgi citiem jautājumiem, vai arī izdarīt spiedienu uz Komisiju, lai tā izdara tiesību aktu priekšlikumus citās jomās.

2.7.4.

Vienprātīgi pieņemtos lēmumus var atcelt vai mainīt tikai vienprātīgi. Tas dalībvalstis parasti padara pārmērīgi piesardzīgas, piezemē mērķus un pasliktina galīgo rezultātu.

2.8.

Ja Eiropas Parlamentam būtu līdzvērtīga ietekme lēmumu pieņemšanā par ES nodokļu politikas iniciatīvu galīgo veidolu, tas varētu sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu ES nodokļu politikas izveidē.

2.9.

Nav paredzēts Eiropas Savienībai piešķirt jaunas pilnvaras un ierobežot dalībvalstu pilnvaras. Komisija arī apgalvo, ka netiks skartas dalībvalstu tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes.

2.10.

Komisija norāda, ka izmaksas, kas rastos, ES līmenī neveicot pasākumus nodokļu politikas jomā, ir augstas. Aplēstās izmaksas, kas saistītas ar lēno progresu tādās četrās jomās kā galīgais PVN režīms, KKUINB, finanšu darījumu nodoklis un digitālo pakalpojumu nodoklis, ir aptuveni 292 miljardi EUR (1).

3.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

3.1.

Jautājums par kvalificēta vairākuma balsošanu nodokļu lietās ir patiešām sarežģīts, un tādēļ EESK atbalsta Komisijas apņemšanos sākt vajadzīgās debates. 21. gadsimtā ar veiksmīgu nodokļu politiku ES varēs risināt ekonomiskas un finansiālas problēmas, kas var rasties un radīsies nākotnē. Vienprātības noteikumam nodokļu jomā bija jēga pagājušā gadsimta 50. gados, kad Eiropas Savienībā bija sešas dalībvalstis; tomēr tagad tas var aizvien biežāk izrādīties politiski anahronisks, juridiski problemātisks un ekonomiski neproduktīvs.

3.2.

Citos iepriekš pieņemtos atzinumos komiteja norādījusi, ka tā atbalsta vienprātības noteikuma maiņu, un paudusi gatavību atbalstīt tādu risinājumu kā lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu (2). Ņemot vērā šo kontekstu un būdama iestāde, kas vēlas sekmēt Eiropas projekta progresu, EESK nāk klajā ar šo atzinumu.

3.3.

Vienlaikus EESK uzskata, ka pašreizējos apstākļos būtu jāizpilda daži ar plašāku kontekstu saistīti nosacījumi, lai varētu sekmīgi ieviest lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu.

3.4.

EESK uzskata: kad lēmums par četriem ierosinātajiem posmiem būs pieņemts, tie būtu jāīsteno pakāpeniski, un Eiropas Komisijai pēc katra posma īstenošanas būtu jāveic rūpīgs un visaptverošs novērtējums.

3.5.

Vienprātība nodokļu politikas jomā ir ietekmējusi citas ES politikas vispārējās prioritātes. Nodokļu politika ir būtiska arī daudziem no ES vērienīgākajiem projektiem, tādiem kā ekonomiskā un monetārā savienība (EMS), kapitāla tirgu savienība (KTS), digitālais vienotais tirgus, klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam un aprites ekonomika. Vēl viens piemērs ir Komisijas priekšlikums pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu.

3.6.

Laikā, kad rīcība klimata pārmaiņu jomā ir vajadzīga steidzamāk nekā jebkad agrāk, pakāpeniska pāreja uz lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu palīdzētu efektīvāk sasniegt vides aizsardzības mērķus. Saskaņā ar Eurostat datiem ES dalībvalstīs vides nodokļi veido tikai vidēji aptuveni 6 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. No tiem lielāko daļu veido ar enerģiju un transportu saistītie nodokļi, bet vismazāko – nodokļi par piesārņojumu vai resursu izmantošanu (mazāk nekā 0,1 %) (3).

3.7.

Ierosinātā un jau 20 gadus apspriestā kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB), ja tā tiktu pienācīgi izstrādāta un ieviesta, nodrošinātu būtiskus ieguvumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Lielākiem uzņēmumiem (un tiem, kuri izlems piedalīties), kas veic tirdzniecību visā ES, tiks samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un sarežģītība. KKUINB var ievērojami sekmēt cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu un palīdzēt atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos nodokļu sistēmai (4).

3.8.

EESK atbalsta ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reformu. Tā kā vienošanās par šo jautājumu nav panākta, nodokļu nemaksāšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un sliktas ieņēmumu iekasēšanas dēļ dalībvalstīs katru gadu neiekasētā PVN apmērs sasniedz 147 miljardus EUR. Pašreizējā sistēma ir ļoti sadrumstalota un sarežģīta un attiecīgi mazina un kropļo tirdzniecību un ieguldījumus, jo rada nevajadzīgu un pārmērīgu administratīvo slogu un tirdzniecības šķēršļus uzņēmumiem (5). Ar PVN saistīta krāpšana publiskajiem budžetiem izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR gadā.

3.9.

Atšķirīgajam nodokļu uzlikšanas regulējumam, kas izveidojies vienotajā tirgū, ir negatīva ietekme. Sadrumstalotība mazina vienotā tirgus viengabalainību un rada augstākas izmaksas tādām nodokļu bāzēm kā darbaspēks, ienākumi un patēriņš. Būtībā darba ņēmēji un patērētāji visā Eiropā maksā par dalībvalstu vienprātības trūkumu. Turklāt atšķirīgās nodokļu sistēmas ir šķērslis tiem MVU, kas cenšas tirgoties vienotajā tirgū.

3.10.

EESK apzinās, ka nodokļu politika vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar dalībvalstu suverenitāti un tāpēc šī politika tām ir ārkārtīgi nozīmīga.

3.11.

ESAO projektā “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (BEPS)” (6) secināts, ka pirms krāpšanas apkarošanas pasākumu ieviešanas nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas mērogs visā pasaulē sasniedza 100–240 miljardus USD (7). Eiropas Parlamenta Izpētes dienests ir aprēķinājis, ka attiecīgais skaitlis Eiropas Savienībā ir robežās no 50 līdz 70 miljardiem EUR (8). Tas ir 0,35 % no Eiropas Savienības IKP.

3.12.

Pašlaik nodokļu politikas jomā, kad jālemj par nodokļu politikas pasākumiem, Eiropas Parlamentam ir tikai konsultatīva loma. Ja nodokļu jomā notiks pāreja no vienprātības noteikuma uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlamentam varētu būt svarīga loma nodokļu jautājumos.

3.13.

Komisija vēlas sākt debates par to, kā vislabāk reformēt veidu, kā ES īsteno tai iepriekš piešķirtās pilnvaras nodokļu jomā. Ierosināts pakāpeniski virzīties uz to, ka lēmumu pieņemšana ar kvalificētu balsu vairākumu tiek pilnībā piemērota noteiktās politikas jomās, kas īpaši interesē visas dalībvalstis. Ar savu paziņojumu Komisija necenšas radīt jaunas pilnvaras Eiropas Savienībai. Tā mērķis nav arī pāriet uz visā Eiropas Savienībā saskaņotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju sistēmu.

3.14.

Nodokļu konkurence bieži palielina spiedienu uz publiskajiem budžetiem. Ja tas notiek, šis spiediens ne tikai pastiprinās plaši izplatīto sadalījuma nelīdzsvarotību, bet arī vājinās pieprasījuma pusi un tāpēc kaitēs ekonomikas attīstībai. Eurozonas krīžu kontekstā budžeta ierobežojumu dēļ ir ieviesta stingra taupības politika.

3.15.

Konkurētspēja un budžeta stabilitāte. Jāpiebilst, ka ierobežoti valstu budžeti bieži rada spiedienu uz konkurētspēju, jo trūkst iespēju finansēt turpmākos ieguldījumus, piemēram, infrastruktūrā, digitalizācijā vai pētniecībā un attīstībā. Visbeidzot, pastāv arī savstarpēja atkarība starp budžeta stabilitāti un finanšu tirgus stabilitāti.

3.16.

Nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme globālas nozīmes jautājumu risināšanā. Kaut arī agrāk dažas dalībvalstis izmantoja nodokļu konkurenci, lai atrisinātu dažas iekšējas finanšu problēmas, nesen apstiprinātie nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi liecina par atvērtību un vēlmi veicināt pārredzamu un godīgu nodokļu konkurenci.

3.17.

ES fiskālā politika. EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka Eiropas projekta pamatā ir nosacījums, ka visām dalībvalstīm vienmēr jābūt pietiekami daudz iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Galvenais mērķis ir radīt labvēlīgu vidi gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm.

3.18.    Nodokļu plānošana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

3.18.1.

EESK uzsver un atzinīgi vērtē ES līmenī gūtos panākumus gan cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, gan arī PVN sistēmas uzlabošanā. Komisijas pašreizējā pilnvaru termiņa laikā tika pieņemti aptuveni 14 priekšlikumi nodokļu jomā, kas ir vairāk nekā iepriekšējos 20 gados (9). Tika pastiprināti pārredzamības noteikumi, tajos iekļaujot daudz plašāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par iedzīvotāju un lielu uzņēmumu pārrobežu nodokļu lietām. Tika uzlabota PVN iekasēšana, pieņemot jaunus noteikumus par preču un pakalpojumu pārdošanu tiešsaistē un ieviešot jaunus pārrobežu sadarbības instrumentus, lai novērstu krāpšanu PVN jomā (10).

3.18.2.

Panākumu trūkums dažās jomās. EESK norāda, ka Eiropas līmenī nav gūti vērā ņemami panākumi, reformējot uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, galvenokārt tāpēc, ka Padomē trūkst politiskās gribas. Vienprātīga balsojuma sistēmas dēļ ir arī bloķēti svarīgi priekšlikumi par nodokļu uzlikšanu digitālajiem pakalpojumiem un par nodokļu apiešanu.

3.18.3.

EESK uzskata, ka nodokļu politika kopumā un nodokļu nemaksāšanas apkarošana ir jāsaglabā kā viena no nākamās Komisijas prioritārajām politikas jomām. Ņemot vērā daudzos nodokļu oāžu skandālus (LuxLeaks, “Panamas dokumenti”, “Paradīzes dokumenti” u. c.) un atsaucoties uz jaunākajām aplēsēm par zaudējumiem saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas Savienībā, kas ir aptuveni 825 miljardi EUR gadā (11), EESK lūdz noteikt īsu termiņu.

3.18.4.

Pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā vislabāk var apkarot Eiropas līmenī. EESK kritiski vērtē to, ka Padome ir bloķējusi svarīgus tiesību aktu priekšlikumus, kas saistīti šo jautājumu. Nesen veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka trīs ceturtdaļas ES pilsoņu uzskata, ka cīņai pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu būtu jākļūst par Eiropas prioritāti (12).

3.18.5.

Jurisdikcijas, kas nesadarbojas. EESK atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada decembrī pirmo reizi tika publicēts ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un ka tas kopš tā laika ticis pārskatīts (13). EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas ieviesto “melno sarakstu” un “pelēko sarakstu” (14). Pēc “Panamas dokumentu” un “Paradīzes dokumentu” izraisītajiem skandāliem EESK jau aicinājusi dalībvalstis novērst nepilnības, kuras dod iespēju nodokļus plānot agresīvi (15). Jurisdikcijas, kas nesadarbojas, apdraud ES iekšējo tirgu (16).

3.19.

EESK uzsver, ka vajadzīgs visaptverošs process, lai panāktu iespējami lielāku progresu virzībā uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu. Šim procesam būs vajadzīgs laiks, un tas būtu jāsaskaņo ar citām politikas iniciatīvām.

3.19.1.

Pietiekami spēcīgs ES budžets dotu iespēju veikt finanšu pārvedumus kā kompensāciju par satricinājumiem vai salīdzinoši neizdevīgu stāvokli. Šajā saistībā Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, kas tika izveidota, lai analizētu, “kā ES budžeta ieņēmumu daļu var padarīt vienkāršāku, pārredzamāku, taisnīgāku un demokrātiski atbildīgāku”, uzsver Eiropas fiskālās politikas nozīmi (17).

3.19.2.

Ja ekonomikas politika būtu labāk koordinēta, zustu nepieciešamība kompensēt valstu nodokļu regulējuma nesaskaņotību. ES ekonomika būs efektīvāka strukturālo reformu, mērķtiecīgu ieguldījumu, nodokļu taisnīguma, taisnīgu tirdzniecības nolīgumu, inovācijas līdera pozīciju atgūšanas un vienotā tirgus izveides pabeigšanas kontekstā.

3.19.3.

Tomēr ļoti svarīgi ir arī pabeigt vienotā tirgus izveidi. Noteikumiem attiecībā uz nediskriminēšanu un visām četrām brīvībām, kuras garantē Līgums, jau tagad būtu jānodrošina vienotajam tirgum nepieciešamo nosacījumu izpilde. Arī norises valsts atbalsta jomā un daudzās pārkāpumu lietas liecina, ka Komisijai ir ļoti efektīvi līdzekļi šādu traucējumu novēršanai. Būs vajadzīgs būtisks analītiskais darbs, lai novērtētu, cik lielā mērā pašreizējie nodokļu politikas pasākumi nav bijuši pietiekami.

---

(1)  COM(2019) 8 final, 4. lpp.

(2)  EESK atzinums OV C 230, 14.7.2015., 24. lpp.; EESK atzinums OV C 434, 15.12.2017., 18. lpp.; EESK atzinums OV C 271, 19.9.2013., 23. lpp., EESK atzinums OV C 332, 8.10.2015., 8. lpp.

(3)  Euractiv, “Time to get rid of EU’s unanimity rule on green fiscal matters” [Laiks atbrīvoties no ES vienprātības noteikuma attiecībā uz fiskāliem jautājumiem vides jomā].

(4)  EESK atzinums: OV C 434, 15.12.2017., 58. lpp.

(5)  EESK atzinums: OV C 237, 6.7.2018., 40. lpp.

(6)  https://www.oecd.org/tax/beps/

(7)  http://www.oecd.org/ctp/oecd-presents-outputs-of-oecd-g20-beps-project-for-discussion-at-g20-finance-ministers-meeting.htm

(8)  http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-160_en.htm

(9)  Komisāra Pierre Moscovici tvīts 2019. gada 13. februārī.

(10)  EESK atzinumi: OV C 237, 6.7.2018., 40. lpp.; OV C 283, 10.8.2018., 35. lpp.

(11)  Eiropas Parlaments, “Ziņojums par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu”.

(12)  Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnes sadaļa “Aktuāli”: Krāpšanās nodokļu jomā.

(13)  https://www.consilium.europa.eu/media/31945/st15429en17.pdf

(14)  https://www.oxfam.org/en/even-it/full-disclosure-eus-blacklist-tax-havens

(15)  https://www.eesc.europa.eu/es/node/56888

(16)  EESK atzinums: OV C 229, 31.7.2012., 7. lpp.

(17)  ES turpmākā finansēšana (“Monti ziņojums”). 2016. gada decembris.