6.12.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 417/1

---

ERP veiktās ES aģentūru un citu struktūru ikgadējās revīzijas rezultātu kopsavilkums par 2016. finanšu gadu

(2017/C 417/01)

SATURS

ES AĢENTŪRU UN CITU STRUKTŪRU SAĪSINĀTI APZĪMĒJUMI

3

KOPSAVILKUMS

5

KAS MĒS ESAM

5

KO MĒS REVIDĒJĀM

5

Dažādu veidu aģentūras ir izvietotas visās ES dalībvalstīs

5

Aģentūru budžets un finansējums – palielinājums prioritārās jomās un pašfinansējuma svarīgums

7

Darbinieku skaita palielinājums prioritārās jomās

9

Revīzijas kārtība

9

PALĀTAS KONSTATĒJUMI

10

Par visu aģentūru pārskatu ticamību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

10

Par visu aģentūru, izņemot EASO, pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

10

ERP akcentētie īpaši svarīgie jautājumi

10

Citi revīzijas konstatējumi dažādās jomās

11

Cilvēkresursi dažos gadījumos ir problemātisks jautājums

11

Publiskais iepirkums ir joma, kurā joprojām ir tendence rasties kļūdām

11

Aģentūru IT vide atšķiras, kaut arī darbības lielā mērā ir līdzīgas

12

Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) jāuzlabo IT konsultāciju pakalpojumu un projektu pārvaldība

13

Budžeta pārvaldība uzlabojas, taču ir izņēmumi

14

Ārējie novērtējumi kopumā ir pozitīvi

14

Aptverošāka skatījuma iegūšanai paziņoti IRD revīziju rezultāti

14

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude notiek vairākumā gadījumu

14

I PIELIKUMS.

Aģentūru budžets un štatu saraksts

16

II PIELIKUMS.

ERP formulētie komentāri, kas nav pretrunā tās atzinumiem

19

III PIELIKUMS.

Apskats par to, kā ir ņemti vērā vēl atvērtie iepriekšējie komentāri, kuri nav pretrunā Palātas atzinumiem

22

ES AĢENTŪRU UN CITU STRUKTŪRU SAĪSINĀTI APZĪMĒJUMI

Akronīms	Pilns nosaukums	Atrašanās vieta
ACER	Energoregulatoru sadarbības aģentūra	Ļubļana, Slovēnija
BEREC	Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs	Rīga, Latvija
CdT	Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	Luksemburga, Luksemburga
Cedefop	Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	Saloniki, Grieķija
CEPOL	Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra	Budapešta, Ungārija
Chafea	Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra	Luksemburga, Luksemburga
CPVO	Kopienas Augu šķirņu birojs	Anžē, Francija
EACEA	Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
EASA	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra	Ķelne, Vācija
EASME	Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
EASO	Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	Valeta, Malta
EBI	Eiropas Banku iestāde	Londona, Apvienotā Karaliste
ECDC	Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	Stokholma, Zviedrija
ECHA	Eiropas Ķimikāliju aģentūra	Helsinki, Somija
EVA	Eiropas Vides aģentūra	Kopenhāgena, Dānija
EFCA	Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	Bigo, Spānija
EFSA	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	Parma, Itālija
EIGE	Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	Viļņa, Lietuva
EAAPI	Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	Frankfurte, Vācija
EIT	Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts	Budapešta, Ungārija
EMA	Eiropas Zāļu aģentūra	Londona, Apvienotā Karaliste
EMCDDA	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	Lisabona, Portugāle
EMSA	Eiropas Jūras drošības aģentūra	Lisabona, Portugāle
ENISA	Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra	Iraklija, Grieķija
ERA	Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	Valensjēna, Francija
ERCEA	Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
EVTI	Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	Parīze, Francija
ETF	Eiropas Izglītības fonds	Turīna, Itālija
EUIPO	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	Alikante, Spānija
eu-LISA	Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā	Tallina, Igaunija
EU-OSHA	Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	Bilbao, Spānija
Euratom	Euratom Apgādes aģentūra	Luksemburga, Luksemburga
Eurofound	Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	Dublina, Īrija
Eurojust	Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienība	Hāga, Nīderlande
Eiropols	Eiropas Policijas birojs	Hāga, Nīderlande
FRA	Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	Vīne, Austrija
Frontex	Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	Varšava, Polija
GSA	Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra	Prāga, Čehijas Republika
INEA	Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
REA	Pētniecības izpildaģentūra	Brisele, Beļģija
VNV	Vienotā noregulējuma valde	Brisele, Beļģija

KOPSAVILKUMS

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) revidēja 41 Eiropas struktūras, biroja un aģentūras (aģentūras) 2016. finanšu gada pārskatus un pakārtotos darījumus. Par visu aģentūru, izņemot vienas (EASO), pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem ERP ir sniegusi revīzijas atzinumus bez iebildēm.

Kaut arī aģentūru pārskatu izklāsts patiesi atspoguļoja to finansiālo un ekonomisko stāvokli un šiem pārskatiem pakārtotie darījumi vairākumā gadījumu bija likumīgi un pareizi, uzlabojumi joprojām ir iespējami, kā par to ziņots dažos ERP ziņojumu punktos, kas atvēlēti apstākļu akcentējumam un citiem jautājumiem, kā arī komentāros par revīzijas konstatējumiem, kuri nav pretrunā revīzijas atzinumiem.

Šis dokuments ir kopsavilkums par šo revīziju rezultātiem. Tā nolūks ir atvieglot aģentūrām veltīto ERP īpašo gada ziņojumu analīzi un salīdzināšanu. ERP atzinumus un komentārus, kā arī atbildes uz tiem jāskata attiecīgajā īpašajā gada ziņojumā. Šis kopsavilkums nav ne revīzijas ziņojums, ne atzinums.

KAS MĒS ESAM

Palāta ir Eiropas Savienības (ES) iestāde, kas revidē ES finanses. Palātas pamatuzdevums ir sekmēt ES finanšu labāku pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā neatkarīgai Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei. Palāta ir neatkarīga Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde, tās uzdevums ir pārbaudīt, vai ES līdzekļi ir pareizi uzskaitīti, iegūti un izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem un vai ir panākta ieguldīto līdzekļu atdeve. Saskaņā ar savām pilnvarām Palāta katru gadu pārbauda visu ES iestāžu un aģentūru pārskatus un tiem pakārtotos darījumus.

KO MĒS REVIDĒJĀM

Dažādu veidu aģentūras ir izvietotas visās ES dalībvalstīs

Aģentūras ir atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas ar sekundārajiem tiesību aktiem, lai pildītu īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, kuri palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus. Dalībvalstīs tās ir labi pamanāmas, un tām ir nozīmīga ietekme uz politikas veidošanu, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvei būtiskās jomās, tādās kā veselība, drošība, drošums, brīvība un tiesiskums. Atkarībā no katras aģentūras uzbūves un uzdevumiem tās var iedalīt decentralizētās aģentūrās, citās struktūrās un Komisijas izpildaģentūrās. Šajā kopsavilkumā atsaucoties uz konkrētām aģentūrām, tiek izmantots to pilnā nosaukuma saīsinājums, kas skaidrots akronīmu sarakstā ziņojuma sākumā.

Darbojas 32 decentralizētās aģentūras, un tām ir liela nozīme ES politikas sagatavošanā un īstenošanā, proti, tās veic tehniskus, zinātniskus, darbības nodrošināšanas un/vai regulatīvus uzdevumus. Aģentūru izveides mērķis ir ļaut Komisijai galvenokārt pievērsties politikas veidošanai un pastiprināt sadarbību starp ES un dalībvalstu valdībām, apvienojot abu pušu tehnisko un specializēto zinātību. Decentralizētās aģentūras ir izveidotas un nenoteiktu laiku un atrodas visā Eiropas Savienībā (sk. 1. attēlu).

Trīs pārējās struktūras ir EIT, Euratom un VNV. EIT, kas atrodas Budapeštā, ir neatkarīga, decentralizēta ES struktūra, kas apvieno zinātniskos, uzņēmējdarbības un izglītības resursus Savienības inovācijas spējas stiprināšanai. Euratom, kas atrodas Luksemburgā, izveidoja, lai atbalstītu Eiropas Atomenerģijas kopienas līguma mērķus. VNV, kas atrodas Briselē, ir galvenā vienotā noregulējuma mehānisma iestāde Eiropas banku savienībā. Valdes pamatuzdevums ir ar iespējami mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku un publiskajām finansēm ES dalībvalstīs un citur nodrošināt pienācīgu noregulēšanu bankām, kuras kļūst maksātnespējīgas.

Sešām Komisijas izpildaģentūrām ir uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar vienas vai vairāku Savienības programmu pārvaldību. Šīs aģentūras ir izveidotas uz noteiktu laiku. Tās atrodas Briselē (EACEA, EASME, ERCEA, INEA, REA) un Luksemburgā (Chafea).

1. attēls

Aģentūru atrašanās vietas dalībvalstīs

Aģentūru budžets un finansējums – palielinājums prioritārās jomās un pašfinansējuma svarīgums

Lielāko daļu aģentūru gandrīz pilnībā finansē no ES vispārējā budžeta, bet dažas pilnībā vai daļēji finansē sevi pašas (sk. sadalījumu 1. tabulā). Eiropas Dzelzceļa aģentūrai ir jāpāriet uz daļēju pašfinansēšanos vēlākais no 2019. gada jūnija.

1. tabula

Aģentūru veidi un finansējums

	Finansējums
	Galvenokārt ES vispārējais budžets	Galvenokārt pašfinansējums	ES budžets, DV iemaksas un/vai maksas (daļējs pašfinansējums)
Decentralizētās aģentūras	24	2 CPVO, EUIPO	6 EASA, EBA, ECHA, EIOPA, EMA, EVTI
Citas struktūras	2 EIT, Euratom	1 VNV	—
Komisijas izpildaģentūras	6 EACEA, REA, ERCEA, EASME, INEA un Chafea	—	—

Kopējais 2016. gada budžets visām aģentūrām (izņemot VNV, kurai ir īpašas pilnvaras un mehānisms) bija aptuveni 3,4 miljardi EUR (2015. gadā – 2,8 miljardi EUR), un tas atbilst apmēram 2,4 % no ES 2016. gada vispārējā budžeta (2015. gadā – 2,0 %). Šis palielinājums ir galvenokārt saistīts ar aģentūrām, kuru darbības jomas ir rūpniecība, pētniecība un enerģētika (papildu 358 miljoni EUR) un pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas (papildu 174 miljoni EUR). Kopējā 3,4 miljardu EUR budžetā aptuveni 2,3 miljardi EUR bija finansēti no ES vispārējā budžeta, bet aptuveni 1 miljards EUR – no maksām un arī no dalībvalstu, EBTA valstu u. c. tiešajām iemaksām.

Turklāt VNV, kuru izveidoja ar VNM regulu vienotā noregulējuma mehānisma atbalstam, iekļāva budžetā aptuveni 11,8 miljardus EUR iemaksās no kredītiestādēm, lai līdz 2023. gadam pilnībā izveidotu vienoto noregulējuma fondu.

Kopējais 2016. gada budžets visām aģentūrām, ieskaitot VNV, tādējādi bija aptuveni 15,2 miljardi EUR. Izsmeļošākas ziņas par atsevišķu aģentūru budžetiem ir sniegtas I pielikumā.

2. attēls

Aģentūru finansējuma avoti 2016. gadā

3. attēls

Aģentūru budžets miljonos EUR

Darbinieku skaita palielinājums prioritārās jomās

2016. gada beigās aģentūrās strādāja 10 364 darbinieki (2015. gadā – 9 848) (1), (2). Tāpat kā iepriekšējā gadā lielākais darbinieku skaita pieaugums bija aģentūrās, kuru darbības jomas ir rūpniecība, pētniecība un enerģētika (110), pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas (177) un ekonomikas un monetārie jautājumi (85). Izsmeļošākas ziņas par atsevišķu aģentūru darbinieku skaitu ir sniegtas I pielikumā.

Revīzijas kārtība

Līguma par Eiropas Savienības darbību (3) 287. pantā teikts, ka ERP ir jāpārbauda visu Savienības izveidoto aģentūru pārskati, ciktāl attiecīgais izveides akts neaizliedz šādu pārbaudi. Tādējādi mēs revidējām 41 aģentūru un sniedzām atzinumus par to pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību 2016. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā.

Pašreizējā tiesiskā regulējuma noteiktā aģentūru pārskatu revīzijas kārtība ir izklāstīta 2. tabulā.

2. tabula

Aģentūru pārskatu revīzijas kārtība

Aģentūras	Revīziju veica
	ERP	Revīzijas uzņēmums un ERP
Decentralizētās aģentūras	2	30
Citas struktūras	1 (4)	2
Izpildaģentūras	6	—

Saskaņā ar ES Finanšu regulas (5) 208. panta 4. punktu un aģentūru finanšu pamatregulas (6) 107. panta 1. punktu 32 aģentūru gada pārskatus pārbaudīja neatkarīgi ārējie revidenti (revīzijas uzņēmumi). Mēs caurskatījām revīzijas uzņēmumu darbu saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Caurskatīšana sniedza pienācīgu pārliecību, ka savus revīzijas atzinumus par pārskatu ticamību varam balstīt uz revīzijas uzņēmumu darbu. Atlikušo deviņu aģentūru pārskatu ticamību revidējām tikai mēs. Tāpat kā iepriekšējos gados ERP uzņemas vispārējo atbildību par visu aģentūru pārskatiem pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīziju.

Papildus ERP revidētajām aģentūrām ir trīs ar aizsardzību saistītas aģentūras (Eiropas Aizsardzības aģentūra, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts un Eiropas Savienības Satelītcentrs), kas ir Padomes pārziņā un ko finansē no dalībvalstu iemaksām. Tās revidē neatkarīgi ārēji revidenti, nevis ERP. Savā 2014. gada vispārējā stāvokļa apskatā (7) par ES pārskatatbildību un publiskā sektora revīzijas pasākumiem mēs secinājām, ka atšķirīgajām revīzijas pilnvarām attiecībā uz šīm aģentūrām nebija pārliecinoša iemesla.

PALĀTAS KONSTATĒJUMI

Par visu aģentūru pārskatu ticamību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

Visu aģentūru (41) galīgie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo aģentūru finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā slēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Par visu aģentūru, izņemot EASO, pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību sniegti revīzijas atzinumi bez iebildēm

Mēs secinājām, ka attiecībā uz 40 aģentūru 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Mēs esam snieguši atzinumu ar iebildēm par EASO pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Iebilde attiecas uz divām iepirkuma procedūrām, kuras pienācīgi neatbilda publiskā iepirkuma principiem.

ERP akcentētie īpaši svarīgie jautājumi

Saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības mēs esam formulējuši apstākļu akcentējuma punktus  (8) divām Londonā izvietotām aģentūrām – EBA un EMA . Abu šo aģentūru pārskati un saistītie paskaidrojumi ir bijuši sagatavoti, pamatojoties uz ierobežoto informāciju, kas bija pieejama pārskatu parakstīšanas dienā un vēl nesniedza ticamas aplēses par nākotnes izmaksām saistībā ar darbības pārtraukšanu Apvienotajā Karalistē un sekojošu pārcelšanu uz citu vietu. Mēs minējām arī ieņēmumu samazināšanās risku pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un risku šo aģentūru pārcelšanas rezultātā zaudēt specializētās zināšanas, kas apdraudētu darbības nepārtrauktību.

Mēs sagatavojām septiņus citu jautājumu punktus  (9) par Apvienotās Karalistes izstāšanās iespējamo ietekmi uz vairāku Londonā neatrodošos aģentūru ieņēmumiem un darbību. CPVO, EASA, ECHA, EIOPA, EVTI un EUIPO var sastapties ar ieņēmumu samazināšanos, ko tieši izraisītu ierobežotie maksu iekasēšanas pasākumi Apvienotajā Karalistē. GSA tehniskās nodaļas atrodas Apvienotajā Karalistē, un to statuss vēl ir jānosaka.

Attiecībā uz VNV mēs sagatavojām apstākļu akcentējuma punktu par kontroles satvaru, kas ieviests, lai aprēķinātu kredītiestāžu iemaksas vienotajā noregulējuma fondā. Mēs uzsvērām, ka iemaksas fondā aprēķina, pamatojoties uz informāciju, ko kredītiestādes sniedz Valdei ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību. Tomēr VNM regulā nav noteikts visaptverošs un konsekvents satvars, kas nodrošinātu šīs informācijas ticamību. Turklāt mēs atzīmējām, ka tiesiskajā regulējumā noteiktā iemaksu aprēķināšanas metodoloģija ir ļoti sarežģīta un tāpēc rada neprecizitātes risku. Vēl jāpiemin, ka Valde nevar izpaust sīkākas ziņas par katras kredītiestādes riskā balstītiem iemaksu aprēķiniem, jo tie ir savstarpēji saistīti un ietver konfidenciālu informāciju par citām kredītiestādēm. Tas ietekmē šo aprēķinu pārredzamību.

Mēs arī sagatavojām citu jautājumu punktus par nepilnībām iepirkumu procedūrās, ko piemēroja EIT zināšanu un inovācijas centru juridiskās personas, un par EIT cilvēkresursiem, kuru nepietiek, lai tiktu galā ar palielināto darba apjomu.

Attiecībā uz CdT mēs iekļāvām citu jautājumu punktu par to, ka vairākas aģentūras arvien vairāk izmanto savus tulkojumus un citus alternatīvus risinājumus. Tas nozīmē, ka Cdt potenciāls netiek pilnībā izmantots un ka notiek tulkošanas sistēmu izstrādes un kārtējo izmaksu dubultošanās Eiropas līmenī. Tas, ka citas aģentūras izmanto alternatīvus tulkošanas risinājumus, apdraud Cdt uzņēmējdarbības modeli.

Citi revīzijas konstatējumi dažādās jomās

Mēs arī paziņojām kopā 115 revīzijas konstatējumu komentārus (2015. gadā – 90), kas attiecas uz 34 aģentūrām (2015. gadā – 37), lai akcentētu svarīgus jautājumus un norādītu uz iespējamajiem uzlabojumiem. Pārskats par katrai aģentūrai formulētajiem komentāriem ir sniegts II pielikumā.

Cilvēkresursi dažos gadījumos ir problemātisks jautājums

Pietiekams darbinieku skaits ir izšķirošs elements, lai aģentūrās nodrošinātu stabilu un efektīvu darbību, kā arī spēju īstenot darba programmas. Mēs konstatējām, ka septiņās aģentūrās bija cilvēkresursu pārvaldības problēmas un citas ar personālu saistītas problēmas, tostarp bieža darbinieku mainība, trūkumi darbā pieņemšanas procedūrās un brīvas amata vietas, ko ilgāku aizpildīja pagaidu darbinieki.

Trīs aģentūrām (Frontex, CEPOL un BEREC) bija grūtības atrast piemērotus vajadzīgā profila kandidātus, un tas, iespējams, ir saistīts ar algas korekcijas koeficientu, kuru piemēro uzņēmējvalstī (attiecīgi 66,7 %, 69 % un 76,5 %). Ja tika atrasti piemēroti kandidāti, tad to darbinieku skaits, kurus varēja pieņemt darbā no uzņēmējvalsts, bija neproporcionāli lielāks par darbinieku skaitu no citām dalībvalstīm. Lai piesaistītu kandidātus, Frontex pieņēma 14 darbiniekus augstākā pakāpē, nekā atļauts Civildienesta noteikumos. Abās pārējās aģentūrās ir bijusi liela darbinieku mainība, kas var ietekmēt darbības nepārtrauktību un aģentūru spēju īstenot to darba programmās paredzētos pasākumus. Vēl viens iespējamais iemesls, kāpēc aģentūrā CEPOL ir grūtības ar pieņemšanu darbā, ir konkurence ar citu ES struktūru, kas atrodas Budapeštā (EIT).

Trijās aģentūrās (EMA, EIT, ECDC) bija organizatoriskas problēmas. Kopš 2014. gada EMA ir notikušas divas nozīmīgas reorganizācijas, tostarp augstākā un vidējā līmeņa vadošo amatu iekšēja pārdale. Svarīgu IT un administrācijas darbinieku norīkošana citos amatos nebija sekmīga, un tas radīja būtisku nestabilitātes risku aģentūrai un tās darbībai. Kopš EIT izveidošanas 2008. gadā līdz 2014. gada jūlijam četras reizes ir nomainījies Institūta direktors. Kopš 2014. gada augusta direktora amata vieta un kopš 2013. gada februāra vēl viena vadošā amata vieta ir aizpildīta ar pagaidu darbinieku, bet tas ir pretrunā viena gada periodam, kas ir ilgākais Civildienesta noteikumos paredzētais pagaidu norīkošanas periods. Tas rada neskaidrību ieinteresētajām personām un apdraud stratēģisko nepārtrauktību. ECDC direktora pienākumu izpildītājs bija iecelts 2015. gada maijā, bet 2016. gada 31. decembrī viņš joprojām strādāja, tādējādi pārsniedzot maksimālo viena gada periodu. Šī pagaidu iecelšana amatā attiecās arī uz 15 citiem darbiniekiem, kas bija norīkoti pagaidu darbā.

Publiskais iepirkums ir joma, kurā joprojām ir tendence rasties kļūdām

Publiskā iepirkuma pakārtotais mērķis ir nodrošināt konkurenci starp ekonomisko procesu dalībniekiem, lai panāktu ekonomiski izdevīgāko iepirkumu pārredzamā, objektīvā un konsekventā veidā, pamatojoties uz piemērojamo tiesisko regulējumu. Īpašajos gada ziņojumos attiecībā uz EASO, EMCDDA, eu-LISA, EMA un BEREC mēs ziņojām, ka aģentūras nebija pilnībā ievērojušas publiskā iepirkuma principus un Finanšu regulas noteikumus. Komentāros galvenokārt aprakstītas nekonsekvences konkursa dokumentos, ekonomisko procesu dalībnieku atlasei noteikto kritēriju neievērošana, oficiālu procedūru trūkums un tas, ka nav skaidri deleģēta pilnvarotā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai un līgumu parakstīšanai.

ERP atzinīgi novērtēja faktu, ka preču un pakalpojumu iepirkumam aģentūras bija vairāk izmantojušas starpiestāžu pamatlīgumus, un tas sekmēja administratīvo efektivitāti un apjomradītus ietaupījumus. Taču vienu starpiestāžu pamatlīgumu par programmatūru, IT licencēm un pakalpojumiem, kas 2014. gadā bija parakstīts starp vienu līgumslēdzēju un Komisiju vairāku iestāžu un aģentūru vārdā, vismaz trīs aģentūras (EMA, EEA, EASO) nebija optimāli īstenojušas. Līgumslēdzējs darbojas kā starpnieks starp iestādēm un aģentūrām un potenciālajiem piegādātājiem, kuri var risināt to vajadzības. Par šiem starpniecības pakalpojumiem līgumslēdzējs var piegādātāju cenām noteikt uzcenojumu no diviem līdz deviņiem procentiem. Mēs norādījām, ka šā starpiestāžu pamatlīguma ietvaros revidēto maksājumu cenas un iekasētais uzcenojums ne vienmēr tika regulāri pārbaudīts un salīdzināts ar piegādātāja atsauces cenām un rēķiniem, ka šā pamatlīguma īstenošana ne vienmēr nodrošināja efektīvu konkurenci un tādējādi nenodrošināja ekonomiski izdevīgākā risinājuma izraudzīšanos.

Par publiskā iepirkuma procedūru trūkumiem tika ziņots arī saistībā ar iekšējās kontroles mehānismiem. Piecos gadījumos četrās aģentūrās (EASO, EIT, EMSA, EIGE) mēs konstatējām, ka vājo kontroles mehānismu dēļ bija vērojamas nepilnības, piemēram, tāpēc, ka iepirkuma vajadzības procedūru īstenošanas laikā bija novērtētas par zemu.

Kaut arī darbības rezultātu aspekti nav mūsu ikgadējo aģentūrās veikto revīziju uzmanības centrā, no mūsu revidentiem tiek gaidīts vērīgums attiecībā uz vāju darbības rezultātu riskiem un riskiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību. Septiņos gadījumos sešās aģentūrās (eu-LISA, Frontex, EU-OSHA, EEA, BEREC, EUIPO) mūsu komentāri attiecas uz neoptimālu publiskā iepirkuma kārtību, kas apdraud ieguldīto līdzekļu labāko atdevi, un uz trūkumiem saistībā ar līgumu izpildes uzraudzību.

Aģentūru IT vide atšķiras, kaut arī darbības lielā mērā ir līdzīgas

Aģentūru pamatdarbību spektrs ir ļoti plašs, un tas prasa pienācīgus un reizēm īpaši pielāgotus IT risinājumus. Taču galvenās pamatdarbības un administratīvās darbības tiek īstenotas saskaņā ar vienu un to pašu tiesisko regulējumu, un tas liek domāt, ka procesi ir līdzīgi un tos var atbalstīt ar līdzīgiem IT risinājumiem. Kaut arī aģentūras ar ļoti labiem panākumiem ir sākušas izmantot līdzīgas budžeta pārvaldības un grāmatvedības sistēmas, IT risinājumu daudzveidība joprojām pastāv citās pamatjomās, tādās kā cilvēkresursu pārvaldība un iepirkumu/līgumu pārvaldība. Aģentūrām ir jāapsver iespēja turpmāk saskaņot IT risinājumus arī šajās jomās, jo tas ne tikai uzlabotu izmaksu efektivitāti, bet arī samazinātu iekšējās kontroles riskus un stiprinātu IT pārvaldību.

Citi potenciālie ieguvumi varētu būt, piemēram, saskaņotāka pārvaldība un ziņojumu sniegšana ieinteresētajām personām, kā arī automatizētākas revīzijas procedūras, kas palielinātu revīziju efektivitāti. ES aģentūru tīkls ir apņēmies turpmāk veicināt sadarbību starp aģentūrām un ar Komisiju šajos jautājumos un, ciktāl tas attiecas uz ārējo revīziju, arī ar ERP.

4. attēls

IT risinājumu daudzveidība aģentūrās

Cilvēkresursu pārvaldības sistēmas

Iepirkuma/līgumu pārvaldības sistēmas

Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) jāuzlabo IT konsultāciju pakalpojumu un projektu pārvaldība

Papildus ikgadējam standarta revīzijas darbam, kas aptver visas aģentūras, mēs pārbaudījām, kā EMA algo IT konsultantus saistībā ar diviem lieliem IT projektiem (farmakovigilance un klīniskie izmēģinājumi), kurus Aģentūra izmanto, lai pildītu tiesību aktos paredzētos pienākumus izveidot sarežģītas ES mēroga tīkla sistēmas, kam vajadzīga plaši izvērsta IT attīstība. Tā kā EMA štatu saraksts netika paplašināts, lai sekmētu iekšējas zinātības izveidi uzņēmējdarbības un IT attīstības jomā, tā nolīga attiecīgus konsultāciju uzņēmumus un tāpēc kļuva ļoti atkarīga no ārējām specializētām zināšanām.

Mēs arī konstatējām, ka līdz projektu sākšanai nebija izstrādāta metodoloģija, kas būtu piemērota šādiem lielmēroga projektiem, un tas varēja ietekmēt vadības spēju pārraudzīt un uzraudzīt projektu īstenošanu un projektu saskaņotības nodrošināšanu. Pēdējos pilnveidojumos, ko ieviesa 2016. gada septembrī, EMA ir turpinājusi pienācīgas metodoloģijas izstrādi.

Aģentūras spēju kontrolēt savu konsultantu darbību un uzraudzīt to sniegto pakalpojumu kvalitāti ierobežoja arī izmantoto konsultāciju līgumu veids (laiks un līdzekļi) un arī tas, ka daļa no konsultāciju procesa nenotiek uz vietas un notiek citā dalībvalstī. Īstenojot projektus, Aģentūra ir saskārusies ar kavējumiem un izmaksu pieaugumu. Biežas izmaiņas projektu tvērumā, budžetā un termiņos radās galvenokārt tāpēc, ka, ņemot vērā mainīgās vajadzības dalībvalstīs, mainījās sistēmu prasības. Vēl joprojām nav skaidrības par IT sistēmu galīgajām izmaksām un darbības sākšanas datumiem.

Ņemot vērā EMA konsultāciju pakalpojumu izmēģinājuma revīzijas rezultātus, ERP attiecīgā gadījumā turpmāk lietderīgi izmantos šīs revīzijas laikā apgūto progresīvo metodoloģiju, zināšanas un pieredzi.

Budžeta pārvaldība uzlabojas, taču ir izņēmumi

Šajā jomā sagatavoto komentāru skaits 2016. gadā ir ievērojami samazinājies, taču augstais pārnesumu līmenis budžeta apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības, joprojām ir biežākais komentārs īpašajos gada ziņojumos un joprojām attiecas uz 23 aģentūrām. Tomēr šie pārnesumi parasti tiek skaidroti ar darbību daudzgadu raksturu. Mēs aicinājām vairākas aģentūras apsvērt iespēju ieviest diferencētas budžeta apropriācijas. Tas ir rīks, kas šādu situāciju risināšanai ir paredzēts Finanšu regulā.

No iepriekšējiem gadiem pārnesto budžeta apropriāciju anulēšana, kas norāda uz budžeta vajadzību pārvērtēšanu un tādējādi uz plānošanas nepilnībām, ir paziņota četros gadījumos (Frontex, CPVO, Chafea, EASME).

Reaģējot uz migrācijas krīzi, ar ko saskaras Savienība, Frontex un EASO uzdevumi ir kļuvuši krietni plašāki. Rezultātā EASO un Frontex galīgie budžeti 2016. gadam bija attiecīgi trīs reizes un par 75 % lielāki nekā iepriekšējā gadā. Abām aģentūrām bija jātiek galā ar ievērojamām administratīvām un darbības grūtībām un no tām sagaidīja tūlītējus rezultātus, taču tām nebija daudz laika sistēmu un procedūru pielāgošanai un nepieciešamo darbinieku algošanai. Attiecīgi tās saskārās ar problēmām, apgūstot šajā budžeta gadā piešķirtos papildu līdzekļus, tādēļ ievērojamā apmērā bija jāveic anulēšana (Frontex) vai līdzekļu pārnešana (EASO). Tas bija viens no iemesliem, kādēļ dažādos gadījumos netika ievēroti budžeta un iepirkuma noteikumi un bija grūtības optimāli īstenot dotācijas nolīgumus ar Komisiju vai saņēmējiem.

Ārējie novērtējumi kopumā ir pozitīvi

Sešos gadījumos mēs pirmo reizi skaidri atsaucamies uz aģentūru darbību un vispārējā snieguma ārējo novērtējumu rezultātiem. Novērtējumu rezultāti kopumā bija pozitīvi, un aģentūras sagatavoja rīcības plānus novērtējuma ziņojumos aprakstīto problēmu turpmākai risināšanai. Kaut arī attiecībā uz lielāko daļu aģentūru izveides regulās ir paredzēts, ka jāveic periodiski ārēji novērtējumi (parasti reizi četros līdz sešos gados), mēs konstatējām, ka sešu aģentūru (EASO, eu-LISA, ETF, ENISA, EIGE, REA) izveides regulās šāda noteikuma nav, un šis jautājums ir jārisina. Mēs arī ziņojām, ka EMA izveides regulā ir prasīts veikt ārēju novērtējumu reizi desmit gados, bet tas ir pārāk ilgs laiks, lai ieinteresētajām personām sniegtu efektīvu atskaiti par darbības rezultātiem.

Aptverošāka skatījuma iegūšanai paziņoti IRD revīziju rezultāti

Lai sniegtu aptverošāku pārskatu par revīzijas rezultātiem, par 2016. gadu mēs pirmo reizi atsaucāmies uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) sagatavotajiem revīzijas secinājumiem. Kopumā bijušas atsauces uz 14 IRD revīzijas ziņojumiem. Visos gadījumos aģentūras bija vienojušās ar IRD par korektīvo pasākumu plāniem.

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude notiek vairākumā gadījumu

Attiecīgā gadījumā mēs ziņojām par pēcpasākumiem, ko aģentūras veikušas, reaģējot uz iepriekšējo gadu komentāriem. III pielikumā norādīts, ka attiecībā uz 140 komentāriem, kas bija atvērti 2015. gada beigās (2014. gadā – 134), vairākumā gadījumu korektīvie pasākumi bija pabeigti vai tika īstenoti.

5. attēls

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

---

(1)  Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

(2)  Informācija par darbinieku skaitu 2015. gadā tika atjaunināta, pamatojoties uz aģentūru sniegtajām ziņām.

(3)  OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp.

(4)  Ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras ierobežotos resursus un darbības, to revidē tikai ERP.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013, (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(7)  ERP vispārējā stāvokļa apskats “Nepilnības, pārklāšanās un problēmas: ES pārskatatbildības un publiskā sektora revīzijas pasākumu vispārējā stāvokļa apskats”.

(8)  Apstākļu akcentējuma punktos ir vērsta uzmanība uz svarīgiem jautājumiem, kas ir lasītajam būtiski, lai izprastu pārskatus.

(9)  Citu jautājumu punktus izmanto, lai paziņotu svarīgus jautājumus, kas atšķiras no gada pārskatos izklāstītajiem vai aprakstītajiem.

---

---

---

---