13.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/21

1.

atbalsta konceptu, ka vides politikas īstenošanas pārskata (EIR) mērķis ir uzlabot vispārējās zināšanas par pašreizējām ES vides politikas un tiesību aktu īstenošanas nepilnībām katrā dalībvalstī, piedāvāt jaunus risinājumus, kas papildina tiesību aktu ieviešanu, novērst šo nepilnību pamatcēloņus, kuri bieži saistīti ar starpnozaru aspektu, un veicināt labas prakses apmaiņu;

2.

norāda, ka EIR dokumentu kopumā, kas publicēts 2017. gada februārī (1), ir sniegts pirmais visaptverošais pārskats par to, kā dalībvalstīs tiek praktiski piemērota ES vides politika un tiesību akti, un tajā ietverti 28 valstu pārskati. EIR liecina, ka vides politika darbojas, bet ir liela nesaskaņotība, kā Eiropā praksē īsteno šos noteikumus un politiku.

3.

uzsver: lai sekmīgi īstenotu ES vides politiku, ir cieši jāsadarbojas visiem pārvaldības līmeņiem – no vietējā līdz pat ES līmenim; tāpēc ir gandarīta, ka Komisijas paziņojumā ir skaidra atsauce uz sadarbību ar Reģionu komiteju, tomēr atgādina, ka daudzās dalībvalstīs vēl ir vajadzīgi uzlabojumi, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību reālu iesaisti īstenošanas pārskatīšanā un uzlabošanā;

4.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot EIR, lai atbalstītu to, ka vides apsvērumi tiek ņemti vērā Eiropas pusgada procesa makroekonomiskajās prioritātēs, un atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

5.

uzsver, ka nolūkā apsvērt, kā risināmas strukturālās problēmas un vajadzības konkrētajā dalībvalstī, 2017./2018. gada periodā ir vajadzīgs strukturēts īstenošanas dialogs ar katru dalībvalsti un ir pienācīgi jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

6.

iesaka Eiropas Komisijai būt izlēmīgākai EIR analīzē un palielināt salīdzināmību starp dalībvalstīm. Eiropas Komisijai nākamajā EIR ciklā būtu pārredzami un viegli saprotami jāraksturo panākumi, ko atsevišķas dalībvalstis guvušas galveno īstenošanas problēmu risināšanā, un tam nebūtu jārada nekādi papildu ziņošanas pienākumi dalībvalstīm, reģioniem vai pilsētām;

7.

mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis joprojām stiprināt IMPEL lomu un izvērst valstu IMPEL tīklus, kuros paraugprakses apmaiņas nolūkā iesaistīti eksperti no reģionālajām un vietējām pašvaldībām (2);

8.

uzskata: ja tas ir iespējams un ir atbilstīgi, vides politikas īstenošanas pārskata procesam vajadzētu būt saistītam ar esošiem novērtēšanas mehānismiem, kuri ir vērsti arī uz ES tiesību aktu īstenošanas norisi, konkrēti, projektu Make it Work, IMPEL tīkla darbībām un REFIT programmu;

9.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par tiesu pieejamību vides lietās (3) un sagaida, ka Eiropas Komisija 2017. gadā nāks klajā ar pamatnostādnēm par vides tiesību aktu ievērošanu, kas būtu turpmāka konkrēta iniciatīva nolūkā atbalstīt vides tiesību aktu labāku īstenošanu (4);

10.

atbalsta Eiropas Komisijas ziņojumu “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā” (5), kas ir rezultāts Eiropas Komisijas dokumentam “Ziņošanas un monitoringa atbilstības pārbaude ES vides politikā” (6), kurā RK deva ieguldījumu ar savu perspektīvas atzinumu COR-2015-05660-00-00-AC-TRA. RK atkārtoti aicina Eiropas Komisiju īstenot horizontālu pieeju vides monitoringam un ziņošanai un tādēļ sagaida, ka Eiropas Komisija attiecīgi piemēros ziņojuma 1. un 2. darbību, ierosinot grozījumus tiesību aktos par ziņošanas pienākumu, kas noteikts spēkā esošos vai jaunos tiesību aktos, kuru mērķis ir vēl vairāk saskaņot un vienkāršot šīs prasības;

11.

piedāvā Eiropas Komisijai ciešu un strukturētu sadarbību visā EIR ciklā, tostarp kopīgās tehniskās platformas sadarbībai vides jomā (7) veiktajos pasākumos, galveno uzmanību pievēršot vietējo un reģionālo pašvaldību dažādām strukturālām īstenošanas problēmām un to risinājumiem, kā norādīts atzinuma D iedaļā. Ņemot vērā pieredzi, ko, regulāri izvērtējot Eiropas pusgadu no vietējās/reģionālās perspektīvas, RK guvusi no sava ieguldījuma stratēģijas “Еiropa 2020” pārvaldības ciklā, tas ietver arī RK iespēju izskatīšanu, lai sniegtu ieguldījumu EIR pārskatu par konkrētām valstīm un dalībvalstīm paredzētu vadlīniju pamatošanā, iekļaujot teritoriālo dimensiju;

12.

atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija savā paziņojumā uzsver to, ka vides politikas īstenošanas pārskats papildina pašreizējos īstenošanas centienus, piemēram, atbilstības nodrošināšanas un pienākumu neizpildes procedūras;

13.

uzskata, ka ir svarīgi vides politikas īstenošanas pārskata procesu izvērtēt pēc diviem cikliem (četriem gadiem), lai pārbaudītu šā mehānisma efektivitāti;

14.

uzskata, ka EIR sniedz iespēju RK un Eiropas Parlamenta mērķtiecīgai sadarbībai, apmainoties ar informāciju par problēmām un risinājumiem saistībā ar ES vides tiesību aktu īstenošanu un apvienojot likumdevēja intereses un par īstenošanu atbildīgo iestāžu lēmumu pieņēmēju pieredzi. Komiteja aicina Eiropas Parlamentu cieši sadarboties gan ENVI komitejas apspriestajos jautājumos – par EIR un galvenajām īstenošanas problēmām un apzinātajiem pamatcēloņiem –, gan par attiecīgajiem turpmākajiem Eiropas Parlamenta īstenošanas ziņojumiem, tostarp rīkojot RK ENVE komisijas un Eiropas Parlamenta ENVI komitejas kopīgas sanāksmes par šiem jautājumiem;

15.

uzsver savu gatavību sniegt ieguldījumu Padomes rīkotajās turpmākajās diskusijās saistībā ar EIR, Padomes vides ministru neformālajās sanāksmēs vai citos Padomes prezidentvalsts pasākumos saistībā ar EIR; ir gatava sniegt atbalstu minēto diskusiju un pasākumu sagatavošanā, jo īpaši ar Padomes prezidentvalstu pieprasīto specializēto atzinumu un RK un EK kopīgās tehniskās platformas sadarbībai vides jomā starpniecību;

16.

aicina izskatīt iespēju dažādās ES vietās rīkot tematiskas sanāksmes ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un Eiropas Komisijas un EP pārstāvniecībām valstīs; šādi pasākumi dotu iespēju apspriest konkrētas problēmas, kas saistītas ar reālo īstenošanu, un tādējādi būtu ieguldījums valstu ziņojumos;

17.

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija ir aprobežojusi EIR sākotnējo tvērumu ar tādām jomām kā atkritumu apsaimniekošana, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, gaisa kvalitāte, trokšņa piesārņojums un ūdens resursu kvalitāte un apsaimniekošana (8);

18.

mudina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka klimata pārmaiņas ir EIR nākamo ciklu svarīgs aspekts un ka tiek iekļauta klimata pārmaiņu ierobežošana un pielāgošanās šim pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumu izpildi; vēlreiz norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti svarīga loma klimata aizsardzības pasākumu īstenošanā un šajā saistībā rosina klimata pārmaiņu mērķu formulēšanu un sadali reģionālajā un vietējā līmenī papildus nacionāli noteiktajam devumam, kas ir Parīzes nolīgumā ietverto, ar klimata pārmaiņām saistīto valsts pienākumu izpildes svarīga iezīme;

19.

uzsver, ka pārskata nākamajā ciklā jāietver Rūpniecisko emisiju direktīvas īstenošana. Tādēļ, lai veicinātu labas prakses piemēru apkopošanu 2019. gadam, svarīgāka loma procesā būtu jāpiešķir IMPEL tīklam (Eiropas Savienības tīkls vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai);

20.

iesaka arī iekļaut ES politiku ķīmisko vielu jomā, kas ir ES vides politikas stūrakmens. EIR vajadzētu norādīt uz trūkumiem un pozitīvo pieredzi attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu un licencēšanu;

21.

RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu attiecībā uz katru valsti uzlabot konkrētās valsts zināšanas par valsts pārvaldes un pārvaldības kvalitāti un par kompetenču sadalījumu starp valsts/reģionālajām/vietējām iestādēm ES vides tiesību aktu īstenošanā;

22.

atzīst, ka papildus pilnīgākai analīzei par īstenošanas nepilnībām tradicionālajās vides nozarēs EIR pirmo reizi vides jomā sniedz arī sākotnējos konstatējumus par neapmierinošas īstenošanas iespējamiem pamatcēloņiem;

23.

iesaka vides politikas īstenošanas pārskatā pievērst uzmanību vietējo, reģionālo un valsts līmeņa iestāžu darbības neefektīvai koordinācijai, lai varētu risināt šādas problēmas: neskaidrs pienākumu un atbildības sadalījums, administratīvās veiktspējas trūkums, nepietiekams finansējums un nepietiekama tirgus instrumentu izmantošana, politikas integrācijas un politikas saskaņotības trūkums, zināšanu un datu trūkums un nepietiekami atbilstības nodrošināšanas mehānismi (9);

24.

rosina Eiropas Komisiju izstrādāt kopīgu metodoloģiju dialogiem ar valstīm saistībā ar EIR un sagatavot pamatnostādnes, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību pilnīgu līdzdalību visā procesā;

25.

vērš uzmanību uz savstarpējo saistību starp īstenošanas uzlabošanu un labāku regulējumu; instrumenti, ko ES izmanto, ES tiesību aktu saskaņotība un konsekvence, kā arī administratīvais slogs arī ir jāanalizē gadījumā, ja vides politikas mērķi nav sasniegti;

26.

aicina dalībvalstis veicināt vietējo un reģionālo vides politikas īstenošanas pārskatu sagatavošanu atbilstoši valstu pārskatiem;

27.

iesaka dalībvalstīm jau politikas izstrādes un tiesību aktu transponēšanas posmā ciešāk sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā rosināts 7. vides rīcības programmā, piemēram, veidojot vertikālās starpvaldību darba grupas;

28.

uzsver, ka dalībvalstīm sīkāk jāizstrādā mehānismi efektīvas vertikālās koordinācijas uzlabošanai, ietverot skaidru pienākumu sadali starp dažādiem valdības līmeņiem;

29.

rosina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības turpināt sadrumstalotības mazināšanu, tostarp veicot tādus turpmākus pasākumus kā, piemēram, integrēto vides atļauju, kas apvieno dažādās nozaru vides atļaujas, ieviešana un IVN un SVN procedūru (10) racionalizācija;

30.

uzsver, kā tas apstiprināts arī EIR, ka daudzās vietējās vai reģionālajās pašvaldībās trūkst finanšu resursi, cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai pienācīgi īstenotu ES tiesību aktus vides jomā, un ka jo īpaši mazākām pašvaldībām bieži vien ir ierobežoti resursi, lai izvērstu savu tehnisko zinātību par normatīvajām prasībām; tāpēc uzsver, ka ir vajadzīga lielāka ES līmeņa palīdzība – vai nu tieši, vai kā mudinājums dalībvalstīm sniegt atbalstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām horizontālai sadarbībai (dalībvalstu robežās vai pāri tām), lai apvienotu projektus, dalītos paraugpraksē un izstrādātu kopīgus procesus un procedūras);

31.

aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka vietējām un reģionālajām vides pārvaldības iestādēm piešķirtie finanšu resursi un cilvēkresursi ir atbilstoši to (vai tām nodotajiem) uzdevumiem;

32.

mudina Eiropas Komisiju nodrošināt ES pamatnostādņu pieejamību lielākā skaitā valodu un rosina dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām izstrādāt kopīgus standartus, veidnes, kontrolsarakstus un apmācības programmas ar mērķi nodrošināt īstenošanas un ziņojumu sniegšanas konsekvenci;

33.

prasa vietējām un reģionālajām pašvaldībām pārskatīt procedūru kvalitāti, racionalizēt vides atļauju piešķiršanas procesu un apvienot resursus ar citiem departamentiem, tādējādi panākot apjomradītus ietaupījumus un risinot vides problēmas, kas pārsniedz administratīvās robežas, vienlaikus izmantojot ES valsts pārvaldes kvalitātes instrumentu kopumu (11);

34.

aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības veicināt vietējo un reģionālo ekspertu iesaistīšanos IMPEL tīklā un gaidāmajā EIR salīdzinošās izvērtēšanas instrumentā.

35.

aicina Eiropas Komisiju un jo īpaši dalībvalstis sadarbībā ar vietējiem un reģionālajiem ekspertiem izstrādāt ES pamatnostādnes, kā arī attiecīgās valstu pamatnostādnes, lai nodrošinātu lielāku skaidrību un elastību to īstenošanā;

36.

mudina Eiropas Komisiju piešķirt pietiekamus budžeta līdzekļus, lai uzsāktu jauno EIR salīdzinošās pārskatīšanas instrumentu. Komisijai būtu arī jānodrošina sava papildināmība ar IMPEL tīkla veiktajiem vienādranga pasākumiem un ar vadošo iestāžu pieredzes apmaiņu vides jautājumos saskaņā ar TAIEX REGIO PEER 2 PEER instrumentu;

37.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības, balstoties uz dalībvalstu atbalstu, izmantot saskaņā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) 11. tematisko mērķi pieejamo tehnisko palīdzību, lai palielinātu savu vides departamentu institucionālās un administratīvās spējas un to spēju apgūt ESI fondu finansējumu, it īpaši attiecībā uz liela mēroga vides infrastruktūras objektiem (6. mērķis). Mudina minētās pašvaldības izmantot arī ES Strukturālo reformu atbalsta programmu, lai uzlabotu savu vides pārvaldību;

38.

atbalsta ierosmi, ka arī citas dalībvalstis izveido ekspertu tīklus, iesaistot kohēzijas politikas pārvaldības iestāžu speciālistus, lai veicinātu ieguldījumus vides jomā;

39.

aicina ES, gatavojoties nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, pilnībā izpētīt iespējas palielināt ES finansējumu vides tiesību aktu īstenošanai, tostarp iespēju šim nolūkam nodalīt noteiktu finansējuma procentuālo daļu;

40.

atzīst, ka ar vidi saistīto apsvērumu nepietiekama integrācija citās politikas jomās ir vēl viens pamatcēlonis vides tiesību aktu vājai īstenošanai, un tāpēc atgādina, ka galvenie vides un klimata pārmaiņu politikas mērķi ir jāintegrē visās ES darbībās;

41.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošināt pienācīgu koordināciju politiskajā un stratēģiskajā līmenī, pieņemot vietējās/reģionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, un nodrošināt, ka konfliktu mazināšanas nolūkā vides apsvērumi tiek iekļauti to telpiskās plānošanas agrīnā posmā. Aicina arī pienācīgi integrēt vides apsvērumus jau agrīnā posmā, izmantojot stratēģiskos vides novērtējumus;

42.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt brīvprātīgas nozaru vienošanās ar galvenajām rūpniecības nozarēm un “līgumus” starp valsts iestādēm un ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju, apzinātu problēmas un rastu risinājumus;

43.

uzsver, ka daudzās vides politikas jomās Eiropas Savienībai ir jāīsteno stingrāka un efektīvāka politika piesārņojuma samazināšanai tā rašanās vietā, citādi vietējā un reģionālajā līmenī nebūs iespējams panākt atbilstību dažādiem ES tiesību aktiem par vides kvalitātes standartiem;

44.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis labāk palīdzēt kompetentajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām sasniegt šos standartus un mērķus;

45.

pieprasa, lai Eiropas Komisija sadarbotos ar attiecīgajām valstu iestādēm, Eiropas Reģionu komiteju, ES Pilsētas mēru paktu, Globālo pilsētas mēru klimata un enerģētikas paktu un ICLEI ar mērķi izstrādāt koncepciju un metodoloģijas vietējā un reģionālā līmenī noteiktā devuma ieviešanai, tādējādi sekmējot to klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar COP21 Parīzes nolīgumu klimata jomā; Inovatīvās vietējās un reģionālās pašvaldības sākotnēji iesaistītos brīvprātīgi, pamatojoties uz “koncepcijas pierādījumu”.

46.

atzīst, ka ierobežota datu pieejamība joprojām rada īstenošanas problēmas daudzās dalībvalstīs dažādos pārvaldības līmeņos, un norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt izšķiroša loma zināšanu un datu vākšanā un informācijas sniegšanā sabiedrībai, veicinot iedzīvotāju labāku informētību;

47.

atzinīgi vērtē ieceri, ka EIR balstīsies uz esošiem datiem un ļaus šos datus labāk izmantot un salīdzināt, uzlabojoties to pieejamībai, vismaz vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

48.

atbalsta strukturētas debates par pienākumu un resursu atbilstošu sadalījumu dalībvalstīs starp pašvaldībām, reģioniem un valsts līmeni, lai nodrošinātu, ka ziņojumi un rādītāji, kas attiecas uz vides stāvokli, ir konsekventi, efektīvi un uzticami;

49.

rosina dalībvalstis sadarbībā ar kompetentajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām turpināt izstrādāt strukturētas īstenošanas un informācijas sistēmas (SIIF) attiecībā uz visiem galvenajiem ES vides tiesību aktiem;

50.

prasa Eiropas Komisijai nodrošināt, ka dalībvalstis un to vietējās un reģionālās pašvaldības pienācīgi īsteno spēkā esošās obligātās prasības, kas noteiktas direktīvā par piekļuvi informācijai;

51.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības īstenot aktīvu informācijas politiku. Tā būtu divvirzienu (iekļaujot atgriezeniskās saites mehānismus) un sniegtu uz iedzīvotājiem vairāk vērstu informāciju, izmantojot, piemēram, tiešsaistes kartēšanas rīkus, lietojumprogrammas un izglītojošas kampaņas;

52.

atbalsta NVO iesaistīšanu vides informācijas vākšanā un izplatīšanā iedzīvotājiem un amatierzinātnes izmantošanu vidisko datu vākšanā;

53.

mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iestādes e-risinājumu un e-pārvaldes ieviešanā ar mērķi uzlabot vides monitoringu un ziņojumu sniegšanu, piemēram, izmantojot e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam, programmu LIFE, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un programmu “Apvārsnis 2020” un ņemot vērā arī Eiropas Vides aģentūras izstrādāto rīku Reportnet 2.0  (12);

54.

aicina veikt pasākumus visos līmeņos, lai nodrošinātu vidisko datu elektronisku apmaiņu un INSPIRE turpmāku pilnveidošanu (13). Būtu jāstiprina arī reģionālo un vietējo pašvaldību iesaiste INSPIRE procesā;

55.

pauž bažas par to, ka EIR sniegtā analīze liecina, ka inspektoru un prokuroru neefektīvas mijiedarbības un neefektīvu sankciju dēļ satraukumu bieži rada atbilstības uzraudzība un izpildes kontrole. Vietējās un reģionālās pašvaldības, veicot atbilstības nodrošināšanas pasākumus, var saskarties ar problēmām nesaskaņotu ES tiesību normu interpretēšanā un integrēšanā. Daudzu vietējo pašvaldību administrācijas ir pārāk mazas, lai nodrošinātu vides tiesību aktu profesionālu ieviešanu;

56.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošināt, lai tiktu skaidri noteiktas kompetentās iestādes, to pilnvaru sadalījums un profesionalitāte; efektīvi saskaņot savu darbību ar valsts iestādēm (t. i., policiju, muitu, prokuratūras dienestiem) un izpētīt iespēju veidot kopīgas reģionālās vides tiesību aizsardzības aģentūras, ja attiecīgo pašvaldību pilnvaras veikt inspekciju ir ierobežotas;

57.

mudina valsts, reģionālās un vietējās iestādes piemērot atbilstības nodrošināšanai uz risku balstītu pieeju, nodrošinot iespējami vislabāko uzraudzības, veicināšanas un izpildes kontroles pasākumu kopumu, un precīzāk noteikt prioritātes savu ierobežoto resursu izmantošanai;

58.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības, ņemot vērā to ciešo saikni ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem, iesaistīties atbilstības veicināšanas pasākumos, kas ietver sadarbību ar uzņēmējdarbības aprindām un iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas minētais regulējums, kā arī attiecīgajām NVO;

59.

rosina dalībvalstis, reģionālās un vietējās pašvaldības nekavējoties piemērot īstenošanas pasākumus un noteikt samērīgas un atturošas sankcijas par ES vides tiesību aktu pārkāpumiem, konsekventi piemērojot Direktīvu 2008/99/EK par noziegumiem pret vidi;

60.

mudina valsts, reģionālās un vietējās iestādes novērst korupciju un nodrošināt tiesu sistēmu pienācīgu darbību vides jomā, aizstāvot procesuālās tiesības, kas ar ES vides tiesību aktiem ir piešķirtas iedzīvotājiem (14);

61.

atbalsta visas valstu un reģionālo iestāžu un vietējo pašvaldību apvienību ierosmes uzlabot savas zināšanas, apmainoties ar paraugpraksi, ko izstrādājuši tādi Eiropas tīkli kā, piemēram, IMPEL, Eiropas prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai un policijas spēku sadarbības tīkls cīņai ar noziegumiem pret vidi;

62.

mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis joprojām stiprināt IMPEL lomu un izvērst valstu IMPEL tīklus, kuros paraugprakses apmaiņas nolūkā iesaistīti eksperti no reģionālajām un vietējām pašvaldībām.