Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 67/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

KRUPNIOKI ŚLĄSKIE

ES Nr.: PL-PGI-0005-01315 – 23.2.2015.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Krupnioki śląskie

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Krupnioki śląskie ir desu izstrādājums, kas ietver ātrbojīgus, plaucētus gaļas subproduktus, kuriem pievienotas garšvielas un kuri pildīti dabiskā zarnas apvalkā. Šo desu diametrs ir 30–40 mm, garums 15–25 cm, un katra desa sver 200–300 g.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Krupnioki śląskie iepilda dabiskā zarnas apvalkā. Izstrādājumam raksturīga tīra, nedaudz mitra virsma. Zarnas apvalks cieši piekļauts pildījumam, kura gabaliņi nav lielāki par 5 mm. Griezuma vietā redzams, ka izejvielu gabaliņu sadalījums ir vienmērīgs, to konsistence ir stingra; 10 mm bieza šķēle nedrīkst izjukt, un nepietiekami sajauktu sastāvdaļu sabiezējumi desas masā nav pieļaujami.

Tauku saturs nepārsniedz 35 %, sāls saturs – 2,5 %, bet nitrātu un nitrītu saturs (NaNO2 veidā) – 50 mg/kg.

Organoleptiskās īpašības

Virsas krāsa: pelēka līdz brūna vai tumša bronzas krāsa.

Griezuma vietas krāsa: raksturīga plaucētai cūkgaļai un izmantotajiem putraimiem, taukiem un ādai; krāsa brūna ar violetu vai bronzas nokrāsu, kāda piemīt izmantotajām sastāvdaļām.

Konsistence un struktūra: konsistence stingra, taču desa ir samērā drupana, mazi liesuma gabaliņi un putraimi saistīti vienā masā.

Garša un smarža atgādina gaļu un subproduktus, miežu vai griķu putraimus, taukus un plaucētu cūkas ādu, nedaudz sāļa, skaidri sajūtamas garšvielas. Nav pieļaujama sastāvējušu vai iepelējušu sastāvdaļu garša un smarža; produkts nedrīkst būt arī skābens, rūgtens vai ar neraksturīgu garšu vai smaržu.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Krupnioki śląskie ražošanai izmantojamās izejvielas nedrīkst būt ne apsālītas, ne arī turētas sālījumā. Sālītu izejvielu izmantošana atļauta pēc ražotāja izvēles, un tas jāņem vērā, nosakot pievienojamās sāls apjomu.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jāveic visi ražošanas posmi:

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta Krupnioki śląskie ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst Silēzijas un Opoles vojevodistes teritorija, kā arī Dziadowa Kłoda gmina teritorija (Lejassilēzijas vojevodistes Olesņicas povjatā).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta Krupnioki śląskie specifikas pamatā ir sevišķas kvalitātes īpašības, kas ietekmējušas arī tā reputāciju.

Krupnioki śląskie tika celts galdā jau laikā, kad aizsākās etnogrāfiski pētījumi, kas veltīti Silēzijas apgabala ēdieniem. Senākās liecības datējamas ar XVIII gadsimtu, un tās nāk no Glivices (Gliwice) apkaimes. Produkts vairākkārt minēts XIX gadsimta rakstu avotos. Krupnioki śląskie jo īpaši ietilpa kāzu mielastos, taču par plaši sastopamu gardumu silēziešu ēdienu galdā tas kļuva XIX gadsimta 30. gados. Tas neapšaubāmi bija saistīts ar mājdzīvnieku, tostarp cūku, daudzuma dinamisku pieaugumu deviņpadsmitā gadsimta Silēzijā. Tajā laikā par vispārēju parādību kļuva nokauto dzīvnieku galvu izmantošana par izejvielu Krupnioki śląskie ražošanā. Produkta Krupnioki śląskie popularitāte XIX gadsimtā pieauga arī kalnrūpniecības attīstības dēļ Silēzijā. Cilvēkiem, kas sūri grūti strādāja akmeņogļu raktuvēs, bija jāēd kalorijām bagāti un sātīgi ēdieni, lai pietiktu spēka paveikt smago darbu.

Produkts Krupnioki śląskie bija nesaraujami saistīts ar cūku kaušanu, kas Silēzijā bija sevišķs un svarīgs rituāls. Kopš XIX gadsimta daudziem silēziešiem, kas dzīvoja rūpniecības centros, nebija tādu iespēju kā lauku iedzīvotājiem, kam bija iekopti savi lauki vai augļu dārzi. Pilsētu iedzīvotāju rīcībā bija nelieli dārzi un cūkkūtis, kur viņi turēja cūkas, trušus un baložus. Cūku kaušanā tika iesaistīti visi ģimenes locekļi, bet tādā dienā vadīt ceremoniju tika uzdots miesniekam. Pēc cūkas nokaušanas tās asinis izmantoja zilcdesu un Krupnioki śląskie gatavošanā, un pēc tradīcijas šo desu gatavoja lielos daudzumos, lai pabarotu ģimeni un dalītos ar kaimiņiem, kas nesa pārpalikumus un mizas, lai palīdzētu attiecīgajai ģimenei pabarot mājlopus. Saimnieki parasti ar produktiem, ko tie ieguva pēc cūku nokaušanas, tostarp ar Krupnioki śląskie, dalījās ar tuviniekiem, kas šādā brīdī nebija klāt. Izejvielas, ko izmantoja šāda izstrādājuma ražošanā, ļāva pēc cūkas nokaušanas saimnieciski izlietot tās subproduktus. Arī saimnieciskajā ziņā tas bija ļoti svarīgi ar kalnrūpniecību saistītajām ģimenēm, kam jo īpaši deviņpadsmitajā gadsimtā nebija liela mājsaimniecības budžeta. Patlaban sakarā ar tehniskajām iespējām to izejvielu drošai pārvadāšanai, kuras izmanto Krupnioki śląskie ražošanā 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, atļauts izmantot izejvielas, kas iegūtas ārpus minētā apgabala.

Krupnioki śląskie specifiskums galvenokārt saistīts ar ražošanas procesu, kurš noris minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kura pamatā ir ražotāju amatprasme, ar kādu tie izraugās izejvielu un nodrošina ražošanas procesu atbilstoši optimāliem tehnoloģiskajiem parametriem. Krupnioki śląskie ražotāju amatprasme, kas uzkrāta galvenokārt produkta gatavošanas pieredzē un saistīta ar zināšanām, kuras nodotas no paaudzes paaudzē, veido galaprodukta specifisko kvalitāti, kas aprakstīta 3.2. punktā.

Krupnioki śląskie no citiem tās pašas kategorijas produktiem atšķiras ar augstu kaloriju saturu, raksturīgu garšu un smaržu un trauslu struktūru. Šāds specifiskums izskaidrojams ne tikai ar sastāvdaļu proporciju atšķirīgumu salīdzinājumā ar citiem šāda veida subproduktu izstrādājumiem, bet arī ar ražotāju prasmēm un pieredzi, ko tie liek lietā, lai iegūtu produktu ar raksturīgajām organoleptiskajām īpašībām. Iepriekš minētās Krupnioki śląskie īpašības izskaidrojamas galvenokārt ar to, ka tajās līdzsvaroti apvienotas dažādas izejvielas un piedevas, jo īpaši izlases putraimi, aknas, sīpoli un pipari, kas piešķir gatavajam produktam sevišķas garšas un smaržas īpašības.

Izejvielu sastāva ziņā Krupnioki śląskie galvenā atšķirība ir tā, ka tajā salīdzinājumā ar citiem šāda veida produktiem ir zemāks putraimu īpatsvars, kas nepārsniedz 15 %, savukārt citiem līdzīgiem produktiem šis īpatsvars ir aptuveni 20–25 %. Krupnioki śląskie izejvielām līdz 85 % apmērā ir dzīvnieku izcelsme, un tas ir augstākais īpatsvars šajā tradicionālo produktu kategorijā (pārējos šāda veida izstrādājumos šis īpatsvars ir 75–80 %), kā 1964. gadā dokumentēts Polijas Gaļas rūpniecības kombināta iekšējos noteikumos Nr. 21.

Produktam Krupnioki śląskie jau vairākus desmitus gadu ir nevainojama reputāciju ne tikai Silēzijā, bet arī visā Polijā un aiz tās robežām. Par to liecina daudzveidīgā saikne, kāda pastāv starp šo produktu un Silēziju; lūk, spilgts piemērs: “Dažu cilvēku apziņā Silēzija saistīta ar oglēm un lauksaimniecību, savukārt citiem tā liek domāt par putraimdesu un gaļas rulādi,” tādējādi apstiprinot to, cik svarīga nozīme ir produktam Krupnioki śląskie. Daudzi Krupnioki śląskie ražotāji ir iesaistīti arī vairākos kulinārijas pasākumos, piemēram, gadatirgos un festivālos (tostarp lauksaimniecības gadatirgū Poznaņā, konkursā “Mūsu kulinārijas mantojums – reģionu ēdienu garša” (Nasze Kulinarne Dziedzictwo – Smaki Regionów), gaļas rūpniecības izstāde Meat Meeting Sosnovecā, Silēzijas putraimdesas svētkos (Święto krupnioka śląskiego) Ņikišovecā (Katovicē), Polijas gaļas svētkos (Świętomięs Polski) un citās periodiskās izstādēs reģionālā, valsts un starptautiskā mērogā). Kaut arī produktam Krupnioki śląskie ir labi nostiprinājusies reputācija, tiek rīkoti arvien jauni kulinārijas svētki Silēzijā, Opolē un Augšsilēzijā, tādējādi stiprinot šā izstrādājuma ciešo saikni ar reģionu.

Pierādījumu par Krupnioki śląskie reputāciju sniedz arī tas, ka nosaukums caur parunām un sakāmvārdiem ir kļuvis par Silēzijas dialekta sastāvdaļu. Krupnioki śląskie reputāciju apstiprina arī daudzie raksti presē un mūsdienu tūrisma publikācijas par ģeogrāfiskajiem apgabaliem reģionālās gastronomijas aspektā. Piemērs tam var būt ceļvedis pa Silēzijas un Opoles vojevodisti no sērijas “Neparastā Polija” (Polska niezwykła), kur minēta un īsi raksturota šī Silēzijas putraimdesa, kā arī jaunākais gastronomijas ceļveža Michelin izdevums poļu valodā, kurā Krupnioki śląskie ir minēts kā viens no 15 Polijas reģionālo produktu nosaukumiem.

Darba “Par Silēzijas paradumiem, silēziešu ēdieniem un dažiem silēziešu vārdiem” (O śląskich obyczajach, śląskich potrawach i niektórych śląskich słowach) autors raksta: “Tomēr vislielāko slavu iemantoja daži Silēzijas ēdieni līdztekus ar to nosaukumiem, kas kļuva par poļu valodas kopējo mantojumu, kaut arī ar dažādiem vārdiem. Vispopulārākais no tiem visā Polijā droši vien ir vārds krupniok (putraimdesa) (kas cēlies no krupy/kasza/ (putraimi/biezputra)), ko turklāt bieži sauc par “silēziešu putraimdesu” (śląski krupniok). Šis nosaukums kļuva populārs vienlaicīgi ar produktu, kuru ar to apzīmē. Aiz šā vārda slēpjas Silēzijai ļoti raksturīga delikatese (..).”

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.minrol.gov.pl/Jakosc-zywnosci/Produkty-regionalne-i-tradycyjne/Zlozone-wnioski-o-rejestracje-Produkty-regionalne-i-tradycyjne

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.