EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.8.2016

COM(2016) 493 final

2016/0238(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

{SWD(2016) 267 final}
{SWD(2016) 272 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ziemeļjūras un blakus esošo apgabalu zvejniecības ir ļoti sarežģītas – tajās iesaistīti vismaz septiņu piekrastes dalībvalstu, kā arī Norvēģijas kuģi, un tajās izmanto daudzveidīgus zvejas rīkus, ar kuriem specializētajā zvejā iegūst dažnedažādu sugu zivis, gliemenes un vēžveidīgos. Galvenā problēma ir tā, ka no daudziem svarīgākajiem bentiskajiem krājumiem (t. i., uz grunts vai tās tuvumā dzīvojošu zivju krājumiem) nozvejas gūst jauktu sugu zvejniecībās. Praksē tas nozīmē, ka ikreiz, kad kuģis izceļ zvejas rīkus, tajos esošā nozveja ir dažādu sugu maisījums. Šā maisījuma sastāvs mainās atkarībā no izmantotā zvejas rīka un no izmantošanas laika un vietas.

Ja kuģis zvejo no krājuma, kam noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), tas nozīmē, ka tam būtu jāpārtrauc zvejot, tiklīdz kuģim pieejamā šā krājuma kvota ir pilnībā apgūta. Kamēr vēl nebija pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 1 ("pamatregula"), pēc kādas sugas kvotas pilnīgas apguves kuģiem zveja nebija jāpārtrauc. Gluži pretēji, tie varēja turpināt zvejot citas mērķsugas, un tādējādi turpināt zvejot arī tās zivis, kuru kvotas jau bija apgūtas, pat ja šādas nozvejas nevarēja likumīgi izkraut. Šādas kvotu pārsniedzošas nozvejas nācās izmest atpakaļ jūrā.

Līdz ar pamatregulā paredzētā izkraušanas pienākuma ieviešanu un pamatregulas pilnīgu īstenošanu kvotu pārsniedzošo nozveju izmešana būs kļuvusi pretlikumīga. Tāpēc kuģiem var būt jāpārtrauc zveja jau gada sākumā, proti, tiklīdz būs apgūta visvairāk ierobežojošā krājuma kvota. Šādā gadījumā visvairāk ierobežojošais krājums kļūs par tā dēvēto "choke-species" jeb kritisko sugu, jo pēc tam, kad minētā krājuma kvota būs pilnībā apgūta, šī situācija bloķēs [kuģa] iespējas turpināt zvejot no citiem krājumiem. Tāpēc KPN noteikšanā būtu vēlams ņemt vērā to, ka no dažiem krājumiem nozvejas gūst jauktu sugu zvejniecībās. Šādai pieejai vajadzētu nest priekšrocības gan attiecībā uz zivju krājumu saglabāšanu, gan attiecībā uz to izmantošanu. Šajā priekšlikumā ir ievērota iepriekš izklāstītā pieeja.

Pamatregulas mērķis ir efektīvāk nekā ar iepriekšējiem tiesību aktiem atrisināt problēmas, kas saistītas ar pārzveju un zivju izmetumiem. Tomēr bez papildu tiesību aktiem pamatregula varētu novest pie nepilnīgas kvotu apguves Ziemeļjūras jauktu sugu zvejniecībās, un pēc trīsgadu izmetumu plānu termiņa beigām nebūtu iespējams pieņemt nekādus atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma. Tādējādi, ja netiks veikti atbilstīgi pasākumi, turpmākajos gados pamatregulai varētu būt negatīva ekonomiskā un sociālā ietekme uz zvejniecības nozari.

Ņemot vērā jauktu sugu zvejniecību mijiedarbību uz Ziemeļjūras bentisko zvejniecību fona, būtu vēlams zvejas iespējas noteikt, modelējot jauktu sugu zvejniecību darbību; pateicoties jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, tagad tas ir iespējams. Turklāt šāda pieeja būtu saderīga ar ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. Pirmais solis ceļā uz šādu adaptīvu pārvaldību būtu visu attiecīgo krājumu iekļaušana vienā pārvaldības plānā. Tajā katram krājumam, kad vien iespējams, būtu noteikts zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons, kuru izmantotu par pamatu, nosakot minēto krājumu ikgadējo KPN. Tas KPN noteikšanā dotu elastību, kura varētu palīdzēt risināt ar jauktu sugu zvejniecībām saistītās grūtības. Turklāt plānā būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi, lai tādējādi paredzētu satvaru krājumu atjaunošanai gadījumā, ja tie vairs neatrastos drošās bioloģiskās robežās.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot Ziemeļjūras bentisko krājumu un ar tiem saistīto zvejniecību pārvaldības plānu. Plāns nodrošinās šo krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, panākot, ka tos izmanto saskaņā ar principiem, ko ietver maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms un ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Plāns nodrošinās zvejas iespēju stabilitāti, vienlaikus gādājot par to, lai pārvaldība balstītos uz visjaunāko zinātnisko informāciju par šiem krājumiem, jauktu sugu zvejniecībām un citiem ekosistēmas un vidiskajiem aspektiem. Plāns atvieglos arī izkraušanas pienākuma ieviešanu.

Šis priekšlikums nav Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) aptverta iniciatīva. Tomēr tas palīdzēs vienkāršot spēkā esošos Savienības tiesību aktus. Abus spēkā esošos ar atsevišķām regulām pieņemtos viensugas daudzgadu plānus 2 , 3 tiek ierosināts aizstāt, vienā regulā apvienojot visu bentisko krājumu daudzgadu plānus. Šīs jaunās pieejas ieviešana ļautu sasniegt saglabāšanas mērķus, vienlaikus atceļot zvejas piepūles limitus, un tas nozīmē, ka atkristu vajadzība pildīt virkni ziņošanas un kontroles pienākumu. Tas ievērojami samazinātu administratīvo slogu.

Plānu piemēros visiem Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo Ziemeļjūrā, neatkarīgi no to lielākā garuma, jo tas ir saskaņā ar KZP noteikumiem un atbilst kuģu ietekmei uz attiecīgajiem zivju krājumiem.

Pamatregula no 2014. gada 1. janvāra paredz KZP noteikumus, tostarp noteikumus par daudzgadu plāniem, un ievieš izkraušanas pienākumu krājumiem, uz kuriem attiecas KPN un tā sauktā reģionalizācija. Plānā šie noteikumi ir šādi.

Saskaņā ar pamatregulas 9. pantā izklāstītajiem daudzgadu plānu principiem un mērķiem plāns ir jauktu sugu zvejniecību plāns, par kura pamatu ņemts galvenokārt MSY mērķis.

Pamatregulas 10. pantā ir nosaukti daudzgadu plānu satura elementi. Attiecīgi plānā maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošie skaitliskie mērķapjomi, kad tādi ir pieejami, ir norādīti ar diapazoniem, kurus ieteikusi ICES. Šie diapazoni dod iespēju īstenot krājumu pārvaldību, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un šķiet, ka tie dod iespēju veikt pielāgojumus gadījumā, kad zinātniskais ieteikums tiek mainīts, un vienlaikus saglabāt augstu paredzamības pakāpi. Šos mērķapjomus papildina aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar pasākumus ierosinošu saglabāšanas references rādītāju. Attiecībā uz zivju krājumiem, par kuriem tie ir pieejami, šie references rādītāji ir izteikti kā nārsta bara biomasa, ko noteikusi ICES, parasti izmantojot salīdzinošo novērtēšanu. Līdzīgā veidā attiecībā uz konkrētām Norvēģijas omāra funkcionālajām vienībām šie references rādītāji, ja tie ir pieejami, norādīti sastopamības izteiksmē. Ja ieteikuma par nārsta bara biomasu vai par sastopamību nav, aizsardzības pasākumi būtu jāveic tad, ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Jāatzīmē, ka lai gan šis plāns ir izstrādāts īpaši Ziemeļjūras bentiskajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras tos izmanto, tomēr plāns izriet no pamatregulas 10. panta un nākamo daudzgadu plānu struktūra un atsevišķi elementi būs līdzīgi. Tādējādi, lai noteiktu plāna mērķus, mērķapjomus un aizsardzības pasākumus un īstenotu izkraušanas pienākumu, ir izmantota tāda pati pieeja, kā nesen pieņemtajā Eiropas Parlamenta un Padomes xxx Regulā (ES) 2016/... , ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 4 .

Saskaņā ar pamatregulas 15. pantu izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā no 2016. gada piemēros konkrētām bentiskajām zvejniecībām un zvejniecības galvenajām sugām un no 2019. gada 1. janvāra – visām pārējām sugām, kam noteikti nozvejas limiti. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 7. punktu dalībvalstīm KPN sava karoga kuģiem ir jāiedala, ņemot vērā iespējamo nozvejas sastāvu un pienākumu izkraut visas nozvejas. Lai to panāktu, dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus, piemēram, saglabāt zināmu rezervi no valstī pieejamās KPN vai veikt kvotu apmaiņu ar citām dalībvalstīm.

Ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas vai deleģētos aktus, lai sasniegtu daudzgadu plāna mērķus, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dalībvalstis, kuras ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, var iesniegt kopīgus ieteikumus, arī par konkrētiem pasākumiem, kas jāpieņem. Tālab plānā ir paredzēta reģionāla sadarbība starp dalībvalstīm attiecībā uz noteikumu pieņemšanu par izkraušanas pienākumu un īpašiem konkrētu krājumu saglabāšanas pasākumiem.

Saskaņā ar ZZTEK zinātnisko ieteikumu 5 , 6 plānā nav noteikti zvejas piepūles gada limiti (jūrā pavadīto dienu skaits).

Plāns neattiecas uz jūrasasara (labraka) krājumu Ziemeļjūrā, jo šo krājumu izmanto galvenokārt ārpus Ziemeļjūras. Tomēr Komisija atzīst, ka pārvaldības plāns, kurā būtu ietverts arī labraks, ir vajadzīgs. Tādam plānam būtu jāaptver šā krājuma zvejniecības ICES IVb un IVc, VIIa un VIId–h zonā. Tam būtu jāattiecas arī uz atpūtas zveju, kurā zvejo labrakus.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 204/585/EK1, ir noteikts KZP vispārējais satvars un norādītas situācijas, kurās Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāpieņem daudzgadu plāni.

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/20042, ir paredzēti noteikumi par mencas krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā un tai blakus esošajos ūdeņos.

Padomes 2007.  gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā3, ir paredzēti noteikumi par jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā.

Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai 7 , ir izklāstīti tehniskie saglabāšanas pasākumi, t. i., nozvejas sastāva noteikumi, minimālais linuma acs izmērs, minimālais izkraušanas izmērs, zvejas aizlieguma apgabali un zvejas aizlieguma sezonas dažām zvejniecībām. Tajā noteikti arī ierobežojumi zvejai ar dreifējošiem tīkliem. Patlaban tā tiek pārskatīta, un to aizstās, ja tiks pieņemts Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 8 . 

Ikgadējās Padomes regulās, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus, kuri piemērojami Ziemeļjūrā, ir noteikti attiecīgo krājumu KPN apjomi (nesenākā un patlaban juridiski saistoša ir Padomes 2016. gada 22. janvāra Regula (ES) 2016/72, ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 9 ).

Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 10 (turpmāk "Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009"), ir izklāstītas vispārīgas kontroles prasības attiecībā uz zvejniecībām, kā arī īpašas kontroles prasības attiecībā uz daudzgadu plāniem. 

Saskanība ar citām ES politikas jomām

Priekšlikums un tā mērķi ir saskaņā ar Savienības politiku, jo īpaši vides, sociālo, tirgus un tirdzniecības politiku.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikuma noteikumi ir saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, un šie pasākumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tie ir piemēroti, vajadzīgi un vēlamo politikas mērķu sasniegšanai nav pieejami citi, mazāk ierobežojoši pasākumi.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ir notikusi dažādos līmeņos, tajā piedalījās ieinteresētās personas, zinātnieki, publiskās iestādes (tostarp valsts pārvaldes iestādes) un Komisijas dienesti. Tā norisinājās saskaņā ar pilnīgas izvērtēšanas procesu, kurā sākotnējos uzdevumus un risināmos jautājumus noteica MARE ĢD, bet galveno ieguldījumu visos posmos deva zinātnieki, citi eksperti un ieinteresētās personas, kas bija pilnībā iesaistīti visa procesa laikā.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām mērķtiecīgā veidā notika darbības jomas izpētes laikā un apspriežoties ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi (ZKP) 11 . Konsultatīvās padomes ir ieinteresēto personu organizācijas 12 , kas izveidotas ar iepriekšējo KZP reformu 2002. gadā un kas apvieno nozares pārstāvjus (zvejniekus, apstrādātājus un tirgotājus) un citas interešu grupas, piemēram, vides aizsardzības un patērētāju organizācijas. Viena konsultatīvā padome atbild par vienu jūras baseinu. Pamatregulas III pielikumā paredzēta konsultatīva padome Ziemeļjūras reģionam – Ziemeļjūras konsultatīvā padome (ZKP) – un noteikts, ka tās kompetences joma ir ICES IV apakšapgabals un IIIa rajons 13 .

MARE ĢD ir sarīkojis divus darbības jomas izpētes darbseminārus. Pirmais no tiem notika Briselē 2014. gada 27. februārī 14 . Dalībnieku vidū bija uzaicinātie zinātniskie eksperti un pārstāvji no Ziemeļjūras dalībvalstīm un Ziemeļjūras un Pelaģisko krājumu konsultatīvajām padomēm. Šajā darbseminārā aizsākās diskusija par to, kā izstrādāt un īstenot daudzgadu plānu Ziemeļjūras jauktu sugu zvejniecībām.

Otrais darbības jomas izpētes darbseminārs notika Briselē 2014. gada 29.–30. septembrī 15 . Dalībnieku vidū bija uzaicinātie zinātniskie eksperti, pārstāvji no Ziemeļjūras dalībvalstīm un Ziemeļjūras konsultatīvās padomes. Galvenais mērķis bija panākt kopīgu izpratni par jauno tiesisko un politisko regulējumu saistībā ar daudzgadu plāniem, lai varētu apspriest to, kāds varētu būt topošais Ziemeļjūras daudzgadu plāns, un apakšgrupās kopīgi sākt veidot tā pamatelementus.

Jauktu sugu zvejniecību mērķgrupas satvarā 2015. gada oktobrī Amsterdamā un 2015. gada martā Kopenhāgenā turklāt notika apspriedes ar ZKP11.

No 2015. gada 9. februāra līdz 4. maijam internetā notika plaša sabiedriskā apspriešanās 16 . Kopumā tika saņemtas 25 detalizētas atbildes no dalībvalstīm, konsultatīvajām padomēm (KP), nozari pārstāvošajām organizācijām, NVO un plašas sabiedrības. Galvenie secinājumi bija šādi.

Pašreizējie pārvaldības plāni ir pārlieku preskriptīvi un sarežģīti. Tie jāaizstāj ar tiesību aktiem, kuri pamatojas uz stratēģiskiem mērķiem un vispārējiem principiem.

Ikvienā jaunā pārvaldības plānā būtu jāņem vērā jauktu sugu zvejniecības un ar tām saistītā mijiedarbība.

Izkraušanas pienākums nebūs viegli izpildāms ne tikai zvejniecības nozarei, bet arī dalībvalstīm, kad tās iedalīs kvotas savām flotēm.

Sīki izstrādāti noteikumi būtu jāpārvalda reģionālā līmenī, bet kaimiņos esošu apgabalu pārvaldības plāniem ir jābūt savstarpēji saskanīgiem.

Daudzi dalībnieki ir vienisprātis, ka galvenās mērķsugas ir menca, pikša, saida, merlangs, jūrasmēle, jūras zeltplekste un Norvēģijas omārs. Pastāv atšķirīgi viedokļi par citu mērķsugu iekļaušanu un par citu sugu aizsardzības līmeni. Kopumā dalībvalstis un zvejniecības nozare atbalsta koncentrēšanos uz galvenajām mērķsugām, bet NVO vēlas izvirzīt konkrētus mērķus par katru Ziemeļjūrā zvejoto sugu.

Par tehniskajiem pasākumiem, kas ieviešami, pamatojoties uz pārvaldības plānu, būtu jāvienojas reģionālā līmenī.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana 

Lielāko daļu darba un apspriešanās, kas vajadzīga, lai izvērtētu spēkā esošos tiesību aktus, ir paveikuši zinātnieki Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 17 un Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 18 satvarā, kā arī Jūras resursu novērtēšanas grupa (MRAG), kurai ar Komisiju ir noslēgts pamatlīgums.

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Pirms KZP reformas ZZTEK, ICES un MRAG vairākkārt izvērtēja spēkā esošo mencas krājumu pārvaldības plānu2 (turpmāk "mencu plāns") un jūrasmēles un jūras zeltplekstes pārvaldības plānu Ziemeļjūrā3 (turpmāk "plekstveidīgo zivju plāns"). Plekstveidīgo zivju plāna gadījumā MRAG 2009. gadā veica risinājumu ietekmes novērtējumu plāna pirmajā (atjaunošanās) posmā un otrajā (pārvaldības) posmā 19 , jo šāda pārskatīšana ir paredzēta plāna ietvaros un veicama, kad abi krājumi divus gadus pēc kārtas ir bijuši drošās bioloģiskās robežās. Plekstveidīgo zivju plānu izvērtēja arī ZZTEK ekspertu grupa 20 , kura 2010. gada oktobrī sanāca Vigo.

2011. gadā notika divas sanāksmes, kuru mērķis bija retrospektīvi pārskatīt vairākus pārvaldības plānus, tostarp mencu plānu2: pirmā bija apvienotā ZZTEK/ICES ekspertu grupas sanāksme Kopenhāgenā 2011. gada februārī/martā 21 , bet otrā – turpinājuma sanāksme Hamburgā 2011. gada jūnijā5. Abās sanāksmēs varēja piedalīties arī ZKP un dalībvalstu pārvaldes iestāžu pārstāvji. Viens no šīs analīzes secinājumiem bija tāds, ka mencu plāns2 būtu labāks, ja to saskaņotu ar plāniem par Norvēģijas omāru, pikšu, merlangu, saidu, jūras zeltpleksti un jūrasmēli Ziemeļjūrā un ka plāns nav ļāvis kontrolēt zvejas izraisīto zivju mirstību tā, kā bija paredzēts.

Tā kā bija izcēlies iestāžu strīds par pārvaldības kompetencēm, Komisijas dienesti toreiz neveica nekādus pasākumus, lai šos plānus pārskatītu. Pēc tam, kad strīda atrisināšanai izveidotā Iestāžu darba grupa bija iesniegusi savus secinājumus 22 , un pēc jaunās KZP pieņemšanas kļuva iespējams izvērtēšanas darbā ņemt vērā jauno politisko kontekstu.

2014. gada 10.–14. martā ZZTEK ekspertu grupa sanāca Varēzē (Itālija), lai retrospektīvi izvērtētu plekstveidīgo zivju plānu7. Vēlāk šo izvērtējumu savā 2014. gada marta Briseles plenārsēdē izskatīja ZZTEK 23 .

Zvejniecības nozare, zinātnieki 24 , 25 , 26 , 27 , 28 , 29 , 30 , 31 , 32 , 33 , 34  un vides aizsardzības organizācijas pašreizējos pārvaldības plānus uzskata par mazefektīviem, pārlieku preskriptīviem, nevajadzīgi noslogojošiem un ekonomiskā ziņā kaitējošiem ES zvejniecības nozarei. Sevišķi daudz kritizēts ticis jūrā pavadīto dienu režīms. Mencu plāna2 izvērtējumā ZZTEK secināja, ka plāns nav ļāvis kontrolēt zvejas izraisīto zivju mirstību tā, kā paredzēts, un ka pārvaldības plāna īstermiņa ekonomiskā ietekme ir neskaidra. Attiecībā uz plekstveidīgo zivju plānu ZZTEK secināja, ka novērotā jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu atjaunošanās, visticamāk, nav saistīta ar jūrā pavadīto dienu skaita ierobežojumiem25.

Arī mencu plāns2 ir ticis bargi kritizēts par to, ka tas paredz turpmākus ierobežojumus, kaut arī pēdējos gados mencas krājums Ziemeļjūrā ir sācis atgūties. Tā ietekme ir izpaudusies ne tikai kā mencu zvejas ierobežošana Ziemeļjūrā (aptuveni 5 % no izkrautajām zivīm), bet arī kā neļaušana zvejas kuģiem atstāt ostu, pat ja to rīcībā ir zvejas kvotas par atlikušajiem 95 % citu zivju. Šī situācija visā zvejniecības nozarē ir tikusi kritizēta kā acīmredzami netaisnīga un nesamērīga.

Dažas ieinteresētās personas jūrā pavadīto dienu skaita režīmu kritizējušas arī par nevēlamu seku radīšanu, proti, par vides apdraudēšanu, nevis zivju krājumu saglabāšanu, piemēram, kad kuģiem, kuru rīcībā ir mazs zvejas dienu skaits, nākas zvejot tuvu krastam, kur pulcējas zivju mazuļi. Arī šīs iniciatīvas sabiedriskajā apspriešanā Ziemeļjūras zvejniecības nozares pārstāvji apgalvoja, ka stingru jūrā pavadāmā laika ierobežojumu dēļ ir grūtāk atrast zvejas vietas, kurās ir mazāk mencu, un tādā veidā ierobežojumi saasina nevēlamu mencas nozveju problēmu jauktu sugu zvejniecībās. Turklāt jūrā pavadīto dienu pārvaldības sistēma ir radījusi būtisku administratīvo slogu Komisijai un dalībvalstu iestādēm.

Ietekmes novērtējums

Ziemeļjūras daudzgadu plāna ietekmes novērtēšana ir notikusi saistībā ar jauno KZP un tehnisko pasākumu regulu pārstrādāšanu. Jaunā KZP cita starpā ietver jaunu izkraušanas pienākumu, maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) sasniegšanas grafiku un reģionalizāciju. To pamatā esošā informācija nāk no vairākiem ziņojumiem, pētījumiem un līgumiem. To vidū ir:

KZP reforma24;

izkraušanas pienākuma ieviešanas ietekme25,26;

KZP sociālā un ekonomiskā dimensija27,28;

jaunas tehnisko pasākumu regulas izstrāde29;

jauktu sugu zvejniecību problēma ES30, tostarp kritisko sugu ietekme (choke effects)31;

apsvērumi par jauno daudzgadu plānu aptvertajiem pārvaldības apgabaliem32;

apsvērumi par pārvaldības īstenošanu ar MSY palīdzību33.

Sīkāk tika apskatīti divi leģislatīvi risinājumi (1. risinājums: pārvaldību īstenot, izmantojot pamatregulu; 2. risinājums: izveidot vienotu daudzgadu plānu jauktu sugu zvejniecībām). Turklāt tika apsvērti vairāki 2. risinājuma varianti attiecībā uz: i) apgabalu robežu noteikšanu; ii) izkraušanas pienākuma ieviešanu atvieglojošas metodes izvēli; iii) FMSY diapazonu izraudzīšanos; iv) plāna aptverto sugu izraudzīšanos; v) FMSY sasniegšanas termiņu; vi) termiņu krājumu atjaunošanai līdz piesardzīgam līmenim. Vēlamāko risinājumu attiecībā uz pirmajiem 4 mainīgajiem lielumiem varēja izraudzīties, balstoties uz kvalitatīvu analīzi. Pēdējos divus mainīgos lielumus skatīja, izmantojot kvantitatīvu ietekmes analīzi, un salīdzināja ar 1. risinājumu.

Vēlamākais ir 2. risinājums (vienots daudzgadu plāns jauktu sugu zvejniecībām), kurā FMSY sasniegtu vēlākais līdz 2020. gadam un krājumi drīz atjaunotos līdz piesardzīgam līmenim. Tiklīdz ir sasniegts konkrēta krājuma FMSY, šā krājuma izmantošanai vairs nevajadzētu pārsniegt FMSY līmeni. Vēlamākais risinājums (vienots daudzgadu plāns jauktu sugu bentiskajām zvejniecībām Ziemeļjūrā) šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanā ir daudz efektīvāks nekā 1. risinājums (pamatregula). 2. risinājumam ir labvēlīga ietekme uz vidi salīdzinājumā ar 1. risinājumu. Arī ekonomiskā un sociālā ietekme salīdzinājumā ar 1. risinājumu ir caurmērā labvēlīga. Labvēlīgo ietekmi pastiprina vēlamākie varianti "vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt FMSY" un "īss atjaunošanās periods". Ekonomiskā ziņā rentabilitāte caurmērā palielināsies, galvenokārt sakarā ar mazākām mainīgajām izmaksām un ņemot vērā zvejas resursu pieejamību. Sociālajā ziņā samazināsies administratīvais slogs MVU un tiks saglabātas darbvietas. Vidiskajā ziņā "īss atjaunošanās periods" samazina krājuma izsīkšanas risku un palielina vidējo biomasu.

Turklāt atceļot nepopulāro "jūrā pavadīto dienu režīmu" un prasību zvejot vienā apgabalā, tiks vienkāršots tiesiskais regulējums un samazināts administratīvais slogs dalībvalstīm un nozarei.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Lai gan šis plāns nav saistīts ar REFIT programmu, tas samazinās regulatīvo slogu, jo paredz atcelt divas regulas, kuras tiktu apvienotas šajā plānā.

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/20042, ir paredzēti noteikumi par mencas krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā un tai blakus esošajos ūdeņos.

Padomes 2007.  gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā3, ir paredzēti noteikumi par jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā.

Lielākā daļa (98 %) uzņēmumu Ziemeļjūrā bentiskās zvejas un apstrādes sektorā ir mazie un vidējie uzņēmumi vai mikrouzņēmumi. Pašreizējā sistēma rada būtiskas saimnieciskās izmaksas uzņēmumiem un jo īpaši MVU; šos zaudējumus izraisošā sarežģītā regulējuma vairs nebūs (tiešais ieguvums no vienkāršošanas). Ilgtspējīga izmantošana nodrošinās lielāku rentabilitāti un tādējādi uzlabos saimnieciskās darbības rezultātus. Zvejniekiem būs lielāka rīcības brīvība izlemt, kur un kad zvejot. Atsakoties no zvejas piepūles režīma, ne tikai samazināsies administratīvais slogs (tostarp apjomīgās ziņošanas prasības) zvejniecības nozarei, bet mazāks kļūs arī slogs valsts pārvaldes iestādēm, kuras šādus ziņojumus apstrādā un veic uzraudzību.

Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/200910 paredz tiesisko regulējumu par kontroli, inspekciju un izpildi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem. Saskaņā ar minētās regulas 43. pantu daudzgadu plānos būtu jānosaka maksimālie apjomi [robežsliekšņi], kurus pārsniedzot, nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni, ir jāizkrauj apstiprinātās ostās. Turklāt ar plānu ievieš apgabalam un zvejniecībām specifiskus noteikumus attiecībā uz iepriekšējas paziņošanas prasībām, kas izklāstītas Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā.

Plānā paredzēts periodiski izvērtēt tā ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem, pamatojoties uz zinātniskajiem atzinumiem. Ļoti svarīgi ir noteikt piemērotu šāda izvērtējuma laikposmu: tam jāļauj pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un konkrēto zvejniecību. Tajā būtu jāņem vērā arī zinātnisko struktūru darba metodes, tostarp regulārā salīdzinošā novērtēšana. Nesen bija gadījums, kad zinātnisko ieteikumu nebija iespējams sniegt, jo trūka izvērtējamu datu vai tendenču, kas vajadzīgi izvērtējumam par trīs gadu laikposmu. Attiecīgi plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados.

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Tiecoties sasniegt KZP vispārējo mērķi zvejas resursu saglabāšanas jomā un īpaši atsaucoties uz pamatregulas 9. un 10. pantu, kurā iekļauta prasība izstrādāt daudzgadu plānus, šā plāna galvenie elementi ir šādi.

Plāna darbības joma ir Ziemeļjūras bentiskie krājumi un zvejniecības, kas šos krājumus izmanto.

Mērķi un mērķapjomi (sasniegt zvejas izraisītu zivju mirstību, kas ir saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu). Saskaņā ar pamatregulas 10. pantu mērķapjomi būtu nosakāmi daudzuma izteiksmē. Ierosinātie mērķapjomi ir izteikti kā zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoni aptuveni ICES ieteiktā FMSY līmenī. Šie FMSY diapazoni dod iespēju īstenot attiecīgo krājumu pārvaldību, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un šķiet, ka tie dod iespēju veikt pielāgojumus gadījumā, kad zinātniskais ieteikums tiek mainīts, un vienlaikus saglabāt augstu paredzamības pakāpi.

Plānā ietvertos saglabāšanas references rādītājus, kas izteikti nārsta bara biomasas tonnās vai sastopamības skaitā, ir noteikusi ICES, parasti izmantojot salīdzinošo novērtēšanu. Ja ieteikuma par nārsta bara biomasu vai par sastopamības references rādītājiem nav, jārīkojas būtu tad, ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts.

Aizsardzības pasākumi un īpaši saglabāšanas pasākumi ir saistīti ar saglabāšanas references rādītājiem. Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka kāds no attiecīgajiem krājumiem nesasniedz šo rādītāju, attiecīgā krājuma KPN būtu jāsamazina. Šo pasākumu vajadzības gadījumā var papildināt ar tādiem pasākumiem kā tehniskie pasākumi vai Komisijas vai dalībvalstu ārkārtas pasākumi.

Noteikumi, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu un jāpieņem reģionalizācijas satvarā, ir vajadzīgi, lai turpmāk būtu iespējams paredzēt atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma attiecībā uz sugām, kurām zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, un de minimis atbrīvojumus saskaņā ar zinātnisko ieteikumu attīstību.

Attiecībā uz iepriekšējiem paziņojumiem, zvejas žurnāliem un apstiprinātajām ostām ir paredzēti kontroles noteikumi. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 vispārīgos noteikumus par iepriekšēju paziņošanu un zvejas žurnālu ir jāpielāgo Ziemeļjūras un tās bentisko zvejniecību īpatnībām. Attiecībā uz apstiprinātajām ostām Regulā (EK) Nr. 1224/2009 prasīts daudzgadu plānos pieņemt maksimālos apjomus [robežsliekšņus], kuru pārsniegšanas gadījumā nozvejas no bentiskajiem krājumiem drīkstētu izkraut tikai ostās ar pastiprinātu kontroli.

Plāna periodiska izvērtēšana, kas pamatojas uz zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms sākotnēji ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras. Nesen bija gadījums, kad zinātnisko ieteikumu nebija iespējams sniegt, jo trūka izvērtējamu datu vai tendenču, kas vajadzīgi izvērtējumam par trīs gadu laikposmu.

2016/0238 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 35 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

(2)Pasaules ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gadā Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju iegūšanu un izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai tādējādi pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 36 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK 37 1. panta 1. punktā.

(4)Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(5)Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(6)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem un jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji un aizsardzības pasākumi.

(7)Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 38 un (EK) Nr. 676/2007 39 paredz noteikumus par mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā un blakus esošajos ūdeņos. No šiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.

(8)Turklāt šādam daudzgadu plānam būtu jāattiecas uz visiem bentiskajiem krājumiem un ar tiem saistītajām zvejniecībām Ziemeļjūrā.

(9)Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan Ziemeļjūrā, gan blakus esošajos ūdeņos (transzonālie krājumi). Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem, papildus krājumiem, kurus galvenokārt izmanto Ziemeļjūrā, būtu jāattiecina arī uz minētajiem ūdeņiem ārpus Ziemeļjūras. Turklāt tādu transzonālo krājumu daudzgadu plānos, kurus galvenokārt izmanto ārpus Ziemeļjūras, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus Ziemeļjūras esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos krājumus, un šo plānu noteikumi jāattiecina arī uz Ziemeļjūru.

(10)Šā plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem krājumiem, palīdzēt īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, un palīdzēt īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(11)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.

(12)Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai (FMSY). Šie ar zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu, un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir aprēķinājusi FMSY diapazonus, un tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 % 40 . Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim vai Abundancelimit, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam 41 , proti, ja nārsta bara biomasas vai sastopamības līmenis ir zems, F vērtība tiek samazināta tiktāl, ka tās augšējā robeža nav augstāka par punktu, kuru nosaka, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai sastopamību konkrētajā KPN gadā, dalot ar MSY Btrigger vai Abundancelimit. Šos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.

(13)Lai noteiktu zvejas iespējas, būtu jānosaka parasti lietojamā FMSY diapazonu augšējais robežslieksnis un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – augšējā robeža atsevišķiem gadījumiem. Zvejas iespējas būtu jāspēj noteikt līdz augšējai robežai tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, vai lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara sugu iekšējā vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

(14)Ja nav pieejami ar MSY saistīti mērķapjomi, būtu jāpiemēro piesardzīga pieeja.

(15)Ja šādi mērķapjomi ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas labad ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kurus zivju krājumiem izsaka ar nārsta bara biomasas robežvērtību, bet Norvēģijas omāram – ar sastopamības robežvērtību.

(16)Ir lietderīgi izmantot šādas sastopamības robežvērtības (ja tās ir pieejamas) attiecībā uz Norvēģijas omāra funkcionālajām vienībām: minimālā sastopamība (Abundancebuffer), kas atbilst references rādītājam Bbuffer, kuru Ziemeļjūrā sastopamā Norvēģijas omāra ilgtermiņa pārvaldības plānā definējusi Ziemeļjūras konsultatīvā padome 42 , un sastopamības limits (Abundancelimit), kas atbilst sastopamībai MSY Btrigger (līdzvērtīga rādītājam Blim), kuru definējusi ICES7.

(17)Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Šie pasākumi pēc vajadzības būtu jāpapildina ar citiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu.

(18)Lai nodrošinātu to, ka jauktu sugu zvejniecībās zvejotajiem krājumiem iedalītā KPN netiek pārsniegta, ir jāpieņem daži papildu pasākumi.

(19)Ir lietderīgi paredzēt, ka Norvēģijas omāram ICES IIa un IV zonā KPN nosaka, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošajam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.

(20)Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi.

(21)Kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš pārvaldībā tieši ieinteresētajām dalībvalstīm. 

(22)Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi, kas papildinātu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 43 paredzētos pasākumus.

(23)Atzīstot to, ka Ziemeļjūrā daudz mazu kuģu dodas īsos zvejas reisos, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā noteiktā iepriekšējā paziņojuma izmantošana būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu visus kuģus, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, un iepriekšējie paziņojumi būtu jānosūta vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Tomēr, ņemot vērā ietekmi, kādu zvejas reisi, kuros iegūst ļoti mazus zivju daudzumus, rada uz attiecīgajiem krājumiem, un administratīvo slogu, kas saistīts ar iepriekšējiem paziņojumiem, kuri jāsniedz par šiem daudzumiem, ir lietderīgi noteikt šādas iepriekšējas paziņošanas robežslieksni.

(24)Līdzīgā veidā ir jāpaplašina Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā paredzētā zvejas žurnāla izmantošana, lai tā aptvertu kuģus, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk.

(25)Būtu jānosaka bentiskajiem krājumiem piemērojamie robežsliekšņi, pēc kuru pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāveic izkraušana apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantu. Turklāt, apstiprinot šīs ostas vai vietas tuvu krastam, dalībvalstīm minētās regulas 43. panta 5. punktā paredzētie kritēriji būtu jāpiemēro tādā veidā, kas nodrošina šīs regulas aptverto krājumu faktisku kontroli.

(26)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko periodiski veic Komisija. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem plāna periodiskie izvērtējumi, kurus veic, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem: plāns būtu jāizvērtē reizi piecos gados. Šāds laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

(27)Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

(28)Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 būtu jāatceļ.

(29)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktu pirms plāna sagatavošanas tika pienācīgi novērtēta iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns") attiecībā uz bentiskajiem krājumiem Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā ("Ziemeļjūra") un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto.

2. Neatkarīgi no 1. punkta šīs regulas 4., 5., 6. un 8. pantu piemēro 1.–4. grupas krājumu apgabaliem, kā definēts 2. pantā.

2. pants 

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) "bentiskie krājumi" ir zivis, tai skaitā plekstveidīgās zivis un Norvēģijas omārs, kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā;

2) "1. grupa" ir turpmāk nosauktās zivis bentiskajos krājumos, kuriem šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi:

a)menca (Gadus morhua) IV apakšapgabalā un VIId un IIIaW rajonā (Ziemeļjūra, Lamanša austrumu daļa, Skageraks), turpmāk "menca Ziemeļjūrā";

b)pikša (Melanogrammus aeglefinus) IV apakšapgabalā un VIa un IIIaW rajonā (Ziemeļjūra, ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Skageraks), turpmāk "pikša";

c)jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un IIIa rajonā (Skageraks), turpmāk "jūras zeltplekste Ziemeļjūrā";

d)saida (Pollachius virens) IV un VI apakšapgabalā un IIIa rajonā (Ziemeļjūra, Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Skageraks un Kategats), turpmāk "saida";

e)jūrasmēle (Solea solea) IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), turpmāk "jūrasmēle Ziemeļjūrā";

f)jūrasmēle (Solea solea) IIIa rajonā un 22.–24. apakšrajonā (Skageraks un Kategats, Baltijas jūras rietumu daļa), turpmāk "jūrasmēle Kategatā";

g)merlangs (Merlangius merlangus) IV apakšapgabalā un VIId rajonā (Ziemeļjūra un Lamanša austrumu daļa), turpmāk "merlangs Ziemeļjūrā";

3)    "2. grupa" ir turpmāk nosauktās Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālās vienības (FU), kam šajā plānā ir noteikti mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar sastopamību saistīti aizsardzības pasākumi:

i)Norvēģijas omārs IIIa rajonā (FU 3–4);

ii)Norvēģijas omārs IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra) šādās FU:

–Norvēģijas omārs Fārndīpsā [Farn Deeps] (FU 6),

–Norvēģijas omārs Fladenas apgabalā [Fladen Ground] (FU 7),

–Norvēģijas omārs Fērtofortā [Firth of Forth] (FU 8),

–Norvēģijas omārs Morejfērtā [Moray Firth] (FU 9);

4) "3. grupa" ir bentiskie krājumi, uz kuriem Ziemeļjūrā attiecas nozvejas limiti un kuri nav minēti pie 1. grupas;

5) "4. grupa" ir Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālās vienības un statistiskie taisnstūri ārpus funkcionālajām vienībām ICES IIa zonā un IV apakšapgabalā, uz kuriem attiecas nozvejas limiti un kuri nav minēti pie 2. grupas;

6)"5. grupa" ir bentiskie krājumi, uz kuriem Ziemeļjūrā neattiecas nozvejas limiti;

7)"6. grupa" ir aizliegtās sugas, kuras zvejot nedrīkst un kuras kā tādas ir noteiktas ar Savienības tiesību aktu, kas attiecībā uz Ziemeļjūru pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā;

8) "7. grupa" ir bentiskie krājumi, kuriem mērķapjomi, kā FMSY diapazons, un ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi ir noteikti nevis šajā regulā, bet citos Savienības tiesību aktos;  

9) "kopējā pieļaujamā nozveja" jeb KPN ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

10) "MSY Btrigger" ir nārsta bara biomasas references rādītājs, par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

II NODAĻA
MĒRĶI

3. pants

Mērķi

1. Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas (KPZ) mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

2. Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti un kurām piemēro šo regulu.

3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu ir minimāla. Tas ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

4. Plāna mērķis jo īpaši ir:

a)nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi un

b)palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

III NODAĻA
MĒRĶAPJOMI

4. pants

1. un 2. grupas mērķapjomi

1. Zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu 1. un 2. grupas krājumos sasniedz iespējami drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam un pēc tam uztur I pielikumā noteiktajā diapazonā.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas atbilst šīs regulas I pielikuma tabulu A slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjomu diapazoniem.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta zvejas iespējas var noteikt zemākā līmenī nekā I pielikuma A slejā noteiktais zvejas izraisītās zivju mirstības līmenis.

4. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta, ja krājuma nārsta bara biomasa ir lielāka par II pielikuma tabulu A slejā noteikto atbilstošo minimālo references rādītāju, zvejas iespējas šim krājumam var noteikt saskaņā ar I pielikuma tabulu B slejā noteiktajiem zvejas izraisītās zivju mirstības diapazoniem, un to dara:

a)ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika, vai

c)lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

5. pants

3. un 4. grupas mērķapjomi

1. Minēto 3. un 4. grupas krājumu zvejas iespējas ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

2. Ja nav tāda zinātniskā ieteikuma par zvejas izraisītu zivju mirstību, kurā izmanto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, zvejas iespējas ir saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, kas nodrošina krājumu ilgtspējību saskaņā ar piesardzīgu pieeju.

6. pants

5. grupas mērķapjomi

5. grupas krājumus pārvalda, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.

IV NODAĻA
AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

7. pants

Saglabāšanas references rādītāji 1. un 2. grupai

Lai aizsargātu attiecīgo krājumu reproduktīvās kapacitātes pilnīgumu, II pielikumā ir izklāstīti saglabāšanas references rādītāji:

a)    nārsta bara minimālā biomasa (MSY Btrigger) zivju krājumiem;

b)    nārsta bara biomasas limits (Blim) zivju krājumiem;

c)    minimālā sastopamība (Abundancebuffer) Norvēģijas omāram;

d)    sastopamības limits (Abundancelim) Norvēģijas omāram.

8. pants

Aizsardzības pasākumi 1. un 2. grupai

1. Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancebuffer, kuru vērtības norādītas II pielikuma tabulu A slejā, tiek pieņemti visi korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītajai zivju mirstībai, kurā ņemts vērā biomasas vai sastopamības samazinājums, kas ir ārpus I pielikuma tabulu A slejā noteiktā diapazona.

2. Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim vai jebkuras Norvēgijas omāra funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka par Abundancelimit, kuru vērtības norādītas šīs regulas II pielikuma tabulu B slejā, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos līmenī, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Jo īpaši šie korektīvie pasākumi, atkāpjoties no 4. panta 2. un 4. punkta, ietver specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.

9. pants

Īpaši saglabāšanas pasākumi 3.–7. grupai

Kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka 3.–7. grupas bentiskā krājuma saglabāšanas labad ir nepieciešama korektīva rīcība, vai kad kādā konkrētā gadā 1. grupas krājuma nārsta bara biomasa vai 2. grupas funkcionālās vienības sastopamība ir mazāka nekā šīs regulas II pielikuma tabulu A slejā norādītie saglabāšanas references rādītāji, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu attiecībā uz:

a)zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

b)zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku vai zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

c)zvejas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus vai zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

d)zvejošanas vai konkrēta tipa zvejas rīku izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

e)minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai šādi nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

f)citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

10. pants

Kopējā pieļaujamā nozveja

1. Dalībvalstis nodrošina, ka sugu sastāvs kvotās, kas pieejamas zvejas kuģiem, kuri darbojas jauktu sugu zvejniecībās, atbilst tās nozvejas sastāvam, ko šie kuģi varētu gūt.

2. Neskarot 8. pantu, KPN Norvēģijas omāra krājumam ICES IIa un IV zonā nosaka, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.

V NODAĻA
AR IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU SAISTĪTIE NOTEIKUMI

11. pants

Ar izkraušanas pienākumu saistītie noteikumi 1.–7. grupai

Attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuri ir piederīgi 1.–7. grupai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu šādās jomās:

a)atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma piemērošanas sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas specifiku, ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu un

b)de minimis atbrīvojumi ar mērķi atvieglot izkraušanas pienākuma īstenošanu; šādus de minimis atbrīvojumus nosaka gadījumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā, un ar tajā paredzētajiem nosacījumiem;

c)īpaši noteikumi par nozvejas dokumentēšanu, jo sevišķi lai uzraudzītu izkraušanas pienākuma īstenošanu, un

d)minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana, lai šādi nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

VI NODAĻA
REĢIONALIZĀCIJA

12. pants

Reģionālā sadarbība

1. Šīs regulas 8. un 10. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 17. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.

3. Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 9. un 11. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

VII NODAĻA
KONTROLES PASĀKUMI

13. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuri ir piederīgi 1.–7. grupai, piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.

14. pants

Iepriekšēja paziņošana

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzētais iepriekšējais paziņojums izdarāms vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes var, izskatot katru gadījumu atsevišķi, dot atļauju drīzākai ienākšanai ostā.

2. Papildus iepriekšējas paziņošanas pienākumam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā, vismaz vienu stundu pirms paredzamās ierašanās ostā tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 8–12 m, paziņo piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā prasīto informāciju, kura sniedzama tad, ja uz kuģa ir paturēts vismaz viens no šādiem zivju daudzumiem:

a)1. grupā: 1000 kg un/vai

b)2. vai 4. grupā: 500 kg, un/vai

c)3. grupā: 1000 kg, un/vai

d)7. grupā: 1000 kg.

15. pants 
Zvejas žurnāla kārtošanas prasības 1.–7. grupai

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 1. punkta, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir 8 m vai vairāk un kuri zvejo no bentiskajiem krājumiem, zvejas žurnālu par savām darbībām kārto saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.

16. pants

Apstiprinātās ostas saistībā ar 1., 2., 3., 4. un 7. grupu

Robežslieksnis, kurš piemērojams daudzgadu plānā ietverto sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim ir jāizkrauj nozveja apstiprinātā ostā vai vietā tuvu krastam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. pantā, ir:

a)1. grupai: 2 tonnas;

b)2. vai 4. grupai: 1 tonna;

c)3. grupai: 2 tonnas;

d)7. grupai: 2 tonnas.

VIII NODAĻA
TURPMĀKIE PASĀKUMI

17. pants

Plāna izvērtēšana

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina to, ka tiek izvērtēta plāna ietekme uz krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un uz zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Šā izvērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

IX NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 9. un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 9. un 11. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 44 .

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 9. un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atcelšana

1. Regulas (EK) Nr. 1342/2008 un (EK) Nr. 676/2007 atceļ.

2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)

   OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2)

   OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(3)

   OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(4) xxx

(5)

    To daudzgadu plānu izvērtējums, kas izstrādāti attiecībā uz mencu Īrijas jūrā, Kategatā, Ziemeļjūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (STECF-11-07).

(6) Pārvaldības plānu izvērtējuma / darbības jomas izpētes ziņojums. Daudzgadu pārvaldības plānu izvērtējums attiecībā uz jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā (STECF-14-03).

(7)

   OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(8) COM(2016) 0134 final – 2016/074 (COD).

(9)

   OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.

(10) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(11) http://www.nsrac.org.

(12) http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/publications/cfp_factsheets/racs_en.pdf.  

(13) Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa (līdzīgi citām jūras teritorijām) ir sadalīta statistiskajos taisnstūros. ICES šos taisnstūrus grupē dažādās kombinācijās, tā veidojot apgabalus, apakšapgabalus, rajonus un apakšrajonus. Šādas ICES zonu kombinācijas izmanto, lai definētu zivju krājumus ICES darbības apgabalā.

(14) Darbības jomas izpētes darbseminārs par jauktu sugu zvejniecību pārvaldību Ziemeļjūrā. Brisele, 27.2.2014. Pārskats. Ref.Ares (2015) 2301118-02/06/2015.

(15) Otrais darbības jomas izpētes darbseminārs: jauktu sugu zvejniecību pārvaldība Ziemeļjūras bentiskajos krājumos. Pārskats par diskusijām. Ref.Ares (2015) 2300556-02/06/2015.

(16) http://ec.europa.eu/dgs/maritimeaffairs_fisheries/consultations/north-sea-multiannual/index_en.htm.

(17) Komisijas 2005. gada 26. augusta Lēmums 2005/629/EK par Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas izveidošanu.  

(18) http://www.ices.dk/explore-us/what-we-do/Pages/default.aspx.

(19) Ziemeļjūras jūras zeltplekstes un jūrasmēles daudzgadu pārvaldības plānu ekonomiskā un sociālā ietekme. Galīgais ziņojums Fish/2006/09.

(20) Pārvaldības mērķu un stratēģiju apakšgrupas ziņojums (SGMOS 10-06). B daļa. Ziemeļjūras jūras zeltplekstes un jūrasmēles daudzgadu plāna ietekmes novērtējums.

(21) Darbības jomas izpētes ziņojums par ietekmes novērtējumu attiecībā uz mencu Baltijas jūrā un izvērtējums par mencu Kategatā, Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā (STECF-11-02).

(22) http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2009_2014/documents/pech/dv/taskfor/taskforce.pdf.

(23) Pārvaldības plānu izvērtējuma / darbības jomas izpētes ziņojums. Daudzgadu pārvaldības plānu izvērtējums attiecībā uz jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā (STECF-14-03).

(24) http://ec.europa.eu/fisheries/reform/impact_assessments_en.htm.

(25) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas 45. plenārsēdes ziņojums (PLEN-14–01).

(26) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2015/540360/IPOL_STU(2015)540360_EN.pdf.

(27) http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/socio_economic_dimension/index_en.htm.

(28) http://www.socioec.eu/images/SOCIOEC/Media_Centre/Deliverables/SOCIOEC%20Deliverable%  206%208%20Management%20Measures%20North%20Sea%2026%2003%202012.pdf.

(29) MRAG et al. (2014) . Pētījums, lai atbalstītu jaunu tehnisko saglabāšanas pasākumu regulējuma izstrādi reformētās KZP satvarā. 2. daļa: retrospektīvs un provizorisks novērtējums par kopējo zivsaimniecības politiku, izņemot tās starptautisko dimensiju. Brisele, 265 lpp.

(30) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2014/529053/IPOL-PECH_ET(2014)529053_EN.pdf.

(31) http://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/830996/2014-11_STECF+14-19+-+Landing+Obligations+-+part+4_JRC93045.pdf.

(32) http://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/364146/2012-07_STECF+12-14+-+Management+plans+II+-+area+definitions_JRC73150.pdf.

(33) http://www.myfishproject.eu/project-myfish/deliverables.

(34)

    "Poseidon" ūdeņu resursu apsaimniekošanas 2. daļas pētījums. Administratīvā pieredze ar zvejas piepūles pārvaldību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (2010. gada decembris) .

(35)

   OV C [...], [...], [...]. lpp.

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(38) Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

(39) Padomes 2007. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(40)

    ICES adresētais ES lūgums norādīt FMSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem.

(41) ICES ieteikumu vispārīgais konteksts, 2015. gada jūlijs.

(42) Ilgtermiņa pārvaldības plāns: Norvēģijas omārs Ziemeļjūrā.

(43) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(44) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.8.2016

COM(2016) 493 final

PIELIKUMI

[…]

dokumentam

priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

{SWD(2016) 267 final}
{SWD(2016) 272 final}

PIELIKUMI

[…]

dokumentam

priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008

I PIELIKUMS

Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms

(kā minēts 4. pantā)

1.    1. grupa

2.    2. grupa

II PIELIKUMS

Saglabāšanas references rādītāji

(kā minēts 7. pantā)

1.    1. grupa

2.    2. grupa