31.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 173/29

Ziņotājs:

Krister ANDERSSON

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanu.

1.2.

EESK piekrīt Komisijai, ka nodokļu dubultā uzlikšana ir viens no lielākajiem nodokļu šķēršļiem vienotajā tirgū. Ir steidzami vajadzīgi mehānismi, ar ko nodrošina, ka nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu lietas starp dalībvalstīm tiek risinātas ātrāk un izlēmīgāk.

1.3.

EESK atzīst, ka ar nodokļu dubultās uzlikšanas izskaušanu vien nepietiek, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodokļu jomā. Tā uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga kopēja, pozitīva, uz nākotni vērsta sistēma uzņēmumu nodokļu jomā.

1.4.

EESK ir gandarīta, ka ar ierosināto direktīvu ir pievienoti īpaši vērsti izpildes bloki, kas paredzēti, lai novērstu galvenās konstatētās nepilnības Savienības Arbitrāžas konvencijā (1).

1.5.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka gadījumā, ja dalībvalstis nesāk automātisku arbitrāžu, nodokļu maksātājs var lūgt savas valsts tiesai veikt nepieciešamās darbības, lai izveidotu arbitrāžas komiteju, kas noteiktā termiņā sniedz galīgu un saistošu lēmumu lietā.

1.6.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu paplašināt uzraudzību, katru gadu pārbaudot valstu veikumu attiecībā uz visām nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu lietām pārrobežu situācijās, lai tādā veidā novērtētu, vai direktīvas mērķi ir sasniegti.

1.7.

Komiteja atzinīgi vērtē arī dalībvalstīm piedāvāto elastības iespēju divpusēji vienoties par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem katrā gadījumā atsevišķi. Tas atvieglo risinājumus daudzpusējās situācijās, kad attiecīgais strīds ir jārisina ne tikai ES līmenī, bet arī attiecībā uz trešām valstīm, izmantojot divpusējus nolīgumus.

1.8.

EESK piekrīt noteikumam, ka kompetentās iestādes var publicēt galīgo lēmumu, ja tam piekrīt katrs attiecīgais nodokļu maksātājs.

1.9.

Komiteja vēlas uzsvērt, ka šis priekšlikums ir jāievieš steidzami. Dubultās vai vairākkārtējās nodokļu uzlikšanas gadījumu skaita apjoms un vēriens pieaug. Kavēties nedrīkst.

2.1.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbību, ir nodokļu dubultā uzlikšana. Jau pastāv mehānismi, kas paredzēti nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanai. Tās ir savstarpējas vienošanās procedūras (MAP), kas paredzētas konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu (DTC), kuras noslēgušas dalībvalstis, kā arī Savienības Arbitrāžas konvencija, proti, Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju.

2.2.

Lai gan pašreizējie mehānismi daudzos gadījumos darbojas labi, ir jāpanāk, lai tie darbotos labāk attiecībā uz nodokļu maksātāju piekļuvi minētajiem mehānismiem, to tvērumu, savlaicīgumu un pamatotību. Turklāt tradicionālie strīdu risināšanas paņēmieni vairs pilnībā neatbilst sarežģītībai un riskiem, kas raksturīgi pašreizējai globālai nodokļu videi.

2.3.

Ierosinātajā direktīvā galvenā uzmanība pievērsta darījumdarbībai un uzņēmumiem, proti, galvenajām ieinteresētajām personām, kuras skar nodokļu dubultās uzlikšanas problēma. Direktīvas pamatā ir spēkā esošā Savienības Arbitrāžas konvencija, kurā jau paredzēts obligāts saistošs arbitrāžas mehānisms, tomēr direktīva paplašina konvencijas tvērumu, ietverot jomas, kas patlaban nav ietvertas, un pievieno īpaši vērstus izpildes blokus, kas paredzēti, lai novērstu galvenās konstatētās nepilnības attiecībā uz šā mehānisma īstenošanu un efektivitāti. Tādējādi priekšlikuma darbības jomā ietilpst visi nodokļu dubultās uzlikšanas strīdi, kas saistīti ar pārrobežu darījumiem Eiropas Savienībā un ietekmē darījumdarbībā gūto peļņu.

2.4.

Priekšlikumā ir pievienots skaidri noteikts pienākums dalībvalstīm sasniegt rezultātu, kā arī skaidri noteikts termiņš. Nav iekļautas situācijas, kas raksturo nodokļu dubulto neuzlikšanu vai krāpšanas, apzinātas saistību nepildīšanas vai klajas nolaidības gadījumus.

2.5.

Direktīvā tiek paredzēta ar nodokļu maksātāja sūdzību sākta savstarpējas vienošanās procedūra (MAP), saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir brīvi jāsadarbojas un divu gadu laikā jāpanāk vienošanās nodokļu dubultās uzlikšanas strīdā.

2.6.

Sākotnējo MAP posmu papildina ar arbitrāžas procedūru, kas paredz atrisināt strīdu ar arbitrāžas palīdzību piecpadsmit mēnešu laikā, ja dalībvalstis nav panākušas vienošanos sākotnējā mierizlīguma posmā. Šī arbitrāžas procedūra ir obligāta un sākas automātiski. Tā noslēdzas ar iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu izdotu galīgo obligāto saistošo lēmumu.

2.7.

Viens no ierosinātās direktīvas mērķiem ir lielāka pārredzamība. Kompetentās iestādes var publicēt galīgo arbitrāžas lēmumu un sīkāku informāciju ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir devis piekrišanu. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt, kompetentās iestādes publicē lēmuma kopsavilkumu.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, kas ir daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļu tiesību aktu kopuma, par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanu. Ir steidzami vajadzīgi mehānismi, ar ko nodrošina, ka nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu lietas starp dalībvalstīm tiek risinātas ātrāk un izlēmīgāk.

3.2.

EESK piekrīt Komisijas apgalvojumam, ka Eiropai ir vajadzīga tāda nodokļu sistēma, kas ir pielāgota iekšējam tirgum un veicina ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, piesaista ieguldījumus, palīdz radīt darbvietas, veicina inovāciju un stiprina Eiropas sociālo modeli. Nodokļiem būtu jānodrošina stabili ieņēmumi publiskiem ieguldījumiem un izaugsmi veicinošai politikai. Tiem būtu jānodrošina, ka visiem uzņēmumiem ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, juridiskā noteiktība un minimāli šķēršļi pārrobežu darbības veikšanai.

3.3.

EESK piekrīt Komisijas bažām, ka dalībvalstu domstarpības par to, kam ir tiesības uzlikt nodokli konkrētai peļņai, bieži izraisa nodokļu dubulto vai vairākkārtēju uzlikšanu uzņēmuma vieniem un tiem pašiem ienākumiem. Komisijas paziņotie jaunākie rādītāji liecina, ka patlaban ES tiek risināti aptuveni 900 strīdi par nodokļu dubulto uzlikšanu par 10,5 miljardiem euro.

3.4.

Komiteja atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija veic, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas darbojas ES, maksā nodokļus, kad tiek gūta peļņa un radīta vērtība, bet nav jāuzliek dubulti vai vairākkārtēji nodokļi vienai un tai pašai šo uzņēmumu peļņai. Šis princips ir būtisks, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un efektīva. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka viens no lielākajiem nodokļu šķēršļiem vienotajā tirgū ir nodokļu dubultā uzlikšana.

3.5.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ES koordinēti novērst nodokļu dubulto uzlikšanu. Tā piekrīt Komisijai – lai veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, ir jārada labvēlīga nodokļu vide uzņēmumiem, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, kā arī nodrošinot noteiktību nodokļu jomā. G20 valstu vadītāji nesen atzina nodokļu noteiktības nozīmi ieguldījumu un izaugsmes veicināšanā, un tas kļuvis par svarīgu pasaules mērogā risināmu jautājumu. Dalībvalstīm ir jāatrod līdzsvars, kā īstenot nepieciešamās reformas un vienlaikus nodrošināt stabilu, skaidru un prognozējamu nodokļu vidi uzņēmumiem.

3.6.

EESK atzīst, ka ar nodokļu dubultās uzlikšanas izskaušanu vien nepietiek, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodokļu jomā. Tā uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga kopēja, pozitīva, uz nākotni vērsta sistēma uzņēmumu nodokļu jomā. Tas ir pamatojums Komisijas priekšlikumam atjaunot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

3.7.

EESK atzīst, ka lielākajai daļai dalībvalstu ir divpusējas nodokļu konvencijas ar citām dalībvalstīm, kas palīdz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, un ir ieviestas strīdu izšķiršanas procedūras. Tomēr šīs procedūras ir ilgstošas, dārgas, un ne vienmēr tiek panākta vienošanās. Dažas problēmas palīdz risināt Savienības Arbitrāžas konvencija. Tomēr tā attiecas tikai uz transfertcenu noteikšanas strīdiem, un nav nekādu iespēju atcelt noteikumu interpretāciju.

3.8.

EESK ir gandarīta, ka ar ierosināto direktīvu ir pievienoti īpaši vērsti izpildes bloki, kas paredzēti, lai novērstu galvenās konstatētās nepilnības Savienības Arbitrāžas konvencijā, t. i., netieša vai tieša piekļuves atteikuma situācijas, kā arī pagarinātas un bloķētas procedūras.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka palielināsies to lietu skaits, kuras būs iespējams atrisināt, izmantojot obligātu saistošu strīdu izšķiršanas mehānismu. Šie strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabojumi ļaus gan uzņēmumiem, gan pārvaldes iestādēm ievērojami ietaupīt laiku, naudu un resursus un palielinās nodokļu noteiktību uzņēmumiem ES.

3.10.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka gadījumā, ja dalībvalstis nesāk automātisku arbitrāžu, nodokļu maksātājs var lūgt savas valsts tiesai veikt nepieciešamās darbības, lai izveidotu arbitrāžas komiteju, kas noteiktā termiņā sniedz galīgu un saistošu lēmumu lietā. Iesaistītie uzņēmumi tādējādi varēs izvairīties no nenoteiktības, un tiek izmantoti mehānismi un paraugprakse, ko visās dalībvalstīs jau piemēro pārrobežu strīdos tajās jomās, kas nav saistītas ar nodokļiem. EESK tomēr vēlas uzsvērt, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai šādas tiesvedības ilgums būtu īss ar mērķi novērst būtisku kavēšanos strīdu risināšanā.

3.11.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu paplašināt uzraudzību, katru gadu pārbaudot valstu veikumu attiecībā uz visām nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu lietām pārrobežu situācijās, lai tādā veidā novērtētu, vai direktīvas mērķi ir sasniegti. Pašreizējā analīze liecina, ka ir lietas, kurās tiek kavēta esošo mehānismu izmantošana, uz kurām neattiecas Savienības Arbitrāžas konvencija vai DTC, kuru risināšana apstājas un kurās nodokļu maksātājs netiek informēts par iemesliem vai kuras vispār netiek pabeigtas. Šobrīd EESK neuzskata, ka sasniegumi dalībvalstu līmenī būtu apmierinoši, un aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt direktīvas darbību pēc tās ieviešanas, kā arī publicēt analīzi un rezultātus.

3.12.

EESK piekrīt, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana būtu jāpanāk, izmantojot procedūru, saskaņā ar kuru lieta vispirms tiek nodota attiecīgo dalībvalstu nodokļu iestādēm, lai izšķirtu strīdu, izmantojot savstarpējas vienošanās procedūru. Ja konkrētā laika posmā šāda vienošanās netiek panākta, lieta būtu jāiesniedz padomdevējai komisijai vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai, kurā ir gan attiecīgo nodokļu iestāžu pārstāvji, gan neatkarīgas autoritatīvas personas. Nodokļu iestādēm būtu jāpieņem galīgs saistošs lēmums, ņemot vērā padomdevējas komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinumu.

3.13.

EESK atzīst, ka attiecībā uz strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā jāizveido efektīvs minimālais standarts, kas visaptveroši un pietiekami detalizēti pievēršas procesuālajiem posmiem, kuri nepieciešami vienveidīgas un efektīvas piemērošanas nodrošināšanai.

3.14.

Komiteja atzinīgi vērtē arī dalībvalstīm piedāvāto elastības iespēju divpusēji vienoties par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem katrā gadījumā atsevišķi. Tas atvieglo risinājumus daudzpusējās situācijās, kad attiecīgais strīds ir jārisina ne tikai ES līmenī, bet arī attiecībā uz trešām valstīm, izmantojot divpusējus nolīgumus.

3.15.

EESK atbalsta nosacījumu, ka kompetentās iestādes var publicēt galīgo lēmumu, ja tam piekrīt katrs attiecīgais nodokļu maksātājs.

3.16.

Komiteja vēlas uzsvērt, ka šis priekšlikums ir jāievieš steidzami. Dubultās vai vairākkārtējās nodokļu uzlikšanas gadījumu skaita apjoms un vēriens pieaug. Kavēties nedrīkst.