2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/110

Ziņotājs:

Juan MENDOZA CASTRO

1.1.

EESK pozitīvi vērtē 2015. gada ziņojumu, jo visās nozarēs vienāda konkurences politika ir būtiski svarīga ES sociālajai tirgus ekonomikai.

1.2.

Uz negodīgu konkurenci balstītais imports apdraud Eiropas uzņēmumus. Lai saglabātu darbvietas un aizsargātu krīzes skartās ekonomikas nozares, noteikti ir nepieciešami antidempinga pasākumi.

1.3.

EESK tāpat kā ES mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), arodbiedrības un darba devēju apvienības pauž bažas, ka Ķīnu varētu atzīt par tirgus ekonomikas valsti.

1.4.

MVU, kam ir nozīmīga loma ekonomikas atlabšanā, ir vismazāk aizsargāti pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

1.5.

Valsts atbalsta kontrole ļauj efektīvāk izmantot resursus un uzlabo valsts finanšu stāvokli. Tomēr šāds atbalsts var būt svarīgs, lai garantētu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu.

1.6.

EESK iesaka uzlabot informāciju par piešķiramo valsts atbalstu, lai panāktu lielāku publiskumu un pārredzamību.

1.7.

Digitālo inovāciju kontrolē neliels skaits globālu dalībnieku no trešām valstīm, un Eiropai ir ļoti svarīgi nodrošināt sev vadošo pozīciju, izmantojot digitālo vienoto tirgu.

1.8.

Nozarē, kurā dominē tehnoloģiju milži, Eiropas konkurences politikas lielais izaicinājums ir nodrošināt patērētājiem piekļuvi labākajām precēm par labākajām cenām un panākt, lai visi uzņēmumi – gan lieli, gan mazi – konkurētu atvērtā tirgū un tikai ar savu preču kvalitāti. EESK uzskata, ka, neraugoties uz saņemto kritiku, ES rīcība kopumā ir līdzsvarota un atbilst normatīvajam regulējumam.

1.9.

Eiropas Enerģētikas savienība ir panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz energoapgādes drošību (kas ir stratēģisks panākums), siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un patērētāju izvēles iespēju palielināšanu. Tomēr tai jārisina nopietnas problēmas, kas saistītas ar enerģijas izmaksām, tīklu ciešāku sasaisti un vadošo lomu Parīzes nolīguma īstenošanā.

1.10.

Enerģētikas nozarē uzņēmumu koncentrācijas kontrolē ir iepriekš jārēķinās ar uzņēmumu apvienošanu un pārņemšanu nolūkā pazemināt ražošanas cenas, un tas samazinās uzņēmumu skaitu.

1.11.

Ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 ir nostiprinātas dalībvalstu konkurences iestādes, un tā ir palīdzējusi celt ES konkurences politikas starptautisko prestižu. Dalībvalstu konkurences iestāžu savstarpējā koordinācija un koordinācija iestāžu un Komisijas starpā paaugstina pārrobežu darbību efektivitāti.

1.12.

Saistībā ar finanšu krīzi EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāsamazina iespēja, ka nodokļu maksātājam būs jāpiedalās banku glābšanas izmaksu segšanā.

1.13.

EESK uzskata, ka ES noteikumi, ar kuriem ierobežo kredītkaršu un debetkaršu starpbanku komisijas maksas, ir jāpiemēro neatkarīgi no valsts, kurā to izdevējs ir reģistrēts, un ka nevajadzētu likt bankām šķēršļus piedāvāt citā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātiem mazumtirgotājiem zemākas starpbanku komisijas maksas.

1.14.

EESK uzsver, ka Komisijai būtu jāturpina darbs konkurences veicināšanas jomā, samazinot ar nodokļiem saistītus konkurences kropļojumus, kas rodas 28 nodokļu sistēmu atšķirību dēļ.

1.15.

Globalizācijas gaitā notiekošās konkurences sistēmu vispārējas piemērošanas obligāts priekšnoteikums ir starptautiska sadarbība. Ņemot vērā augošās prasības un dalību dažādos forumos (ESAO, UNCTAD, Starptautiskajā konkurences tīklā), EESK uzskata, ka ES rīcībā ir jābūt pietiekamiem resursiem, lai nodrošinātu, ka ES viedoklis arī turpmāk tiek uzklausīts un respektēts tāpat kā līdz šim.

2.1.

Komisija uzsver, ka “spēcīga un efektīva ES konkurences politika vienmēr ir bijusi Eiropas projekta stūrakmens”.

2.2.

Ziņojuma galvenie jautājumi ir iedalīti trīs nodaļās:

2.3.

Komisija ziņo par savām konkrētajām darbībām šajās jomās, uzsverot, ka tiesību piemērošanas pamatprincipi ir neitralitātes aizsardzība, tiesiskas valsts noteikumu piemērošana un kalpošana Eiropas kopējām interesēm.

2.4.

Pēdējo 25 gadu laikā konkurences režīmu skaits visā pasaulē ir ievērojami palielinājies no apmēram 20 (1990. gadu sākumā) līdz aptuveni 130 (2015. gadā), un tie attiecas uz 85 % pasaules iedzīvotāju.

3.1.1.

EESK pozitīvi vērtē 2015. gada ziņojumu, kurā skartas jomas, kas ir nozīmīgas ES ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā.

3.1.2.

Konkurences politika, kas balstīta uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās jomās, ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens. Tas ir arī svarīgs instruments, ar ko nodrošināt pienācīgu dinamiska, efektīva, ilgtspējīga un novatoriska iekšējā tirgus darbību, kā arī veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un konkurētspēju pasaules mērogā.

3.1.3.

Konkurences politikai nevajadzētu kavēt rūpniecības līderu nostiprināšanos Eiropas ekonomikā. Lai konkurences politika būtu efektīva un uzticama, tā nedrīkst būt vērsta tikai uz patēriņa cenu samazināšanu – tai jāveicina arī Eiropas uzņēmumu attīstība un konkurētspēja pasaules tirgos.

3.1.4.

Spēcīgs rūpnieciskais pamats ir būtiski svarīgs nosacījums pārticībai un izaugsmei. Apzinoties draudus, ko negodīga konkurence rada Eiropas uzņēmumiem, EESK atgādina, ka antidempinga pasākumi aizsargā desmitiem tūkstošu darbvietu – gan tiešo, gan netiešo, kā arī aizsargā ekonomikas nozares no negodīgas importa politikas.

3.1.5.

Negodīga konkurence ir imports uz dempinga nosacījumiem, kas apdraud tūkstošiem darba vietu Eiropas Savienībā. EESK uzskata, ka Ķīnai ir grūti apgalvot, ka tā darbojas tirgus apstākļos, jo tā neizpilda četrus no pieciem kritērijiem, kas noteikti ar Komisijas praksi un ar Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (1).

3.1.6.

ES struktūrfondus nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši atbalstītu pakalpojumu vai ražošanas pārvietošanu uz citu dalībvalsti.

3.1.7.

MVU ir pamats ekonomikas atlabšanai Eiropā. Šie uzņēmumi to apmēra dēļ ir vismazāk aizsargāti pret dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas bieži vien kļūst par to izzušanas cēloni. Šim jautājumam konkurences politikas ietvaros jāpievērš īpaša uzmanība, it īpaši saistībā ar lielo uzņēmumu grupu praksi.

3.1.8.

EESK atkārtoti uzsver, ka nav īsta juridiska kolektīvās rīcības mehānisma, kas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas upuriem ļautu reāli īstenot tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu, un joprojām uzskata, ka 2014. gada 26. novembra Direktīva 2014/104/ES un Ieteikums par kopīgiem principiem attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumiem nespēj pienācīgi nodrošināt kolektīvu tiesību aizsardzību personām, kas cietušas no šāda veida pārkāpumiem.

3.2.1.

Valsts atbalsta modernizācija Eiropas Savienībai ļauj efektīvāk izmantot resursus un uzlabot publisko finanšu kvalitāti. Turklāt tā palīdz dalībvalstīm īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” izaugsmei un konsolidēt budžetu.

3.2.2.

Tomēr valsts atbalsts var būt svarīgs, lai garantētu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, tostarp enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē. Tas arī bieži vien ir arī efektīvākais politikas instruments, ar ko garantēt tādu pakalpojumu sniegšanu, kas ir svarīgi, lai saglabātu ekonomiskos un sociālos apstākļus Eiropas Savienības izolētos, tālākos un nomaļos reģionos un salās.

3.2.3.

EESK uzskata, ka jānodrošina saskaņotība starp konkurences politiku un pārējām Savienības politikas jomām, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem, ar ko veicina inovācijas un pētniecību, piemēram, pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kā arī nodrošina riska finansējumu un platjoslas tīkla izbūvi.

3.2.4.

ES iedzīvotāji uzskata, ka viņi nav pietiekami informēti par sarežģīto valsts atbalsta sistēmu, un uzsver, ka viņiem ir grūtības piekļūt informācijai par to, kuri uzņēmumi šādu atbalstu saņem (2). Lai panāktu lielāku publiskumu un pārredzamību, EESK iesaka dalībvalstīm ikvienā gadījumā publiskot atbalsta saņēmējus, tā apmēru un mērķus.

3.3.1.

Digitālais vienotais tirgus ir būtiski svarīga ES stratēģija, ar ko pārvarēt dalībvalstu daudzo tirgu radīto sadrumstalotību un tos apvienot vienotā Eiropas pieejā (3). Digitālo inovāciju kontrolē neliels skaits globālu dalībnieku no trešām valstīm, un Eiropai ir ļoti svarīgi nodrošināt sev vadošo pozīciju, izmantojot digitālo vienoto tirgu.

3.3.2.

Nozarē, kurā dominē tehnoloģiju milži, Eiropas konkurences politikas lielais izaicinājums ir nodrošināt patērētājiem piekļuvi labākajām precēm par labākajām cenām un panākt, lai visi uzņēmumi – lieli vai mazi – konkurētu atvērtā tirgū un tikai ar savu preču kvalitāti.

3.3.3.

Lietas, ko Komisija izmeklē:

3.3.4.

Kopumā tā ir iespējama monopoldarbība un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Izmeklēto lietu tehniskā sarežģītība un lielā rezonanse izsauc kritiku, tostarp tādu, ka ES “ir pieteikusi karu Silīcija ielejai”. EESK nepiekrīt šai kritikai un atbalsta Komisijas rīcību, uzskatot to par līdzsvarotu un atbilstīgu normatīvajam regulējumam.

3.3.5.

Uzņēmumam Google, kura ienākumi 2015. gadā bija 74,5 miljardi USD, Eiropas Ekonomikas zonā ir dominējošs stāvoklis, tā tirgus daļa pārsniedz 90 % attiecībā uz vispārējas meklēšanas pakalpojumiem internetā, viedierīču licencētajām operētājsistēmām un mobilo ierīču operētājsistēmas Android lietotņu veikaliem. Tiek apgalvots, ka Komisijas izmeklēšana apgrūtina ES iespēju kļūt par novatorisku ideju centru un tā izmanto kļūdainu tehnisko pamatojumu. Tomēr ASV Federālās tirdzniecības komisijas tehniskie dienesti 2012. gadā secināja, ka Google, kas kontrolē 2/3 no Ziemeļamerikas tirgus, pielietoja pret konkurenci vērstu taktiku un ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli, tādējādi kaitējot lietotājiem un konkurentiem (4). Pie tāda paša secinājuma nonākusi arī šajā valstī veikta izmeklēšana (5).

3.4.1.

Eiropas Enerģētikas savienība ir panākusi ievērojamu progresu.

3.4.2.

Tomēr EESK, kas jau ir paudusi atbalstu 2015. gada Pamatstratēģijai (6), jāpievērš īpaša uzmanība tām nopietnajām problēmām, ar kurām ES saskarsies turpmākajos gados:

3.4.3.

EESK atbalsta pretmonopola tiesību stingro piemērošanu, ko veic Komisija un kas ir būtiski svarīga, lai cīnītos ar tirgū dominējošo dalībnieku ļaunprātīgo rīcību. Saistībā ar to jānorāda uz juridiski saistošo nolīgumu, kas noslēgts starp Komisiju un Bulgarian Energy Holding.

3.4.4.

2012. gadā enerģētikas nozare saņēma valsts atbalstu 122 miljardu EUR apmērā (28 valstu ES) (7). Bez šāda atbalsta patērētāji nespētu samaksāt jau tāpat augsto cenu par enerģiju. Īstenojot valsts atbalsta politiku (8), Komisijai jāņem vērā, ka dažu atjaunojamo energoresursu veidu ražošana, kuri ir saņēmuši vislielāko atbalstu (44 miljardus EUR), ir saistīta ar augstām izmaksām, kas piegādes uzņēmumiem neļauj būt konkurētspējīgiem tirgū.

3.4.5.

EESK atzīmē, ka Komisija ir apstiprinājusi Ziemeļamerikas uzņēmuma General Electric (GE) ierosināto enerģētikas uzņēmuma Alstom iegādi (9).

3.4.6.

Komisija uzskata, ka “apvienošanās kontrole turpināja būt iedarbīgs instruments, ar ko varēja saglabāt ES enerģētikas tirgus atvērtību”. Tomēr jāņem vērā, ka zemās naftas cenas var neizbēgami izraisīt uzņēmumu apvienošanos, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Dažas prognozes norāda, ka gāzes un naftas ražošanas uzņēmumu skaits samazināsies par vienu trešdaļu.

4.1.1.

EESK piekrīt tam, ka pārredzamība un taisnīga nodokļu sloga sadale ir nepieciešami priekšnoteikumi vienotā tirgus pastāvēšanai. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana un nodokļu oāzes rada lielas izmaksas Eiropas nodokļu maksātājiem, vienlaikus kropļojot konkurenci. Tiek lēsts, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ ES katru gadu zaudē no 50 līdz 70 miljardiem EUR nodokļu ieņēmumu, kas ir mazliet vairāk par 16 % no publiskajiem ieguldījumiem ES. Ja tiem pievieno zaudētos ieņēmumus, ko rada likumīgas – vai šķietami likumīgas – nodokļu optimizācijas darbības, tad kaitējums kļūst ievērojami lielāks (10).

4.1.2.

Rīcības plāns taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākumu nodokļa piemērošanai ir svarīgs solis, lai samazinātu agresīvu nodokļu plānošanu, kas grauj dalībvalstu nodokļu bāzi un veicina negodīgu konkurenci (11).

4.1.3.

EESK uzsver, ka Komisijai būtu jāturpina darbs konkurences veicināšanas jomā, samazinot ar nodokļiem saistītus konkurences kropļojumus, kas rodas 28 nodokļu sistēmu atšķirību dēļ. Sarežģītā transfertcenu noteikšanas sistēma, kas šobrīd tiek piemērota uzņēmumu grupas iekšējiem darījumiem, ir īpaši dārga un apgrūtinoša uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā; tā izraisa strīdus starp dalībvalstu nodokļu administrēšanas iestādēm un noved pie nodokļu dubultās uzlikšanas uzņēmumiem. Ir lietderīgi izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām.

4.1.4.

Komisija pārbauda nodokļu nolīgumus starp dažām dalībvalstīm un lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem: Luksemburga (Fiat, Starbucks, McDonald’s, Amazon); Nīderlande (Starbucks). Attiecībā uz Apple Komisija uzskata, ka, pateicoties piemērotajam nodokļu režīmam, šis uzņēmums varēja apiet praktiski visus nodokļus par savu produktu pārdošanu Eiropas Ekonomikas zonā, tāpēc tam jāatmaksā Īrijai summa aptuveni 13 miljardu EUR apjomā. Neatkarīgi no lēmuma, kas beigās tiks pieņemts, komiteja atbalsta Komisijas centienus izmeklēt nodokļu nolīgumus, kuri var nelabvēlīgi iespaidot konkurenci.

4.2.1.

Ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (12) ir nostiprinātas dalībvalstu konkurences iestādes, un tā ir palīdzējusi celt ES konkurences politikas starptautisko prestižu. Komisija ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jautājumu, kā stiprināt valstu konkurences iestādes, kuru kompetencē pašlaik ir lielākais gadījumu skaits. Dalībvalstu konkurences iestāžu savstarpējā koordinācija un koordinācija iestāžu un Komisijas starpā paaugstina pārrobežu darbību efektivitāti.

4.3.1.

Lai gan plaši tiek lietotas dažādas elektroniskās maksājumu sistēmas, patērētāji visā pasaulē par 85 % savu pirkumu samaksā skaidrā naudā. ES situācija vairākās dalībvalstīs ir līdzīga, lai gan Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir tikai 10 %. Jebkurā gadījumā maksājumiem ar kartēm ir izšķiroša loma tirdzniecības norisēs, un patērētājiem tie ir ļoti svarīgi. Ar Regulu (ES) 2015/751 ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz starpbanku komisijas maksu apmēru (13).

4.3.2.

Iebildumu paziņojumā pret Mastercard ir runa par to, ka bankām ir aizliegts citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī nodibinātiem mazumtirgotājiem piedāvāt zemākas starpbanku komisijas maksas un ka par citās pasaules daļās izdotām kartēm tiek iekasēta augstāka starpbanku komisijas maksa. Eiropas patērētāju apvienības ir vairākkārt ziņojušas par tādu karšu uzņēmumu kā Visa un Mastercard ļaunprātīgu praksi, ko veicina to dominēšana tirgū. EESK pauž vēlmi, lai izmeklēšanu rezultātā šis šķērslis tiktu novērsts un Eiropas Savienībā noteiktās starpbanku komisijas maksas robežvērtības tiktu piemērotas neatkarīgi no valsts, kurā kartes ir izdotas.

4.4.1.

Komisija norāda, ka dažādas vairāku valstu bankas saņem valsts apstiprinātu atbalstu. Līdz pat šai dienai krīze rada lielas izmaksas Eiropas nodokļu maksātājam. Lai novērstu banku sistēmas pilnīgu sabrukumu, valdības steidzās glābt bankas, sniedzot tām plašu bezprecedenta palīdzību. Eurozonā laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam valsts palīdzība finanšu iestādēm sasniedza 8 % no IKP, no kuriem tika atgūti 3,3 % (14).

4.4.2.

Līdztekus augstajām izmaksām, kas jāsedz no valsts kases, banku glābšana, kas jāveic, piemērojot no 2015. gada 1. janvāra spēkā esošo normatīvo regulējumu (15), var novest pie konkurences kropļojumiem.

EESK uzskata, ka:

5.1.

Globalizācijas gaitā notiekošās konkurences sistēmu vispārējas piemērošanas obligāts priekšnoteikums ir starptautiska sadarbība. EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas aktīvo dalību forumos, proti, ESAO Konkurences komitejā, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un Starptautiskajā konkurences tīklā.

5.2.

Pašlaik ES viedoklis minētajos forumos tiek uzklausīts un respektēts. Komiteja norāda uz nepieciešamību samērīgi šai atbildībai nodrošināt materiālos resursus un cilvēkresursus.