8.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/3

1.

Komisija 2013. gada 27. martā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI (“priekšlikums”). Tajā pašā dienā Komisija nosūtīja priekšlikumu EDAU apspriešanai, un tas tika saņemts 2013. gada 4. aprīlī.

2.

Pirms priekšlikuma pieņemšanas EDAU tika dota iespēja sniegt neoficiālus apsvērumus. EDAU atzinīgi novērtē to, ka daudzi no šiem apsvērumiem ir tikuši ņemti vērā.

3.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka Komisija ar viņu ir apspriedusies un ka atsauce uz apspriešanos ir iekļauta priekšlikuma preambulās

4.

Ar EDAU notika apspriešanās arī par Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmas izveide”, kas tika pieņemts paralēli priekšlikumam (1). Taču viņš atsevišķi nereaģēs uz šo paziņojumu, jo viņam ir tikai daži apsvērumi, kuri iekļauti šā atzinuma IV daļā.

5.

Priekšlikums ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 88. pantu un 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un tam ir šādi mērķi (2):

EDAU uzsver, ka priekšlikums ir ļoti nozīmīgs no personas datu apstrādes viedokļa. Informācijas, tostarp personas datu, apstrāde ir svarīgs Eiropola pastāvēšanas iemesls. Pašreizējā ES attīstības līmenī operatīvais policijas darbs joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Taču arvien pieaug šī uzdevuma pārrobežu raksturs, un ES līmenis nodrošina atbalstu, sniedzot informāciju, apmainoties ar to un to pārbaudot.

6.

Šajā atzinumā galvenā uzmanība tiek pievērsta pašām būtiskākajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz Eiropolu no datu aizsardzības viedokļa. Vispirms tiek analizēts tiesiskais konteksts, tā attīstība un sekas attiecībā uz Eiropolu. Pēc tam tiek apskatītas galvenās izmaiņas, kas ir šādas:

7.

Pēc tam atzinumā tiek apspriesti vairāki priekšlikuma noteikumi, liekot uzsvaru uz tā VII nodaļu (34.–48. pants) par datu aizsardzības pasākumiem.

167.

EDAU uzsver, ka priekšlikums ir ļoti nozīmīgs no personas datu aizsardzības viedokļa. Informācijas, tostarp personas datu, apstrāde ir viens no Eiropola pastāvēšanas galvenajiem iemesliem, un priekšlikums jau paredz stingru datu aizsardzību. Tāpēc šis sīki izstrādātais atzinums ir pieņemts ar mērķi priekšlikumu padarīt vēl stingrāku.

168.

EDAU atzīmē, ka esošais lēmums par Eiropolu paredz stingru datu aizsardzības režīmu, un uzskata, ka neatkarīgi no diskusijām par piedāvāto datu aizsardzības direktīvu šo līmeni nevajadzētu pazemināt. Tas būtu jānorāda apsvērumā.

169.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka priekšlikums pielāgo Eiropolu LESD 88. panta 2. punkta prasībām, kas nodrošina, ka Eiropola darbības iegūst no visu attiecīgo ES iestāžu pilnīgas iesaistīšanās.

170.

EDAU atzinīgi novērtē priekšlikuma 48. pantu, ar kuru, ka Regula (EK) Nr. 45/2001, tostarp noteikumi par uzraudzību, tiek pilnībā attiecināta uz personāla un administratīvajiem datiem. Taču viņš pauž nožēlu par to, ka Komisija nav izvēlējusies attiecināt Regulu (EK) Nr. 45/2001 uz Eiropola pamatdarbību un ierobežot priekšlikumu līdz papildu īpašiem noteikumiem un ierobežojumiem, kuros pienācīgi tiktu ņemta vērā tiesībaizsardzības nozares specifika. Tomēr viņš atzīmē, ka priekšlikuma 32. apsvērumā ir skaidri minēts, ka datu aizsardzības noteikumi Eiropolā būtu jāpastiprina un jāsaista ar principiem, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 45/2001. Šie principi ir arī šā atzinuma nozīmīgs atsauces punkts.

171.

EDAU iesaka priekšlikuma atsaucēs norādīt, ka jaunais datu aizsardzības regulējums ES iestādēm un struktūrām, tiklīdz tas būs pieņemts, būs attiecināms arī uz Eiropolu. Turklāt ES iestāžu un struktūru datu aizsardzības režīma piemērošana Eiropolam būtu jāparedz dokumentā, kas aizvieto Regulu (EK) Nr. 45/2001, kā tas sākotnēji tika paziņots 2010. gadā datu aizsardzības paketes pārskatīšanas kontekstā. Vēlākais, no jaunā vispārējā regulējuma pieņemšanas brīža galvenie jaunie datu aizsardzības reformas elementi (t. i., pārskatatbildības princips, datu aizsardzības ietekmes novērtējums, integrēts un automātisks privātums un paziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumu) būtu jāattiecina arī uz Eiropolu. Tas būtu jāmin arī apsvērumos.

172.

EDAU izprot nepieciešamību pēc elastīguma saistībā ar mainīgo kontekstu, kā arī saistībā ar Eiropola nozīmīguma pieaugumu. Esošā informācijas hierarhija katrā ziņā nav etalons nākotnei. ES likumdevēja kompetencē ir noteikt Eiropola informācijas struktūru. Esot ES likumdevēja konsultanta statusā, EDAU koncentrē uzmanību uz jautājumu, kādā mērā likumdevēju izvēli ietekmē datu aizsardzības principi.

173.

Attiecībā uz priekšlikuma 24. pantu viņš:

174.

Priekšlikuma 45. pantā ir atzīts, ka priekšlikumā paredzēto apstrādes darbību uzraudzība ir uzdevums, kas arī prasa valsts uzraudzības iestāžu aktīvu iesaistīšanos (3). Sadarbība starp EDAU un valsts uzraudzības iestādēm ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību šajā jomā.

175.

EDAU atzinīgi novērtē priekšlikuma 45. pantu. Viņš min, ka valsts iestāžu veikta datu apstrāde ir pakļauta valsts uzraudzībai un tādējādi atspoguļo valsts uzraudzības iestāžu pamatuzdevumu. Viņš atzinīgi novērtē arī prasību, ka valsts uzraudzības iestādēm būtu jāinformē EDAU par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

176.

EDPS atzinīgi novērtē:

177.

EDAU iesaka priekšlikuma 26. panta 1. punktā iekļaut teikumu, minot, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve informācijai un tās var veikt tajā meklēšanu, pamatojoties uz attiecīgo vajadzību, un tādā apjomā, kas nepieciešams šo iestāžu pienākumu likumīgai izpildei. Būtu jāgroza 26. panta 2. punkts un jāsaskaņo ar 27. panta 2. punktu.

178.

EDAU atzinīgi novērtē to, ka principā datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var notikt tikai, pamatojoties uz atbilstību vai saistošu nolīgumu, nodrošinot attiecīgus aizsardzības pasākumus. Saistošs nolīgums nodrošina tiesisku noteiktību, kā arī Eiropola pilnīgu pārskatatbildību par datu pārsūtīšanu. Saistošs nolīgums vienmēr ir vajadzīgs, veicot masveida, strukturālu un atkārtotu datu pārsūtīšanu. Taču viņš saprot, ka ir situācijas, kurās saistošu nolīgumu pieprasīt nevar. Tām ir jābūt izņēmuma situācijām, balstītām uz reālu nepieciešamību, un tās ir pieļaujamas tikai īpašos gadījumos, kā arī ir vajadzīgi stingri būtiski un procesuāli aizsardzības pasākumi.

179.

EDAU stingri iesaka svītrot iespēju Eiropolam saņemt dalībvalstu piekrišanu. EDAU iesaka arī 29. panta 4. punkta otrajā teikumā pievienot nosacījumu, ka piekrišana būtu jādod “pirms pārsūtīšanas”. EDAU iesaka arī iekļaut 29. pantā a) punktu, kurā būtu noteikts, ka Eiropols veic personas datu pārsūtīšanas gadījumu sīku uzskaiti.

180.

EDAU iesaka pievienot priekšlikumam pantu ar pārejas noteikumiem attiecībā uz esošajiem sadarbības nolīgumiem, kas regulē Eiropola veikto personas datu pārsūtīšanu. Šajā pantā būtu jāparedz šo nolīgumu pārskatīšana saprātīgā termiņā, lai pielāgotu tos priekšlikuma prasībām. Šis pants būtu iekļaujams priekšlikuma procesuālajos noteikumos, un tajā būtu jāietver termiņš, kas nepārsniegtu divus gadus pēc priekšlikuma stāšanās spēkā.

181.

Pārredzamības labad EDAU iesaka arī 31. panta 1. punkta beigās piebilst, ka Eiropols padara publiski pieejamu sarakstu ar tā noslēgtajiem starptautiskajiem un sadarbības nolīgumiem ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ievietojot šo regulāri atjaunināto sarakstu savā tīmekļa vietnē.

182.

EDAU iesaka 31. panta 2. punktā skaidri piebilst, ka atkāpes nevar tikt attiecinātas uz biežu, masveida vai strukturālu datu pārsūtīšanu, citiem vārdiem sakot, uz pārsūtīšanu kopumu (un ne tikai uz laiku pa laikam notiekošu pārsūtīšanu).

183.

EDAU iesaka paredzēt īpašu punktu, kas veltīts pārsūtīšanai ar EDAU atļauju. Šajā punktā, kam pēc loģikas būtu jāatrodas pirms punkta par atkāpēm, būtu jāparedz, ka EDAU var atļaut pārsūtīšanu vai pārsūtīšanu kopumu, ja Eiropols sniedz attiecīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personas pamattiesību un brīvību aizsardzību un attiecībā uz attiecīgo tiesību īstenošanu. Turklāt šī atļauja būtu jāizsniedz pirms pārsūtīšanas/pārsūtīšanu kopuma uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, un to ir iespējams pagarināt.

184.

Atzinumā ietverti vēl daudzi citi ieteikumi, kuru mērķis ir papildus uzlabot priekšlikumu. Šeit ir minēti daži būtiskākie no tiem.