9.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/253

—

ņemot vērā starptautisko cilvēktiesību saistības un instrumentus, tostarp tos, kas ietverti ANO konvencijās par cilvēktiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, garantējot cilvēktiesības un pamatbrīvības un aizliedzot diskrimināciju,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 17. jūnija rezolūciju 17/19 par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti,

—

ņemot vērā Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, (Kotonū nolīgums) un tajā iekļauto cilvēktiesību un sabiedrības veselības klauzulu un paredzēto saistību, jo īpaši 8. panta 4. punkta, 9. panta, 31.a panta e) daļas un 96. panta otro pārskatīšanu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 21., 24., 29. un 31. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 215. pantu, kas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm uzliek par pienākumu attiecībās ar pārējo pasauli aizstāvēt un veicināt vispārējo cilvēktiesību ievērošanu un fizisko personu aizsardzību un būtisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā pieņemt ierobežojošus pasākumus,

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās vadlīnijas, lai veicinātu un aizsargātu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesības,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton2014. gada 15. janvāra paziņojumu, kurā viņa pauda savas bažas par to, ka Nigērijā ir parakstīts likums par viendzimuma laulību aizliegumu,

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves 2013. gada 20. decembra paziņojumu par prethomoseksualitātes likuma pieņemšanu Ugandā;

—

ņemot vērā ASV prezidenta Obama2014. gada 16. februāra paziņojumu par prethomoseksualitātes likuma pieņemšanu Ugandā un viņa lūgumu prezidentam Yoweri Museveni šo likumu neparakstīt,

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves 2014. gada 18. februāra paziņojumu par prethomoseksualitātes tiesību aktiem Ugandā,

—

ņemot vērā Ban Ki-moon2014. gada 25. februāra paziņojumu, kurā viņš mudina Ugandas iestādes pārskatīt vai atcelt pieņemto prethomoseksualitātes likumu,

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves 2014. gada 4. martā Eiropas Savienības vārdā sniegto paziņojumu par Ugandas prethomoseksualitātes likumu,

—

ņemot vērā 2012. gada 5. jūlija rezolūciju par vardarbību pret lesbietēm un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesībām Āfrikā (1), 2013. gada 13. jūnija nostāju attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2), un 2013. gada 11. decembra rezolūciju par 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (3),

—

ņemot vērā 2009. gada 17. decembra rezolūciju par Ugandu: pret homoseksualitāti vērsts likumprojekts (4) , 2010. gada 16. decembra rezolūciju par Ugandu — Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija (5) un 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Ugandu — David Kato slepkavība (6),,

—

ņemot vērā 2012. gada 15. marta (7) un 2013. gada 4. jūlija (8) rezolūcijas par stāvokli Nigērijā,

—

ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par nesen veiktajiem pasākumiem, lai pakļautu kriminālsodam lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un interseksuāļus (9);

—

ņemot vērā 2011. gada 28. septembra rezolūciju par cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā (10),

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās; tā kā visām valstīm ir pienākums novērst vardarbību, naida kurināšanu un stigmatizāciju, pamatojoties uz individuālām iezīmēm, tostarp seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un dzimuma izpausmi;

B.

tā kā Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķis ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

C.

tā kā 76 valstīs joprojām turpina uzskatīt, ka homoseksualitāte ir noziegums, un piecās valstīs par šādu noziegumu ir paredzēts nāvessods;

D.

tā kā par viena dzimuma personu labprātīgiem aktiem Ugandā saskaņā ar šīs valsts kriminālkodeksa 145. iedaļu jau pienācās 14 gadus ilgs cietumsods un septiņus gadus ilgs cietumsods Nigērijā saskaņā ar šīs valsts kriminālkodeksa 214. iedaļu (vai nāves sods 12 pavalstīs saskaņā ar Šariāta likumu);

E.

tā kā 2013. gada 20. decembrī Ugandas Parlaments pieņēma prethomoseksualitātes likumu, kurā par atbalstu LGBTI personu tiesībām paredzēts līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods, personām, kuras izīrē māju, telpu vai telpas vai jebkāda veida vietu, kur nodoties homoseksuālām darbībām — septiņus gadus ilgs cietumsods, bet atkārtotu pārkāpumu vai HIV pozitīvu likumpārkāpēju gadījumā — mūža ieslodzījums; tā kā Ugandas Republikas prezidents Yoweri Museveni Kaguta2014. gada 24. februārī ar savu parakstu apstiprināja šā tiesību akta stāšanos spēkā;

F.

tā kā Ugandas iestādes ir pieņēmušas pret pornogrāfiju vērstu tiesību aktu un sabiedriskās kārtības pārvaldības tiesību aktu, ar kuriem vēl vairāk vēršas pret cilvēktiesībām un šīs tiesības aizstāvošajām NVO; tā kā tas liecina, ka arvien vairāk tiek ierobežota un pasliktināta pilsoniskās sabiedrības politiskā telpa;

G.

tā kā Nigērijas Senāts 2013. gada 17. decembrī pieņēma viendzimuma laulības aizliedzošu likumu, kurā ir paredzēts sodīt viendzimuma attiecībās esošas personas, piespriežot līdz pat 14 gadus ilgu cietumsodu, vai sodīt viendzimuma laulību lieciniekus vai LGBTI bāru saimniekus vai dalībniekus, organizācijas vai biedrības, piespriežot līdz pat 10 gadus ilgu cietumsodu; tā kā šis likums stājās spēkā, kad to 2014. gada janvārī parakstīja prezidents Goodluck Jonathan;

H.

tā kā šajās valstīs daudzi plašsaziņas līdzekļi, sabiedrības locekļi un politiskie un reliģiskie līderi aizvien vairāk cenšas iebiedēt LGBTI personas, ierobežot viņu tiesības un NVO un cilvēktiesību grupu tiesības un attaisno pret viņiem vērstu vardarbību; tā kā drīz pēc tam, kad likumu bija parakstījis prezidents Y. Museveni, Ugandas tabloīds publicēja sarakstu ar 200 Ugandas geju un lesbiešu vārdiem un fotogrāfijām, kam bija nopietnas negatīvas sekas attiecībā uz viņu drošības situāciju; tā kā plašsaziņas līdzekļi ziņoja par to, ka Nigērijā pieaug arestu skaits un vardarbība pret LGBTI personām;

I.

tā kā daudzi valstu un valdību vadītāji, ANO līderi, valdību un parlamentu pārstāvji, ES (ieskaitot Padomi, Parlamentu, Komisiju un PV/AP) un daudzas pasaules mēroga personības ir stingri nosodījušas tiesību aktus, kuros LGBTI personām ir paredzēts kriminālsods,

J.

tā kā ES sadarbībai būtu jāatbalsta ĀKK valstu centieni izstrādāt atbalstošas tiesiskas un politiskas sistēmas atcelt tādus represīvus tiesību aktus, politikas, prakses, stigmatizāciju un diskrimināciju, kas grauj cilvēktiesības, palielina neaizsargātību pret HIV/AIDS un kavē piekļuvi efektīvai HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, slimnieku aprūpei un atbalstam, tostarp zālēm, medicīnas precēm un pakalpojumiem cilvēkiem, kuriem ir HIV/AIDS, kā arī paaugstināta riska grupas iedzīvotājiem;

K.

tā kā UNAIDS un Pasaules fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai pauž bažas, ka Nigērijā un Ugandā LGBT personām un 3,4 miljoniem ar HIV inficētu pilsoņu tiks liegti vitāli svarīgi veselības aprūpes pakalpojumi, un pieprasa, lai “steidzami tiktu pārskatīta likumu atbilstība konstitūcijai, ņemot vērā nopietnas sabiedrības veselības un cilvēktiesību prasības”;

L.

tā kā kriminālsodu noteikšana par viena dzimuma pieaugušu personu labprātīga darbību padarīs vēl grūtāku gan Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, it īpaši attiecībā uz dzimumu vienlīdzību un slimību apkarošanu, gan panākumu gūšanu attiecībā uz attīstības pēc 2015. gada sistēmu;

M.

tā kā daudzas dalībvalstis, starp tām Nīderlande, Dānija un Zviedrija, un citas valstis, piemēram, ASV un Norvēģija, ir nolēmušas vai nu apturēt palīdzību, kas adresēta Ugandas valdībai, vai arī pāradresēt palīdzību no valdības atbalsta uz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai;

N.

tā kā Kotonū nolīguma 96. panta 1.a punktā ir paredzēts, ka var sākt apspriežu procedūru, lai izslēgtu parakstītājas puses, kas pārkāpj cilvēktiesību saistības, kas tām uzliktas saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. pantu,

1.

pauž nosodījumu par tādu jaunu likumu pieņemšanu, kas rada smagu apdraudējumu vispārējām tiesībām uz dzīvību, vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai un tiesībām netikt spīdzinātam, tikt pasargātam no nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās; atgādina, ka seksuālā orientācija un dzimumidentitāte ir jautājumi, kas attiecas uz fiziskas personas tiesībām uz privātumu, ko aizsargā ar starptautiskām tiesībām un valstu konstitūcijām; uzsver to, ka LGBTI personu vienlīdzība ir neatņemama pamata cilvēktiesību sastāvdaļa;

2.

atgādina par Āfrikas Cilvēktiesību un iedzīvotāju tiesību komisijas un ANO Cilvēktiesību komitejas paziņojumiem, ka valsts ar saviem tiesību aktiem nevar anulēt saistības, ko tai uzliek starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā;

3.

aicina Ugandas prezidentu atcelt prethomoseksualitātes likumu, kā arī Ugandas Kriminālkodeksa 145. pantu; aicina Nigērijas prezidentu atcelt likumu par viendzimuma laulību aizliegumu, kā arī atcelt Nigērijas kriminālkodeksa 214. un 217. pantu, jo tie pārkāpj starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām;

4.

atzīmē, ka ar šo likumu parakstīšanu Ugandas un Nigērijas valdība neizpildīja saistības, kas izriet no Kotonū nolīguma 9. panta 2. punktā minētās cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanas;

5.

atgādina, ka uz šiem likumiem attiecas Kotonū nolīguma 96. panta 1.a punkta b) apakšpunkta joma kā īpaši steidzamiem jautājumiem, t. i., izņēmuma gadījumiem ar īpaši smagu un klaju cilvēktiesību un cieņas pārkāpšanu, kā minēts 9. panta 2. punktā, kādēļ ir nepieciešams nekavējoties reaģēt;

6.

tādēļ aicina Komisiju iesaistīties pastiprinātā un steidzamā politiskajā dialogā saskaņā ar 8. pantu vietējā un ministriju līmenī, pieprasot sākt diskusiju ne vēlāk kā ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē;

7.

mudina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt savu attīstības sadarbības stratēģiju ar Ugandu un Nigēriju un dot priekšroku palīdzības pāradresēšanai pilsoniskajai sabiedrībai un citām organizācijām salīdzinājumā ar palīdzības apturēšanu — pat pa nozarēm;

8.

ierosina, lai Āfrikas Savienība uzņemtos līdera lomu un izveidotu starptautisku komiteju, kas izskata šos likumus un jautājumus;

9.

aicina visus Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības vadītājus pievērsties jautājumam par šiem likumiem diskusijās 4. Eiropas Savienības un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē, kas risināsies 2014. gada 2. un 3. aprīlī;

10.

aicina, lai dalībvalstis, vai Savienības augstā pārstāve, atbalstot Komisijai, lemtu par mērķtiecīgām sankcijām, piemēram, ceļošanas un vīzu aizliegumiem galvenajām personām, kas atbildīgas par šo divu likumu sagatavošanu un pieņemšanu;

11.

atgādina par Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 7. novembra spriedumu lietā X, Y, Z/Minister voor Immigratie en Asiel (lietas C-199-201/12), kurā uzsvērts, ka cilvēki ar specifisku seksuālo orientāciju, pret kuriem vērsti likumi, kas kriminalizē viņu izturēšanos vai identitāti, var būt noteikta sociālā grupa patvēruma piešķiršanas izpratnē;

12.

pauž nožēlu par to, ka pieaug sociālais, ekonomiskais un politiskais posts Āfrikas nācijām, ko apdraud reliģiskais fundamentālisms, kas kļūst arvien ietekmīgāks, izraisot smagas sekas attiecībā uz cieņu, attīstību un cilvēku brīvību;

13.

aicina Komisiju un Padomi jebkurā turpmākā nolīgumā, kas aizstāj Kotonū nolīgumu, iekļaut konkrētu norādi par nediskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kā to Parlaments ir prasījis vairākkārt;

14.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ugandas, Nigērijas, Kongo Demokrātiskās Republikas un Indijas valdībām un parlamentiem, kā arī Ugandas un Nigērijas prezidentiem.