8.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 332/20

Ziņotāja:

Vladimíra DRBALOVÁ

1.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas un Eiropadomes prezidentvalstu trijotnes kopīgu iniciatīvu īpašu uzmanību veltīt komercprasmju apguvei izglītības jomā (1) un Eiropā veicināt uzņēmējiem raksturīgo domāšanas veidu.

1.2.

EESK iesaka dalībvalstīm atgriezties pie stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020), kuras pamatā ir 2006. gada Oslo programma, kas joprojām ir ļoti aktuāla.

1.3.

EESK iesaka dalībvalstīm izstrādāt pašām savas stratēģijas komercprasmju attīstībai izglītības jomā vai arī iekļaut šo koncepciju valsts stratēģijās mūžizglītības jomā.

1.4.

EESK aicina īstenot Eiropas Parlamenta ieteikumu (2006) (2) un attīstīt tajā definētās pamata prasmes, lai uzlabotu pielāgošanās spēju, nodarbinātības iespējas, sociālo integrāciju un mobilitāti.

1.5.

Augstas kvalitātes stažēšanās, prakses un māceklības iespējas, duālās vai citas uz praktisku darbu balstītas sistēmas, jaunizveidoti uzņēmumi un inkubatoru programmas, kā arī brīvprātīgais darbs un sportiskas aktivitātes var atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi vai pašnodarbinātību.

1.6.

Jāuzlabo procedūras ārpus skolas iegūto zināšanu atzīšanai, atzīšanas procedūru izstrādē ir jāiesaista izglītojamie, skolotāji un darba devēji, un minētajām procedūrām jābūt motivējošām (3).

1.7.

Komercprasmju apguve izglītības jomā tomēr ir jāaplūko vispārējā sabiedrības kontekstā, nevis tikai saistībā ar vispārējo uzņēmējdarbības vidi. Komercprasmes ir piemērotā veidā jāattīsta visos izglītības un apmācības līmeņos, sākot jau no agrīna vecuma, un tādā veidā, kas nodrošina to nepārtrauktu attīstību visos mācību programmas posmos.

1.8.

EESK atbalsta dalībvalstīm paredzētu Eiropas Komisijas priekšlikumu pamatprasmju sistēmas ietvaros izstrādāt pamatprincipu ietvarstruktūru, kas attiektos uz komercprasmēm. Tas palīdzētu nodrošināt, ka dažādos izglītības līmeņos tiek izmantota saskaņota pieeja un tiek ņemta vērā arī neformālā un ikdienējā mācīšanās.

1.9.

EESK aicina dalībvalstis ieviest skolotājiem, apmācību vadītājiem un izglītības nozares vadītājiem paredzētu programmu, kurā uzmanība veltīta komercprasmju un uzņēmējiem raksturīgā domāšanas veida attīstīšanai. Savukārt izglītības iestādēm no savas puses vajadzētu piedāvāt tādu mācīšanās vidi, kas veicina uzņēmējiem raksturīgā domāšanas veida attīstību un ir atvērta plašākai sabiedrībai.

1.10.

EESK vēlētos uzsvērt, cik svarīga ir partnerība starp dažādām ieinteresētajām personām – valsts pārvaldes iestādēm, skolām, uzņēmumiem, nodarbinātības dienestiem un ģimenēm – un īpaši norāda uz sociālo partneru lomu faktiskajam pieprasījumam atbilstošu profesionālo un vispārējo prasmju attīstīšanā.

1.11.

EESK aicina dalībvalstis izmantot visas to rīcībā esošās programmas un instrumentus, kas atbalsta komercprasmju apguvi izglītības un apmācības jomā, radošumu, inovāciju un mobilitāti. EESK mudina Komisiju sniegt dalībvalstīm atbalstu un vajadzīgo palīdzību programmas Erasmus+ īstenošanā, lai nodrošinātu, ka visus šīs programmas instrumentus var pienācīgi izmantot.

2.1.

Viena no Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija secinājumu prioritātēm, kas izklāstīta I pielikumā “Eiropas Savienības stratēģiskā programma pārmaiņu laikā” (4), attiecas uz visu cilvēku prasmju attīstību, kā arī talanta atraisīšanu un dzīves iespēju pavēršanu, sekmējot mūsdienīgā ekonomikā nepieciešamo prasmju apgūšanu un mūžizglītību.

2.2.

Lai sniegtu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanā, prezidentvalsts Itālija (5) uzsāka politiskas debates par izglītības un apmācības turpmāko nozīmi valstu un ES izaugsmes programmās. Arī prezidentvalsts Latvija turpina veicināt digitālās iespējas un sekmēt komercprasmju apguvi, it īpaši reģionālajā līmenī (6).

2.3.

Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome 2014. gada 12. decembra secinājumos (7) uzsvēra, ka gan uzņēmējdarbība, gan izglītība ir stratēģijas “Eiropa 2020” – stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei – prioritātes. Uzņēmējiem raksturīgā domāšanas veida attīstīšana var dot iedzīvotājiem lielu labumu gan viņu profesionālajā, gan vispārējā dzīvē.

3.

3.1.

Šāda pievēršanās komercprasmju apguvei ir atgriešanās pie Oslo programmas komercprasmju apguvei Eiropā  (8), lai sabiedrībā vairāk veicinātu uzņēmējiem raksturīgo domāšanas veidu, un pie stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020)  (9).

3.2.

Radošums un inovācija būtiski ietekmē uzņēmumu attīstību un Eiropas spēju konkurēt starptautiskā mērogā. Ja vēlamies paātrināt izaugsmi un uzlabot konkurētspēju, ir svarīgi veikt ieguldījumus izglītībā un apmācībā, kas nodrošina prasmju attīstību. Pirmais uzdevums ir sekmēt to, lai visi iedzīvotāji apgūtu vispārējas nozīmīgas pamatprasmes, piemēram, digitālās prasmes, prasmi mācīties, iniciatīvas un uzņēmējdarbības garu un kultūras izpratni (10).

3.3.

Darba tirgus novērošanas centra rīkotā konference “Jaunizveidotu uzņēmumu atbalstīšana ar mērķi veicināt izaugsmi un nodarbinātību” (11) arī skaidri parādīja, ka komercprasmju apguve būtu jāaplūko plašākā sociālās vides kontekstā. Uzņēmējdarbības videi būtu vismaz jāmēģina atvieglot jaunu uzņēmumu dibināšanu, mazinot birokrātiju un ievērojot darba tirgus elastību. Stimulus, kas paredzēti vēl neizveidotiem uzņēmumiem, jaunizveidotiem uzņēmumiem un uzņēmumu attīstībai, var efektīvi sasaistīt ar vairākiem citiem aktīva darba tirgus politikas (ALMP) pasākumiem, un šie stimuli ir jāaplūko visas uzņēmējdarbības atbalsta un uzņēmumu attīstības sistēmas kontekstā.

3.4.

Mazās uzņēmējdarbības akta (12) pārskatīšana ir vienreizēja iespēja, izmantojot visus pieejamos instrumentus, piemēram, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME), stiprināt saikni starp pasākumiem, kas ir vērsti uz MVU un komercprasmju apguvi. Kvalifikācijas paaugstināšana mazos un vidējos uzņēmumos un visa veida inovācijas veicināšana ir viens no 10 pamatprincipiem, kas jāpiemēro, lai visiem MVU Eiropas Savienībā sniegtu vienādas iespējas.

4.1.

Iekļaujot komercprasmju apguves elementus izglītības un apmācības jomā, jānodrošina, lai visiem izglītojamajiem, neatkarīgi no viņu dzimuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa vai īpašām vajadzībām, būtu iespēja veidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas uzņēmējiem.

4.2.

Kā norādīts EP un Padomes 2006. gada ieteikumā, līdztekus pamatprasmēm – lasītprasmei, rakstītprasmei un rēķinātprasmei – uzņēmējdarbībai ir nepieciešama arī pamata prasmju pakāpeniska attīstīšana, tostarp iniciatīvas un uzņēmējdarbības gars un spēja idejas pārvērst darbībā. Tas ietver radošumu, inovāciju un riska uzņemšanos, kā arī spēju plānot un vadīt projektus, lai sasniegtu mērķus.

4.3.

Lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji var brīvi pārvietoties, strādāt un mācīties visā Eiropā, īpaša nozīme ir saziņai svešvalodās, un jauniešiem to apguve kļūst aizvien svarīgāka (13).

4.4.

Digitālā vienotā tirgus laikmetā digitālai uzņēmējdarbībai ir būtiska ietekme uz jaunu darbavietu radīšanu, novatoriskām idejām un kopām, kas paātrina inovāciju. Eiropas Savienībai ir jāizstrādā politikas satvars, kas palīdzētu sekmēt IKT prasmju apgūšanu un mudinātu dalībvalstis mācīties vienai no otras, kā palielināt IKT studijas beigušo personu skaitu un paaugstināt viņu kvalifikāciju atbilstoši uzņēmumu vajadzībām.

4.5.

Mums ir jāatraisa milzīgais sieviešu potenciāls un jāanalizē viņu unikālā pieeja vadībai un uzņēmumu darbības vadīšanai. Dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāīsteno programmas, kas vērstas uz komercprasmju attīstīšanu un uz sieviešu vadītu uzņēmumu iesaistīšanu globālajās piegādes ķēdēs (14).

5.1.

Komercprasmes ir svarīgas dzīvei kopumā, un tās sniedz cilvēkiem lielākas iespējas ietekmēt savu nākotni. Komercprasmes ir pietiekami jāattīsta visos izglītības un apmācības līmeņos, sākot jau no agrīna vecuma, un tādā veidā, kas nodrošina to nepārtrauktu attīstību visos mācību programmas posmos.

5.2.

Jānodrošina visiem skolēniem iespēja iesaistīties programmās darba pieredzes iegūšanai, lai palīdzētu attīstīt šīs prasmes, un instrumentiem, kas izstrādāti progresa novērtēšanai un komercprasmju apguves apliecināšanai, būtu jākoncentrējas uz turpmākās darba pieredzes kvalitātes paaugstināšanu. Kā labs piemērs šeit minama Somijas darba programma Yrittäjyyskasvatus  (15), kas nodrošina ar uzņēmējdarbību saistītu apmācību dažādos izglītības līmeņos.

5.3.

Komercprasmju apguve tiek definēta kā formāla mācību satura apguve, kas informē, apmāca un izglīto ikvienu, kas vēlas sekmēt sociāli ekonomisko attīstību, īstenojot projektu, kura mērķis ir palielināt informētību par uzņēmējdarbību, sekmēt uzņēmumu veidošanu vai arī mazo uzņēmumu attīstību (16).

5.3.1.

Pašlaik Eiropa visas cerības liek uz duālu sistēmu un citu līdzīgu darbavietā nodrošinātas mācīšanās veidu popularizēšanu un attīstīšanu. Dalībvalstis, kuras izmanto šādas sistēmas, ilgtermiņā gūst labus rezultātus, un tajās jauniešu bezdarba rādītāji ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

5.3.2.

Stažēšanās ir svarīgs līdzeklis, kā risināt bezdarba un prasmju neatbilstības problēmas un nodrošināt pāreju no izglītības sistēmas uz darba tirgu. Vairāk būtu jāatbalsta stažēšanās iekļaušana mācību programmās (17).

5.3.3.

Prakse, kuras mērķis ir attīstīt darba ņēmēju uzņēmējdarbības garu un darba ņēmēju virzītu/sociālo uzņēmējdarbību, ir piemērs, kas liecina, ka izveidotas veiksmīgas darba ņēmēju līdzdalības shēmas, kuru mērķis ir sasniegt to organizāciju, kurās šie cilvēki strādā, ekonomiskos un sociālos mērķus.

5.3.4.

Brīvprātīgais darbs var sniegt vērtīgu pieredzi, kas palīdz attīstīt prasmes. Neformālās izglītības iespējas galvenokārt nodrošina jaunatnes organizācijas. Izmantojot savas izglītības programmas, tās palīdz attīstīt virkni transversālo prasmju, piemēram, prasmi strādāt grupā, attiecību veidošanas prasmes, pašiniciatīvas garu un riska uzņemšanos. Jaunieši var mācīties no savām kļūdām drošā vidē (pretēji reālajai komercdarbības pasaulei).

5.4.

Eiropas Komisija 2012. gadā publicēja ziņojumu “Entrepreneurship education at school in Europe” (“Komercprasmju apguve Eiropas skolās”) (18), kurā koncentrējās uz valstu stratēģijām, mācību programmām un mācību rezultātiem. Komercprasmju apguve patlaban tiek veicināta lielākajā daļā Eiropas valstu, un ir pieņemta virkne dažādu pieeju: 1) īpašas stratēģijas/rīcības plāni, kuru galvenais mērķis ir komercprasmju apguves nodrošināšana; 2) plašākas stratēģijas izglītības vai ekonomikas jomā, kurās iekļauti komercprasmju apguves mērķi; 3) atsevišķas vai vairākas iniciatīvas attiecībā uz komercprasmju apguvi.

5.5.

Ne visi cilvēki ir dzimuši, lai kļūtu par uzņēmējiem vai uzņēmējām. Uzņēmējdarbības gars tikai sniedz viņiem vairāk iespēju gūt panākumus darbā un dzīvē. Taču to cilvēku darbība, kam piemīt uzņēmēja talants un drosme savu uzņēmējdarbības garu pārvērst darbībā, būtu jāveicina.

5.5.1.

Uzņēmējdarbības inkubatori ir inovācijas un uzņēmējdarbības centri. Tie atrodas daudzās augstskolās un rada drošu vidi, kurā studenti var saņemt profesionālas konsultācijas par to, kā uzņēmējdarbības idejas pārvērst realitātē un kā uzņemties risku, neciešot no negatīvām sekām un nebaidoties no neizdošanās. To uzņēmējdarbības skolu studenti, kurās ir inkubatori, var vieglāk pievienoties jaunizveidotiem uzņēmumiem vai izveidot savu uzņēmumu.

5.5.2.

Uzņēmējdarbības prasmes var apgūt arī prasmju attīstīšanas programmās, kas tiek piedāvātas ārpus vispārējās izglītības sistēmām. Šīs programmas var ietvert apmācību un darbaudzināšanu, ko nodrošina pieredzējuši apmācības vadītāji, uzņēmēji un uzņēmējdarbības eksperti. Šie pakalpojumi ne vien sniedz potenciālajiem uzņēmējiem vērtīgas zināšanas par uzņēmumu darbību, bet arī ļauj viņiem izveidot sakarus ar esošajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem.

5.5.3.

Uzņēmējdarbības prasmju apguves iespējas, kuras visā Eiropā piedāvā tirdzniecības un rūpniecības kameras, ietver dažāda veida mācības un metodes, kas palīdz cilvēkiem apzināt uzņēmējdarbības un jauna uzņēmuma izveides iespējas, noteikt un iegūt vajadzīgos resursus, kā arī uzņemties ar uzņēmējdarbību saistīto risku: Entrepreneurial Skills Pass (Austrija) (19), Startup@Campus (Beļģija) (20), Incuba’ school (Francija), Long night of Start-ups (Vācija) (21), New Entrepreneurs Day (Spānija) un Bright and Young (Beļģija) (22).

5.6.

Ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var uzņemties svarīgu lomu, efektīvi palīdzot īstenot un realizēt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un sekmēt uzņēmējiem raksturīgā domāšanas veida attīstīšanu. Efektīvas partnerības pieejas piemērs ir Somijas Jaunizveidoto uzņēmumu fonds (Finnish Startup Sauna Foundation) (23), ko dibināja somu uzņēmēji sadarbībā ar vairākām ieinteresētajām personām, kuras pārstāv publisko sektoru.

6.1.

Pastāvīgās grūtības, kas saistītas ar prasmju un kvalifikāciju atzīšanu un pārredzamību, kavē atbilstošu prasmju un kvalifikāciju apguvi, kā arī mobilitāti, kura vajadzīga, lai panāktu prasmju labāku atbilstību piedāvātajām darbavietām un varētu uzlabot konkurētspēju un labklājību.

6.2.

Eiropas līmenī ir izveidoti vairāki instrumenti, kuru mērķis ir sekmēt sadarbību, nodrošinot to prasmju un kvalifikācijas pārredzamību un atzīšanu, kas iegūtas profesionālās izglītības un apmācības programmās un augstākās izglītības programmās visā Eiropas Savienībā (24).

6.3.

Līdztekus šiem instrumentiem vairāku citu iniciatīvu mērķis ir novērst prasmju neatbilstību; šīs iniciatīvas ir Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO) un ES Prasmju panorāma. Lai sekmētu mobilitāti, mūsu rīcībā ir arī Europass sistēma, tostarp EuropassCV un Eiropas prasmju pase, un nesen pārskatītā Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (25).

6.4.

Rūpējoties par lielāku saskaņotību starp Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF), Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmām (ECTS un ECVET) un Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikāciju (ESCO), varētu palīdzēt nodrošināt kvalifikāciju atzīšanu, neformālās un ikdienējās izglītības apstiprināšanu un mūžilgu profesionālo orientāciju. Šim procesam arī turpmāk jābūt visaptverošam, un tā laikā būtu jāveic dažādu instrumentu novērtēšana, lai nodrošinātu to efektivitāti.

6.5.

Paziņojumā “Izglītības pārvērtēšana” (26) minēta arī nepieciešamība atzīt, novērtēt un apstiprināt prasmes, kuras iedzīvotāji ieguvuši ārpus skolas, un tādējādi nodrošināt, ka potenciālie darba devēji var iepazīties ar prasmju aprakstu. Izvēloties darbiniekus, ir svarīgi atzīt arī ārpus izglītības sistēmas iegūtās prasmes, taču darba devējiem nedrīkstētu uzlikt par pienākumu novērtēt un apstiprināt šādas prasmes.

6.6.

Turklāt politika un sistēmas, kas sekmē kvalifikāciju pārnesi, kopumā ir saistītas ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, un vairākās dalībvalstīs īstenotas valstu iniciatīvas, kuru mērķis ir iepriekšējās mācīšanās atzīšana dalībvalsts līmenī. Šādu valsts iniciatīvu sistemātiskai pārskatīšanai un uzraudzībai ir jābūt vērstai uz labas prakses piemēru apzināšanu un savstarpējas mācīšanās un vienotu principu izmantošanas veicināšanu (27).

6.7.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu pamatprasmju sistēmas ietvaros izstrādāt pamatprincipu ietvarstruktūru, kura attiektos uz komercprasmēm un kurā, balstoties uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā minētajiem mācību rezultātu raksturlielumiem un līmeņiem, būtu norādītas prasmju sastāvdaļas. Tas palīdzēs nodrošināt, ka dažādos izglītības līmeņos tiek izmantota saskaņota pieeja un tiek ņemta vērā neformālā un ikdienējā mācīšanās.

1)

Entrepreneurship 360  (28), kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības garu skolās un tehniskās izglītības un arodizglītības iestādēs un kura nodrošina brīvi pieejamu pašvērtējuma instrumentu, kas sniegs atbalstu mācību iestādēm un atsevišķiem skolotājiem, palīdzot uzlabot viņu darba stratēģijas un praksi nolūkā veicināt uzņēmējdarbību; un

2)

HEInnovate – tiešsaistes instruments, kas augstākās izglītības iestādēm palīdz sekmēt uzņēmēja mentalitātes un inovācijas gara attīstību starptautiskā kontekstā (29).

7.1.

Skolotājiem un pasniedzējiem ir būtiska nozīme mācīšanās un ideju vairošanas sekmēšanā. Nav viegli skolā ieviest jaunus izglītības procesus un izglītības tehnoloģijas, jo ir nepieciešami kvalificēti skolotāji ar motivāciju, kas ir gatavi uzņemties šo procesu vadību (30). Viņiem jāveicina alternatīvas un neformālās mācīšanās metodes un jāpiemēro individuāla attieksme.

7.1.1.

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības apmācību programmu panākumus un efektivitāti, būtiska nozīme ir skolotāju un darbaudzinātāju/konsultantu darba kvalitātei. Šajā saistībā potenciālie uzņēmēji, kuru dzīve uzņēmējdarbības jomā vēl tikai sākas, īpaši augstu vērtē, piemēram, pieredzējušu skolotāju un uzņēmēju pieredzi un zinātību, kurā tie var dalīties (31).

7.1.2.

Viens no efektīvu uzņēmējdarbības apmācību programmu piemēriem ir Īrijas Valsts fonda organizētā uzņēmējdarbības apmācības programma (32), kas sniedz intensīvu apmācību pasniedzējiem nolūkā nodrošināt vidusskolas līmeņa skolotājus un speciālistus ar vajadzīgajām prasmēm un resursiem, lai viņi varētu veiksmīgi pasniegt uzņēmējdarbību jauniešiem. Dalībnieki, kuri sekmīgi pabeidz šo programmu, saņem sertificēta uzņēmējdarbības apmācību vadītāja (CET) kvalifikāciju.

7.1.3.

Vēl viens piemērs ir Nīderlandes rīcības programma “Uzņēmējdarbība un izglītība” (33), kuras mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības garu un uzņēmējiem raksturīgu attieksmi studentu vidū, iekļaujot uzņēmējdarbības prasmju un zināšanu apgūšanu Nīderlandes izglītības sistēmā. Programma sastāv no dažādām shēmām, kuru uzdevums ir piedāvāt plašu aktivitāšu spektru nolūkā attīstīt studentu uzņēmējdarbības prasmes dažādos izglītības iegūšanas posmos, kā arī nodrošināt apmācību kursus, kuros tiek sekmēta uzņēmējdarbības apgūšana skolotāju vidū.

7.2.

Skolotājiem, apmācību vadītājiem un izglītības nozares vadītājiem būtu jācenšas attīstīt pašiem savu radošumu un inovatīvu attieksmi, savukārt skolās vajadzētu piedāvāt tādu mācīšanās vidi, kas sekmē uzņēmēja mentalitātes attīstīšanu un ir atvērta plašākai sabiedrībai.

7.3.

Komisija 2013. gada jūnijā publicēja Rokasgrāmatu pedagogiem (34), kurā izklāstīti uzņēmējdarbības skolotāju darba pamatprincipi, novērtēta mācību rezultātu kvalitāte, starpdisciplīnu mācīšanās process, skolotāju sākotnējā apmācība un skolotāju kvalifikācijas celšana, darbaudzināšana un inovācija uzņēmējdarbības pedagoģijā, kā arī minētas praktisku reālās dzīves piemēru sniegtas svarīgas atziņas.

7.3.1.

Uzņēmējdarbības skolotāju apmācības iestādēm būtu jāizstrādā skaidra izglītības koncepcija, lai nodrošinātu skolotāju spējas apmācīt darbaspēku, ņemot vērā arī darba tirgus vajadzības. Izglītība, kas atbalsta uzņēmējdarbības garu, ir jāintegrē kā horizontāla pieeja un starpdisciplinārs mācību priekšmets.

7.3.2.

Uzņēmējdarbības skolotāju apmācības programmām vajadzētu motivēt skolotājus attīstīt pašiem savas uzņēmējdarbības zināšanas, prasmes un uzņēmējiem raksturīgu attieksmi.

7.3.3.

Ir jāatbalsta tādu bez maksas pieejamu un atvērtu digitālo un tiešsaistes rīku izstrāde, kas māca uzņēmējdarbības prasmes un palīdz izzināt sadarbības ar atvērtā pirmkoda kopienām veidus, lai popularizētu bezmaksas uzņēmējdarbības rīkus, kā arī jāatbalsta apmācība šādu rīku izmantošanā.

7.3.4.

Svarīga nozīme, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ir pedagogu mobilitātei Eiropas teritorijā ar ES Mūžizglītības programmas un/vai citu īpaši šim nolūkam izstrādātu instrumentu palīdzību. Eiropā ir nepieciešama lielāka mobilitāte un pieredzes apmaiņa ne vien starp augstskolām, bet arī – attiecīgos gadījumos – starp akadēmisko aprindu pārstāvjiem un uzņēmējiem. Ir jāizstrādā programmas, kas pedagogiem ļautu pavadīt laiku citās iestādēs un/vai privātajā sektorā, lai viņi varētu patiesi iesaistīties, mācīties un attīstīties.

8.1.

Uzņēmējdarbības gara veicināšanai paredzēto izglītības aktivitāšu noteikšanā ir jāiesaista uzņēmējdarbības jomas pārstāvji. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka izglītības programmu beidzēji ir apguvuši prasmes, kas vajadzīgas panākumu gūšanai. Uzņēmēji ir jāaicina vairāk iesaistīties vadītāju un darbinieku apmācībā tādās jomās kā uzņēmējdarbība, sadarbība un līdzdalība organizāciju vadīšanā. Uzņēmumiem arī jāmāca saviem darbiniekiem nepieciešamās prasmes un jaunas zināšanas, un to, kā pieņemt lēmumus, un jānodrošina darba apstākļi, kas viņiem dod iespēju piekļūt šīm apmācības programmām. Turklāt tiem ir jāstrādā kopā ar izglītības nozares pārstāvjiem, lai jaunieši varētu vairāk uzzināt par darba tirgu un spētu tajā atrast savu vietu.

8.2.

Īpaši svarīga apmācību jomā ir saikne starp arodbiedrībām un jauniešiem. Arodbiedrības var piedalīties pasākumos, kuru mērķis ir apmācīt jauniešus reālos darba apstākļos ārpus skolām vai izglītības centriem. Vispieredzējušākie un profesionālākie darbinieki var strādāt ar gados jauniem darba ņēmējiem, stažieriem un brīvprātīgajiem kā darbaudzinātāji vai privāti pasniedzēji vai arī kļūt par skolotājiem īpašās māceklības programmās. Šīs saiknes ar uzņēmumiem ir svarīgas jauniešu izglītošanai par darba tirgus procesiem un darba attiecībām. Skolotāju arodbiedrības ir būtiski svarīgs resurss, ar kuru sadarboties nolūkā izstrādāt efektīvu izglītības un apmācības politiku, taču ir ļoti svarīgi sadarboties arī ar uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem.

8.3.

Jo īpaši sociālās partnerības kontekstā darba devēju un darba ņēmēju organizācijas ir jāiesaista pasākumos, kuru mērķis ir izstrādāt valsts mūžizglītības stratēģiju un rīcības plānus garantijas jauniešiem īstenošanai. EESK atbalsta jauno Rīcības programmu jauniešu nodarbinātības jomā (35), ko izstrādāja Eiropas sociālie partneri.

8.4.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību. Tas ļautu dažādām PSO, kuru darbs vērsts uz sieviešu, jauniešu, ģimeņu, invalīdu, migrantu, minoritāšu un citu grupu problēmu risināšanu, efektīvāk koncentrēties uz noteiktu iedzīvotāju grupu vajadzībām un prioritātēm izglītības sistēmā un darba tirgū.

8.5.

Ģimenei joprojām ir izšķirīga loma, kā tas jau minēts Komitejas atzinumā (36).

9.1.

Erasmus+  (37) ir jauna Komisijas programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā 2014.–2020. gadam, un tās mērķis ir uzlabot prasmes un nodarbināmību, kā arī modernizēt izglītību, apmācību un darbu ar jauniešiem. Šīs septiņu gadu programmas budžets būs EUR 14,7 miljardi, kas ir par 40 % vairāk nekā pašreiz, tādējādi parādot ES apņemšanos ieguldīt šajās jomās. Programma Erasmus+ vairāk nekā četriem miljoniem eiropiešu dos iespēju mācīties, iegūt darba pieredzi vai arī strādāt brīvprātīgo darbu ārvalstīs. Tas ir būtisks sasniegums, kas nodrošina iespējas atbalstīt uzņēmējdarbības izglītību, piemēram, mudinot integrēt izglītības un uzņēmējdarbības nozaru sadarbību zināšanu apvienībās augstākās izglītības jomā, savukārt PIA gadījumā – nozaru prasmju apvienībās.

9.2.

EESK iesaka arī efektīvi izmantot citas programmas un instrumentus, kas atbalsta uzņēmējdarbības izglītību ES: ESF  (38) , ESCO – Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija  (39) , COSME  (40) , “APVĀRSNIS 2020”  (41) , Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva  (42) un Radošā Eiropa  (43).