21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/45

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Grozīts priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu”

COM(2011) 739 final – 2011/0183 (CNS)

un par tematu “Grozīts priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus”

COM(2011) 740 final – 2011/0184 (APP)

2012/C 181/09

Ziņotājs: Gérard DANTIN kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. pantu 2011. gada 19. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu”

COM(2011) 510 final – 2011/0183 (CNS)

un par tematu

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus”

COM(2011) 511 final – 2011/0184 APP.

Komisija 2011. gada 9. novembrī pieņēma grozītos priekšlikumus, un Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantu 2011. gada 15. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Grozīts priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu”

COM(2011) 739 final – 2011/0183 (CNS)

un

“Grozīts priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus”

COM(2011) 740 final – 2011/0184 (APP).

kas aizstāj iepriekš izvirzītos priekšlikumus.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu par grozītajiem priekšlikumiem pieņēma 2012. gada 7. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (2012. gada 29. marta sēdē), ar 165 balsīm par, 21 balsi pret un 11 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Sistēma, kurā aptuveni 75 % Savienības ieņēmumu ir tieši iemaksāti no dalībvalstu budžetiem ir pretrunā Romas Līguma noteikumiem un garam (1).

1.2   Pašreizējā situācijā [ieņēmumu] pamatu galvenokārt veido NKI iemaksas. Tas ir saasinājis debates par budžetu, kurās notikusi pievēršanās jautājumam par taisnīgu atdevi un kompensācijas mehānismiem, taču netiek ņemtas vērā ES sniegtās priekšrocības, it īpaši miera, brīvības, labklājības, izaugsmes un drošības jomās.

1.3   Šajā sakarā Komiteja atbalsta Komisijas izstrādātos priekšlikumus Padomes tiesību aktiem. Tā uzskata, ka priekšlikumi šajā jomā ir solis pareizā virzienā, galvenokārt — saistībā ar NKI iemaksu samazināšanu uz pusi un ar tādu divu jaunu pašu resursu ieviešanu, kuru pamatā ir attiecīgi pievienotās vērtības nodoklis un finanšu darījumu nodoklis. Reāli pieejamo pašu resursu proporcionālais pieaugums, pirmkārt, ES darbību budžeta jomā tuvinās Romas Līguma noteikumiem un garam, un, otrkārt, veicinās ES finansiālo neatkarību un atbalstīs dalībvalstu īstenotos plaša mēroga centienus budžeta jomā.

1.4   Komiteja atzinīgi vērtē arī faktu, ka līdztekus jaunu pašu resursu ieviešanai izskatāmajā dokumentā ierosināts ieviest jaunu, vienreizēju summu, sistēmu, ar kuru aizstāt visus līdzšinējos korekcijas mehānismus. Taču EESK uzskata, ka šis pasākums nav pietiekams.

1.5   Lai gan Komiteja kopumā piekrīt izskatāmo priekšlikumu saturam, tā tomēr vēlas izteikt vairākas piezīmes.

1.5.1   Komiteja vairākos atzinumos ir norādījusi, ka pievienotās vērtības nodoklis Eiropas Savienībā ir joma, kurā vērojama nodokļu nemaksāšanas problēma. Tā uzskata, ka vienlaikus ar jaunu pašu resursu ieviešanu jāveic pasākumi, kas samazinātu vai pat novērstu krāpšanu. Tāpēc tā uzmanīgi sekos līdzi tiesību aktu priekšlikumiem, kuriem būtu jānāk klajā saistībā ar Zaļās grāmatas par PVN rosinātajām pārdomām.

1.5.2   Paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” Komisija minējusi vairākus pārdomātus finansējuma avotus, kuri, pēc tās domām, pamatoti varētu būt jauno pašu resursu veidi. Šie priekšlikumi tomēr netika ņemti vērā. Vienīgie izņēmumi ir priekšlikumi par resursiem, kuru pamatā ir attiecīgi pievienotās vērtības nodoklis un finanšu darījumu nodoklis. Zināmi ir vien katra priekšlikuma trūkumi un priekšrocības, bet šādas izvēles politiskie iemesli nav zināmi. Komiteja uzskata, ka Komisijai pirms šādu lēmumu pieņemšanas būtu bijis jāuzklausa Komitejas viedoklis.

1.5.3   Komiteja atzinumā par ES budžeta pārskatīšanu jau paudusi savu nostāju, proti, tā uzskata, ka ES budžeta palielināšana ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama, ņemot vērā to, cik apjomīgas ir jaunās problēmas, un to, ka tās jārisina kopīgi. EESK pauž nožēlu, ka izskatāmajā dokumentā aplūkoti tikai budžeta struktūras un satura kvalitātes aspekti, bet nav dotas atsauces uz jauniem pašu resursiem, lai risinātu galveno, tas ir, budžeta apjoma jautājumu. Nenoliedzot, ka izskatāmajā dokumentā aplūkotie aspekti ir būtiski, Komiteja tomēr uzskata, ka budžets nav tikai skaitļu vai tā elementu iekšējas struktūras organizācijas jautājums. Budžets vispirmām kārtām ir politiska projekta, tas ir, Eiropas Savienības centienu, īstenošanas instruments. Tātad ES politiskajiem lēmumiem un līdzekļiem to īstenošanai būtu jābūt konsekventiem un saskaņotiem. EESK pauž nožēlu, ka Komisija nav izmantojusi šo iespēju finansiāli atbalstīt to saistību izpildi, kuras izriet no Lisabonas līguma, stratēģijas “Eiropa 2020” vai arī nepieciešamības veikt pasākumus izaugsmes veicināšanai.

2.   Ievads. Pašreizējais stāvoklis

2.1   Izskatāmā lēmuma priekšlikums ir viens no sešiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas ir pievienoti paziņojumam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (COM(2011) 500 galīgā redakcija) (2). Katrs no šiem priekšlikumiem būtu jāizskata atsevišķi (3).

2.2   Jautājums par pašu resursiem ir būtisks gan no strukturālā, gan no politiskā viedokļa. Resursu avoti nosaka attiecības starp iedzīvotājiem, dalībvalstīm un ES iestādēm, turklāt tie saistīti ar ES finanšu autonomijas jautājumu. Debates par ES pašu resursiem ir saistītas arī ar vispārējām debatēm par integrācijas nākotni, kurās vērojami divi redzējumi, proti, federālisms vai starpvaldību sistēma.

2.2.1   Komiteja jau 2008. gadā norādīja, ka budžeta politikas veidošanā jāņem vērā būtiska izvēle: federālisms (4) vai starpvaldību sistēma Turklāt Eiropas integrācijas pakāpi neapšaubāmi nosaka arī budžeta finansēšanas kārtība (5).

2.3   1957. gada 25. martā Romā parakstītais līgums pārejas periodā gan paredz dalībvalstu finanšu iemaksas, taču 201. pantā arī noteikts, ka ES “neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašas resursiem”.

2.4   Pašlaik ES resursus veido t. s. tradicionālie pašu resursi no muitas nodokļiem, lauksaimniecības nodevām, cukura nodevām un jaunie pašu resursi — likme no saskaņotām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķinu bāzēm un likme no nacionālā kopienākuma (NKI). PVN un NKI faktiski ir “viltus” pašu resursi, jo dalībvalstis tos iekasē no saviem ieņēmumiem. Šos resursus par pašu resursiem var uzskatīt vienīgi tāpēc, ka tie ir paredzēti ES budžetam, kas 2011. gadā bija 126,5 miljardi euro jeb 1,13 % no visu 27 ES dalībvalstu IKP.

2.4.1   Ziņojums, ko par pašu resursu sistēmas darbību (6) izstrādājuši Komisijas dienesti, liecina, ka pašreizējā finansēšanas sistēma nedarbojas apmierinoši attiecībā uz vairumu novērtējuma kritēriju. Finansēšanas sistēma ir nepārskatāma un tik sarežģīta, ka tikai nedaudzi speciālisti saprot, kā tā darbojas, un arī iedzīvotāju piekļuve tai ir ierobežota, tādējādi tiek apgrūtināta tās demokrātiskā kontrole.

Turklāt ES budžeta finansēšanas veids ir tāds, ka dalībvalstis savas iemaksas uztver tikai un vienīgi kā izdevumus. Tas neizbēgami rada spriedzi visās debatēs par ES budžetu.

2.4.2   Izveidojušās situācijas rezultātā Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par grozījumiem Eiropas Savienības pašu resursu sistēmā. Ņemot vērā jauno tiesisko regulējumu, kas noteikts Lisabonas līgumā, minētais priekšlikums saturiski atbilst Komisijas iepriekšējam paziņojumam “ES budžeta pārskatīšana” (7).

2.5   Ņemot vērā iepriekšminēto, šis dokuments izstrādāts ciešā saistībā ar atzinumu, ko Komiteja par minēto paziņojumu pieņēma 2011. gada jūnija plenārsesijā (8).

3.   Jauns tiesiskais regulējums

3.1   Ar Lisabonas līgumu ir izveidots jauns tiesiskais regulējums. Ar to ir ieviestas svarīgas izmaiņas ne tikai attiecībā uz ES budžeta procedūru, bet arī ES budžeta finansēšanas veidu.

Tā 311. pantā paredzēta iespēja noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju. Līgumā arī noteikts, ka Padome, pieņemot regulas, paredz Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Līdz ar to ir iespējams gan samazināt pašu resursu pašreizējo daudzumu, gan veidot jaunus resursus, par kuru ieviešanas nosacījumiem jāpieņem regulas.

4.   Padomes lēmuma priekšlikuma saturs

4.1   Izskatāmajā priekšlikumā lēmumam par pašu resursiem paredzēti trīs galvenie elementi, proti, dalībvalstu iemaksu vienkāršošana, jaunu pašu resursu ieviešana un korekcijas mehānismu reforma. Visi šie priekšlikumi ir uzskatāmi par vienotu veselumu, par kuru jāpieņem viens lēmums.

4.1.1   Dalībvalstu iemaksu vienkāršošana

Komisija ierosina atcelt ar PVN saistītos pašu resursus, jo tie ir sarežģīti un salīdzinājumā ar pašu resursiem, kuru pamatā ir NKI, tiem ir maza pievienotā vērtība. Tāpēc tiek ierosināts atcelt šos resursus 2013. gada 31. decembrī.

4.1.2   Jaunu pašu resursu ieviešana

Paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu Komisija noteica sešus iespējamus pašu resursu avotus. Šajā atzinumā izskatāmajos dokumentos tā ir izvēlējusies tikai divus no tiem. Komisija ierosina vēlākais no 2014. gada 1. janvāra ieviest finanšu darījumu nodokli (FDN) un izveidot jaunu PVN resursu. No jaunajiem pašu resursiem varētu finansēt 51,4 % no ES izdevumiem, tradicionālie pašu resursi kopumā veidotu gandrīz 20 % un NKI pašu resursi, kuru daļa samazinātos no 74,2 % līdz 29,7 % (9), būtu apmēram 30 %.

4.1.3   Korekcijas mehānismu reforma

4.1.3.1   Šobrīd ir izveidoti pagaidu korekcijas mehānismi, kuru darbība beigsies 2013. gadā. Kamēr nav stājies spēkā jauns lēmums par pašu resursiem, tiks piemērota Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija un attiecīgās atlaides četrām dalībvalstīm (Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai), kā arī slēptā korekcija, kas izpaužas tādējādi, ka no dalībvalstīs iekasēto tradicionālo pašu resursu summām tiek paturēti 25 % kā iekasēšanas izmaksas.

4.1.3.2   Ņemot vērā, ka kopš 1984. gada (Fontainebleau vienošanās) vairākās dalībvalstīs ievērojami mainījušies objektīvie apstākļi, kā arī nosacījumi, kas ir pašreizējo korekcijas mehānismu pamatā (kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īpatsvars ES budžetā un finansējums, kura pamatā ir PVN, ievērojami samazinājušies, Apvienotā Karaliste šobrīd ir viena no pārtikušākajām ES dalībvalstīm (10)), Komisija norāda, ka Apvienotās Karalistes korekcija ir jāpārvērtē.

4.1.3.3   Lēmuma projektā ierosināts ieviest pagaidu korekcijas par labu Vācijai, Nīderlandei, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei. Turklāt tiks ieviesta vienreizēju summu jauna sistēma, kas no 2014. gada 1. janvāra aizstās visus līdzšinējos korekcijas mehānismus. Komisija turklāt ierosina slēpto korekciju summu no 25 % samazināt uz 10 %.

5.   Vispārīgas piezīmes

5.1   Sistēma, kurā aptuveni 75 % no Savienības ieņēmumiem veido nevis pašu resursi, bet gan NKI līdzekļi, ko tieši iemaksā no dalībvalstu budžetiem, un 15 % līdzekļu ir procentuāls PVN likmes apjoms, ko, ņemot vērā tā noteikšanas veidu, nekādā gadījumā nevar uzskatīt par ES pašu resursu, ir pretrunā Romas Līguma noteikumiem un garam.

5.2   Komiteja uzsver, ka tieši šīs “iemaksas” ir saasinājušas tuvredzīgas debates par t. s. neto maksātājiem, un tajās netiek ņemtas vērā ES sniegtās priekšrocības, it īpaši miera, brīvības, labklājības, izaugsmes un drošības jomās.

5.2.1   EESK uzskata, ka “taisnīgas atdeves” jēdziens, kas tika ieviests ar NKI iemaksām, pašlaik ir vēl mazāk pieņemams nekā Eiropas projekta īstenošanas sākumā. Šis jēdziens, kas pārāk bieži ir kropļojis Eiropas Savienības darbību, traucējot debates, lielā mērā ir tās trūkumu, kavējumu un neveiksmju pamatā. Tas ir pretrunā valstu un tautu savienības idejai, kā arī jebkuram racionālam ekonomiskam pamatojumam. Ekonomikas, monetārās un politiskās savienības radītajām priekšrocībām un pievienotajai vērtībai pēc savas būtības jānes labums visiem. Visu Eiropas Savienības gūto panākumu pamatā ir kopēju centienu multiplikatora efekts, un tas ir diametrāli pretējs “taisnīgas atdeves” jēdzienam (11).

5.3   Pašreizējā, uz dalībvalstu iemaksām balstītā, pašu resursu sistēma ir nepārskatāma un sarežģīta. Tas ierobežo demokrātisku kontroli un neveicina to saistību atpazīstamību, kuru mērķis ir Eiropas integrācija. Turklāt, tā kā iemaksas Eiropas Savienības budžetā tiek uzskatītas par papildu slogu valsts budžetam, šāda sistēma nenodrošina pietiekamus līdzekļus visām Savienības politikām.

5.3.1   Pašreizējā sistēma ar tās dažādajiem korekcijas mehānismiem un vairākiem atšķirīgiem atlaižu mehānismiem — gan vispārējiem par labu vienai dalībvalstij (piemēram, Apvienotās Karalistes atlaide), gan īpašiem (piemēram, atlaides citu atlaižu finansēšanai) — ir pārāk sarežģīta, nav pārredzama un Eiropas iedzīvotājiem ir pilnīgi nesaprotama. Šī sistēma nenodrošina tiešas saiknes veidošanos starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem, kā tas tiek prasīts.

5.4   Ņemot vērā iepriekš minētās vispārīgās piezīmes, Komiteja atbalsta Komisijas izvirzītos priekšlikumus Padomes lēmumam. Tā uzskata, ka priekšlikumi šajā jomā ir solis pareizā virzienā, galvenokārt tāpēc, ka tie vienkāršo struktūru un samazina pašreizējās dalībvalstu iemaksas ES budžetā no 85,3 % (111,8 miljardi euro) uz 29,7 % (48,3 miljardi euro), no tiem uz NKI balstītie pašu resursi samazinās no 74,2 % (97,3 miljardi euro) uz 29,7 % (48,3 miljardi euro), tādējādi tuvinoties Romas Līguma noteikumiem un garam. Reāli pieejamo pašu resursu proporcionālais pieaugums veicinās ES finansiālo neatkarību un palīdzēs īstenot dalībvalstu plaša mēroga centienus budžeta jomā.

6.   Īpašas piezīmes

6.1   Paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” Komisija minējusi vairākus finansēšanas līdzekļus, kuri, pēc Komisijas domām, varētu veidot jaunos pašu resursus, proti, ES nodoklis finanšu nozarē, ieņēmumi no siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, nodevas saistībā ar gaisa transportu, Eiropas Savienības PVN, ES enerģētikas nodoklis un ES uzņēmumu ienākuma nodoklis.

6.1.1   Komisija ir izvērtējusi (12) katru no šiem iespējamajiem finansējuma veidiem un tādējādi noteikusi katra trūkumus un priekšrocības, taču nekad nav darījusi zināmus politiskos iemeslus, kādēļ tā no dažiem atteikusies un kādēļ izvēlējusies tos, kuru pamatā ir jauns pievienotās vērtības nodoklis un finanšu darījumu nodoklis.

6.1.2   Komiteja uzskata, ka, pirmkārt, jādara zināmi politiskie iemesli, kādēļ daži no priekšlikumiem noraidīti, un, otrkārt, pirms izvēles izdarīšanas būtu bijis jāuzklausa tās viedoklis.

6.2   Ierosināto grozījumu saturs

6.2.1   Līdzšinējo PVN pašu resursu atcelšana. Dalībvalstu iemaksu vienkāršošana

Šie “viltus” pašu resursi, ko dalībvalstis iekasē no saviem ieņēmumiem, mūsdienās šķiet novecojuši. Tos nosaka tikai pēc matemātiskas formulas valstu iemaksu aprēķināšanai. Pašreiz izmantojamie PVN pašu resursi ir sarežģīti. Vajadzīgs ievērojams administratīvais darbs, lai panāktu saskaņotu bāzi. Turklāt tiem ir maza pievienotā vērtība. Komiteja atbalsta vienkāršošanu.

6.2.2   Jauna PVN resursu veida ieviešana

Jauns PVN resursu veids būtu viens no pamatīgi pārskatītās Eiropas Savienībā piemērojamās PVN sistēmas aspektiem. Līdz 2020. gadam tā apjoms būs 18,1 % no jaunajiem pašu resursiem (skatīt I pielikumu).

Tas daļēji sasaucas ar Zaļo grāmatu par PVN nākotni (13). Komiteja ir paudusi atbalstu Komisijas plānoto iniciatīvu saturam.

Šai daļai no pievienotās vērtības nodokļa, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (14) uzlikts preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, preču iegādei Savienības iekšienē un preču importam katrā dalībvalstī, nevajadzētu pārsniegt divus procentpunktus no PVN pamatlikmes. Īstenošanas regulā noteikts viens procentpunkts.

Komiteja atbalsta jaunā PVN resursu veida ieviešanu, nomainot līdzšinējo, jo izvērtējums liecina, ka tas ir novecojis. Komiteja ir pārliecināta, ka ES budžets un to veidojošie resursi ir uzskatāmi par vienu no instrumentiem kopīgu mērķu sasniegšanai.

Taču priekšlikuma formas un satura detalizētu vērtējumu būtu bijis veikt vieglāk, ja izskatāmajā dokumentā būtu, pirmkārt, sniegti precīzi dati par izmaiņām PVN struktūrā un, otrkārt, ar pētījumu palīdzību noteikts, kāds būs finanšu apjoms, kas šo izmaiņu rezultātā skars katru dalībvalsti.

Turklāt Komiteja vairākos atzinumos jau ir norādījusi, ka pievienotās vērtības nodoklis Eiropas Savienībā ir joma, kurā vērojama nodokļu nemaksāšanas problēma. Tā uzskata, ka vienlaikus ar jaunu pašu resursu ieviešanu jāveic pasākumi, kas samazinātu vai pat novērstu krāpšanu. Tāpēc tā uzmanīgi sekos līdzi tiesību aktu priekšlikumiem, kuriem būtu jānāk klajā saistībā ar Zaļās grāmatas par PVN rosinātajām pārdomām.

6.2.3   Finanšu darījumu nodokļa ieviešana

Komiteja vairākos atzinumos (15) jau ir izteikusi atbalstu finanšu darījumu aplikšanai ar nodokli, tomēr ar noteikumu, ka tiek ievēroti zināmi nosacījumi. Komiteja ir īpaši norādījusi uz šādiem aspektiem:

—

ņemot vērā paustās bažas par darījumu pārvietošanas risku, priekšroka būtu jādod finanšu darījuma nodokļa ieviešanai globālā līmenī, taču, ja izrādītos, ka finanšu darījumu nodokļa ieviešana pasaules mērogā nav iespējama, EESK atbalstītu ES finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma rezultātiem;

—	finanšu darījumu nodokļa ieviešana varētu nodrošināt finanšu tirgu lielāku stabilitāti un efektivitāti, mazinot to svārstības, turklāt ES un dalībvalstīm finanšu darījumu nodoklis ir vajadzīgs, lai gūtu ieņēmumus, ar kuriem samazināt budžeta nelīdzsvarotību.

Priekšlikumā Padomes lēmumam Komisija jau ir norādījusi, ka finanšu darījumu nodoklis, ko varētu iekasēt ES līmenī, varētu veidot jaunu ieņēmumu plūsmu. Tādējādi varētu samazināt pašreizējās dalībvalstu iemaksas, piedāvāt valstu valdībām papildu rīcības brīvību un veicināt vispārējos centienus budžeta konsolidācijas jomā. ES iniciatīva varētu būt pirmais solis ceļā uz finanšu darījumu nodokļa piemērošanu pasaules līmenī. Šo ideju patlaban apspriež G20.

Ņemot vēra iepriekš minēto un arī agrāk izstrādātos atzinumus, Komiteja atbalsta finanšu darījumu nodokļa ieviešanu kā vienu no Eiropas Savienības budžeta pašu resursiem.

Līdz 2020. gadam finanšu darījumu nodoklis veidotu 33,3 % no ES pašu resursiem (skatīt I pielikumu), t.i., 54,2 miljardus euro. Sākotnējas aplēses rāda, ka atkarībā no tirgus reakcijas nodokļa ieņēmumi katru gadu varētu būt 57 miljardi euro  (16).

Nodokļu procentuālā likme no apliekamās summas nebūs zemāka par 0,1 % tiem finanšu darījumiem, kas nav ar atvasinājumu līgumiem saistīti finanšu darījumi, kuriem savukārt likme būs 0,01 % (17).

6.2.4   Korekcijas mehānismu reforma

Komiteja ir gandarīta, ka izskatāmajā lēmuma projektā ir ierosināts pārvērtēt Apvienotās Karalistes korekciju un ieviest vienreizēju summu jaunu sistēmu, ar kuru no 2014. gada 1. janvāra aizstāj visus līdzšinējos korekcijas mehānismus. Tas pats attiecas arī uz slēpto korekciju summu samazināšanu no 25 % uz 10 % (skatīt 4.1.3. punktu).

Šie priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, taču ar tiem ir par maz, jo tie nepietiekami virzās uz budžetu, kura pamatā lielākoties ir pašu resursi.

Komiteja uzskata, ka budžetā, kurā vairāk nekā 66 % veido pašu resursi, jāatsakās no t.s. “taisnīgas atdeves” principa, jo tas ir pretrunā tādām vērtībām kā solidaritāte un no Eiropas integrācijas izrietošais savstarpējais labums (skatīt 5.2.1. punktu). Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka priekšroka jādod tādai sistēmai, kuras pamatā ir pašu resursi, jo tā sagaida, ka šādas reformas rezultātā ilgtermiņā, iespējams, varēs atcelt korektīvos valstu mehānismus, kas reformētā ES budžetā, kurš visām dalībvalstīm nodrošinās lielāku pievienoto vērtību, vairs nebūs pamatoti (18).

Tomēr, EESK vēlas norādīt, ka ir grūti izskatāmo dokumentu precīzi izvērtēt, ja tajā nav sniegts ne pamatojums attiecībā uz ierosināto korekciju apjomu, ne arī salīdzinājums ar pašreizējo situāciju.

6.3   Komisija izskatāmajā dokumentā atkārto viedokli, ko tā jau paudusi paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” (19), proti, ka jaunu resursu ieviešana “nav diskusija par budžeta apjomu (…)”. Komiteja šim viedoklim nepiekrīt. Ja reiz tiek pārskatīts ES budžets, grozot pašreizējos un ieviešot jaunus pašu resursus, kā arī veicot korekcijas mehānismu reformu, būtu jāuzdod jautājums, kā šīs pārmaiņas ietekmēs budžeta apjomu, un tās jāpielāgo izdarītajai vai izdarāmajai politiskajai izvēlei.

6.3.1   No šī viedokļa raugoties, Komiteja uzskata, ka ES budžets nav tikai skaitļu vai dažādu tā elementu iekšējas organizācijas jautājums. Budžets vispirmām kārtām ir politiska projekta, tas ir, Eiropas Savienības centienu, īstenošanas instruments. Tātad ES politiskajiem mērķiem un līdzekļiem to sasniegšanai būtu jābūt konsekventiem un saskaņotiem. Pašlaik Eiropas Savienībai nav pietiekamu budžeta līdzekļu, ne lai īstenotu politisko stratēģiju, ne stratēģiju “Eiropa 2020”, ne arī saistības, kuras izriet no Lisabonas līguma.

EESK uzskata, ka ES budžeta palielināšana ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama, ņemot vērā to, cik apjomīgas ir jaunās problēmas, un to, ka tās jārisina kopīgi (20).

---

(1)  201. pants

(2)  Priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, COM(2011) 398 final. Iestāžu nolīguma projekts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, COM(2011) 403 final. Grozīts priekšlikums – Padomes lēmums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, COM(2011) 739 final. Grozīts priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, COM(2011) 740 final. Grozīts priekšlikums – Padomes regula par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (pārstrādātā versija), COM(2011) 742 final. Priekšlikums – Padomes direktīva par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK, COM(2011) 594 final.

(3)  Šajā sakarā skatīt EESK atzinumu par tematu “Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 55. lpp) un EESK atzinumu par tematu “Budžets 2014.–2020. gadam” (vēl nav publicēts OV).

(4)  Federālismam šajā gadījumā raksturīgs

superpozīcijas princips (dalībvalstu kompetences tiek sadalītas federālās valdības un federatīvo pavalstu valdību starpā), autonomijas princips (katrs valdības līmenis ir autonoms vai “suverēns” savā jurisdikcijā) un līdzdalības princips (federatīvajām vienībām ir pārstāvniecības un tās piedalās federālu lēmumu pieņemšanā federālās valsts līmenī).

Minēto principu īstenošanas kārtība var mainīties, bet federālā sistēmā praktiski nav noteikta izteiktāka vai mazāk izteikta centralizācijas vai demokrātijas pakāpe.

Avots: http://fr.wikipedia.org/wiki/F%C3%A9d%C3%A9ralisme.

(5)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “ES budžeta reforma un turpmākais finansējums”, OV C 204, 9.8.2008., 113. lpp.

(6)  Komisijas dienestu darba dokuments “Komisijas ziņojums par pašu resursu sistēmas darbību”, SEC(2011) 876 galīga redakcija, 29.6.2011.

(7)  COM(2010) 700 final.

(8)  Skatīt EESK atzinumu “ES budžeta pārskatīšana”, OV C 248, 25.8.2011, 75. lpp.

(9)  Skatīt I pielikumu.

(10)  Skatīt II pielikumu.

(11)  Skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(12)  Komisijas dienestu darba dokuments “ES budžeta finansēšana — ziņojums par pašu resursu sistēmas darbību”, SEC(2011) 876 galīgā redakcija, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu”.

(13)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Zaļā grāmata “Par PVN nākotni” ”, OV C 318, 29.10.2011.,.87. lpp.

(14)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(15)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Larosière grupas ziņojums”, OV C 318, 23.12.2009., 57. lpp., EESK atzinumu par tematu “Finanšu darījumu aplikšana ar nodokli”, OV C 44, 11.2.2011., 81. lpp., Kopsavilkums un secinājumi, 1.10. punkts, EESK atzinumu par tematu “Budžeta politika: izaugsme un budžeta konsolidācija”, OV C 248, 25.8.2011., 8. lpp., 4.4.2., 1.5.3. un 1.5.4. punkts, un EESK atzinumu par tematu “Par nodokļiem finanšu sektorā”, OV C 248, 25.8.2011., 64. lpp.

(16)  Skatīt Priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK, COM(2011) 594 final.

(17)  Skatīt 10. zemsvītras piezīmi.

(18)  Skatīt EESK atzinumu “ES budžeta pārskatīšana”, OV C 248, 25.08.2011, 75. lpp. 4.4. punkts.

(19)  COM(2010) 700 final.

(20)  Skatīt EESK atzinumu “ES budžeta pārskatīšana”, OV C 248, 25.8.2011, 75. lpp. 1.1. un 4.1. punkts.

---

---

---