52011PC0603

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Eiropas Komisija risināja sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku, lai atjaunotu 2008. gada 17. marta protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2011. gada 15. jūnijā tika parafēts jauns protokols.

Sarunas par jauno protokolu aizkavējās saistībā ar 2011. gadā rīkotajām Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas apspriedēm saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu. Tā kā jaunā protokola noslēgšanai pirms iepriekšējā protokola darbības termiņa beigām bija atlicis ļoti maz laika, abas Puses nolēma noslēgt protokolu uz vienu gadu, lai būtu pietiekami daudz laika vienoties un izvērtēt perspektīvas nākamam protokolam ar ilgāku darbības termiņu.

Jaunais protokols attiecas uz vienu gadu ilgu laikposmu, kas sākas 2011. gada 16. jūnijā. Tas pagarina iepriekšējā protokola noteikumus un turklāt ietver klauzulu, kas ļauj protokola darbību apturēt gadījumā, ja netiktu ievērotas cilvēktiesības un demokrātijas principi.

Šī procedūra ir uzsākta paralēli ar procedūrām, kas attiecas uz lēmumu, kuru Padome ar pieņem par minētā protokola provizorisku piemērošanu, un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu Savienības dalībvalstīm.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir saglabāt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisija cita starpā pamatojās uz ex post novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti, un saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās Zinātniskās komitejas atzinumu.

Vispārīgais Mērķis ir turpināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Jaunais protokols ir saskaņā ar abu pušu vēlmi stiprināt partnerattiecības un sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus. Tādēļ tiek uzsvērta vajadzība izveidot labvēlīgu tiesisku regulējumu ieguldījumu izmantošanai.

Protokola finansiālais ieguldījums — EUR 7 500 000 par visu laikposmu — pamatojas uz: a) ne vairāk par 27 zvejas atļaujām tunzivju zvejas kuģiem, bet traleriem — ne vairāk par 8800 BRT (kopējā reģistrētā bruto tilpība) pret EUR 4 550 000 lielu finansiālo ieguldījumu un b) atbalstu EUR 2 950 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Gvinejas-Bisavas Republikā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

Konkrētāk, šajā protokolā tāpat kā iepriekšējā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

- 4400 BRT garneļu saldētājtraleriem,

- 4400 BRT zivju un galvkāju saldētājtraleriem,

- 23 tunzivju seineri/ kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

- 14 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām:

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par šo jauno protokolu.

2011/0257 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

tā kā:

(1) Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 241/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku[3].

(2) Eiropas Savienība risināja sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku par jaunu protokolu, ar kuru Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(3) Šo sarunu rezultātā 2011. gada 15. jūnijā tika parafēts jaunais protokols.

(4) Šis jaunais protokols ir parakstīts, pamatojoties uz Lēmumu Nr …/2011/ES[4][5], un to provizoriski piemēro no 2011. gada 16. jūnija.

(5) Minētais protokols būtu jānoslēdz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā tiek apstiprināts protokols, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 14. pantā paredzēto paziņojumu, lai izteiktu Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības[6].

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PROTOKOLS, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2011. gada 16. jūnija uz 1 gadu piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu, ir šādas:

- Vēžveidīgajiem un bentiskajām sugām —

a) garneļu saldētājtraleri: 4400 BRT gadā;

b) zivju un galvkāju saldētājtraleri: 4400 BRT gadā;

- Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā) —

c) tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 23 kuģi;

d) tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: 14 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5. un 6. panta noteikumiem.

3. Piemērojot nolīguma 6. pantu, kuģi, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonās drīkst tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un kārtību, kas izklāstīta šā protokola pielikumos.

2. pantsFinansiālais ieguldījums, īpašais maksājums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums par šā protokola 1. pantā minēto laikposmu ir EUR 7 000 000.

2. Tomēr, ja Kopienas kuģiem uzlabojas šā protokola 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto zvejas iespēju izmantojums, Savienība, nepārsniedzot šajā protokolā noteiktās zvejas iespējas, piešķir Gvinejai-Bisavai izmantojuma palielinājumam proporcionālu papildu summu, kuras maksimālais apmērs gadā ir EUR 1 000 000. Puses vienojas vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas Apvienotajā komitejā noteikt atskaites periodu, bāzes indeksu un konkrētu maksāšanas kārtību.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 6., 7., 8., 9., 11. un 12. pantam.

4. Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu Savienība iemaksā vēlākais 2012. gada 15. martā.

5. Atbilstīgi šā protokola 8. pantam lēmumus par finansiālā ieguldījuma sadali pieņem saskaņā ar Gvinejas-Bisavas likumu par finansēm, un līdzekļu izmantošana ir ekskluzīvā Gvinejas-Bisavas iestāžu kompetencē.

6. Papildus 1. punktā minētajai summai Savienība izmaksā īpašu summu, kuras apmērs gadā ir EUR 500 000 un kura paredzēta ar zvejas produktiem saistītas veterinārās un higiēnas un fitosanitārās sistēmas ieviešanai. Tomēr vajadzības gadījumā Puses var nolemt daļu no šā īpašā maksājuma novirzīt arī Gvinejas-Bisavas zvejas zonu uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas nostiprināšanai. Minēto ieguldījuma summu pārvalda saskaņā ar šā protokola 3. pantu.

7. Neskarot šā protokola 3. pantā paredzētos noteikumus, 6. punktā paredzēto īpašo maksājumu izmaksā ne vēlāk kā 2012. gada 15. martā.

8. Šajā pantā paredzētos maksājumus ieskaita Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas-Bisavas Centrālajā bankā, un konta rekvizītus Ministrija paziņo reizi gadā.

3. pantsĪpašais maksājums ar zvejas produktiem saistīto veterināro un higiēnas un fitosanitāro nosacījumu uzlabošanai un zvejas uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai

1. Šā protokola 2. panta 6. punktā minēto Savienības īpašo maksājumu izmanto, lai palīdzētu zivsaimniecības nozarē nodrošināt atbilstību veterinārajiem un higiēnas standartiem, un — vajadzības gadījumā — Gvinejas-Bisavas īstenotās uzraudzības, kontroles un pārraudzības politikas atbalstam.

2. Atbilstošo summu pārvalda Gvineja-Bisava saskaņā ar pasākumiem un ar tiem saistīto ikgadējo izpildes programmu, par kuru veikšanu Puses ir vienojušās.

3. Neierobežojot Pušu izvirzītos mērķus un saskaņā ar šā protokola 8. un 9. pantu Puses vienojas galveno uzmanību pievērst:

a) pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ar zvejas produktiem saistītos veterināros un higiēnas un fitosanitāros nosacījumus, proti, kompetentās iestādes darbības nostiprināšanai, CIPA [ Centro de Investigação Pesqueira Apliquada ] atbilstības ISO 9000 standartam nodrošināšanai, personāla apmācībai un vajadzīgā tiesiskā regulējuma atbilstības nodrošināšanai,un, vajadzības gadījumā,

b) atbalsta pasākumiem zvejas uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, proti, Gvinejas-Bisavas ūdeņu uzraudzībai no jūras un no gaisa, zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēmas ( VMS ) izveidošanai, pārkāpumu tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas uzlabošanai.

4. Apstiprināšanai nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā ik gadu tiek iesniegts attiecīgs detalizēts ziņojums.

5. Tomēr no protokola piemērošanas pirmā gada Savienība patur tiesības apturēt šā protokola 2. panta 6. punktā paredzētās īpašās summas izmaksāšanu, ja izraisās strīdi par pasākumu izpildes programmu vai — izņemot ārkārtējus apstākļus — ja sasniegtie rezultāti nesaskan ar minēto programmu.

4. pants Zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, pamatojoties uz ilgtspējīgas pārvaldības principiem un jo īpaši atbalstot sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā, konkrēti Apakšreģionālajā zvejniecības komisijā ( CSRP ).

2. Protokola piemērošanas laikā Puses sadarbosies, lai sīkāk izpētītu noteiktus jautājumus saistībā ar resursu stāvokli Gvinejas-Bisavas zvejas zonās; tālab vismaz reizi gadā notiek Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu. Ja to pieprasa kāda no Pusēm un ja vajadzīgs saskaņā ar nolīgumu, šī Apvienotā zinātniskā komiteja var sanākt arī biežāk.

3. Pamatojoties uz ikgadējās apvienotās zinātniskās sanāksmes rezultātiem un ņemot vērā saistošos ieteikumus un rezolūcijas, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija ( ICCAT ) un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja ( CECAF ) vai kāda cita reģionāla vai starptautiska šīs jomas organizācija, kurā Puses ir dalībnieces vai kurā tās ir pārstāvētas, Puses apspriežas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai ar kopīgu vienošanos vajadzības gadījumā pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai.

5. pants Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl nolīguma 4. panta 2. punktā minētās ikgadējās apvienotās zinātniskās sanāksmes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Gvinejas-Bisavas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu.

2. Ja turpretim Puses vienojas veikt pasākumus, kas minēti nolīguma 4. panta 2. punktā un ietver 1. pantā noteikto zvejas iespēju samazināšanu, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina. Neskarot šā protokola 8. panta noteikumus, Eiropas Savienība var apturēt finansiālā ieguldījuma maksājumus, ja tā nespēj izmantot nevienu šajā protokolā paredzēto zvejas iespēju.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ja pārskatīšanu veic saskaņā ar ikgadējās apvienotās zinātniskās sanāksmes ieteikumiem par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

4. Par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzēto zvejas iespēju pārskatīšanu Puses vienojas molīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

6. pantsJaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1. Ja Kopienas zvejas kuģi vēlas izmantot šā protokola 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Savienība un Gvineja-Bisava apspriežas par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Puses var veikt izpētes zvejas reisus Gvinejas-Bisavas zvejas zonās saskaņā ar nolīguma 4. pantā paredzētās Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu. Tādēļ pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem zvejas resursiem, nosacījumiem un citiem attiecīgajiem parametriem.

3. Izpētes zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā un uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

4. Ja izpētes zvejas reisu rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Savienības kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var piešķirt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 5. pantā paredzēto apspriešanās procedūru. Finansiālo ieguldījumu palielina saskaņā ar šā protokola 5. panta noteikumiem.

5. Izpētes zvejas laikā gūtās nozvejas pieder kuģa īpašniekam. Aizliegts zvejot nereglamentēta izmēra zivis un to sugu zivis, kuru zveju, turēšanu uz kuģa un tirdzniecību neatļauj Gvinejas-Bisavas tiesību akti.

7. pantsFinansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšananeparedzētu apstākļu gadījumā

1. Šā protokola 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksāšanu un īpašā maksājuma veikšanu Eiropas Savienība var apturēt, ja

1. rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ); vai

2. Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Gvinejā-Bisavā ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kā arī demokrātijas principi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā.

Lēmumu par maksājumu apturēšanu pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc vienas Puses izteikta pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Eiropas Savienība ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu apturēšanas dienai.

2. Šā protokola 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus un īpašā maksājuma veikšanu atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zvejas darbības traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zvejas darbības atsākt.

3. Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas atļaujas var tikt apturētas, kamēr ir apturēta finansiālā ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 2. pantu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo zvejas atļauju derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam.

8. pantsPartnerattiecību nolīguma devumsGvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanā

1. Šā protokola 2. panta 1. punktā paredzētā finansiālā ieguldījuma daļa — 35 % no kopsummas jeb EUR 2 450 000 — sekmē Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas izstrādāšanu un īstenošanu, lai ieviestu atbildīgu zvejniecību tās ūdeņos.

2. Gvineja-Bisava ir atbildīga par atbilstošās summas pārvaldību saskaņā ar mērķiem, kurus Puses izvirzījušas, savstarpēji vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu izpildes programmām, jo īpaši attiecībā uz zvejas resursu labu pārvaldību, zinātniskās pētniecības darba stiprināšanu, Gvinejas-Bisavas kompetento iestāžu kontroles spējas palielināšanu un zvejas produktu ieguves apstākļu uzlabošanu.

3. Neskarot Pušu izvirzītos mērķus un saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Gvinejas-Bisavas stratēģijā zivsaimniecības nozares ilgtspējīgai attīstībai, un lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, Puses vienojas galveno uzmanību pievērst šādām atbalsta jomām: zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība, zinātniskā pētniecība un zvejniecības jomas pārvaldība un attīstība.

9. pantsGvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanai paredzētā atbalsta sniegšanas kārtība

1. Neierobežojot 8. panta 3. punktu, pēc šā protokola stāšanās spēkā Eiropas Savienība un Ministrija nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par šādiem jautājumiem:

a) daudzgadu vadlīnijas Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas prioritāšu īstenošanai, lai ieviestu ilgtspējīgu un atbildīgu zvejniecību, un jo īpaši tās prioritātes, kas minētas 8. panta 2. punktā;

b) gada mērķi, kas jāsasniedz, kā arī kritēriji un rādītāji, kas jāizmanto ikgadējā īstenošanas rezultātu novērtējumā. Pamatelementi, kas raksturo mērķus un darbības rādītājus, kuri jāsasniedz saskaņā ar šo protokolu, ir norādīti III pielikumā.

2. Šo vadlīniju, mērķu, kritēriju un novērtējuma rādītāju grozījumus Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Tiklīdz Apvienotā komiteja apstiprina vadlīnijas, mērķus, kritērijus un novērtējuma rādītājus, Eiropas Savienība ir jāinformē par to, kā Gvineja-Bisava paredzējusi izlietot šā protokola 8. panta 1. punktā minēto finansiālo atbalstu.

4. Vēlākais 4 mēnešus pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas Ministrija Eiropas Savienībai paziņo par to, kā tiek plānots izmantot minēto finansiālo atbalstu.

5. Apstiprināšanai nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā ik gadu tiek iesniegts ziņojums par plānoto un finansēto pasākumu īstenošanas gaitu, rezultātiem un konstatētajām grūtībām.

6. Tomēr Eiropas Savienība patur tiesības pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā koriģēt vai apturēt šā protokola 8. panta 1. punktā noteiktās summas izmaksāšanu, ja konkrētajā brīdī zivsaimniecības politikas īstenošanas faktisko rezultātu gadskārtējais novērtējums tam dod attiecīgu pamatojumu.

10. pantsSavienības uzņēmēju ekonomiskā integrēšanāsGvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē

1. Puses apņemas veicināt Savienības uzņēmēju ekonomisko integrēšanos Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē kopumā.

2. Puses apņemas veicināt Savienības un Gvinejas-Bisavas pagaidu kopuzņēmumu veidošanu, lai kopīgi izmantotu zvejas resursus Gvinejas-Bisavas ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

3. Pagaidu kopuzņēmumi ir apvienības, kuras ar līgumu uz noteiktu laiku ir izveidojuši Savienības kuģu īpašnieki un fiziskas vai juridiskas personas Gvinejā-Bisavā, lai kopīgi zvejotu vai apgūtu Gvinejas-Bisavas zvejas kvotas, izmantojot vienu vai vairākus kuģus, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, un lai dalītos peļņā vai zaudējumos, kurus nes kopīgi veiktā saimnieciskā darbība.

4. Gvineja-Bisava piešķir atļaujas, kas vajadzīgas, lai zvejas resursu izmantošanai izveidotie kopuzņēmumi varētu darboties šīs valsts zvejas zonās.

5. Savienības kuģi, kuri iesaistās kopuzņēmumos saskaņā ar spēkā esošo protokolu, attiecībā uz šā protokola 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām zvejas kategorijām ir atbrīvoti no licences maksas. Turklāt, sākot ar trešo protokola piemērošanas gadu, Gvineja-Bisava paredz finansiālu atbalstu šādu kopuzņēmumu veidošanai. Šāda atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz 20 % no kopējās summas, kas kuģu īpašnieku maksu veidā samaksāta saskaņā ar šo protokolu.

6. Apvienotā komiteja nosaka finansiālos un tehniskos noteikumus, kas ļauj sniegt šādu atbalstu un veicināt kopuzņēmumu veidošanu saskaņā ar spēkā esošo protokolu.

11. pantsStrīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma un pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā, ja viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kā arī demokrātijas principi, kas paredzēti Kotonū nolīguma 9. pantā.

2. Visus Pušu strīdus par šā protokola un tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

3. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts iepriekš 1. punktā, nav panākts mierizlīgums.

4. Lai apturētu šā protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

5. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli iesaistītajam laikam samazina atkarībā no laikposmu, kad protokola piemērošana ir bijusi apturēta.

12. pantsProtokola piemērošanas apturēšana, ja Gvineja-Bisava nepilda savu apņemšanos par atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību

Ievērojot 4. panta noteikumus, ja Gvineja-Bisava nepilda savu apņemšanos virzīties uz atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību, jo īpaši izpildot Gvinejas-Bisavas valdības izstrādātos gada plānus zvejniecības pārvaldībai, šā protokola piemērošanu var apturēt saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktu.

13. pantsProtokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 4. panta noteikumus, ja Eiropas Savienība neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem.

a) Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

b) Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš a) punktā noteiktajā termiņā, Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

Šā protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikti attiecīgie maksājumi.

14. pantsStāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Tos piemēro no 2011. gada 16. jūnija.

3. Šo protokolu un tā pielikumus piemēro vienu gadu no dienas, kad sākas protokola provizoriskā piemērošana. Puses apņemas pēc iespējas drīzāk uzsākt sarunas, lai noslēgtu jaunu protokolu, ar ko aizstāt šo protokolu pēc tā darbības termiņa beigām. Puses tiecas pabeigt šīs sarunas ilgākais 9 mēnešu laikā, proti, līdz 2012. gada 15. martam.

I PIELIKUMS

SAVIENīBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI GVINEJAS-BISAVAS ZVEJAS ZONĀ

I nodaļa — Zvejas licenču pieprasīšana un izdošana

1. iedaļa Vispārīgi noteikumi visiem kuģiem

1. Tikai uz licenci tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Gvinejā-Bisavā. To saistībām pret Gvinejas-Bisavas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Gvinejā-Bisavā veic saskaņā ar šīs valsts un Savienības noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

3. Zvejas licenci pieprasījušos Savienības kuģus var pārstāvēt Gvinejā-Bisavā rezidējošs aģents. Aģenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi norāda licences pieprasījumā.

4. Savienības kompetentās iestādes vismaz 20 dienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma ar Gvinejā-Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

5. Pieprasījumus Ministrijai iesniedz, izmantojot Gvinejas-Bisavas valdības piedāvātās veidlapas, kuru paraugs pievienots 1. papildinājumā. Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ar licences pieprasījumiem saņemtos datus uzskatītu par konfidenciāliem. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar zivsaimniecības nolīguma īstenošanu.

6. Katram licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

- pierādījums par maksas nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku, kā arī VII nodaļas 13. punktā paredzētās summas samaksas pierādījums,

- visi citi dokumenti vai apliecinājumi, kas jāuzrāda saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri attiecas uz konkrētā tipa kuģiem atbilstīgi šā protokola noteikumiem.

7. Maksas ieskaita Gvinejas-Bisavas iestāžu norādītajā bankas kontā.

8. Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9. Visiem kuģiem licences izdod 20 dienās pēc tam, kad Ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Gvinejā-Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību.

10. Ja licences parakstīšanas dienā Eiropas Komisijas delegācijas biroji ir slēgti, licenci var nosūtīt tieši kuģa aģentam, un tās kopiju nosūta Delegācijai.

11. Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis.

12. Tomēr pēc Eiropas Savienības pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam kuģim ar līdzīgiem tehniskajiem parametriem. Ja aizstājējam kuģim reģistrētā bruto tilpība (BRT) ir lielāka par aizstājamā kuģa BRT, licences maksas starpību sedz proporcionāli atbilstošajam laikam.

13. Aizstājamā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību nogādā anulēto licenci Ministrijai.

14. Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto licenci Ministrijai. Eiropas Komisijas delegāciju Gvinejā-Bisavā informē par licences tiesību tālāknodošanu.

15. Neskarot I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa.

16. Puses vienojas veicināt tādas licenču sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu papīra licenču aizstāšanu ar elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

17. Puses apņemas Apvienotajā komitejā visas Protokolā iekļautās atsauces uz BRT aizstāt ar BT un attiecīgi koriģēt visus saistītos noteikumus. Pirms šādas aizstāšanas Puses tiekas attiecīgās tehniskajās apspriedēs.

2. iedaļa Īpaši noteikumi tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

1. Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Gvinejas-Bisavas iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Gvinejas-Bisavas iestādēm, Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm un Eiropas Komisijas delegācijai Gvinejā-Bisavā . Šādā gadījumā Eiropas Komisijas delegācija kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai, ko veic Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde.

2. Licences ir derīgas vienu gadu.

3 Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Licencēm, kas izsniegtas uz trim vai sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izdevumus.

4. Licences izdod pēc tam, kad saskaņā ar atbilstošo tehnisko datu lapu ir veikti vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm.

5. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par kārtējo gadu, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais nākamā gada 15. jūnijā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD [ Institut de Recherche pour le Développement ], IEO [ Instituto Español de Oceanografia ] un IPIMAR [ Instituto Português de Investigaçao Maritima ].

6. Šo paziņojumu nosūta vienlaikus Ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7. Iespējamo papildu maksājumu kuģu īpašnieki vēlākais 2012. gada 31. jūlijā samaksā Gvinejas-Bisavas kompetentajām iestādēm, attiecīgās summas ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētajā kontā.

8. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 3. punktā noteiktais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

3. iedaļa Īpaši noteikumi traleriem

1. Papildus šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā minētajiem dokumentiem visiem licences pieprasījumiem, kurus iesniedz par šajā iedaļā minētajiem kuģiem, jāpievieno:

- apliecināta kopija dalībvalsts izdotam dokumentam, kurš apliecina kuģa tilpību, kas izteikta kā BRT, un

- Ministrijas izdots atbilstības apliecinājums par to, ka kuģis ir izgājis tehnisko pārbaudi, kas veikta saskaņā ar VIII nodaļas 3.2. punktu.

2. Ja licences pieprasījumu iesniedz par kuģi, kuram jau ir bijusi izdota licence saskaņā ar šo protokolu un kura tehniskie raksturlielumi nav mainījušies, minēto pieprasījumu ar Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai, tam pievienojot vienīgi pierādījumu par to, ka ir veiktas attiecīgajiem laikposmiem atbilstošās maksas un ir iemaksāta VII nodaļas 13. punktā paredzētā summa. Ministrija atļauj izdot jaunu licenci, kurā iekļauj atsauci uz pirmo licences pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar spēkā esošo protokolu.

3. Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz šādiem gadu ilgiem laika posmiem:

- pirmais laikposms: no 2011. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 31. decembrim,

- otrais laikposms: no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 15. jūnijam.

4. Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem periodiem un beigties citā.

5. Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laika posmiem, un tas sākas 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī, izņemot Protokola pirmo un pēdējo periodu, kad tas ilgst no 2011. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 30. septembrim un no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 15. jūnijam.

6. Licences derīguma termiņš ir viens gads, seši mēneši vai trīs mēneši. Tās var atjaunot.

7. Licencei pastāvīgi jāatrodas uz kuģa.

8. Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Licencēm, kas izsniegtas uz trim vai sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izdevumus.

II nodaļa — Zvejas zonas

Protokola 1. pantā minētie Savienības kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

III nodaļa — Nozvejas datu paziņošanas kārtība kuģiem, kam atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos

1. Šajā pielikumā Savienības kuģa zvejas reisa ilgums ir:

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Gvinejā-Bisavā.

2. Visiem kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos, nozvejas dati jāpaziņo Ministrijai, ievērojot šādu kārtību.

2.1 Nozvejas deklarācijā norāda nozvejas, ko kuģis guvis katrā atsevišķā reisā. Ikviena zvejas reisa beigās un katrā ziņā pirms kuģa iziešanas no Gvinejas-Bisavas ūdeņiem nozvejas datus pa faksu, pa pastu vai pa e-pastu paziņo Ministrijai, bet šā paziņojuma kopiju ar Komisijas delegācijas Gvinejā-Bisavā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai. Ja paziņošanai izmanto elektronisko pastu, ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu abi tā saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim, papildus nosūtot kopiju viens otram. Tunzivju zvejas kuģi šādus paziņojumus nosūta katras zvejas sezonas beigās.

2.2 Oriģināleksemplārus nozvejas datu paziņojumiem, kuri pa faksu vai pa e-pastu nosūtīti licences gadu ilgā derīguma laikā I nodaļas 2. iedaļas 2. punkta nozīmē (tunzivju zvejas kuģiem) un 3. iedaļas 3. punkta nozīmē (traleriem), 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta Ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju. Cietās kopijas nosūta Eiropas Komisijas delegācijai Gvinejā-Bisavā.

2.3 Nozvejotos daudzumus tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Gvinejas-Bisavas ūdeņos, zvejas žurnālā veic ierakstu „Ārpus Gvinejas-Bisavas EEZ”.

2.4 Traleri nozveju deklarē, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots 3. papildinājumā, un norāda kopējos nozvejotos daudzumus katrai sugai par katru kalendāra mēnesi vai tā daļu.

2.5 Veidlapas aizpilda salasāmi, un aizpildītās veidlapas paraksta kuģa kapteinis.

3. Ja netiek ievēroti šīs nodaļas noteikumi, Gvinejas-Bisavas valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot kuģa īpašniekam sankcijas saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā — neatjaunot licenci. Par to informē Eiropas Komisiju.

Puses vienojas meklēt risinājumu, lai izveidotu sistēmu elektroniskai šīs informācijas apmaiņai.

IV nodaļa — Piezveja

Piezvejas apjomu katrā no protokolā paredzētajiem zvejas kategorijām nosaka saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem un norāda atbilstošajās tehnisko datu lapās.

V nodaļa — Jūrnieku nodarbināšana

Kuģu īpašnieki, kuriem ir saskaņā ar nolīgumu izdotas zvejas licences, piedalās Gvinejas-Bisavas valstspiederīgo praktiskajā arodapmācībā un dod ieguldījumu darba tirgus uzlabošanā ar šādiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

1. Katrs tralera īpašnieks apņemas nodarbināt:

- trīs zvejniekus, ja kuģa BRT ir mazāka nekā 250 tonnas,

- četrus zvejniekus, ja kuģa BRT ir no 250 līdz 400 tonnām,

- piecus zvejniekus, ja kuģa BRT ir no 400 līdz 650 tonnām,

- sešus zvejniekus, ja kuģa BRT ir lielāka nekā 650 tonnas.

2. Kuģu īpašnieki tiecas nodarbināt iespējami vairāk Gvinejas-Bisavas jūrnieku.

3. Kuģu īpašnieki ar aģentu starpniecību brīvi izvēlas zvejniekus, kurus tie nodarbina uz saviem kuģiem.

4. Kuģa īpašnieks vai viņa aģents Ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Gvinejas-Bisavas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5. Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Gvinejas-Bisavas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji saziņā ar Ministriju; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7. Gvinejas-Bisavas jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Gvinejas-Bisavas iestādes. Tomēr Gvinejas-Bisavas jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Gvinejas-Bisavas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un — nekādā ziņā — par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

8. Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Ja Gvinejas-Bisavas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Savienības kuģu īpašniekiem par attiecīgo zvejas gadu iespējami drīz jāsamaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs atbilst uz kuģa nenodarbināto jūrnieku atalgojumam.

10. Šo summu iemaksā īpašā kontā, kuru iepriekš norādījušas Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes, un to izmantos, lai papildinātu finansējumu valsts arodizglītības struktūrām zvejniecības jomā.

VI nodaļa — Tehniskie pasākumi

1. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

2. Konkrēti pasākumi attiecībā uz traleriem ir paredzēti atbilstošajās tehnisko datu lapās.

3. Zvejas aizliegumus vai zvejas zonu slēgšanu bioloģiskās atjaunošanās laikā Gvineja-Bisava nediskriminējošā veidā piemēro visiem kuģiem, kuri piedalās attiecīgajā zvejā, neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu kuģi, Savienības kuģi vai kuģi, kas peld ar kādas trešās valsts karogu.

4 . Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz ietekmes analīzi, Puses Apvienotajā komitejā vienojas par koriģējošu pasākumu piemērošanu saistībā ar bioloģisko atjaunošanos.

5. Ja Gvinejai-Bisavai jāveic ārkārtas pasākumi, kuri ietver zvejas aizliegšanu iepriekš 3. punktā neminētos apstākļos vai šāda aizlieguma paturēšanu spēkā uz ilgāku laiku nekā paredzēts, tiek sasaukta Apvienotā komiteja, lai novērtētu to, kāda būs šādu pasākumu piemērošanas ietekme uz Savienības kuģiem.

6. Ja 4. un 5. punkta piemērošana ir saistīta ar zvejas aizlieguma periodu pagarināšanu, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai koriģētu finansiālā ieguldījuma apjomu atbilstoši zvejas iespēju samazinājumam, kuru Savienībai rada šie pasākumi.

VII nodaļa — Novērotāji uz traleriem

1. Kuģi, kuriem atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem Gvinejas-Bisavas izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus nosacījumus.

1.1 Katrs traleris uzņem uz kuģa novērotāju, kuru izraudzījusies par zivsaimniecību atbildīgā ministrija.Šādā gadījumā ostu, kurā novērotājs uzkāpj uz kuģa, nosaka pēc vienošanās starp ministriju, kas atbild par zivsaimniecības nozari, un kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem.

1.2 Ministrija izveido to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem novērotāji, un sagatavo izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3 Reizē ar licences izdošanu Ministrija paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kurš izraudzīts uzņemšanai uz kuģa.

2. To, cik ilgi novērotājs paliek uz kuģa, nosaka Ministrija, bet parasti šis laiks nepārsniedz novērotāja pienākumu izpildei vajadzīgo laiku. Ministrija kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par to informē tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Gvinejas-Bisavas iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Pirmā zvejas reisa sākumā novērotāju uz kuģa uzņem Gvinejas-Bisavas ostā, bet licences atjaunošanas gadījumā — kuģa īpašnieka izraudzītā ostā.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā datumā un ostā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Gvinejas-Bisavas novērotājs, iziet no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un tās izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Gvinejas-Bisavas ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi.

8.1 novērot kuģu zvejas darbības;

8.2 pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3 ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

8.4 atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.5 pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz Gvinejas-Bisavas ūdeņos gūto nozveju;

8.6 pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt izmetumu apjomu;

8.7 vismaz reizi nedēļā pārraidīt pa radio nozvejas datus, tostarp uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas datus.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1 veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju,

11.2 saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti,

11.3 sagatavo ziņojumu par savu darbību, kuru nosūta kompetentajām Gvinejas-Bisavas iestādēm. Minētās iestādes, veikušas šā ziņojuma apstrādi, nedēļas laikā nosūta ziņojuma kopiju Eiropas Kopienas delegācijai Bisavā.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām Gvinejas-Bisavas iestādēm, un šā ziņojuma kopiju nosūta Eiropas Komisijai. Novērotājs ziņojumu paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs nokāpj no kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā praktiskās iespējas, kas pieejamas uz kuģa.

Lai palīdzētu segt izmaksas, kas saistītas ar novērotāja atrašanos uz kuģa, vienlaikus ar pārējām maksām kuģa īpašnieks pārskaita Gvinejas-Bisavas iestādēm arī summu, kuras apjoms par vienu kuģi, kurš veic zvejas darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos, ir EUR 12 par BRT tonnu gadā (proporcionāli iesaistītajam laikam).

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Ministrija.

VIII nodaļa — Novērotāji uz tunzivju zvejas kuģiem

Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas izvēli.

IX nodaļa — Uzraudzība

1. Saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu Eiropas Savienības rīcībā ir pastāvīgi atjaunināts to kuģu saraksts, kam saskaņā ar šo protokolu ir izdotas zvejas licences. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajām Gvinejas-Bisavas iestādēm.

2. Kuģus, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, iepriekšējā punktā minētajā sarakstā iekļauj pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minētā avansa iemaksu. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā tunzivju zvejas kuģu saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai, ko veic Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde.

3. Traleru tehniskās pārbaudes

3.1 Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, Savienības traleriem jāpiesakās Gvinejas-Bisavas ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai inspekcijai jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

3.2 Ja inspekcija pabeigta ar apmierinošu rezultātu, kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu, kura derīguma termiņš ir tāds pats kā zvejas licencei un kurš tiek automātiski atjaunots, ja kuģa licenci atjauno attiecīgā gada laikā. Tomēr maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šis sertifikāts vienmēr jāglabā uz kuģa.

3.3 Tehniskajā pārbaudē novērtē kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī pārliecinās par noteikumu ievērošanu attiecībā uz kuģa apkalpi.

3.4 Kuģa īpašnieks sedz maksu par pārbaudi pēc Gvinejas-Bisavas tiesību aktos noteiktā tarifa. Tā nevar būt lielāka kā summa, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

3.5 Ja kuģa īpašnieks neievēro iepriekš 3.1. punktā un 3.2. punktā paredzētos noteikumus, zvejas licences darbība tiek automātiski apturēta līdz attiecīgo saistību izpildei.

4. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

Eiropas Savienības kuģi, kuri zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veic saskaņā ar nolīgumu, pa radio paziņo par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai datumu, laiku un kuģa atrašanās vietu ikreiz, kad šis kuģis ieiet Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai iziet no tās.

Attiecīgo radio izsaukuma signālu, frekvenci un radiostacijas darba laiku par zivsaimniecību atbildīgā ministrija kuģa īpašniekiem paziņo tad, kad tā izdod licenci.

Ja informāciju pa radio paziņot nav iespējams, kuģi drīkst izmantot citus sakaru līdzekļus, piemēram, teleksu, faksu (numuri 201157, 201957, 206950) vai telegrāfu.

4.1 Savienības kuģi vismaz 24 stundas iepriekš ziņo Ministrijai par plānoto ienākšanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai par iziešanu no tās. Tunzivju zvejas kuģiem šis termiņš ir 6 stundas.

4.2 Ziņojot par iziešanu no zvejas zonas, kuģi dara zināmu gan atrašanās vietu, gan uz kuģa esošās nozvejas apjomu pa sugām. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu vai ― kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu, ― pa radio vai pa e-pastu.

4.3 Ja kuģis zvejo, neinformējot par to Ministriju, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences.

4.4 Izdodot zvejas licenci, kuģiem paziņo arī attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

5. Kontroles procedūras

5.1 Gvinejas-Bisavas ūdeņos zvejojošo Savienības kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa par zvejas darbību inspekciju un kontroli atbildīgās Gvinejas-Bisavas amatpersonas un atvieglo viņu pienākumu izpildi.

5.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

5.3 Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

6. Kuģa aizturēšana

6.1 Ministrija ar Gvinejā-Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību ne vēlāk kā pēc 48 stundām informē Eiropas Komisiju par visiem Savienības kuģu aizturēšanas gadījumiem Gvinejas-Bisavas ūdeņos un par piemērotajām sankcijām.

6.2 Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

7. Aizturēšanas protokols

7.1 Kuģa kapteinis paraksta piekrastes valsts kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

7.2 Parakstīšanās neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

7.3 Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem kapteinim var būt jāieved kuģis kompetento iestāžu norādītā ostā.

8. Informatīva sanāksme pēc aizturēšanas

8.1 Pirms lemt par jebkādiem pasākumiem attiecībā uz kuģa kapteini vai apkalpi vai attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus potenciālā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, pēc Savienības pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Ministrija tiekas informatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

8.2 Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

9. Izlīgums

9.1 Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk vēlākais četras darbdienas pēc kuģa aizturēšanas.

9.2 Izlīguma gadījumā naudassoda lielumu nosaka atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

9.3 Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Ministrijas norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no naudassoda un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4 Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto drošības naudu, Ministrija atbrīvo šo summu starpību.

9.5 Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja

- ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

- ir iemaksāta iepriekš 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

10. Noteikumu ievērošana

Informāciju par Savienības kuģu izdarītajiem pārkāpumiem ar Delegācijas starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

11. Pārkraušana citā kuģī

11.1 Visi Savienības kuģi, kuri nozvejas pārkraušanu citā kuģī vēlas veikt Gvinejas-Bisavas ūdeņos, to dara Gvinejas-Bisavas ostās.

11.2 Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo Ministrijai šāda informācija:

- pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

- kravas kuģu vārds,

- pārkraujamās nozvejas apjoms tonnās pa sugām,

- citā kuģī pārkraušanas diena.

11.3 Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai iziet no tās.

11.4 Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Gvinejas-Bisavas zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

12. Gvinejas-Bisavas ostā nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu Savienības kuģu kapteiņi ļauj Gvinejas-Bisavas inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc tam, kad inspekcijas un kontroles darbības ostā ir pabeigtas, kuģa kapteinim izdod attiecīgu sertifikātu.

X nodaļa — Zvejas kuģu satelītnovērošana

Puses Apvienotajā komitejā vienojas par pasākumiem saskaņā ar nolīgumu zvejojošo Savienības zvejas kuģu satelītnovērošanai, ja ir izpildīti tehniskie nosacījumi.

PAPILDINāJUMI

1 — Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

2 — Nozvejas un zvejas piepūles statistikas datu lapa

3 — Tunzivju zvejas žurnāls

1. papildinājums

Zvejas licences

pieprasījuma

veidlapa

Aizpilda atļaujas izdevēja iestāde | Piezīmes |

Valstspiederība: … Licences numurs: … Parakstīšanas datums: … Izdošanas datums: … | ……………………………………………….. ……………………………………………….. ……………………………………………….. ………………………………………………... |

PIEPRASĪJUMA IESNIEDZĒJS

Uzņēmuma nosaukums:

Uzņēmumu reģistra numurs:

Atbildīgās personas vārds un uzvārds:

Dzimšanas datums un vieta:

Nodarbošanās:

Adrese:

Darbinieku skaits:

Līdzparakstītāja vārds un uzvārds un adrese:

KUĢIS

Kuģa tips Reģistrācijas numurs:

Jaunais vārds: Vecais vārds:

Kuģa būves laiks un vieta:

Sākotnējā valstspiederība:

Garums: Platums: Sānaugstums:

Bruto tilpība: Neto tilpība:

Korpusa materiāla veids:

Galvenā dzinēja marka: Tips: Jauda, ZS:

Dzenskrūve: fiksēta soļa ( maināma soļa ( grozāma (

Ātrums:

Izsaukuma signāls: Frekvence:

Dziļuma mērīšanas, kuģošanas un datu pārraides ierīces:

Radiolokators ( Hidrolokators ( Tīkla lote (

VHF ( SSB ( Satelītnavigācija ( Citas:

Apkalpes locekļu skaits:

NOZVEJAS SAGLABĀŠANA

Ledus ( Ledus un dzesināšana (

Sasaldēšana: sālījumā ( sausā veidā ( atvēsinātā jūras ūdenī (

Kopējā dzesēšanas jauda:

Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās):

Kravas telpu tilpība:

ZVEJAS VEIDS

A. Bentisko sugu zveja

Piekrastes bentiskās sugas ( Jūras bentiskās sugas (

Traļa tips:

galvkāju tralis ( garneļu tralis ( zivju tralis (

Traļa garums: Augšējās virves garums:

Linuma acu izmērs āmī:

Linuma acu izmērs traļa spārnveida daļā:

Tralēšanas ātrums:

B. Jūras pelaģisko sugu (tunzivju) zveja

Ar makšķerēm ( Makšķeru skaits (

Ar zvejas vadiem ( Zvejas rīka garums: Zvejas rīka augstums:

Tvertņu skaits: Ietilpība (tonnās):

C. Zveja ar āķu jedām un murdiem:

Pie ūdens virsmas ( pie grunts (

Āķu jedas garums: Āķu skaits:

Āķu jedu skaits:

Murdu skaits:

KRASTĀ IZVIETOTĀS IEKĀRTAS

Adrese un atļaujas numurs:

Uzņēmuma nosaukums:

Uzņēmējdarbība:

Zivju vairumtirdzniecība pašmāju vajadzībām ( Eksports (

Vairumtirgotāja apliecības tips un numurs:

Apstrādes un saglabāšanas iekārtu apraksts:

Darbinieku skaits:

N. B. Apstiprinošu atbildi atzīmēt ar krustiņu attiecīgajā ailītē.

Tehniskas piezīmes

Ministrijas apstiprinājums

2. papildinājums

ZIVSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA NOZVEJAS UN ZVEJAS PIEPŪLES STATISTIKAS DATU LAPA Mēnesis: Gads:

Kuģa vārds: | Dzinēja jauda: | Zvejas paņēmiens: |

Valstspiederība: | Bruto tilpība (tonnās): | Izkraušanas osta |

Datums | Zvejas zona | Zvejas rīku iemetienu skaits | Zvejā pavadīto stundu skaits | Zivju sugas |

TUNZIVJU ZVEJAS ŽURNĀLS | Āķu jeda |

1. Zvejas zona |

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°. |

2. Atļautie zvejas rīki |

Atļauts izmantot parastos durvju traļus un citus selektīvos zvejas rīkus. Atļauts zvejot no izliekamiem blokiem. Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai ar priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs izstieptā veidā ir 300 mm. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu. |

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs |

70 mm |

4. Saudzēšanas laiks |

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. Ja Gvinejas-Bisavas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus šajā jomā, Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, kura apstiprināta kopējā zinātniskā sanāksmē, vienojas par piemērotāko bioloģiskās atjaunošanās periodu. |

5. Piezveja |

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. Beidzoties zvejas reisam, kas definēts šā protokola pielikuma III nodaļā, uz zivju traleriem esošās vēžveidīgo un galvkāju piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, abos gadījumos nedrīkst būt lielāks par 9 %. Beidzoties zvejas reisam, kas definēts šā protokola pielikuma III nodaļā, uz galvkāju traleriem esošās vēžveidīgo piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, nedrīkst būt lielāks par 9 %. Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, sankcijas piemēro atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai koriģētu atļauto piezvejas daudzumu. |

6. Atļautā tilpība/ Maksas |

Atļautā tilpība (BRT) gadā | 4400 |

Maksas (EUR) par BRT tonnu gadā | EUR 229/BRT tonna/ gadā Licencēm, kas izsniegtas uz trim vai sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izdevumus. |

7. Piezīmes |

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā. |

DATU LAPA — 2. ZVEJAS KATEGORIJA: GARNEĻU TRALERI |

1. Zvejas zona |

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°. |

2. Atļautie zvejas rīki |

Atļauts izmantot parastos durvju traļus un citus selektīvos zvejas rīkus. Atļauts zvejot no izliekamiem blokiem. Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai ar priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs izstieptā veidā ir 300 mm. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu. |

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs |

40 mm Gvineja-Bisava apņemas vēlākais 12 mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā grozīt savus tiesību aktus, lai minimālais atļautais linuma acu izmērs būtu 50 mm, kā to prasa apakšreģionā spēkā esošie tiesību akti, un lai šī prasība attiektos uz visām flotēm, kuras zvejo vēžveidīgos Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. ] |

4. Saudzēšanas laiks |

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. Ja Gvinejas-Bisavas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus šajā jomā, Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, kura apstiprināta kopējā zinātniskā sanāksmē, vienojas par piemērotāko bioloģiskās atjaunošanās periodu. |

5. Piezveja |

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. Beidzoties zvejas reisam, kas definēts šā protokola pielikuma III nodaļā, uz garneļu traleriem esošās galvkāju un zivju piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, nedrīkst būt lielāks par 50 %. Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, sankcijas piemēro atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. |

6. Atļautā tilpība/Maksas |

Atļautā tilpība (BRT) gadā | 4400 |

Maksas (EUR) par BRT tonnu gadā | EUR 307/BRT tonna/ gadā Licencēm, kas izsniegtas uz trim vai sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izdevumus. |

7. Piezīmes |

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā. |

DATU LAPA — 3. ZVEJAS KATEGORIJA: KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM |

1. Zvejas zona |

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°. Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm ir atļauts zvejot dzīvo ēsmu, kuru izmanto zvejas darbībās, kas norisinās Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. |

2. Atļautie zvejas rīki un tehniskie pasākumi |

Makšķeres. Riņķvadi ar dzīvo ēsmu: 16 mm. Kuģiem, kuri zvejo tālu migrējošo sugu zivis, jāievēro Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pieņemtie pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajai zvejai. |

3. Piezveja: |

Saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus). |

4. Atļautā tilpība/ Maksas |

Maksa par nozvejoto tonnu | EUR 25 par tonnu |

Ikgadējā maksa | EUR 500 par 20 tonnām |

To kuģu skaits, kam atļauts zvejot | 14 |

5. Piezīmes |

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā. |

DATU LAPA — 4. ZVEJAS KATEGORIJA: TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR ĀĶU JEDĀM |

1. Zvejas zona |

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°. |

2. Atļautie zvejas rīki un tehniskie pasākumi |

Zvejas vadi + peldošas āķu jedas. Kuģiem, kuri zvejo tālu migrējošo sugu zivis, jāievēro Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pieņemtie pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajai zvejai. |

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs |

Saskaņā ar ICCAT ieteikto standartu. |

4. Piezveja: |

Saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus). |

5. Atļautā tilpība/ Maksas |

Maksa par nozvejoto tonnu | EUR 35 par tonnu |

Ikgadējā maksa | EUR 3150 par 90 tonnām |

To kuģu skaits, kam atļauts zvejot | 23 |

6. Piezīmes |

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā. |

III pielikums

Pamatelementi, kas raksturo mērķus un darbības rādītājus, kuri jāsasniedz saskaņā ar Protokola 3., 8. un 9. pantu

Stratēģiskās prioritātes un mērķi | Darbības rādītāji |

1. Veterināro un higiēnas apstākļu uzlabošana zivsaimniecības nozares attīstībai |

Sagatavošanās darbi, lai saņemtu piekrišanu eksportam | Parlamenta izstrādāti vai pieņemti un iestāžu īstenoti noteikumi par obligātajiem veterinārajiem un higiēnas standartiem, kurus piemēro zvejas kuģiem, laivām un zvejniecības uzņēmumiem. Ir kompetentā iestāde. Nodrošināta CIPA [Centro de Investigação Pesqueira Apliquada] atbilstība standartiem (ISO 9000). Ir laboratorija mikrobioloģisko un ķīmisko analīžu veikšanai. Pieņemts un tiesību aktos iestrādāts garneļu zvejas uzraudzības un analīzes plāns (PNVAR 2008). Apmācīts noteikts skaits veterināro un higiēnas inspektoru. Veterināro un higiēnas standartu jomā apmācīts noteikts skaits šīs jomas darbinieku un Ministrijas ierēdņu. Saņemta piekrišana eksportam uz Eiropas Savienību. |

1.1 Rūpnieciskās zvejas un mazapjoma zvejas flotes modernizēšana un veterināro un higiēnas apstākļu uzlabošana | Standartiem atbilst noteikts skaits rūpnieciskās zvejas kuģu. To koka laivu skaits, kas nomainītas ar piemērotāka materiāla laivu (absolūtā un procentuālā izteiksmē) Ar leduskastēm apgādāto laivu skaits Izkraušanas vietu skaita pieaugums Sanitāro standartu prasības izpildījušo mazapjoma un piekrastes zvejas kuģu skaits (absolūtā un procentuālā izteiksmē) |

1.2 Infrastruktūras, jo īpaši ostu infrastruktūras attīstīšana | Renovēta Bisavas osta un paplašināta zvejas osta. Renovēts un standartiem atbilstošs Bisavas ostas zivju tirgus mazapjoma un rūpniecisko nozveju izkrāvumiem. Starptautisko standartu ievērošana Bisavas ostā (ratificēta OLAS konvencija). No ostas aizvākti kuģu vraki. |

1.3 Zvejas produktu būtiska uzlabošana (izkrauto un pārstrādāto produktu sanitārā un fitosanitārā stāvokļa uzlabošana) | Pielāgota un darbojas zvejas produktu inspekcijas sistēma Iesaistītās personas ir informētas par higiēnas prasībām (organizēto kursu un apmācīto personu skaits) Darbojas analīžu laboratorija. Amatierzvejas produktu izkraušanai un apstrādei iekārtoto vietu skaits Tiek veicināta tehniskā un komerciālā partnerība ar ārvalstu privātuzņēmējiem. Sākta Gvinejas-Bisavas produktu ekomarķēšanas sistēmas ieviešana. |

2. Zvejas zonas uzraudzības, kontroles un pārraudzības uzlabošana |

Tiesiskā regulējuma uzlabošana | Pieņemts zivsaimniecības un aizsardzības ministriju nolīgums par pārraudzību un kontroli. Pieņemts un īstenots valsts plāns par uzraudzību, kontroli un pārraudzību. |

2.1 Uzraudzības, kontroles un pārraudzības nostiprināšana | Darbojas neatkarīgi (zvērināti) inspektori (pieņemts darbā un apmācīts noteikts skaits cilvēku), un likumā par finansēm ir paredzēts atbilstošs budžeta piešķīrums. Uzraudzībai jūrā veltīto dienu skaits: 250 dienas gadā līdz protokola piemērošanas laikposma beigām. Ostā un jūrā veikto inspekciju skaits No gaisa veikto inspekciju skaits Publicēto statistikas biļetenu skaits Radarkontroles segums (procentuāli) VMS kontroles segums flotē kopumā (procentuāli) Izmantotajām uzraudzības metodēm piemērota apmācību programma (mācību stundu skaits, apmācīto tehnisko darbinieku skaits u.c.) |

2.2 Kuģu aizturēšanas pārraudzība | Uzlabota kuģu aizturēšanas, sankciju un sodanaudas samaksas sistēmas pārredzamība. Pilnveidoti noteikumi par sodanaudas samaksu un ieviests aizliegums maksāt „sodanaudas”, kas nav finansiālas dabas. Uzlabota sodanaudas iekasēšanas sistēma. Regulāri publicēta gada statistika par iekasētajām sodanaudām. Izveidots to kuģu „melnais saraksts”, kuriem piemērotas sankcijas. Sagatavota un reizi gadā publicēta statistika par piemērotajām sankcijām. Publicēts FISCAP gada ziņojums. |

3. Zvejas pārvaldības uzlabošana |

Garneļu un galvkāju zvejas piepūles pārvaldība | 2007. gadā saglabāti spēkā ar trešām valstīm un Eiropas Savienību noslēgtie nolīgumi. Tomēr, ja trešām valstīm iedalītās zvejas iespējas 2007. gada 1. janvārī ir palikušas neapgūtas, šīs iespējas 2008. gadā un turpmāk vairs netiek izmantotas. Zvejas iespējas netiek iedalītas fraktēšanai. Trīsdesmit dienu laikā no šā protokola spēkā stāšanās dienas pilnībā pārtraukta un oficiāli izbeigta visu to nolīgumu darbība, kas noslēgti ar Eiropas uzņēmējsabiedrībām vai apvienībām, vai uzņēmumiem. |

3.1 Zivsaimniecisko pētījumu modernizēšana un pastiprināšana | Nostiprināts CIPA pētnieciskais potenciāls. |

3.2 Zvejas resursu pilnīgāka apzināšana | Veikti gadskārtēji tralējumi. Novērtēto krājumu skaits Pētniecības programmu skaits Ieteikumu skaits, kas sniegti un ievēroti saistībā ar galveno zvejas resursu stāvokli (jo īpaši zvejas aizliegumi un pārzvejoto krājumu saglabāšanas pasākumi) Ikgadējās zvejas piepūles novērtējums sugām, kam izstrādāts attīstības plāns Zvejas piepūles praktiskajā pārvaldībā lietotie līdzekļi (datu bāzes izveide, statistiskās pārraudzības instrumenti, par flotes vadību atbildīgo dienestu sadarbības nodrošināšana, statistikas biļetenu publicēšana u. c.) |

3.3 Kontrolēta zvejniecības jomas attīstība | Pirms kārtējā gada sākuma pieņemts rūpnieciskās zvejas pārvaldības gada plāns. Pieņemts un īstenots pārmērīgi izmantoto resursu izmantojuma plāns. Sagatavots un pastāvīgi atjaunināts EEZ zvejojošo kuģu saraksts, arī attiecībā uz mazapjoma zveju. Sagatavoto, īstenoto un novērtēto zvejniecības attīstības plānu skaits |

3.4 Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijas tehnisko un administratīvo dienestu darba efektivitātes uzlabošana | Administratīvās veiktspējas nostiprināšana Izstrādāta un ieviesta apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanas programma (apmācīto darbinieku skaits, mācību stundu skaits u. c.). Nostiprināts partnerības koordinācijas, apspriešanās un sadarbības mehānisms. Nostiprināta zvejas datu vākšanas un statistiskās uzraudzības sistēma. |

3.5 Zvejas licenču un kuģu novērošanas pārvaldības sistēmas nostiprināšana | Tehnisko darbinieku apmācībai veltīto stundu skaits Apmācīto tehnisko darbinieku skaits Izveidots atbildīgo dienestu un statistikas dienestu sadarbības tīkls. |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu jaunu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku

Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā [7]

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību [8]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Apspriežot un noslēdzot nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm, tiek panākts galvenais mērķis uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (ZPN) nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kas pieņemtas citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1[9]

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus Savienības ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātbūtni nomaļās zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares intereses un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus ar piekrastes valstīm saskaņā ar citām Eiropas politikas jomām.

Attiecīgās AMB/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība, starptautiskā zvejniecība un jūras tiesības, starptautiskie nolīgumi zivsaimniecības nozarē (budžeta pozīcija 11 0301).

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt ietekmi, kādai priekšlikumam/iniciatīvai ir jābūt uz ieguvējiem/grupām, kam tas paredzēts.

Protokola noslēgšana veicinās to iepriekšējo zvejas iespēju saglabāšanu, kādas Eiropas Savienības kuģiem bija Gvinejas-Bisavas zvejas zonās.

Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Zvejas iespēju gada izmantojuma pakāpe (gadā izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām),

nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze,

ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (apkopotā veidā kopā ar citiem ZPN);

darba apspriežu un Apvienoto komiteju sanāksmju skaits.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Piemērošanas laikposms protokolam par 2007.−2011. gadu beidzas 2011. gada 15. jūnijā. Jaunais protokols aptver laikposmu no 2011. gada 16. jūnija līdz 2012. gada 15. jūnijam. Līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra, lai Padome pieņemtu lēmumu par šā protokola provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas Savienības zvejas flotes darbību, bet kuģu īpašniekiem — arī turpmāk saņemt atļaujas zvejai Gvinejas-Bisavas zvejas zonās no 2011. gada 16. jūnija. Turklāt jaunais protokols stiprinās sadarbību starp Eiropas Savienību un Gvineju-Bisavu, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi.

Kopienas iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja Savienība nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Eiropas Savienība cer arī, ka ar šo protokolu Gvineja-Bisava turpinās efektīvi sadarboties ar Savienību ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanā.

Ar protokolu saistītie finanšu fondi ļaus Gvinejai-Bisavai arī turpināt stratēģiskās plānošanas darbu, lai šo politiku īstenotu zvejniecības jomā.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Puses nolēma pieņemt protokolu uz vienu gadu, kura laikā tās novērtēs perspektīvas nākamam protokolam ar ilgāku darbības termiņu. Tātad nebija vajadzības mainīt zvejas iespējas, jo zinātniskie ieteikumi šādas izmaiņas neieteica. Tāpēc arī finansiālā ieguldījuma apjoms tika saglabāts tāds pats, kāds tas bija iepriekšējā protokolā.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem finanšu instrumentiem

Saistībā ar ZPN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr šo finanšu līdzekļu daļas piesaiste darbību īstenošanai saskaņā ar valsts nozares politiku ir nosacījums ZPN noslēgšanai un īstenošanas uzraudzībai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar citiem finansēšanas avotiem no citiem starptautiskiem finansētājiem projektu un/vai programmu īstenošanai valsts līmenī zivsaimniecības nozarē.

Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

X Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 2011. gada 16. jūnija līdz 2012. gada 15. jūnijam

X Finansiālā ietekme no 2011. gada līdz 2012. gadam

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no [GGGG] līdz [GGGG],

- pēc kura turpinās normāla darbība

Paredzētie pārvaldības veidi [10]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Kopienu izveidotām struktūrām[11]

- ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām ( precizēt )

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

[…]

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Dakārā un Eiropas Savienības delegāciju Bisavā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistes ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt ZPN paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija tiekas ar trešo valsti, lai apspriestos par nolīguma un tā protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un — vajadzības gadījumā — finansiālo ieguldījumu.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

Protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzētās summas var netikt iedalītas saskaņā ar vienošanos (pārplānošana).

Paredzētās kontroles metodes

Paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Šo kontroles metožu daļa ir arī 2.1. punktā norādīto rezultātu kopēja analīze.

Turklāt protokols paredz īpašas klauzulas tā apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.

Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos un paredzētos apkarošanas un aizsardzības pasākumus.

Komisija apņemas tiekties izveidot pastāvīgu politisko dialogu un sadarbību, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt Savienības ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā katrs maksājums, ko Komisija veic saskaņā ar ZPN, ir pakļauts tās parastajiem budžeta un finanšu noteikumiem un procedūrām. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā šā protokola 2. panta 8. punktā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Gvinejas-Bisavas iestāžu izraudzītā finanšu iestādē.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija ..........................] | Dif./nedif.[12] | no EBTA valstīm[13] | no kandidātvalstīm[14] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

2 | 11.0301 Starptautiski zivsaimniecības nolīgumi | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas.

(nepiemēro)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija ..........................] | Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidātvalstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

[…] | [XX.YY.YY.YY.] […] | […] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ |

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | 2 | Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 0,5 | 0,5 |

XX 01 01 02 (Delegācijas) |

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |

( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[26] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | 0 | 0 | 0 | 0 |

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) | 0,1 | 0,1 |

10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) |

11010404 (CA, atašejs, kas ir atbildīgs par nozares atbalsta izmantošanas uzraudzību) | 0,25 | 0,25 |

KOPĀ | 0,85 | 0,85 |

- XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā esošos budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Pārvaldīt un novērot ar ZPN saistītu (atkārtotu) sarunu procesu un šo sarunu rezultātu apstiprināšanas procesu, kuru veic attiecīgās iestādes; pārvaldīt kārtējo ZPN, tostarp nodrošināt pastāvīgu finanšu un darbības uzraudzību; nodrošināt licenču pārvaldību. |

Ārštata darbinieki | Nozares atbalsta izpildes uzraudzība. |

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- X Priekšlikums atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

- ( Pieņemot priekšlikumu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[29]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

Trešo personu dalība finansējumā

- X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

- Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) | Kopā |

Gads N | Gads N+1 | Gads N+2 | Gads N+3 | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) |

… pants | | | | | | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[…]

[1] Pilnvarojumu 2010. gada 27. septembrī pieņēma Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome.

[2] OV C...

[3] OV L 75, 18.3.2008., 49. lpp.

[4] OV C...

[5] OV: dok. atsauces.

[6] Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

[7] ABM budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[8] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[9] p.m. : Darbības pārskatos par 2010. gada budžetu tas ir konkrētais mērķis Nr. 2; sk. atsauci http://www.cc.cec/budg/bud/proc/adopt/_doc/_pdf/2010/apb2010-working-documents-part1-11-mare.pdf.

[10] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_fr.html

[11] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[12] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[13] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[14] Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[15] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[16] Tā kā maksājumu var izdarīt tikai pēc Parlamenta apstiprinājuma, pastāv iespēja, ka to varēs izpildīt tikai 2012. gadā.

[17] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un Savienības programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[18] Finansiālo ieguldījumu veido: a) EUR 4 550 000 liels finansiālais ieguldījums par piekļuves tiesībām Gvinejas-Bisavas zvejas zonai un b) atbalsts EUR 2 950 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Gvinejas-Bisavas Republikā.

[19] Administratīvie izdevumi ir sadalīti pa 2 budžeta gadiem, pieņemot, ka protokols aptver laikposmu no 2011. gada jūnija līdz 2012. gada jūnijam. Ar cilvēkresursiem saistītie izdevumi ir aprēķināti pro rata 2011. un 2014. gadam.

[20] Uz vietas veikto uzraudzības pasākumu izmaksu aplēse.

[21] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[22] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[23] Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. „Īpašs(-i) mērķis(-i)”.

[24] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[25] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un Savienības programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “ BA ” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[26] CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[27] Saskaņā ar ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apjomu no darbības apropriācijām (iepriekšējās “ BA ” pozīcijas).

[28] Struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[29] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[30] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.