8.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 131/121

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu un Tibetu, it īpaši 2010. gada 25. novembra rezolūciju (1)

—

ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas 36. pantu, ar kuru garantē, ka visiem pilsoņiem ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.

tā kā cilvēktiesību, reliģijas brīvības un biedrošanās brīvības ievērošana ir ES pamatprincips un prioritāte tās ārpolitikā;

B.

tā kā Ķīnas valdība ir noteikusi krasus ierobežojumus Tibetas budistu klosteriem Abas (Ngabas) novada administratīvajā apgabalā Sičuanas provincē un Tibetas plakankalnes citās daļās, tostarp nežēlīgus drošības reidus, mūku patvaļīgu aizturēšanu, pastiprinātu uzraudzību klosteros un pastāvīgu policijas klātbūtni klosteru iekšienē reliģisko darbību pārraudzīšanas nolūkos;

C.

tā kā šo drošības pasākumu mērķis ir samazināt vārda brīvības, biedrošanās brīvības un reliģiskās pārliecības brīvības tiesības Tibetas budistu klosteros;

D.

tā kā Phuntsog (20 gadus vecs) un Tsewang Norbu (29 gadus vecs) ir miruši attiecīgi 2011. gada 16. martā un 15. augustā, pašiem sevi aizdedzinot un tādējādi protestējot pret Ķīnas ierobežojošo politiku Tibetā;

E.

tā kā Phuntsog jaunākie brāļi Lobsang Kelsang un Lobsang Kunchok (abi 18 gadus veci) aizdedzināja paši sevi Aba/Ngaba novada tirgus laukumā 2011. gada 26. septembrī un tā kā, kaut gan viņi ir izdzīvojuši, viņu pašreizējais stāvoklis saglabājas neskaidrs;

F.

tā kā Dawa Tsering, 38 gadus vecs mūks Kardze klosterī aizdedzināja pats sevi 2011. gada 25. oktobrī, tā kā Ķīnas drošības personāls nodzēsa liesmas un mēģināja viņu aizvilkt prom, tā kā pašreiz mūks atrodas citu mūku aizsardzībā klosterī un tā kā viņa stāvoklis ir kritisks;

G.

tā kā Dawa Tsering, 17 gadus vecs mūks Kirti klosterī, aizdedzināja pats sevi 2011. gada 3. oktobrī, bet viņu nekavējoties aizvāca projām ķīniešu kareivji, kuri nodzēsa liesmas un pirms viņa aizvākšanas intensīvi sita viņu, un tā kā viņa pašreizējais stāvoklis un atrašanās vieta nav zināmi;

H.

tā kā divi bijušie mūki no Kirti, Choephel (19 gadus vecs) un Kayang (18 gadus vecs), saskāva kopā rokas un aizdedzināja sevi, pieprasot Dalailamas atgriešanos un tiesības uz reliģijas brīvību, un tā kā viņi ir miruši šīs protesta akcijas rezultātā;

I.

tā kā bijušais Kirti mūks Norbu Damdrul (19 gadus vecs), kurš aizdedzināja pats sevi 2011. gada 15. oktobrī, bija astotais tibetietis, kurš izdarījis pašsadedzināšanos, un tā kā viņa pašreizējā atrašanās vieta un stāvoklis nav zināmi;

J.

tā kā 2011. gada 17. oktobrī nomira mūķene no Ngabas Mamae Dechen Choekorling klostera Tenzin Wangmo (20 gadus veca), un tā kā viņa bija pirmā sieviete, kura pati sadedzinājās;

K.

tā kā pašsadedzināšanos var uzskatīt par protesta veidu un gados jauno tibetiešu pieaugošā izmisuma izpausmi, it īpaši Kirti klosterī;

L.

tā kā šīs darbības neatkarīgi no personiskajiem motīviem ir jāvērtē plašākā reliģiskās un politiskās apspiešanas kontekstā Abas (Ngabas) novadā, kas ir vērojama jau vairākus gadus;

M.

tā kā valsts kontroles pastiprināšanās pār reliģijas īstenošanu, balstoties uz vairākiem Ķīnas valdības kopš 2007. gada izdotiem noteikumiem, ir sekmējusi tibetiešu izmisuma pieaugumu visā Tibetas plakankalnē;

N.

tā kā spēkā esošie noteikumi dramatiski ir pārņēmuši kontroli pār reliģisko dzīvi, turklāt daudzas reliģiskās identitātes izpausmes ir pakļautas valsts kontrolei un tām ir nepieciešama valsts atļauja, tostarp arī attiecībā uz atdzimušu lamu atzīšanu;

O.

tā kā kāda Ķīnas tiesa ir notiesājusi trīs tibetiešu mūkus, mūka Phuntsog, kurš aizdedzināja pats sevi 2011. gada 16. martā, līdzgaitniekus, ar ieslodzījumu par to, ka viņi slēpuši Phuntsog un lieguši viņam medicīnisku palīdzību, un tālab apsūdzēti nogalināšanā;

P.

tā kā 2011. martā pēc pirmā pašsadedzināšanās gadījuma, apbruņots personāls aplenca Kirti klosteri un vairākas dienas liedza piekļuvi pārtikai un ūdenim; tā kā uz klosteri tika nosūtīti jauni drošības ierēdņi, lai īstenotu jaunu „patriotiskās audzināšanas” kampaņu, un tā kā vairāk nekā 300 mūku aizvesti ar militārām automašīnām un tiek turēti nezināmās vietās, lai viņus vairākas nedēļas pakļautu politiskai ideoloģiskajai apstrādei;

Q.

tā kā Ķīnas valdība apvaino Kirti klostera mūkus līdzdalībā darbībās, kuru „mērķis ir graut sociālo iekārtu”, tostarp vandālismā un pašsadedzināšanās aktos;

R.

tā kā Ķīnas valsts varas orgāni iepriekšējos mēnešos ir pastiprinājuši drošības noteikumus Tibetā, jo īpaši teritorijā apkārt Kirti klosterim, liedzot žurnālistiem un ārvalstniekiem apmeklēt reģionu, un tā kā policisti patrulē klosterī pilnā kaujas ekipējumā; tā kā ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem ir aizliegta piekļuve Tibetas daļām, kurās norisinās nemieri, tā kā Ķīnas valsts televīzija nav informējusi par šiem protestiem un mūkiem ir aizliegts runāt par protestiem,

1.

nosoda Ķīnas iestāžu īstenoto Tibetas klosteru ilgstošo apspiešanu un aicina tās atcelt ierobežojumus un drošības pasākumus, kas noteikti klosteriem un reliģiskām kopienām un atjaunot sakaru līnijas ar mūkiem Kirti klosterī;

2.

ir dziļi nobažījies sakarā ar ziņojumiem, kas saņemti kopš šā gada aprīļa, par astoņu mūku un vienas mūķenes pašsadedzināšanos Kirti klosterī Ngabā Sičuanas provincē Ķīnā;

3.

mudina Ķīnas valdību atcelt ierobežojumus un stingros drošības pasākumus, kas noteikti Kirti klosterim, un sniegt informāciju par to mūku atrašanās vietu, kas piespiedu kārtā aizvesti no klostera; mudina Ķīnas iestādes atļaut neatkarīgajiem un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem un cilvēktiesību uzraudzītājiem apmeklēt šo teritoriju;

4.

aicina Ķīnas valdību visiem pilsoņiem garantēt reliģijas brīvību saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu, kā arī atcelt kriminālsodus un administratīvos sodus, kas vērsti pret reliģiju un tiek izmantoti, lai sodītu pilsoņus par to tiesību īstenošanu, kas paredz reliģijas brīvību;

5.

aicina Ķīnas iestādes respektēt tibetiešu tiesības visās Ķīnas provincēs un veikt proaktīvus pasākumus, lai reaģētu uz Tibetas iedzīvotāju sūdzībām;

6.

aicina Ķīnas iestādes atteikties no tādu politisku pasākumu veicināšanas, kas apdraud Tibetas valodu, kultūru, reliģiju, mantojumu un vidi, tādējādi pārkāpjot Ķīnas konstitūciju un likumus, kas piešķir autonomiju mazākumtautībām;

7.

mudina Ķīnas Tautas Republikas valdību sniegt pilnīgu informāciju par to 300 mūku statusu, kuri ir aizvesti no Kirti klostera 2011. gada aprīlī un attiecībā uz kuriem uzsāktas vairākas procedūras Cilvēktiesību tiesā, kas paredzēja arī īpašas darba grupas iesaistīšanu, lai izmeklētu personu vardarbīgu un piespiedu pazušanu;

8.

mudina Ķīnas Tautas Republikas valdību atskaitīties par to tibetiešu statusu, kuri pēc aizdedzināšanās aktiem ir „ievietoti slimnīcās”, turklāt būtu nepieciešama arī informācija par viņu medicīnisko aprūpi;

9.

nosoda Kirti mūku notiesāšanu un kategoriski iestājas par viņu tiesībām uz taisnīgu tiesu un atbilstošas juridiskās palīdzības nodrošināšanu visa procesa gaitā; aicina nodrošināt, ka neatkarīgi novērotāji var apmeklēt Kirti mūkus, kas tiek turēti ieslodzījumā;

10.

aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegt publisku paziņojumu, paužot ES bažas par situācijas saasināšanos Abas (Ngabas) novadā un prasot ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, vienlaicīgi ierobežojot drošības policijas darbības;

11.

aicina Ķīnas iestādes atteikties no neproduktīvu politiku īstenošanas un agresīvas „:patriotiskās audzināšanas” kampaņām tibetiešu apdzīvotās teritorijās, piemēram, Sičuanā, Gansu un Qinghai, jo cilvēktiesību pārkāpumi tur ir radījuši saspīlējumu;

12.

aicina Ķīnas iestādes respektēt tradicionālos tibetiešu budistu rituālus par nāvi un atdzimšanu un darīt to nekavējoties un bez ierobežojumiem;

13.

prasa, lai ES un tās dalībvalstis aicinātu Ķīnas valdību atsākt sarunas ar Dalailamu un viņa pārstāvjiem par patiesu Tibetas autonomiju Ķīnas Tautas Republikā un atteikties no kampaņām, kuru mērķis ir diskreditēt Dalailamu kā reliģisku vadītāju;

14.

aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci pievērsties cilvēktiesību jautājumiem nākamajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē un aicina Komisijas priekšsēdētāju un Eiropadomes priekšsēdētāju oficiālajās runās, atklājot vai slēdzot augstākā līmeņa sanāksmi, skaidri iestāties par Tibetas īpašās reliģiskās, kultūras un valodas identitātes saglabāšanu gadījumā, ja šie jautājumi netiek iekļauti diskusiju darba kārtībā;

15.

aicina EĀDD un ES delegāciju Ķīnā nepatraukti pārraudzīt cilvēktiesību situāciju Ķīnā un turpināt sanāksmju ietvaros un sarakstē ar Ķīnas oficiālajiem pārstāvjiem apspriest konkrētus gadījumus attiecībā uz tibetiešiem, kas ieslodzīti par miermīlīgu reliģijas brīvības īstenošanu, un turpmāko 12 mēnešu laikā iesniegt Parlamentam ziņojumu, ierosinot, kādi pasākumi jāveic un kāda politika jāīsteno;

16.

apstiprina savu prasību Padomei iecelt ES īpašo pārstāvi Tibetas jautājumos nolūkā veicināt dialoga atjaunošanu starp Ķīnas valsts varas orgāniem un Dalailamas vēstniekiem par patiesas autonomijas noteikšanu Tibetai Ķīnas Tautas Republikā;

17.

aicina tās dalībvalstis, kas ir G–20 valstis, kā arī Komisijas priekšsēdētāju un Eiropadomes priekšsēdētāju gaidāmajā G–20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 3. un 4. novembrī Kannās uzrunāt Ķīnas Tautas Republikas valsts prezidentu Hu Jintao par cilvēktiesību stāvokli Tibetā;

18.

mudina Ķīnas Tautas Republiku respektēt reliģijas brīvību un cilvēku pamattiesības mūku un reliģiskajās kopienās Ngabā, un pārtraukt noteikumu īstenošanu par reliģisko kontroli, lai Tibetiešu budisti varētu identificēt un apmācīt reliģiskos skolotājus atbilstoši tibetiešu tradīcijām, kā arī mudina pārskatīt reliģijas un drošības politiku, kas tiek īstenota Ngabā kopš 2008. gada, un uzsākt pārredzamu dialogu ar Tibetas budistu skolu vadītājiem;

19.

mudina Ķīnas Tautas Republikas valdību respektēt cilvēktiesību standartus, par kuriem panāktas starptautiskas vienošanās, un ievērot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām cilvēktiesību jomā attiecībā uz reliģijas vai ticības brīvību;

20.

norāda, ka nepieciešams jautājumus par Ķīnas mazākumtautību kopienu tiesībām iekļaut ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga turpmākajās kārtās;

21.

mudina Ķīnas valdību ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajai pārstāvei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.