8.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 131/103

—

ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2010. gadā,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta trešo punktu, 228. un 298. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

—

ņemot vērā 2008. gada 18. jūnija rezolūciju (1) par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi,

—

ņemot vērā pamatnolīgumu par sadarbību, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu un ombudu 2006. gada 15. martā un kas stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

—

ņemot vērā 2009. gada 1. janvāra Eiropas Ombuda statūtu īstenošanas noteikumus (2),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

—

ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0285/2011),

A.

tā kā gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2010. gadā oficiāli tika iesniegts Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 2011. gada 10. maijā un tā kā ombuds Nikiforos Diamandouros iepazīstināja ar savu ziņojumu Lūgumrakstu komiteju Briselē 2011. gada 23. maijā;

B.

tā kā LESD 24. pantā noteikts, ka „ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu”;

C.

tā kā Pamattiesību hartas 41. pants nosaka, ka „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

D.

tā kā ombuda kompetencē ir izskatīt lietas saistībā ar kopējo ārpolitiku, drošības politiku un Eiropadomes pienākumu izpildi;

E.

tā kā Hartas 43. pantā noteikts, ka „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības tiesa”;

F.

tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi juridiski saistoša lielākajā daļā dalībvalstu, piešķirot papildu leģitimitāti Eiropas ombuda lēmumiem;

G.

tā kā, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika izveidots juridiskais pamats kopīgiem noteikumiem par administratīvām procedūrām ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kuras saskaņā ar LESD 298. pantu „saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”, un šīs izmaiņas, tostarp Eiropas Ārējās Darbības dienesta izveide un tas, ka Eiropas Padome ir kļuvusi par ES iestādi, ietekmē arī Eiropas Ombuda darbu;

H.

tā kā administratīvas kļūmes rodas, kad publiska struktūra nedarbojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu;

I.

tā kā Eiropas Parlaments 2010. gada 20. janvāra plenārsēdē Strasbūrā N. Diamandouros atkārtoti ievēlēja par Eiropas ombudu un tā kā 2010. gada 25. oktobrī viņš nodeva zvērestu Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā;

J.

tā kā 2010. gada 27. septembrī Eiropas Ombuda institūcija atzīmēja savu piecpadsmito gadadienu; tā kā šo piecpadsmit gadu laikā ombuds ir atbildējis vairāk nekā 36 000 sūdzību iesniedzējiem un pabeidzis vairāk nekā 3 800 izmeklēšanas par iespējamām administratīvām kļūmēm;

K.

tā kā ombuds šīs institūcijas piecpadsmitajā gadadienā pieņēma jaunu stratēģiju savam 2009.–2014. gada pilnvaru termiņam; tā kā šajā stratēģijā uzmanība vērsta uz ieinteresēto personu uzklausīšanu, rezultātu ātrāku nodrošināšanu, pozitīvu ietekmi uz Savienības pārvaldības kultūru, savlaicīgas un lietderīgas informācijas sniegšanu ieinteresētajām personām un sabiedrībai, kā arī pieejamo resursu izmantojuma pastāvīgu pārskatīšanu;

L.

tā kā 2010. gadā ombuds saņēma 2 667 sūdzības; tā kā, salīdzinot ar 2009. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par vairāk nekā 400;

M.

tā kā 2010. gadā ombuds pabeidza 326 izmeklēšanas (2009. gadā — 318), no kurām 323 izmeklēšanas bija balstītas uz sūdzībām; tā kā vidējais laiks, kas vajadzīgs izmeklēšanas pabeigšanai, samazinājās no 13 mēnešiem 2008. gadā līdz 9 mēnešiem 2009. un 2010. gadā; tā kā vairākums izmeklēšanu tika pabeigtas viena gada laikā (66 %) un vairāk nekā puse (52 %) tika pabeigtas trīs mēnešu laikā;

N.

tā kā ombuds var sākt patstāvīgu izmeklēšanu, ja viņš vēlas izmeklēt iespējumu administratīvas kļūmes gadījumu, pamatojoties uz sūdzību, ko iesniegusi nepilnvarota persona, vai ja šķiet, ka iestādēs pastāv sistēmiska problēma; tā kā ombuds 2010. gadā pabeidza trīs un sāka sešas patstāvīgas izmeklēšanas;

O.

tā kā 65 % 2010. gadā sākto izmeklēšanu bija saistīti ar Eiropas Komisiju (2009. gadā — 56 %), 10 % ar Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), 7 % ar Eiropas Parlamentu, 2 % ar ES Padomi un 1 % ar Eiropas Savienības Tiesu;

P.

tā kā 2010. gadā vairāk nekā pusē (55 %) slēgto lietu attiecīgā iestāde pieņēma mierizlīgumu vai nokārtoja jautājumu;

Q.

tā kā ombuds var izteikt papildu piezīmi, ja, izskatot lietu, tiek konstatēta iespēja uzlabot pārvaldības kvalitāti; tā kā ombuds 2010. gadā izteica papildu piezīmes 14 lietās (2009. gadā — 29), lai uzlabotu pilsoņiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

R.

tā kā kritisku piezīmi izsaka lietās, kad i) attiecīgā iestāde vairs nevar novērst administratīvo kļūmi, ii) administratīvajai kļūmei nav vispārēju seku vai iii) ombuda turpmāki kontroles pasākumi netiek uzskatīti par nepieciešamiem;

S.

tā kā kritiska piezīme apstiprina sūdzības iesniedzējam sūdzības pamatotību un norāda iestādei uz pieļauto kļūdu, lai tā turpmāk varētu izvairīties no administratīvām kļūmēm; tā kā dažos pēdējos gados kritisku piezīmju skaits pastāvīgi samazinās — no 44 piezīmēm 2008. gadā un 35 piezīmēm 2009. gadā līdz 33 piezīmēm 2010. gadā;

T.

tā kā ieteikuma projektu izdod gadījumos, kad nepieciešami ombuda turpmāki kontroles pasākumi, kad administratīvo kļūmi var novērst vai kad administratīvā kļūme ir īpaši smaga vai ar vispārējām sekām;

U.

tā kā ombuds 2010. gadā administratīvas kļūmes konstatēja 12 % lietu (40); tā kā septiņās no šīm lietām viņš panāca pozitīvu rezultātu, izdodot ieteikumu projektus;

V.

tā kā ombuds var sūtīt īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam, ja iestāde vai struktūra nesniedz apmierinošu atbildi uz ieteikuma projektu;

W.

tā kā īpašs ziņojums ir ombuda galējais līdzeklis un pēdējais secīgais būtiskais solis, ko viņš sper, izskatot lietu, jo lēmuma pieņemšana un Parlamenta pilnvaru īstenošana ir jautājumi, par ko politiski jālemj Parlamentam;

X.

tā kā ombuds 2010. gadā Parlamentam iesniedza vienu īpašu ziņojumu;

1.

apstiprina 2010. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas ombuds; sveic ombudu saistībā ar viņa atkārtotu ievēlēšanu 2010. gada janvārī;

2.

ņem vērā jauno stratēģiju, ko ombuds izstrādājis pašreizējam pilnvaru termiņam un kas veido pamatu viņa iniciatīvām un pasākumiem; konstatē, ka šajā stratēģijā cita starpā ietverts pastāvīgs dialogs ar sūdzību iesniedzējiem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām pusēm, nosakot labāko praksi sadarbībai un konsultācijām ar kolēģiem Eiropas ombudu tīklā, palielinot ES procedūru godīgumu un pārredzamību un uzlabojot ES iestāžu administrāciju pakalpojumu kultūru;

3.

uzsver, ka pārredzamība, informācijas pieejamība un Eiropas pilsoņu tiesību ievērošana ir svarīgi priekšnosacījumi uzticības saglabāšanai starp pilsoņiem un iestādēm;

4.

uzskata ombuda lomu atklātības un atbildības nostiprināšanā Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un administrācijā par būtisku ieguldījumu virzībā uz tādu Savienību, kurā lēmumu pieņemšana ir „cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”, kā paredzēts Eiropas Savienības līguma 1. panta 2. punktā;

5.

atgādina, ka Eiropas Ombuda institūcija 2010. gada 27. septembrī atzīmēja savu piecpadsmito gadadienu; norāda, ka šo piecpadsmit gadu laikā ombuds ir atbildējis uz vairāk nekā 36 000 sūdzību un sniedzis ievērojamu ieguldījumu, palīdzot Eiropas iestādēm labot kļūmes un uzlabot pārvaldības kvalitāti;

6.

atzīmē, ka piecpadsmit gadu darbības pieredze sniegusi ombuda institūcijai patiesu ieskatu iestāžu administratīvo kļūmju, sistēmisko problēmu un strukturālo trūkumu tendencēs, tādējādi ļaujot ombudam sniegt norādījumus iestādēm, lai novērstu kļūdu atkārtošanu un uzlabotu to darba kvalitāti un pārredzamību;

7.

atzinīgi vērtē ombuda iniciatīvu regulāri publicēt pētījumus, kuros viņš aplūko kontroles pasākumus, ko ES iestādes veic pēc viņa kritiskajām un papildu piezīmēm; norāda, ka apmierinošu kontroles pasākumu kopējais rādītājs 2009. gadā bija 81 % (94 % papildu piezīmju gadījumā un 70 % kritisku piezīmju gadījumā); uzskata, ka tā ir daudzsološa tendence; taču uzskata, ka vēl ir iespējami uzlabojumi, īpaši saistībā ar kritisku piezīmju rādītāju; mudina iestādes sadarboties ar ombudu, lai uzlabotu to kontroles pasākumu rādītāju;

8.

atzinīgi vērtē vispārēji konstruktīvo sadarbību starp ombudu un ES iestādēm un struktūrām; atbalsta ombudu kā ārējās kontroles mehānismu un kā vērtīgu ilgstošas Eiropas pārvaldības uzlabošanas avotu;

9.

izsaka atzinību ombudam par viņa institūcijas jauno logotipu un vizuālo identitāti, kā arī par jauna veida gada ziņojumu, izsaka atzinību ombudam arī par tā institūcijas pārredzamības uzlabošanu, publicējot tā tīmekļa vietnē informāciju par jaunām izmeklēšanām, ko tas uzsāk saistībā ar sūdzībām;

10.

uzsver, ka pilsoņiem jābūt labāk informētiem par institūcijas darbības veidu un informatīvo tīmekļa vietni, kas apstiprina ombuda lomas pārredzamību;

11.

ierosina, ka, ombudam sniedzot savu gada ziņojumu Lūgumrakstu komitejas sēdē, tajā jāpiedalās ne tikai Eiropas Komisijas, bet arī Eiropas Parlamenta, Padomes un citu ES iestāžu, aģentūru, dienestu un struktūru attiecīgajām administrācijām, kas bijušas izmeklēšanas, īpašā ziņojuma, aizrādījumu vai citu ombuda veikto pasākumu subjekts, lai komentētu ziņojumu un piedalītos diskusijā; mudina Parlamenta, Padomes un citu ES iestāžu, aģentūru un attiecīgo struktūru administrācijas piedalīties nākamajās sēdēs, kad ombuds sniegs gada ziņojumu un tas tiks apspriests; uzskata, ka viņu līdzdalība šādās apspriedēs un viedokļu apmaiņa par labu administrāciju un par problēmu pārvarēšanu pēc Eiropas ombuda ieteikumiem un piezīmēm varētu palīdzēt uzlabot ES pilsoņiem sniegtos pakalpojumus un starpiestāžu dialogu, kā arī veicināt patiesas pakalpojumu kultūras izveidi;

12.

aicina ombudu pastāvīgi informēt Parlamentu par progresu attiecībās ar jauno Eiropas Ārējās darbības dienestu un Eiropadomi;

13.

konstatē, ka ombuds 2010. gadā saņēma 2 667 sūdzības no pilsoņiem, uzņēmumiem, asociācijām, NVO un reģionālām iestādēm; norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sūdzību skaits samazinājies par 400;

14.

piekrīt, ka nepieņemamu sūdzību skaita samazinājumu var daļēji saistīt ar interaktīvo rokasgrāmatu, kas 2009. gadā tika ievietota ombuda tīmekļa vietnē un kas efektīvi palīdz sūdzību iesniedzējiem izvēlēties iestādi, kura tiem vislabāk varētu palīdzēt;

15.

mudina Eiropas ombudu arī turpmāk atbalstīt Eiropas ombudu tīklu, lai izstrādātu visaptverošu datu bāzi un labāk informētu ES pilsoņus par atbildības sadalījumu starp Eiropas Ombudu, valstu ombudiem un Parlamenta Lūgumrakstu komiteju;

16.

uzsver, ka Parlamentam pašam jāatbrīvo līdzekļi līdzīga tīmekļa portāla izveidei Lūgumrakstu komitejai, lai uzlabotu iestādes pamanāmību un pārredzamību un lai līdz ar to varētu arī samazināt nepieņemamu lūgumrakstu skaitu, tajā pašā laikā sniedzot norādījumus un padomus lūgumrakstu iesniedzējiem un uzlabojot lūgumrakstu iesniegšanas procesa lietderību un efektivitāti;

17.

ar gandarījumu atzīmē ombuda kritisko piezīmju skaita pastāvīgo samazināšanos (33 piezīmes 2010. gadā, 44 piezīmes 2008. gadā un 55 piezīmes 2007. gadā); piekrīt, ka tas liecina par ES iestāžu proaktīvāku lomu sūdzību risināšanā un ka ombuda efektivitāte ir nodrošinājusi viņam leģitimitātes pakāpi minētajās iestādēs;

18.

izsaka ombudam atzinību par to, ka izmeklēšanu pabeigšanai nepieciešamais laiks kļūst aizvien īsāks un īsāks (aptuveni deviņi mēneši 2009. un 2010. gadā); prasa izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai to samazinātu vēl vairāk, tādējādi labāk attaisnojot ES pilsoņu cerības;

19.

atzīmē, ka 65 % 2010. gadā ombuda sākto izmeklēšanu bija saistīti ar Eiropas Komisiju (219 izmeklēšanas); pauž bažas par tik ievērojamu palielinājumu — no 56 % 2009. gadā (191 izmeklēšana) — un atkārtoti aicina komisārus, jo īpaši komisāru, kas atbild par starpiestāžu attiecībām un administrāciju, veikt pasākumus, lai, cik vien ātri iespējams, ievērojami uzlabotu pašreizējo situāciju;

20.

ņem vērā ombuda bažas par Eiropas Komisijas neapmierinošo atbilžu relatīvi lielo skaitu uz tā kritiskajām piezīmēm (10 no 32 atbildēm); piekrīt ombudam, ka jādara vēl daudz, lai pārliecinātu amatpersonas, ka defensīva nostāja pret ombudu to iestādēm ir neizmantota iespēja un potenciāls kaitējums visas Savienības tēlam; aicina radikāli uzlabot atbilžu sniegšanas procesu, tostarp samazinot laiku atbilžu sagatavošanai (jo īpaši gadījumos, kad laiks ir ļoti svarīgs) un sagatavojot uz risinājumiem, nevis uz aizsardzību vērstas atbildes; uzsver, ka Pamattiesību harta paredz Eiropas pilsoņiem tiesības uz labu pārvaldību;

21.

norāda uz to, ka 2010. gadā ombuda izskatītajās sūdzībās visbiežāk bija iebilsts pret ES pārvaldības pārredzamības trūkumu; konstatē, ka šādi iebildumi bija izteikti 33 % pabeigto izmeklēšanu un cita starpā attiecās uz atteikumu sniegt informāciju un piekļuvi dokumentiem; tāpat kā ombuds, pauž neapmierinātību par to, ka pēdējos gados pārredzamības lietu skaits ir saglabājies pastāvīgi augsts;

22.

norāda, ka 2010. gadā ombuds iesniedza vienu īpašo ziņojumu, kas bija saistīts ar Komisijas atteikumu publiskot dokumentus un sadarboties ar ombudu, ievērojot pilnīgu pārredzamību; atgādina, ka Parlaments 2010. gada 25. novembrī pieņēma Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (3) par īpašo ziņojumu; atgādina, ka pieņemtajā rezolūcijā Komisija tika mudināta apsolīt Parlamentam, ka tā pildīs savu pienākumu godīgi sadarboties ar Eiropas ombudu;

23.

aicina uzsākt informācijas kampaņu, lai pārliecinātu ES iestāžu darbiniekus par ombuda gatavību uzklausīt un apspriest jautājumus, kā arī uzsvērt ombuda iejaukšanās priekšrocības, lai ES iestāžu administrācijas satuvinātu ar ES pilsoņiem;

24.

atgādina, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 (4) par piekļuvi ES iestāžu dokumentiem ir spēkā jau desmit gadus; atgādina minētās regulas pamatprincipu, ka atklātība ir likums, bet slepenība — izņēmums; atzīmē, ka iestādes vēl aizvien nav izpratušas šo jēdzienu; uzskata, ka ES iestādēm, aģentūrām, dienestiem un struktūrām jāatceras šis princips, sagatavojot dokumentus, un jāpārliecinās, ka tās panāk pareizo līdzsvaru starp pārredzamības vajadzīgo un atbilstošo pakāpi un patiesu konfidencialitātes nepieciešamību;

25.

atgādina, ka joprojām notiek Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārstrādāšana; pauž nožēlu par progresa trūkumu pārstrādāšanas procesa gaitā; mudina Padomi un Komisiju būt atklātākām, piešķirot pilsoņiem un Eiropas Parlamentam piekļuvi dokumentiem un informācijai;

26.

mudina ombudu turpināt iestāties par pamattiesībām piekļūt dokumentiem, pārredzamības principa pareizu īstenošanu lēmumu pieņemšanas procesā, pilsoņiem draudzīgu pakalpojumu kultūru un ES iestāžu, aģentūru un struktūru proaktīvu pieeju dokumentu iekļaušanai publiskajā apritē, kas ir ES iestāžu pārredzamības un atbildības pamatprincips; ierosina popularizēt labas prakses piemērus ES pilsoņu vidū, lai uzlabotu ES administrācijas negatīvo tēlu, kā arī veicināt dažādu iestāžu dialogu par problēmām, kas ietekmē to administratīvās vadības kvalitāti;

27.

piekrīt ombudam, ka lakonisks pārskats par civildienesta principiem uzlabotu pakalpojumu kultūru un palielinātu pilsoņu uzticību ES civildienestam un iestādēm; gaida ombuda pārskatu par civildienesta principiem, par kuru viņš pašlaik konsultējas ar kolēģiem no dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām;

28.

ierosina šo paziņojumu par civildienesta principiem izplatīt, cik plaši iespējams, un padarīt viegli pieejamu ES pilsoņiem, lai pārliecinātu viņus par ES apņemšanos aizsargāt civildienestu, kas ir viņu ikdienas dzīves sastāvdaļa;

29.

tomēr uzskata, ka kopīgu saistošo noteikumu un principu pieņemšana par administratīvo procedūru ES administrācijā, kā to jau pieprasījis pirmais Eiropas Ombuds, un pakalpojuma principa ieviešana šajā saistībā būtu vislabākais veids, kā nodrošināt ES administratīvās kultūras noturīgas pārmaiņas, un tāpēc sagaida, ka Komisija šajā saistībā par prioritāti noteiks iepazīstināšanu ar regulas projektu, pamatojoties uz LESD 298. pantu;

30.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.