15.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/65

1.1.

EESK kā Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve ierosina Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu, gatavojoties jaunajam ANO sammitam par ilgtspējīgu attīstību, kas 2012. gadā notiks Riodežaneiro.

1.2.

ES vajadzētu stingri atbalstīt vērienīgu programmu sammitam, kurš varētu atdzīvināt un atjaunot ilgtspējīgas attīstības programmu visā pasaulē gan valstu valdību, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī.

1.3.

Sammitā vajadzētu atgūt Riodežaneiro garu, atdzīvināt Riodežaneiro principus un Agenda 21, lai iesaistītu visdažādākās ieinteresētās personas un virzītu pasauli uz ilgtspējīgāku attīstību.

1.4.

Sammitam vajadzētu kļūt par pavērsiena punktu un tajā būtu jānosaka termiņš pastāvīgo sarunu par klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību noslēgšanai un turpmākajiem pasākumiem minētajā jomā, par dzīvsudraba problēmai veltīto pašreizējo sarunu noslēgšanu, kā arī par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar ilgtspējības aspekta iekļaušanu korporatīvajā pārvaldībā un reģionālo un vietējo pašvaldību pilnvarās.

1.5.

Sammitā būtu jāatzīst un jāatbalsta Zemes harta kā līdzeklis, kas iedzīvotājus un organizācijas iedvesmo uz apņēmību un rīcību.

1.6.

Eiropas Savienībai sammits būtu jāizmanto, lai radītu jaunu impulsu saviem pasākumiem un struktūrām ilgtspējīgas attīstības jomā, vienlaikus aicinot līdzīgā veidā atjaunot darbību ilgtspējības jomā visā pasaulē. Komiteja īpaši aicina Eiropas Savienību

1.7.

Lai sekmētu ekoloģisku ekonomiku, ES nākamajos 12 mēnešos vajadzētu

1.8.

Lai stiprinātu ilgtspējīgas attīstības pārvaldību, ES būtu

1.9.

Lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības vispārēju iesaistīšanos un līdzdalību, ES būtu

2.1.

ANO Ģenerālā asambleja 2009. gada 24. decembrī pieņēma Rezolūciju par ANO konferences ilgtspējīgas attīstības jautājumos (UNCSD) organizēšanu 2012. gadā. Tā notiks Riodežaneiro 40 gadus pēc ANO Stokholmas konferences par cilvēka dzīves vidi, 20 gadus pēc ANO Vides un attīstības konferences (UNCED), kas notika Riodežaneiro, un 10 gadus pēc Johannesburgas pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību (WSSD).

2.2.

Ģenerālās asamblejas rezolūcijā ir norādīts, ka konferencei būs trīs mērķi, proti,

un tajā apspriedīs divus konkrētus jautājumus:

2.3.

EESK šo ierosmi vērtē atzinīgi. Neapšaubāmi, ka pasaulē virzība uz ilgtspējīgu attīstību pēdējos gados ir palēninājusies, un tāpēc ir vajadzīgs jauns impulss, lai paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Eiropas valstīs, kur ilgtspējīga attīstība ir kļuvusi par visaptverošu politikas veidošanas principu, šajā jomā virzība uz priekšu nav apstājusies, bet pēdējos gados to ir ietekmējušas ekonomikas krīzes sekas un nepieciešamība īpaši pievērsties tautsaimniecības atveseļošanai. Sammits, kas notiks Riodežaneiro, varētu pavērt iespēju atkal veltīt pienācīgu uzmanību ilgtspējīgai attīstībai, to atzīstot par svarīgu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu virzītājspēku.

2.4.

Paredzēts, ka Sagatavošanas komiteja tiksies trīs reizes. Pirmā sanāksme notika no 2010. gada 17. līdz 19. maijam. Pārējās sanāksmes notiks 2011. un 2012. gadā.

Pirmajā sanāksmē Sagatavošanas komiteja izstrādāja konferences organizēšanas un norises kārtību, kā arī darba plānu, un sāka apspriest minētos nozīmīgākos jautājumus. Sanāksmē vienojās, ka ANO sekretariāts lūgs dalībvalstis, attiecīgas starptautiskās organizācijas un nozīmīgas interešu grupas sniegt atbildes uz dažiem konkrētiem jautājumiem.

2.5.

Sagatavošanas komitejas sanāksmē pilsonisko sabiedrību pārstāvēja deviņas nozīmīgas interešu grupas, kuras ir atzinusi ANO. Tām lūdza veikt sagatavošanas darbus un sniegt ieguldījumu turpmākajā sagatavošanas darbā un konferencē. Vairākas grupas norādīja, ka vēlēsies izmantot gatavošanos 2012. gada konferencei, lai novērtētu to pārstāvēto nozaru virzību uz ilgtspējīgu attīstību un sasniegumus šajā jomā. Grupas vēlas Riodežaneiro konferencē informēt par sasniegumiem, iespējām un problēmām un censties iegūt lielāku atzinību un atbalstu no valdību puses, kā arī nākt klajā ar ieteikumiem valdībām par oficiālo sarunu ievirzi un mērķiem.

2.6.

Eiropas Savienība aktīvi piedalījās Sagatavošanas komitejas pirmajā sanāksmē, palīdzot izstrādāt atzīstamu un izpildāmu sammita sagatavošanas programmu, un sadarbībā ar dalībvalstīm turpina aktīvu sagatavošanas darbu ES līmenī. EESK atzinīgi vērtē to, ka tā ES delegācijas sastāvā, pārstāvot organizētu pilsonisko sabiedrību, varēja piedalīties Sagatavošanas komitejas pirmajā sēdē, un vēlas turpināt aktīvu līdzdalību, vispirms izstrādājot šo atzinumu, bet vēlāk turpinot darbu līdz ar sagatavošanas process paplašināšanos (skatīt 7.2. punktu).

3.1.

Riodežaneiro 1992. gada sammitam bija tālejoši mērķi un lieli panākumi, un tam patiešām izdevās gūt atbalstu un rosināt pasākumus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai visā pasaulē. To sasniedza, svarīgu un konkrētu jautājumu risināšanai izstrādājot daudzsološu un iedvesmojošu redzējumu, ko atbalstīja sabiedrība un politikas veidotāji.

3.2.

Ilgtspējīgas attīstības jautājumi nav zaudējuši aktualitāti, un daudzējādā ziņā to risināšana būtu vēl vairāk jāpaātrina. Tomēr Sagatavošanas komitejas pirmajā sanāksmē valdību pārstāvji neizrādīja vajadzīgo iniciatīvu un neizvirzīja pietiekami tālejošus mērķus. Daži mēģināja samazināt pārlieku augstās robežvērtības un nevēlējās paust stingru apņemšanos sekmēt pozitīvas pārmaiņas.

3.3.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir daudz tālejošāki mērķi. Sagatavošanas komitejas pirmajā sanāksmē aktīvi piedalījās dažādu interešu grupu pārstāvji, kas izteica konkrētus priekšlikumus valdību delegātiem un pauda savas ierosmes, kas saistītas ar sagatavošanos konferencei. EESK uzskata, ka Eiropā dažādām interešu grupām ir vēlēšanās un spēja izmantot savu ietekmi un panākt, lai 2012. gada konferencei būtu pozitīvi rezultāti. Komiteja aicina ES un dalībvalstis pilnībā izmantot šo iespēju un visos līmeņos sākt atklātu un tālejošu sadarbību ar visu interešu pārstāvjiem, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu dažādu ieinteresēto personu pieredzi.

3.4.

Ja varētu izvirzīt mērķi, ka sarunās par klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem noteiktā termiņā ir jāizstrādā saturīgi nolīgumi, lai tos apstiprinātu pasaules līderi 2012. gada Riodežaneiro sammitā, tas pozitīvi ietekmētu abus procesus. Šāda mērķu mijiedarbība ļoti efektīvi stimulēja attīstību divos pēdējos gados pirms 1992. gada Riodežaneiro sammita. 2012. gada konferencē varētu noteikt termiņu, kad jāpanāk būtiska vienošanās pastāvīgajās sarunās par klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem.

3.5.

Sammitā, kas notiks 2012. gadā, varētu arī paātrināt lēmumu pieņemšanu pašreizējās starptautiskajās sarunās par dzīvsudraba problēmu un par REDD (tādu emisiju samazināšana, kuru iemesls ir mežu izciršana jaunattīstības valstīs). Sammits varētu būt piemērots brīdis, lai sāktu arī jaunas sarunas par ilgtspējības aspekta iekļaušanu korporatīvajā pārvaldībā (skatīt 6.8. punktu) un vietējā līmeņa pasākumos ilgtspējīgas attīstības jomā (skatīt 6.9. punktu).

3.6.

Pasaules 1992. gada sammits vainagojās ar jaunu un iedvesmojošu redzējumu, kādai būt planētas harmoniskai nākotnei, un tas atspoguļojās jaunajā izpratnē par ilgtspējīgu attīstību. Lai dotu impulsu 2012. gada konferencei, šis redzējums ir jāatjaunina. Tāpēc EESK ierosina pievērst uzmanību Zemes hartai un sammitā panākt šā iedvesmojošā dokumenta oficiālu atzīšanu (kā to jau ir izdarījusi UNESCO). Zemes harta pēdējos gados ir guvusi aizvien plašāku atbalstu visā pasaulē. Ja to atzītu visa ANO, tas sekmētu atbalstu hartas principiem visā pasaulē un palīdzētu atjaunot lielo pārliecību (“Kopīgiem pūliņiem pārmaiņas ir iespējamas”), kas pasaulei 1992. gadā deva jaunu stimulu.

4.1.

ANO Sagatavošanas komiteja pirmajā sanāksmē atzīmēja, ka 1972. gada Stokholmas konferencē un ilgtspējīgai attīstībai veltītajos 1992. un 2002. gada sammitos izvirzīto mērķu un vadlīniju īstenošanas jomā nav gūti pārliecinoši un stabili panākumi. Neskatoties uz dažiem sasniegumiem, īpaši tādās jomās kā ienākumu palielināšana, nabadzības mazināšana, izglītības un veselības aprūpes pieejamības uzlabošana vēl aizvien ir ievērojamas problēmas, galvenokārt jaunās tirgus ekonomikas valstīs.

4.2.

Vēl joprojām vērojama nevienmērīga attīstība šādās jomās: nabadzības izskaušana, nodrošinātība ar pārtiku, ienākumu nevienlīdzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, klimata pārmaiņu apkarošana, spiediena uz ekosistēmām un zivsaimniecību mazināšana, piekļuve tīram ūdenim un notekūdeņu apsaimniekošana, sieviešu visaptveroša līdzdalība starptautiska mēroga mērķu īstenošanā. Tas liecina par nevienmērīgu pieeju ilgtspējīgas attīstības jomā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kopš UNCED konferences patēriņa un ražošanas veidi nav ievērojami mainījušies, neskatoties uz to, ka ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, lai pasaulē sekmētu ilgtspējīgu attīstību.

4.3.

Centienus sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, kavēja arī nesenā finanšu un ekonomikas krīze, kas nelabvēlīgi ietekmēja ekonomikas attīstību, grūtā darbā sasniegtos rezultātus un palielināja to cilvēku skaitu, kas dzīvo galējā nabadzībā.

4.4.

Lai arī Eiropā (tāpat kā pārējās attīstītās pasaules valstīs) pēdējos 20 gados ir vērojams progress dažu vides mērķu sasniegšanā, tādās nozīmīgās jomās kā resursu patēriņš un CO2 emisijas vēl ir jāpaveic daudz, un Eiropas ekoloģiskā ietekme uz pārējiem pasaules reģioniem resursu sarukšanas un piesārņojuma izplatīšanas ziņā ir pārāk liela, lai šādu attīstību varētu uzskatīt par ilgtspējīgu. Arī sociālajā jomā attīstība nav bijusi ilgtspējīga, ja analizē bezdarba līmeni un pieaugošo nevienlīdzību iedzīvotāju grupās un starp tām.

4.5.

Sagatavošanas komiteja nav norādījusi uz pilnīgi jauniem jautājumiem, kas būtu jārisina ilgtspējības jomā. Taču tā atzīmēja, ka daudzi ilgtspējības jautājumi, kas tika minēti jau 1992. gadā Riodežaneiro, aizvien vairāk saasinās, kā liecina nesen un pašlaik vērojamā finanšu un ekonomikas, kā arī enerģijas, ūdens un pārtikas apgādes krīze. Turklāt jau zināmās problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ir kļuvušas daudz draudošākās un nopietnākas nekā prognozēts. Vēl viena papildu problēma ir pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās.

4.6.

Attīstības valstu vidū rodas plaisa starp jaunās tirgus ekonomikas valstīm, kuru ātrā attīstība paātrina pasaules resursu izsīkšanu un palielina piesārņojumu, un vismazāk attīstītajām valstīm, kur nabadzība un vides degradācija ir kritiski riska faktori, kas apdraud ilgtspēju. Attīstītās valstis (izņemot dažas no tām) vēl joprojām nesniedz oficiālo attīstības palīdzību tādā apmērā, kā tās bieži ir solījušas, lai attīstības valstīm palīdzētu attīstīties ilgtspējīgākā veidā.

4.7.

Tāpēc Eiropas Savienības uzdevums ir uzlabot dalībvalstu ekonomikas ilgtspēju un apvienot pietiekamus finansiālos un tehniskos resursus attīstības valstu, īpaši vismazāk attīstīto valstu, atbalstam, lai tās efektīvāk varētu risināt problēmas, kas kavē ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Savienībai sammits būtu jāizmanto, lai piešķirtu jaunu dinamiku saviem pasākumiem un struktūrām, tādējādi sekmējot tālāku virzību šajos jautājumos. Komiteja īpaši aicina Eiropas Savienību

5.1.

Ekoloģiska ekonomika būs viens no galvenajiem konferences jautājumiem. Vēl aizvien jēdzienu “ekoloģiska ekonomika” izprot dažādi. Tomēr valda vienprātība par to, ka minētais jēdziens jāaplūko saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Ekoloģiska ekonomika vai ekonomikas attīstība, ievērojot vides intereses, ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, lai panāktu virzību uz ilgtspējīgāku attīstību nākotnē.

5.2.

Ekoloģiska ekonomika, veicinot lielāku efektivitāti dabas resursu un enerģijas izmantošanā un jaunas tehnoloģijas tīrākai enerģijai un tīrākai ražošanai, var radīt jaunas iespējas ekonomikas izaugsmes sekmēšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Valstīm būs jārada atbilstoši politiskie nosacījumi, lai virzītu pāreju uz ekoloģisku ekonomiku, sekmētu ilgtspējīgu patēriņu un ilgtspējīgus ražošanas veidus un saimniecisko darbību pielāgotu ekosistēmu iespējām.

5.3.

Ilgtspējīgā attīstībā un pārmaiņās jāievēro dabiskie ierobežojumi, jāaizsargā dabas resursi un kultūras mantojums. Ilgtspējīga attīstība tomēr nenozīmē stagnāciju, gluži pretēji, tai nepieciešamas pastāvīgas pārmaiņas un attīstība. Piemēram, enerģētikas jomā nākamajos 40 gados būs vajadzīgas ļoti nozīmīgas pārmaiņas saistībā ar ražošanas metodēm un enerģijas patēriņu, kā norādīts nesenajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumā par tehnoloģiju attīstības iespējām līdz 2050. gadam. Kā vēl vienu piemēru var minēt ķīmiskās rūpniecības nozari; jau īstenoti daudzi pasākumi, lai ražošanas metodes padarītu efektīvākas un ilgtspējīgākas un panāktu, ka šīs pārmaiņas ir ekonomiski izdevīgas.

5.4.

Politikas instrumentus, kurus varētu izmantot ekoloģiskas ekonomikas veidošanai, var iedalīt vairākās kategorijās:

5.5.

Pasaules līmenī ANO jau ir uzsākusi dažas šādas iniciatīvas, un, pamatojoties uz šo pieredzi, varētu veidot darba kārtību 2012. gada konferencei ilgtspējīgas attīstības jautājumos. ANO “ekoloģiskas ekonomikas” iniciatīvas mērķis ir palīdzēt valdībām “pārveidot un pārorientēt pasākumus, investīcijas un izdevumus uz vairākām nozarēm, piemēram, tīras tehnoloģijas, atjaunojama enerģija, ūdens apsaimniekošana, ekoloģisks transports, atkritumu apsaimniekošana, ekoloģiskas ēkas un ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība”. Šīs iniciatīvas nozīmīgākie projekti ir šādi: Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiskās vērtības noteikšana (The Economics of Ecosystems and Biodiversity) un jaunā starptautiskā vienošanās vides jomā (Global Green New Deal).

5.6.

Pašlaik ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas galvenokārt saasina attīstītās valstis, radot vairāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc viens no to galvenajiem uzdevumiem ir pārveidot ekonomiku, samazinot oglekļa emisiju līmeni. Tām tomēr ir arī mūsdienīgākas tehnoloģijas un vairāk finanšu līdzekļu, lai varētu aktīvi sekmēt šo pāreju, ja tās to patiešām vēlas.

5.7.

Attīstības valstis pauž bažas, ka ekoloģiska ekonomika ir “ziemeļu” jēdziens un tā varētu palēnināt šo valstu attīstību un būt saistīta ar protekcionismu. Būs ļoti svarīgi attīstības valstīm izskaidrot, kādas priekšrocības radīsies un kā šāda ekonomika veicinās to attīstību. Svarīga nozīme būs tam, cik nopietni ekonomiski attīstītās valstis pildīs apņemšanos veicināt ekoloģisku ekonomiku attīstības valstīs.

5.8.

Lai pārejā uz ekoloģisku ekonomiku pasaulē 2012. gadā gūtu ievērojamus sasniegumus, ekonomiski attīstītajām valstīm būs jāpierāda, ka tās šādu pieeju piemēro ekonomikas politikā un ir gatavas attīstības valstīm sniegt reālu palīdzību, piešķirot finansējumu, nododot tehnoloģijas un sekmējot veiktspējas uzlabošanu.

5.9.

Lai arī ES ir zināmi sasniegumi ekoloģiskas ekonomikas jomā, tie nav pietiekami. EESK uzskata — nepietiek, ka ES, piedaloties Riodežaneiro konferencē, norāda vienīgi uz pašas nelielajiem sasniegumiem pēdējos 20 gados un dažādiem ar ilgtspējīgu attīstību saistītiem elementiem stratēģijā Eiropa 2020, kas liecina par virzību uz ilgtspēju. Lai Eiropas Savienība 2012. gada sammitā varētu paust pārliecinošāku viedokli, Komiteja iesaka tai nākamajos 12 mēnešos

Līdzīgi pasākumi jāīsteno arī dalībvalstīs. Panākot progresu minēto jautājumu risināšanā Eiropas līmenī, ES varētu labāk aizstāvēt ideju, ka vajadzīga starptautiska “Programma ekoloģiskai ekonomikai”, kurā iekļauti līdzīgi elementi.

5.10.

Neapšaubāmi, ka finanšu jomā aktīvi jācenšas apvienot publiskos un privātos resursus, lai atrisinātu nepabeigtos ar Tūkstošgades attīstības mērķiem saistītos jautājumus un īstenotu jauno programmu ekoloģiskas ekonomikas sekmēšanai. Riodežaneiro konferencē izvirzītie attīstības palīdzības mērķi netika sasniegti. Starptautiskās finanšu iestādes, ANO Attīstības programma, PTO, ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD) un pasaules valstu finanšu, ekonomikas un tirdzniecības ministrijas pilnībā jāiesaista gan centienos apvienot resursus, gan visos citos pasākumos, kuru mērķis ir pasaulē sekmēt pāreju uz ekoloģiskāku ekonomiku. ES jāizstrādā saskaņots un konsekvents priekšlikums par šo starptautisko ekoloģisko iniciatīvu mērķiem un par ilggadējo atbalsta sniegšanas saistību izpildi.

6.1.

Vienprātīgi tiek atzīts, ka ilgtspējīgas attīstības starptautiskā pārvaldība nav pietiekami efektīva, un būs vajadzīgas būtiskas pārmaiņas, lai to uzlabotu. Šāds jauns impulss labvēlīgi ietekmētu arī ilgtspējīgas attīstības pārvaldību valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

6.2.

Neapšaubāmi, ka starptautiskā līmenī steidzami jāstiprina ANO Vides programmas (UNEP) pilnvaras un jāuzlabo Ilgtspējīgas attīstības komisijas (CSD) vai līdzīgas turpmākās struktūras spēja popularizēt ilgtspējīgas attīstības jautājumus dažādās pasaules ekonomikas nozarēs un visās starptautiskajās aģentūrās. Jau ilgu laiku tiek apspriesta iespēja UNEP pārveidot par Pasaules Vides organizāciju ar plašākām pilnvarām. Tai ir jārada spēcīgāks, ticams un pieejams zinātniskais pamats. Jāuzlabo tās spēja radoši sadarboties ar citām ANO struktūrām, koordinēt daudzos daudzpusējos nolīgumus vides jomā un atbalstīt attīstības valstis un citas dalībvalstis to centienos uzlabot veiktspēju vides jautājumu risināšanā. Tai ir vajadzīgi arī lielāki un stabilāki resursi. 2012. gada konference būtu piemērota iespēja šīs idejas īstenot.

6.3.

Jāpalielina ANO sistēmas spēja paust viedokli par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un ietekmēt to risināšanu. Viena iespēja būtu tās pārveidošana par pilntiesīgu ANO Padomi. Vēl viena iespēja būtu minēto komisiju iekļaut paplašinātā ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē, tai piešķirot plašākas pilnvaras, lai ilgtspējīgas attīstības jautājumus sekmētu visās ANO struktūrās, Pasaules bankā un SVF (Starptautiskajā valūtas fondā). Ņemot vērā darbu, ko veic jaunā Augsta līmeņa padome klimata pārmaiņu un attīstības jautājumos, kuru nesen izveidoja ANO ģenerālsekretariāts, šajā jautājumā var pavērties citas plašas iespējas.

6.4.

Lai sagatavotos turpmākajām diskusijām, EESK iesaka Eiropas Savienībai atbalstīt šādus trīs vispārējus mērķus:

6.5.

Ilgtspējīgas attīstības pārvaldība jāuzlabo arī valstu, reģionālajā, vietējā un korporatīvajā līmenī. Jāpārskata vai jāstiprina valstu, reģionālās un vietējās stratēģijas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Korporatīvajā pārvaldībā ilgtspējīgai attīstībai jāpievērš lielāka uzmanība. Valstīs jāizveido ilgtspējīgas attīstības padomes vai tām līdzīgas struktūras vai jāuzlabo to darbība, lai šos jautājumus risinātu efektīvāk. Aktīvāk jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. ES Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikti pamatpasākumi visu iepriekš minēto aspektu sekmēšanai. Bet tā nav īstenota pietiekamā apjomā. Tās galvenie pamatprincipi ir jāpastiprina, jāiekļauj galvenajā stratēģijā Eiropa 2020 un stingri jākontrolē to ievērošana.

6.6.

Pilsoniskās sabiedrības nozīmīgākās grupas, kuru loma ANO sistēmā palielinājās 1992. gada Riodežaneiro konferencē, analizēs savu pieredzi šajos jautājumos un nākamajā konferencē izklāstīs labas prakses piemērus, cenšoties iegūt atzinību un panākt to, lai šādu praksi stiprinātu, izmantojot valsts un vietējās stratēģijas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, korporatīvās atbildības iniciatīvas utt.

6.7.

EESK ierosina Eiropas Savienībai stingri iestāties par to, lai pilsoniskās sabiedrības un nozīmīgākās interešu grupas sniegtu būtisku ieguldījumu 2012. gada konferences sagatavošanā un norisēs. Grupas jāmudina sniegt informāciju par sasniegto un nākt klajā ar priekšlikumiem to lomas stiprināšanai un konsolidēšanai.

6.8.

Rūpniecības nozarē ilgtspējīgas attīstības jautājumus varētu iekļaut jaunajās uzņēmumu sociālās atbildības sistēmās. Riodežaneiro 2012. gadā būtu jāuzsāk sarunas par jaunu starptautisko konvenciju minētajā jomā.

6.9.

Reģionālajām pašvaldībām un citām pašvaldību iestādēm ir aizvien lielāka nozīme daudzu ilgtspējīgas attīstības aspektu īstenošanā Arī daudzām pilsētām un citām vietējām pašvaldībām ir būtiska nozīme. Minētos attīstības aspektus varētu kodificēt jaunā līgumā, piešķirot reģionālajām un vietējām pašvaldībām noteiktas pilnvaras (un nepieciešamos resursus) īpašu ar ilgtspējīgu attīstību saistītu pasākumu īstenošanai, lai dažu pašvaldību sekmīgo praksi varētu pārņemt arī citas.

7.1.

Neapšaubāmi, ka ES būs svarīga nozīme stratēģijas 2012. gadam izstrādē. Tai vajadzētu demonstrēt starptautiskajai sabiedrībai, kā pāreja uz ekoloģisku ekonomiku veicinās gan ziemeļu, gan dienvidu valstu attīstību; turklāt Eiropas Savienībai vajadzētu sekmēt pārmaiņas institucionālajā sistēmā, lai veicinātu ilgtspējīgas attīstības pārvaldību. ES un tās dalībvalstīm būtu jāizmanto konference kā iespēja, lai mudinātu arī pašā ES aktīvāk sekmēt pāreju uz ekoloģisku ekonomiku, uzlabot ilgtspējīgas attīstības pārvaldību un vadību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību šajos procesos.

7.2.

EESK pauž gatavību uzņemties svarīgu lomu, lai palīdzētu sagatavot pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu Eiropas un starptautiskajās iniciatīvās, un sekmētu nozīmīgu rezultātu sasniegšanu. Plaša pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās ir ļoti svarīga, radot vajadzīgo aktivitāti un spiedienu, lai Riodežaneiro panāktu vērā ņemamus rezultātus. EESK turpmākajos 12 mēnešos plāno īstenot šādus pasākumus: