15.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/102

1.1.

Pēdējos gados Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ES iestāžu ievērībai ir izstrādājusi divus atzinumus par Eiropas daudzvalodības stratēģiju:

1.2.

Daudzvalodības politika ir viena no EESK politiskajām prioritātēm, kas ietverta arī tās vadības darba programmā 2008.–2010. gadam, jo daudzvalodība veicina ekonomikas konkurētspēju, palīdz sasniegt Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus un ar kultūru dialoga palīdzību stiprina Eiropas integrāciju (“vienotība daudzveidībā”).

1.3.

Daudzvalodības politiku, ko definēja 2006. gadā, patlaban pilnveido un ievieš, tādējādi šā atzinuma papildinājuma mērķis ir aplūkot pašreizējo stāvokli un pasākumus, kurus veikusi Komisija un konkrēti Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, un papildināt un atjaunināt EESK ieteikumus, sevišķi par mūžizglītību, pieaugušo izglītību un nodarbinātību, kā arī par daudzvalodības noturīgu ietekmi ekonomikas, kultūras un sociālajā jomā.

2.1.

Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padome 2008. gada 21. novembrī pieņēma secinājumus par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga veicināšanu Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās un rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju (3).

2.2.

Komisija un Padome ir ņēmušas vērā vairākus Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ierosinājumus:

2.3.

Komisija jau ir izveidojusi divus konsultāciju forumus: pirmais no tiem paredzēts NVO un apvienībām, kas darbojas izglītības un kultūras jomā, bet otrā uzdevums ir veicināt saimnieciskās intereses, un tajā piedalās sociālie partneri un augstskolas (4), un novērotāja statusā arī EESK.

2.4.

Savukārt arodbiedrības kopš 2006. gada ir īstenojušas vairākas iniciatīvas vai iesaistījušās tajās: konferences par valodu lietošanu darbā, tiesu nolēmumi par tiesībām strādāt savā valodā un pret diskrimināciju, sadarbība ar franciski runājošo kopienām (franču valodā veidota portāla izstrādē kopīgi ar Kvebekas aeronautikas jomas darbiniekiem).

2.5.

Komisija ir izmantojusi vairākas sabiedriskajā apspriešanā saņemtas vietējo un profesionālo arodbiedrību organizāciju atbildes (8), taču līdz pat 2009. gadam nebija oficiāli konsultējusies ar Eiropas Arodbiedrību konfederāciju (EAK).

2.6.

EESK 2009. gada jūnijā piedalījās “Eiropas daudzvalodības konferencē”, ko Berlīnē rīkoja Eiropas Daudzvalodības uzraudzības centrs, kas ir sabiedrisks tīkls, kurā apvienojušies uzņēmumi un augstskolas. Konferencē piedalījās arī EAK un nozaru sociālie partneri.

2.7.

Valsts līmenī kā piemēru var minēt gada ziņojumu par franču valodas lietojumu, ko Francijas kultūras un komunikācijas ministrs iesniedza parlamentam atbilstīgi likumam Nr. 94-665 (5), kurā paredzēts sagatavot pārskatu par franču valodas stāvokli valstī un šīs valodas izplatību starptautiskās organizācijās. Ziņojumā, kas sagatavots 2009. gadā, izvērtēts franču valodas stāvoklis ES iestādēs un tajās starptautiskajās organizācijās, kas atrodas Āfrikā. Dokumentā aplūkots arī franču valodas lietojums un daudzvalodība publiskajos dienestos, darba vidē, uzņēmumu valodas stratēģijās, sadzīvē un zinātnes aprindās, kā arī vērtēti tādi aspekti kā analfabētisms, migrantu integrācija un darbinieku apmācība publiskajā un privātajā sektorā.

2.8.

EAK sāks īstenot novērtējoša pētījuma finansēšanas projektu, un tādēļ izveidos darba grupu (task force) temata “Valodas un darba apstākļi” izpētei, pievēršot uzmanību vairākiem aspektiem, kas saistīti ar valodas lietošanu darbā:

2.9.

Komisija (Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts) ir izsludinājusi slēgtu konkursu, kas paredzēts Komisijas izveidoto konsultāciju forumu dalībniekiem un kura mērķi ir šādi:

2.10.

Ar nožēlu jāsecina, ka visi konsultāciju forumu un konkursa darba dokumenti, kas saistīti ar daudzvalodības veicināšanu, publicēti tikai vienā valodā. Pirmais ieteikums Komisijai: Komisijai jābūt paraugam un jādarbojas efektīvi un jārīkojas saskaņā ar savu stratēģiju, proti, atbalstīt un veicināt pēc iespējas lielāka iedzīvotāju skaita daudzvalodību, tāpēc tai jāievēro pašas izveidoto konsultāciju forumu dalībnieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju un/vai sociālo partneru pamattiesības, ļaujot viņiem gan izteikties, gan strādāt ar dokumentiem viņu valodā vai kādā no Savienības valodām  (6) un šajā nolūkā izmantojot vismaz trīs vai četras relejvalodas, no kurām vismaz viena ir kādas 2004. un 2007. gadā Eiropas Savienībai pievienojušās dalībvalsts valoda.

2.11.

Komisija ir publicējusi arī “Mūžizglītības programmas” 2010. gada rokasgrāmatu (7), kuras 7. īpašais mērķis ir veicināt valodu apguvi un valodu daudzveidību. Minētajā programmā apvienotas četras nozaru programmas: skolu izglītības programma COMENIUS, augstākās izglītības programma ERASMUS, profesionālās izglītības programma LEONARDO DA VINCI un pieaugušo izglītības programma GRUNDTVIG, kā arī dažādi transversāli elementi, kuru 2. pamatpasākums saistīts ar valodām. Iesaistoties sagatavošanas posma norisēs, līdzās ES dalībvalstīm programmā var piedalīties arī EEZ valstis, Turcija, aizjūras zemes un teritorijas, Horvātijas Republika un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, kā arī trešo valstu partneri, kas piedalās EKP vai kas “ir īpaši prioritāri saistībā ar stratēģiskas dialoga politikas izstrādi izglītības un apmācības vai daudzvalodības jomā”. Komiteja uzskata, ka mūžizglītības kvalitātes nodrošināšanā ļoti liela nozīme ir integrētai Eiropas pamatprincipu sistēmai, un mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijas iepazīties ar rokasgrāmatas pirmo daļu, kas ir pieejama. EESK ar interesi gaida otro daļu, lai varētu iepazīties ar daudzvalodībai paredzētajām summām un to proporcionālo sadalījumu. Otrais ieteikums: Komiteja atkārtoti norāda Komisijai, ka, neraugoties uz neapšaubāmiem uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām, visaptveroša pieeja ļautu vieglāk izprast norādījumus par piekļuvi programmām un procedūrām, kas joprojām ir sarežģītas un neveicina tādu struktūrvienību līdzdalību, kurām nav lielas pieredzes birokrātiskajās niansēs, bet kas neatkarīgi no to lieluma vai administratīvās spējas saņēmēju mērķauditoriju varētu interesēt savas pieredzes un inovatīvā ieguldījuma dēļ. Arī atsevišķas publiskās izglītības iestādes kritizē trūkumus procedūrā vai sistēmā, kura ir slikti pielāgota šo iestāžu nepietiekamajai administratīvajai jaudai, un trūcīgos līdzekļus, ko piešķir jauno tulku apmācībai (mobilitātei, praksei) un viņu pasniedzēju kvalifikācijas uzlabošanai paredzētajām programmām.

2.12.

Eiropas Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2008. finanšu gadā (8) liecina, ka ar Eiropas fondu starpniecību izglītībai un kultūrai, tostarp daudzvalodībai, paredzēti 1,06 miljardi euro, ko pārvalda centralizēti (Eiropas aģentūra) vai decentralizēti (dalībvalstu aģentūras), un ka tiešo saņēmēju lielā skaita dēļ ir veiktas dažādas tiešas un sekundāras pārbaudes, tomēr nav precizēts, kāda daļa no iepriekšminētās summas attiecas uz daudzvalodību. Tādēļ ir visai grūti, pat neiespējami noskaidrot gan proporcionālo sadalījumu Eiropas un dalībvalstu līmenī, gan arī — plašākā skatījumā — finansiālos ieguldījumus dažādos Eiropas daudzvalodības stratēģijas aspektos. Līdz ar to attiecībā uz minēto stratēģiju nav iespējams veikt ne iepriekšēju, ne retrospektīvu novērtējumu, un šo trūkumu Komisijai tagad vajadzētu novērst. Trešais ieteikums: sagatavot skaidru stāvokļa pārskatu attiecībā uz budžetā paredzētajiem un veiktajiem pasākumiem daudzvalodības jomā gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī.

3.1.

Viens no EESK un RK kopīgajiem dienestiem ir rakstiskās tulkošanas dienests (līgumtulkojumu īpatsvars līdz šim veido aptuveni 4–6 %), savukārt mutiskās tulkošanas vajadzībām Komitejām ir pieejami Komisijas starpiestāžu dienesti (SCIC), kuri, ņemot vērā sezonālās svārstības un katras iestādes pieprasījumu daudzumu, 49–52 % gadījumu izmanto ārštata tulkus, kas nav ierēdņi.

3.2.

Gan EESK, gan RK ir noslēgušas t.s. dienestu nolīgumu (Service Level Agreement) par kārtību, kādā SCIC nodrošina tulkus, par pakalpojumu apmaksas kritērijiem un abu pušu pienākumiem. Ārštata tulkotāju darba apstākļi un atalgojums ir noteikts Starpiestāžu konvencijā, par kuru attiecīgās ES iestādes vienojās ar IACI (Starptautisko Konferenču tulku apvienība).

3.3.

Līdz ar 2004. un 2007. gada paplašināšanos, kad oficiālajām valodām pievienojās 11 jaunās valodas (iespējamo kombināciju skaitam tādējādi sasniedzot 462), ar valodām saistītās vajadzības ir palielinājušās, tāpēc Komiteju kopīgie dienesti ir izveidojuši relejvalodu sistēmu (9). Turklāt abu Komiteju ģenerālsekretāri 2010. gada 25. maijā pieņēma Rīcības kodeksu tulkošanas jomā par to, kā noteikt prioritātes un termiņus, ņemot vērā attiecīgo asambleju un administrāciju izstrādāto konkrēto dokumentu īpatnības.

3.4.

Lai uzlabotu lingvistisko sadarbību gan pašos valodu dienestos, gan ar Komiteju locekļiem, valodu dienesti ir izstrādājuši informatīvu brošūru, kas domāta locekļiem un ziņotājiem. Tajā uzsvērts, ka ir pieejami individuāli valodu pakalpojumi — palīdzība ziņotājiem dokumentu oriģinālās versijas sagatavošanā, sevišķi tad, ja ziņotājs dokumentu raksta valodā, kas nav viņa dzimtā valoda. Šāda kārtība un iespēja dokumentu nodot pārlasīšanai pirms iesniegšanas tulkošanai ļauj uzlabot dokumentu kvalitāti un tātad arī tulkotāju darba apstākļus, kā arī saīsināt termiņus.

3.5.

Šīs uzlabotās sadarbības ietvaros, kuras mērķis ir efektīvāks dienestu darbs un labāki darba apstākļi ziņotājiem, locekļiem un tulkotājiem, vidējā termiņā būtu jāizveido kontaktgrupa, kurā darbotos locekļi vai viņu pārstāvji un kura, izmantojot jau esošos kontaktus starp tulkošanas dienestiem, administratīvajiem dienestiem un ģenerālsekretariātiem, veiktu vispārēju, pārredzamu un uz ilgtermiņu vērstu izvērtējumu par Komiteju valodu politiku gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā aspektā (ceturtais ieteikums).

4.1.

Konsultācijas ar IACI un ar ES ierēdņu arodbiedrību savienību (Union syndicale) liecina, ka līdztekus štata vai ārštata speciālistu interešu aizsardzībai saistībā ar darbinieku skaita problēmām, darba grafiku vai fiziskajiem darba apstākļiem (darba telpām un kabīnēm) minētajām organizācijām ir arī profesiju regulējoša funkcija. Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar Eiropas iestādēm, gan tulkiem, gan tulkotājiem ir tādas pašas tiesības un atalgojums kā ierēdņiem, kuri pilda tādus pašus pienākumus; taču ārštata darbinieki šādu līdztiesību var baudīt tikai attiecībā uz nostrādātajām dienām un komandējumiem, tādējādi faktiski ir vērojamas atšķirības. Turklāt nolīgumos paredzēti arī pakalpojumu kvalitātes standarti, un IACI dalībnieki parasti slēdz grupu nolīgumus, ja vien tulki, kuru pakalpojumus iestāde izmanto konkrētajam uzdevumam, ir apvienības locekļi. Patlaban Eiropas iestādes kā nozīmīgākās darba devējas ir pozitīvi ietekmējušas un papildinājušas IACI noteiktos aroda sociālos un profesionālos standartus.

4.2.

Tā kā pieprasījums ir neviendabīgs, ir novērots, ka atsevišķi klienti mēdz būt mazāk prasīgi attiecībā uz akreditāciju un kvalitātes standartiem un pat piekrīt, ka vienā un tajā pašā rēķinā tiek ietvertas gan “pilnībā aprīkotas kabīnes” ar aprīkojuma (kabīņu un klausīšanās aparatūras) īri, gan tulku pakalpojumi; tam ir divējādas sekas:

4.3.

Attiecībā uz ES iestādēm IACI ir vērsusi Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta uzmanību uz dažiem tādiem Komisijas ģenerāldirektorātu izsludinātiem uzaicinājumiem uz konferenču pakalpojumu konkursiem, dažreiz ietverot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, kuros nav ievērotas minētajā konvencijā noteiktās prasības. Pēc konsultēšanās ar Juridisko dienestu Mutiskās tulkošanas ĢD informēja par to pārējos Komisijas ģenerāldirektorātus.

4.4.

Tulka profesija nav reglamentēta. IACI norāda, ka, ņemot vērā pieprasījuma daudzveidību (uzņēmumi, sociālais sektors utt.), iespējams, vajadzētu atbalstīt šo profesiju, nosakot skaidrus kritērijus tulka nosaukuma izmantošanai (universitātes līmeņa diploms, profesionāli kritēriji, pieredze utt.), lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz tulka profesiju kā tādu un lai aizsargātu lietotājus un klientus pret ļaunprātīgu praksi (piemēram, augsts tarifs par pakalpojumiem, kuru kvalitāte neatbilst solītajai). Šajā jautājumā Komisija varētu sākt Eiropas mēroga apspriešanos ar sociālajiem partneriem (piektais ieteikums). Turklāt visi aptaujātie iestāžu darbinieki un ārštata darbinieki — gan tulki, gan tulkotāji — atzīst, ka ir jāgādā, lai abu šo profesiju tēls būtu pozitīvs un pievilcīgs, citādi vidējā termiņā un ilgtermiņā būs grūti apmierināt pieprasījumu pēc jauniem darbiniekiem.

4.5.

Eiropas Parlamentā abu veidu tulkošanas pakalpojumus sniedz iekšējie dienesti, ir pieņemts rīcības kodekss (10) un vienlaikus tiek izmantoti arī ārštata speciālisti, kas veic 40 % darba; 2010. gadā tulkošanas budžets ir 22 miljoni euro.

4.6.

Saistībā ar noteikumiem par valodu lietojumu ES iestādēs Eiropas Revīzijas palāta ir sagatavojusi divus īpašus ziņojumus (11) par EP, Komisijas un Padomes izdevumiem mutiskajai tulkošanai (RS 5/2005) un rakstiskajai tulkošanai (RS 9/2006).

5.1.

Izņemot valodu skaitu un noteikumu par valodu lietojumu, nosūtot tiesību aktu priekšlikumus valstu parlamentiem (1. protokola 4. pants), ar Lisabonas līgumu nav būtiski grozīti ES noteikumi par valodu lietojumu, un joprojām ir apstiprināts mērķis ievērot Eiropas kultūras un valodu daudzveidību (12).

5.2.

Noteikumus par valodu lietošanu Savienības iestādēs, neskarot Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumus, ar vienprātīgu lēmumu, pieņemot regulas, paredz Padome (LESD 342. pants, bijušais EKL 290. pants). Valodu lietojumu ES Tiesā arī nosaka ar vienprātīgi pieņemtu Padomes regulu (3. protokola 64. pants). LES 3. pants (bijušais LES 2. pants) citstarp paredz, ka Eiropas Savienība “respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”.

5.3.

LES 55. pantā (bijušais LES 53. pants) uzskaitītas valodas, kurās raksta un tulko līgumu. Deklarācijā Nr. 16. attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 2. punktu paredzēts šādi: “Konference uzskata, ka iespēja veikt oficiālus Līgumu tulkojumus 55. panta 2. punktā minētajās valodās (13) palīdz sasniegt mērķi, ar kuru Savienība apņēmusies ievērot tās kultūru un valodu daudzveidības bagātību, kā noteikts 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā. Šajā kontekstā Konference apstiprina Savienības saikni ar Eiropas kultūru daudzveidību un īpašo uzmanību, ko tā turpinās veltīt šīm un citām valodām.”

5.4.

LESD otrajā daļā “Diskriminācijas aizliegums un Savienības pilsonība” Savienības pilsoņiem ir piešķirtas tiesības vērsties ES iestādēs un padomdevējās struktūrās jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā (LESD 20. pants, bijušais EKL 17. pants).

5.5.

XII sadaļā “Izglītība, arodapmācības, jaunatne un sports” noteikts: “Veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību.” (LESD 165. pants, bijušais EKL 149. pants).

5.6.

Kopējās tirdzniecības politikas jomā LESD 207. panta (bijušais EKL 133. pants) 4. punktā paredzēts, ka “Padome vienprātīgi pieņem lēmumu arī par nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu a) kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības jomā, ja šie nolīgumi draud ierobežot Savienības kultūru un valodu daudzveidību; .”.

5.7.

Saskaņā ar Pamattiesību hartu valoda ir viens no diskriminācijas aspektiem, un tajā noteikts: “Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ” (21. pants), un 22. pantā atgādināts, ka “Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību”.

5.8.