Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Zaļā grāmata “Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība””

COM(2009) 614 galīgā redakcija

2011/C 48/21

Ziņotāja: Ana BONTEA kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 4. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Zaļā grāmata “Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība””

COM(2009) 614 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 8. jūlijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (2010. gada 16. septembra sēdē), ar 65 balsīm par, 13 balsīm pret un 18 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Komiteja atbalsta visu ES dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru sadarbības attīstīšanu un nostiprināšanu, pamatojoties uz principiem, kas nodrošina pārredzamību, ātrumu, izmaksu samazināšanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu, personas datu tiesisko aizsardzību un savstarpēju izmantojamību. Uzņēmējdarbības reģistru pārrobežu sadarbības mērķis ir garantēt pilnīgāku un uzticamāku oficiālo informāciju kreditoriem, uzņēmējdarbības partneriem, akcionāriem un patērētājiem, lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un sekmētu iekšējā tirgus netraucētu darbību.

1.2.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai jāatspoguļo mērķi, kas pausti divos svarīgos dokumentos: stratēģijā “Eiropa 2020” (1) un “Mazās uzņēmējdarbības aktā” (2). Uzņēmējdarbības reģistru sadarbības uzdevums ir uzlabot pārredzamību un sekmēt uzņēmumu sadarbību, novērst šķēršļus pārrobežu uzņēmējdarbībai un samazināt administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz MVU. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā ““Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” (COM(2008) 394 galīgā redakcija), visi minētie aspekti ir ļoti svarīgi vienotā tirgus nostiprināšanai, kā arī līdzsvarota un ilgtspējīga saimnieciskā un sociālā progresa sekmēšanai.

1.3.   EESK iesaka zaļajā grāmatā minētos mērķus papildināt ar šādiem jauniem mērķiem:

1.4.   Komiteja kopumā atbalsta zaļo grāmatu ar nosacījumu, ka tiks veikts visaptverošs ietekmes novērtējums un uzņēmumiem neradīsies papildu izdevumi.

1.5.   Komiteja uzskata, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai būs reāla pievienotā vērtība vienīgi tad, ja šajā tīklā būs iekļauti ne tikai centrālie reģistri, bet gan visi 27 dalībvalstu vietējie un reģionālie reģistri, un ja tīklā pārsūtītā informācija neatkarīgi no izcelsmes valsts būs atjaunināta, droša, standartizēta un, pielietojot vienkāršu procedūru, ātri pieejama, vēlams, visās ES oficiālajās valodās un bez maksas (vismaz pamatinformācija).

1.6.   Ja ES līmenī tiktu pieņemti tiesību akti, Komiteja vēlas uzsvērt, ka šī iespēja jāizmanto, lai grozītu noteikumus par datu publicēšanu, lai mazinātu administratīvās izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, vienlaikus nemazinot pārskatāmību. Jāņem vērā, ka informācijas publicēšana valstu oficiālajos biļetenos saistīta ar būtiskām papildizmaksām un nesniedz īstu pievienoto vērtību, jo uzņēmējdarbības reģistru informācija pieejama tiešsaistē.

1.7.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbības tehniskos aspektus varētu paredzēt pārvaldības līgumā.

1.8.   Lai sasniegtu zaļajā grāmatā izvirzītos mērķus, Komiteja aicina izvēlēties tādu risinājumu, kurā iekļauti un izmantoti visi pašreizējie sadarbības mehānismi un iniciatīvas, jo īpaši EBR (3), BRITE  (4), IMI un e-tiesiskuma iniciatīva. EBR būtu jāpaplašina un jāattīsta par augsta līmeņa un inovatīvu sadarbspējīgu sistēmu, izveidojot to par IKT pakalpojumu platformu un efektīvu pārvaldības un prognozēšanas instrumentu, kas nodrošinātu visu ES uzņēmējdarbības reģistru sadarbību un savstarpēju izmantojamību, uzņēmumu ciešu sadarbību un to attīstības novērtēšanu un kas būtu iekļauts Eiropas e-tiesiskuma portālā.

1.9.   Attiecībā uz uzņēmējdarbības reģistru tīkla savienošanu ar elektronisko tīklu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK, Komiteja uzskata, ka ietekmes novērtējums jāveic pēc uzņēmējdarbības reģistru savienošanas.

1.10.   Attiecībā uz uzņēmumu filiālēm citās valstīs Komiteja atbalsta IMI ieviešanu, jo tā ir informācijas sistēma, kas nodrošina administratīvās sadarbības ietvaru, ko var izmantot, lai sekmētu jebkuru iekšējā tirgus tiesību aktu piemērošanu.

1.11.   Izraugoties kompetentu iestādi, kas pārņemtu, paplašinātu un attīstītu EBR — minētais būtu jānosaka par obligātu un nevis fakultatīvu, — un nodrošinot atbilstīgu projekta finansēšanu no ES līdzekļiem, varētu ātrāk izveidot uzņēmējdarbības reģistru pārrobežu sadarbības tīklu, kurā būtu iekļautas visas dalībvalstis, un nodrošināt minēto mērķu sasniegšanu īstermiņā un vidējā termiņā.

1.12.   Uzņēmējdarbības reģistru tīklam jāpilda vairākas funkcijas un jānodrošina plašs instrumentu klāsts saziņas veicināšanai.

1.13.   Minētajā jomā īpaši svarīga ir valstu un ES iestāžu sadarbība ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

2.   Pamatinformācija.

2.1.   ES ir 27 uzņēmējdarbības reģistri, kas darbojas valstu vai reģionālajā līmenī. Tajos reģistrē, pārbauda un uzglabā informāciju par attiecīgajā valstī vai reģionā izveidotajiem uzņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajiem obligātajiem standartiem, ko piemēro reģistru pamatpakalpojumiem.

2.2.   Lai gan oficiālā informācija par uzņēmumiem ir viegli pieejama to reģistrēšanas valstī (gandrīz visās dalībvalstīs uzņēmējdarbības reģistri no 2007. gada 1. janvāra ir elektroniski un pieejami tiešsaistē), tomēr piekļuvi tai pašai informācijai citā dalībvalstī var kavēt tehniski šķēršļi (atšķirīgi meklēšanas nosacījumi un struktūra) vai valodas barjera.

2.3.   Arvien pieaug pieprasījums pēc informācijas par uzņēmumiem citās valstīs vai nu komerciālā nolūkā vai arī, lai atvieglotu iespēju vērsties tiesu iestādēs; vienotā tirgus priekšrocības ir sekmējušas uzņēmumu darbības paplašināšanu ārpus valsts robežām; turklāt uzņēmumu apvienošanā un pārdalē bieži vien iesaistīti uzņēmumi no dažādām ES dalībvalstīm, it īpaši pēc Direktīvas 2005/56/EK pieņemšanas, kurā pieprasīta uzņēmējdarbības reģistru sadarbība, un ir iespējams uzņēmumu reģistrēt vienā dalībvalstī, bet uzņēmējdarbību daļēji vai pilnībā veikt citā dalībvalstī.

2.4.   Pārrobežu uzņēmējdarbības rezultātā valstu, reģionālo un vietējo iestāžu un uzņēmējdarbības reģistru regulāra sadarbība ir kļuvusi par nepieciešamību; tiek izmantoti daudzi instrumenti un iniciatīvas brīvprātīgas sadarbības sekmēšanai.

3.   Zaļās grāmatas kopsavilkums.

3.1.   Zaļajā grāmatā “Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība” izklāstīta pašreizējā sistēma un apsvērtas iespējas, kā uzlabot pieeju informācijai par uzņēmumiem visā ES un kā efektīvāk īstenot uzņēmējdarbības tiesību direktīvas.

3.2.   Kā norādīts zaļajā grāmatā, uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai ir divi konkrēti, savstarpēji saistīti mērķi, proti:

3.3.   Zaļajā grāmatā ir izklāstīti pašreizējie sadarbības mehānismi un iniciatīvas.

3.4.   Pēc būtības zaļajā grāmatā norādīti trīs iespējamie risinājumi, kā pilnveidot esošos uzņēmējdarbības reģistru sadarbības mehānismus:

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.   Komiteja atbalsta uzņēmējdarbības reģistru sadarbības paplašināšanu un pastiprināšanu visās ES dalībvalstīs, jo tas vienkāršotu pārrobežu piekļuvi oficiālai, ticamai informācijai par uzņēmumiem un sabiedrībām un nodrošinātu pārredzamību vienotajā tirgū, vienlaikus sekmējot uzņēmumu akcionāru un trešo pušu (kreditoru, uzņēmējdarbības partneru, patērētāju u.c.) aizsardzību, it īpaši pārrobežu procedūrās (piemēram, uzņēmumu apvienošanās, galvenā biroja atrašanās vietas maiņa vai maksātnespējas procedūras).

4.2.   Komisijas iniciatīva meklēt risinājumus, kā uzlabot piekļuvi informācijai par uzņēmumiem visā ES un efektīvāk piemērot direktīvas par uzņēmējdarbības tiesībām, ir ļoti atbalstāma. Komiteja kopumā atbalsta zaļo grāmatu, tomēr sagaida, ka tiks veikts visaptverošs ietekmes novērtējums un uzņēmumiem netiks uzlikts papildu administratīvais slogs.

4.3.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbības mērķi ir cieši saistīti ar diviem svarīgiem dokumentiem: stratēģiju “Eiropa 2020” (kurā aicināts pastiprināt pārrobežu sadarbību) un “Mazās uzņēmējdarbības aktu” (kurā aicināts stingri vērtēt turpmāko tiesību aktu un administratīvo iniciatīvu ietekmi uz MVU, lai “nodrošināt[u], ka politikas rezultātus sasniegtu ar minimāliem izdevumiem un slogu uzņēmumiem” un lai “dot[u] lielu ieguldījumu MVU izaugsmē un panākumos, taupot to laiku un naudu un tā atbrīvojot resursus inovācijām un darbavietu radīšanai”).

4.4.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbības uzdevums ir veicināt pārredzamību, kā arī piekļuvi oficiālai informācijai par uzņēmumiem un to sadarbību, kas ir ļoti svarīgi vienotā tirgus nostiprināšanai un līdzsvarota un ilgtspējīga saimnieciskā un sociālā progresa sekmēšanai.

5.   Atbildes uz zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem.

5.1.   Nepieciešamība pilnveidot dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru tīklu.

5.1.1.   Ņemot vērā pašreizējo situāciju, Komiteja atbalsta sadarbības paplašināšanu un pastiprināšanu starp uzņēmējdarbības reģistriem visās ES dalībvalstīs. Tās pamatā jābūt šādiem principiem: pārredzamība, ātrums, izmaksu samazināšana, administratīvā vienkāršošana, personas datu atbilstoša aizsardzība un sadarbspēja (automatizēta saziņa ar vietējiem un reģionālajiem reģistriem).

5.1.2.   Komiteja uzskata, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbības izveidei būs patiesa pievienotā vērtība vienīgi tajā gadījumā, ja šajā tīklā būs iekļauti visi 27 dalībvalstu vietējie un reģionālie reģistri un ja tīklā pārsūtītā informācija neatkarīgi no izcelsmes valsts būs atjaunināta, droša, standartizēta un, piemērojot vienkāršu procedūru, ātri pieejama, vēlams, visās ES oficiālajās valodās un bez maksas (vismaz pamatinformācija).

5.2.   Iespēja sadarbības noteikumus reglamentēt dalībvalstu un uzņēmējdarbības reģistru pārstāvju “pārvaldības līgumā”.

5.2.1.   Ar nosacījumu, ka visaptveroša ietekmes novērtējuma ietvaros tiks veikts izmaksu un ieguvumu attiecības vērtējums, Komiteja piekrīt uzņēmējdarbības reģistru pašreizējās sadarbības paplašināšanai un pastiprināšanai un norāda, ka šajā sakarā visām dalībvalstīm ir jāpilda saistības attīstīt partnerību minētajā jomā, aktīvi piedaloties partnerības paplašināšanā un pieņemot lēmumus par tās īstenošanas noteikumiem.

5.2.2.   Ja ietekmes novērtējumā tiktu konstatēts, ka ES līmenī jāpieņem tiesību akts, lai noteiktu tiesiskās prasības uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai, Komiteja uzskata, kā šī iespēja jāizmanto, lai grozītu noteikumus par reģistros pieejamās informācijas publiskošanu, lai tādējādi samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, vienlaikus nemazinot pārskatāmību. Jāņem vērā, ka reģistru informācijas publicēšana valstu oficiālajos biļetenos rada uzņēmējiem būtiskas papildizmaksas un nesniedz reālu pievienoto vērtību, jo attiecīgo informāciju iespējams iegūt tiešsaistē.

5.2.3.   Varētu būt lietderīgi izveidot stabilāku tiesisko pamatu attiecībā uz dažiem tīkla aspektiem, bet sadarbības noteikumi jāreglamentē nolīgumā par uzņēmējdarbības reģistru elektroniskā tīkla pārvaldību. Tajā jāiekļauj vismaz šādi aspekti: nosacījumi dalībai tīklā, par tīkla pārvaldību atbildīgās iestādes noteikšana, kā arī jautājumi saistībā ar atbildību, finansēšanu, strīdu izšķiršanu, galvenā servera apkopi un piekļuves garantēšanu visās ES oficiālajās valodās, datu aizsardzības un drošības obligāto standartu noteikšana.

5.3.   Vai uzņēmējdarbības reģistru tīkla savienošana ar elektronisko tīklu, kas izveidots saskaņā ar “Pārredzamības direktīvu” (2004/109/EK), ilgtermiņā varētu dot pievienoto vērtību?

5.3.1.   Komiteja uzskata, ka pirms uzņēmējdarbības reģistru tīklu savienošanas ar elektronisko tīklu, kas izveidots atbilstīgi “Pārredzamības direktīvai” (2004/109/EK) un kurā tiek glabāta regulēta informācija par biržā kotētiem uzņēmumiem, vispirms ir jāpanāk visu uzņēmējdarbības reģistru sadarbība un jāsagatavo ietekmes novērtējums par sadarbības tehniskajiem šķēršļiem, sadarbības efektivitāti, tās faktisko pievienoto vērtību un izmaksām. Iespējams, piemērotāk būtu izmantot Direktīvu 2003/58/EK, ar kuru ieviesti elektroniskie uzņēmējdarbības reģistri.

5.3.2.   Lai palielinātu finanšu tirgu pārredzamību, sekmētu piekļuvi finanšu informācijai par biržā kotētajiem Eiropas uzņēmumiem un nodrošinātu pārrobežu maksātnespējas procedūru efektīvu norisi, uzņēmējdarbības reģistru ciešāka sadarbība sekmēs iespējamo sinerģiju ar citām struktūrām, kas publisko informāciju par uzņēmumiem.

5.4.   Labākais risinājums uzņēmējdarbības reģistru saziņas uzlabošanai pārrobežu apvienošanās un galvenā biroja atrašanās vietas maiņas gadījumos.

5.4.1.   Lai sasniegtu zaļajā grāmatā izvirzītos mērķus, Komiteja ierosina izvēlēties tādu risinājumu, kurā iekļauti un izmantoti visi pašreizējie sadarbības mehānismi un iniciatīvas, piemēram, EBR, BRITE, IMI un e-tiesiskuma iniciatīvu. EBR būtu jāiesaista visas dalībvalstis un tas jāattīsta par augsta līmeņa un inovatīvu sadarbspējīgu sistēmu, izveidojot to par IKT pakalpojumu platformu un efektīvu prognozēšanas instrumentu, kas savieno uzņēmējdarbības reģistrus visā ES, veicina uzņēmumu sadarbību, novērtē to attīstību un kas iekļauts Eiropas e-tiesiskuma portālā.

5.4.2.   Komitejas ieteiktais risinājums (izmantot EBR visās dalībvalstīs, pilnveidot tā darbību, izmantojot BRITE projekta rezultātus un, iespējams, izmantot arī IMI, un iekļaut ERB e-tiesiskuma portālā) nodrošinātu uzkrātās pieredzes nepārtrauktību šādu IT platformu pārvaldības jomā un saglabātu atpazīstamību, dotu iespēju izvairīties no neskaidrībām, kuras varētu rasties saistībā ar jauna instrumenta ieviešanu, kas sniedz līdzīga satura vai tādu pašu informāciju kā EBR, kā arī vairotu ieguvumus no jau veiktajiem ieguldījumiem, tostarp ES finansējuma, samazinot tādējādi projekta īstenošanas izmaksas, īpaši gadījumā, ja izmanto IMI sistēmu vai tīklu integrē e-tiesiskuma portālā.

5.5.   Attiecībā uz uzņēmumu filiālēm ieteiktais risinājums.

5.5.1.   Ņemot vērā Direktīvā 89/666/EEK ārvalstu filiālēm noteiktās informācijas sniegšanas prasības, uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir ļoti svarīga no praktiskā viedokļa, lai, atverot kāda uzņēmuma filiāli, nodrošinātu informācijas un dokumentu publiskumu. Komiteja atbalsta BRITE projekta rezultātu izmantošanu tālākā izstrādē un piekrīt variantam par paziņojumu automātisku nosūtīšanu pārējiem reģistriem, lai pārbaudītu, vai dati ir pareizi un aktualizēti, un tādējādi aizsargātu to kreditoru un patērētāju intereses, kuri nonāk saskarē ar attiecīgo filiāli.

6.   Īpašas piezīmes.

6.1.   Lai sasniegtu uzņēmējdarbības reģistru pilnīgu sadarbspēju, jāizstrādā visatbilstošākie risinājumi, kā novērst pašreizējos tehniskos šķēršļus (atšķirīgi meklēšanas nosacījumi un struktūra) un valodas barjeru (EBR risinājums: informāciju var meklēt visās valodās, un pieprasītā informācija tiek sniegta valodā, kurā izdarīts pieprasījums).

6.2.   Izraugoties kompetentu iestādi, kas pārņemtu, paplašinātu un attīstītu EBR un nodrošinot atbilstīgu projekta finansēšanu no ES līdzekļiem, varētu ātrāk izveidot uzņēmējdarbības reģistru pārrobežu sadarbības tīklu, kurā būtu iekļautas visas dalībvalstis, un nodrošināt minēto mērķu sasniegšanu īstermiņā un vidējā termiņā. Nākotnē būtu jānovērš ierobežojumi saistībā ar augstu maksu par EBR programmatūras abonēšanu un izmantošanu, kā arī valstu līmenī esošie šķēršļi līdzdalībai EBR.

6.3.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbībai nebūtu jāaprobežojas vienīgi ar tīkla un programmatūras uzturēšanu, pilnveidošanu, pārvaldību un aktualizēšanu. Ir svarīgi nodrošināt dalībnieku attiecību efektīvu pārvaldību, par minēto sistēmu pienācīgi informēt iedzīvotājus un uzņēmumus, piedalīties ES finansētajās programmās, izvērst pakalpojumus citās valstīs, kā arī veikt komercdarbību, no kuras gūtos ienākumus pilnībā izmantotu tīkla attīstībai.

6.4.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbības jomā jāparedz vairāk saziņu veicinoši instrumenti, proti, meklēšanas kritēriji, visu dalībvalstu apstiprinātu pārredzamu procedūru kopums pieprasījumu saņemšanai un nosūtīšanai, iespēja saņemt elektroniskus dokumentus un sertifikātus, instrumenti pieprasījumu un atbilžu apstrādei un progresa uzraudzībai, sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūras, daudzvalodu meklēšanas iespējas, iepriekš definēti, bet atklāti jautājumi un atbildes, informācija par direktoru un iespējām sazināties ar viņu utt.

6.5.   Uzņēmējdarbības reģistru sadarbībā vajadzētu iekļaut visu informāciju, kuras publiskošana ir obligāta, nodrošināt minētās informācijas pieejamību no elektroniskās datnes valstu reģistros, kā arī samazināt uzņēmumu administratīvo slogu, neieviešot papildmaksu, īpaši attiecībā uz MVU. Iekšējā tirgus informācijas sistēma, šķiet, ir piemērots līdzeklis, kā sekmēt saziņu starp dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistriem.

6.6.   Veicot ietekmes novērtējumu, ieteicams izvērtēt šādus aspektus:

6.7.   Minētajā jomā īpaši svarīga ir valstu un ES iestāžu sadarbība ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

(1)  Komisijas paziņojums “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act””, COM(2008) 394 galīgā redakcija.

(3)  Eiropas Uzņēmējdarbības reģistrs.

(4)  Uzņēmējdarbības reģistru sadarbspēja visā Eiropā.