15.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/112

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gatavojoties nākotnei: kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES” ”

COM(2009) 512 galīgā redakcija

2011/C 48/20

Ziņotājs: MORGAN kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 30. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai“Gatavojoties nākotnei: kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES””

COM(2009) 512 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 8. jūlijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (15. septembra sēdē), ar 112 balsīm par, 2 balsīm pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   EESK atbalsta priekšlikumu īpašu uzmanību veltīt svarīgām pamattehnoloģijām (Key Enabling Technologies — KET), kā arī uzsver, ka augstskolās un pētniecības centros ir jāveic efektīva, uz KET orientēta pētniecība un izstrāde, lai veicinātu šo tehnoloģiju izstrādi un komerciālu un rūpniecisku izmantošanu.

1.2.   Tomēr pašreizējā veidā šis priekšlikums izskatās tikai kā kārtējais ierosinājums garā ES iniciatīvu sērijā, kas paredzēta, lai sekmētu inovāciju un pētniecības un izstrādes intensitāti iekšējā tirgū. Komisijas veiktajā analīzē sniegtais pašreizējā stāvokļa raksturojums (skat. 3.8. punktu) liecina, ka iepriekšējās programmas nav vainagojušās ar panākumiem. Tāpēc ir vajadzīga jauna pieeja.

1.3.   Paziņojumā norādīts: “Kaut gan par nepieciešamo pētniecību un izstrādi un to konkrētu piemērojumu galvenokārt ir atbildīgi uzņēmumi, politikas veidotājiem jāizstrādā pareizi pamatnosacījumi un atbalsta instrumenti, lai stiprinātu ES rūpniecības spējas KET izstrādes jomā”. Par to atbild dalībvalstis, taču EESK uzskata, ka šī pieeja ir problemātiska, jo, kā minēts atzinuma 5. punktā, dalībvalstīs trūkst vadošu augsto tehnoloģiju uzņēmumu, lai varētu pietiekami plaši izmantot KET.

1.4.   Tā kā lielu augsto tehnoloģiju uzņēmumu spektrs ir nepilnīgs, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Eiropas Savienībā saskaras ar īpašām problēmām. Daži MVU no maziem uzņēmumiem kļūst par lieliem dalībniekiem pasaules mērogā. Vairumam jaunizveidoto uzņēmumu augsto tehnoloģiju jomā ir vajadzīga saikne ar lielām uzņēmējsabiedrībām, lai sekmētu savu izaugsmi un spētu konkurēt. Daudzus MVU pārņem lielie uzņēmumi, kas to dara, lai uzlabotu savu pētniecības un izstrādes darbību. Tā kā Eiropas Savienībā trūkst augsto tehnoloģiju uzņēmumu, par Eiropas Savienības MVU partneriem vai īpašniekiem kļūst ASV un Āzijas uzņēmumi.

1.5.   Paziņojumā netiešā veidā izpaužas pieņēmums, ka ES intereses ir skaidri definētas un saprotamas, taču faktiski tā nav. Tehnoloģiju jomā darbojas galvenokārt starptautiski vai globāli uzņēmumi. To galvenās mītnes var atrasties un kotēšana biržas sarakstos var notikt jebkurā vietā. To akcionāri ir globālas organizācijas. Vērtības ķēdes posmi — fundamentālā pētniecība, produktu izstrāde, ražošana un montāža — var būt izvietoti dažādos kontinentos. Uzņēmumu pārņemšanu var veikt jebkur, kur ir atrodama vajadzīgā tehnoloģija. Zīmola reklamēšana un pārdošana notiek visā pasaulē. Faktiski ikviens produkts ir pieejams visur.

1.6.   Kādas ir Eiropas intereses šo dažādo interešu spektrā? Tās ir saistītas ar dalībvalstu veiksmi vai neveiksmi uzņēmumu veicināšanā. Vajadzīgs vairāk uzņēmumu, lai izmantotu KET. Jāsekmē uzņēmumu veidošana, jāatbalsta uzņēmumu izaugsme un jāpiesaista ārzemju investīcijas. Jāmaina pašreizējā uzņēmējdarbības kultūra Eiropā. Jau kopš Romas līguma un Vienotā Eiropas akta pieņemšanas ES nav izdevies pārvarēt atpalicību no pārējās pasaules tehnoloģiskā progresa jomā. KET sniedz Eiropai, iespējams, pēdējo izdevību ieņemt līderpozīcijas augsto tehnoloģiju produktu un pakalpojumu jomā.

1.7.   Lai šī politika būtu veiksmīga, Eiropā ir jāattīsta ražošanas darbība. Ir nepieciešama paradigmas maiņa. Ideja, ka ražošanu var nodot apakšuzņēmējiem attīstības valstīs, vairs nav derīga. Inženierzinātnes un ražošanas tehnoloģijas ir priekšnoteikums inovācijai, kas iemiesojas augsto tehnoloģiju produktos. Šis konkurences priekšrocību avots ir jāatgriež atpakaļ Eiropā un jāattīsta inovatīvu tehnoloģiju jomā jaunizveidoti uzņēmumi. Turklāt Eiropā vajadzīgas jaunas darba vietas.

1.8.   EESK uzsver, ka nepieciešams saprātīgs līdzsvars starp lietišķo pētniecību un pētniecību fundamentālajās zinātnēs. Fundamentālie pētījumi rada pamatu, kas ļauj ilgtermiņā attīstīties ilgtspējīgiem jauninājumiem un jaunām svarīgākajām pamattehnoloģijām. Saprātīgs līdzsvars starp lietišķo pētniecību un pētniecību fundamentālajās zinātnēs ir svarīgs arī, lai piesaistītu augsta līmeņa pētniekus.

1.9.   Pasaules tirgū ir visai grūti īstenot stratēģiju, kas vērsta uz Eiropas Savienību. EESK atzīmē, ka paziņojumā nav minēti rādītāji paveiktā novērtēšanai, mērķi vai to sasniegšanas termiņi, kas ļautu novērtēt šīs iniciatīvas rezultātus. Šīs programmas konkretizēšana būtu augsta līmeņa ekspertu grupas pirmais uzdevums.

1.10.   Piezīmes par priekšlikumiem, kas attiecas uz katru no svarīgajām pamattehnoloģijām, ir iekļautas atzinuma 4. punktā. Kopumā galvenie ieteikumi ir šādi:

—	atzīt iekšējā tirgus neveiksmes uzņēmējdarbības veicināšanā un izstrādāt rūpniecības stratēģiju, lai novērstu augsto tehnoloģiju uzņēmumu būtisko deficītu Eiropā;

—	atjaunot ražošanu Eiropā un palielināt jaunizveidoto uzņēmumu skaitu;

—	atvieglot uzņēmumiem piekļuvi finansējumam, lai tie ieviestu novatoriskas tehnoloģijas;

—	radīt finansiālus stimulus, lai ES kļūtu par izdevīgu vietu ar KET saistītai inovācijai un uzņēmējdarbībai;

—	rosināt radikālu reformu skolās un augstskolās, lai nodrošinātu nepieciešamās prasmes;

—	veicināt uz augstskolām un pētniecības centriem balstītu klasteru veidošanu, iesaistot novatorisku augsto tehnoloģiju uzņēmumus;

—	atzīt, ka pasaule ir mainījusies, un īstenot “agresīvāku” starptautiskās tirdzniecības politiku;

—	nodrošināt, lai minētā iniciatīva būtu visaptveroša, iekļaujot visas ar to saistītās iniciatīvas, kuras īsteno visi ģenerāldirektorāti.

1.11.   Komisija ir pamatoti norūpējusies, ka nepareizi informēta sabiedrība varētu neapzināti iebilst pret produktu un pakalpojumu, kas balstīti uz KET, ieviešanu. EESK rosina iesaistīt pilsonisko sabiedrību, lai sekmētu nepieciešamo progresu. Svarīgi ir piesaistīt plašas sabiedrības un jo īpaši jauniešu interesi pārsteidzošajai zinātnes un tehnoloģiju pasaulei, kas caurvij mūsu ikdienas dzīvi, piemēram, veicināt interesi par iepriekš nepieredzēto TPT (1) apvienojumu tādos produktos kā iPhone vai bioloģijas, ķīmijas, fizikas un loģistikas ķēdes mijiedarbībā radītiem pārtikas produktiem, kas pēc uzsildīšanas mikroviļņu krāsnī nonāk uz mūsu galda. Eiropai ir vajadzīgs vairāk zinātnieku, kuri vēlas mainīt pasauli.

1.12.   Vienlaikus EESK uzsver, ka, izstrādājot KET, kas neizbēgami ir saistītas ar risku, noteikti jāievēro piesardzība, lai cik iespējams mazinātu gan ietekmi uz klimatu un veselību, gan sociālo ietekmi un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Izstrāde un atklājumi kavēsies, ja pētniecībā netiks pieļauts risks, taču EESK pauž cerību, ka pēc KET lietojumu ieviešanas masveida ražošanā tie neapdraudēs nedz sabiedrības labklājību, nedz vides ilgtspēju.

2.   Ievads.

2.1.   Paziņojuma 1. sadaļā ir norādīts, ka “Eiropas Savienībai ir jāsasniedz labi rezultāti inovācijas jomā, lai pilnībā sagatavotos svarīgāko turpmāko sociālo problēmu risināšanai”. Komisija aicina dalībvalstis vienoties par KET ieviešanas nozīmīgumu Eiropas Savienībā. Šī vienošanās ir priekšnoteikums, lai ES kļūtu par jauninājumu radīšanas telpu. Tā ir arī vajadzīga, lai Eiropa kļūtu par ietekmīgu starptautisku spēku, kura darbība vairo labklājību gan Eiropā, gan ārpus tās robežām.

2.2.   Komisija ierosināja izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, lai pievērstos turpmākajā 4. sadaļā minētajām darbības jomām. Tagad tas ir izdarīts. Grupas locekļi ir rūpniecības un akadēmisko aprindu eksperti no dalībvalstīm. Lai veidotu sinerģiju, šai ekspertu grupai vajadzētu cieši sadarboties ar citām augsta līmeņa ekspertu grupām, Komisijas ekspertu grupām un struktūrām, kas darbojas tehnoloģiju jomā.

2.3.   Grupai vajadzētu

—	novērtēt attiecīgo tehnoloģiju konkurētspēju ES, īpaši pievēršot uzmanību to ieviešanai rūpniecībā un to devumam sabiedrības problēmu risināšanā;

—	padziļināti analizēt Eiropas Savienībā pieejamo publiskās un privātās pētniecības un izstrādes potenciālu KET jomā;

—	ierosināt konkrētus ieteikumus KET efektīvākai ieviešanai rūpniecībā ES.

EESK izsaka cerību, ka grupas darbs būs tālredzīgs, mērķorientēts un visaptverošs.

3.   Svarīgas pamattehnoloģijas.

3.1.   Stratēģiski vissvarīgākās KET ir šādas.

3.2.   Nanotehnoloģija ir kopējs termins, kas apzīmē struktūru, ierīču un sistēmu izstrādi, raksturošanu, ražošanu un lietošanu, kontrolējot formu un izmērus nanometru mērogā.

3.3.   Mikroelektronika un nanoelektronika ir joma, kas saistīta ar pusvadītāju komponentiem un lielā mērā miniaturizētām elektroniskām apakšsistēmām un to integrēšanu lielākos produktos un sistēmās.

3.4.   Fotonika ir daudzdisciplīnu joma, kuras uzmanības centrā ir gaisma — tās ģenerēšana, detektēšana un pārvaldība.

3.5.   Uzlaboti materiāli nodrošina lētākus aizstājējus esošajiem izejmateriāliem un jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Vienlaikus tie mazina atkarību no resursiem, draudus videi un atkritumu radīšanu.

3.6.   Rūpnieciskā biotehnoloģija ir saistīta ar mikroorganismu un to sastāvdaļu, piemēram, fermentu izmantošanu, lai izstrādātu rūpnieciski derīgus produktus, vielas un ķīmiskas struktūras ar iespējām, ko nevar sniegt tradicionālie naftas ķīmijas procesi.

3.7.   Svarīgākais jautājums paziņojumā ir Kopienas vienošanās par svarīgāko pamattehnoloģiju izvēli. Šajās tehnoloģijās izmantojamā programmatūra un šo tehnoloģiju izmantošana būs atkarīga no pašu tehnoloģiju izvēles. EESK pauž gandarījumu, ka šāda saraksta precizēšana ir atstāta augsta līmeņa ekspertu grupas ziņā. EESK ierosina pievērst uzmanību augstas veiktspējas skaitļošanai un simulācijas zinātnei.

3.8.   Kā norāda Komisija, ES ir saskārusies ar ievērojamiem šķēršļiem, cenšoties panākt šo KET plašāku ieviešanu. ES neefektīvāk nekā ASV un dažas Āzijas valstīs komerciālos nolūkos izmanto nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju un pusvadītāju nozares, kā arī dažus fotonikas nozares sasniegumus. Visas minētās ir jomas, kurās ir veikti apjomīgi publiskās pētniecības un izstrādes pasākumi, tomēr tie nepietiekami materializējas saimnieciskos un sabiedriskos ieguvumos. Tam ir vairāki iemesli:

—	ES neefektīvi izmanto pētniecības un izstrādes rezultātus.

—	Bieži vien sabiedrībai trūkst zināšanu un izpratnes par KET.

—	Nav pietiekami daudz kvalificēta darbaspēka, kura spējas atbilstu svarīgāko pamattehnoloģiju daudzdisciplinārajam raksturam.

—	Riska kapitāla finansējuma un privāto ieguldījumu līmenis, kas pieejams KET, joprojām ir salīdzinoši zems.

—	ES politikas pasākumu sadrumstalotību bieži vien izraisa ilgtermiņa redzējuma un koordinācijas trūkums.

—	Dažās trešās valstīs KET izplatību veicina ar valsts atbalstu, kas bieži ir nepārredzams un Eiropas Savienībai būtu vairāk jāanalizē.

4.   Ieteikumi politikas jomā.

4.1.   Lai KET efektīvi ieviestu rūpniecībā, jāizvērš darbība desmit politikas jomās. Turpmākajos punktos Komisijas priekšlikuma kopsavilkums ir izcelts slīprakstā.

4.2.   Lielāka uzmanība svarīgām pamattehnoloģijām:

—	Galvenajam mērķim, uz kura sasniegšanu vajadzētu būt vērstam publiskā sektora atbalstam, ko piešķir pētniecībai un izstrādei, īpaši ekonomikas lejupslīdes apstākļos vajadzētu būt inovāciju plūsmas saglabāšanai un tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai.

4.2.1.   EESK pilnībā atbalsta priekšlikumu pastiprināt programmas ar publiskā sektora atbalstu, lai mazinātu krīzes ietekmi uz tehnoloģiju attīstību. Uzņēmējdarbības peļņas samazināšanās noteikti kavē pētniecību un izstrādi uzņēmumos. Uzsvars uz sadarbību ES finansējuma programmu ietvaros bieži rada nepārvaramus šķēršļus maziem jaunizveidotiem uzņēmumiem augsto tehnoloģiju jomā, kuri veic “mesiānisku” darbu. Publiskais finansējums būtu jāpadara pieejams bez nosacījuma nodrošināt sākumkapitālu, kamēr novatori un uzņēmēji izstrādā “koncepcijas pamatojumu”.

4.3.   Lielāka uzmanība tehnoloģiju nodošanai un ES mēroga piegādes ķēdēm:

—	Jānostiprina tehnoloģiju nodošanas process starp pētniecības iestādēm un nozari (2). Lai varētu radīt un uzturēt pasaules līmeņa inovācijas, ir būtiski, lai MVU būtu labāka piekļuve Eiropā izstrādātajām augstajām pamattehnoloģijām un lai tiktu veicinātas reģionālas inovāciju kopas un tīkli.

4.3.1.   Šī rīcībpolitika attiecas uz saikni starp pētniecības institūtiem un rūpniecības uzņēmumiem, īpaši MVU. Tā neattiecas uz rūpniecības klasteriem, kas saistīti ar augstskolām un pētniecības centriem. Ir ievērojama atšķirība starp esošajiem MVU rūpniecības piegādes ķēdē, kam ir vajadzīga piekļuve jaunākajām tehnoloģijām atbilstoši to pozīcijai šajā piegādes ķēdē, un jauniem MVU, kuri izveidoti, lai pārņemtu jaunus zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus, kas radušies zinātnes institūtā, augstskolā vai uzņēmuma pētniecības laboratorijā. EESK, atbalstot minēto priekšlikumu, vienlaikus rosina īstenot mērķtiecīgākus pasākumus, lai uzlabotu augstskolu zinātnisko darbību un tehnoloģijas, kā arī sniegtu riska kapitāla atbalstu ar augstskolām saistītiem riska kapitāla klasteriem.

4.3.2.   Lai minētā politika būtu veiksmīga, Eiropā ir jāattīsta ražošanas darbība. Ir nepieciešama paradigmas maiņa. Ideja, ka ražošanu var nodot apakšuzņēmējiem attīstības valstīs, vairs nav derīga. Inženierzinātnes un ražošanas tehnoloģijas ir priekšnoteikums inovācijai, kas iemiesojas augsto tehnoloģiju produktos. Šis konkurences priekšrocību avots ir jāatgriež atpakaļ Eiropā. Tā ir arī iespēja veidot darba vietas. Mazi uzņēmumi būtu jārosina pēc darbības izvēršanas ražot Eiropā.

4.4.   Lielāka uzmanība kopīgajai stratēģiskajai plānošanai un demonstrējumu projektiem:

—	Kopienai, kā arī dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu īstenot stratēģiskāku un koordinētāku pieeju, lai izvairītos no neekonomiskas dublēšanās un efektīvāk izmantotu ar KET saistītos pētniecības un izstrādes rezultātus.

—

Dalībvalstu finansētām inovācijas programmām vajadzētu spēcīgāk stimulēt uz sadarbību vērstas kopīgas plānošanas darbības starp dalībvalstīm. Tas ļautu izstrādāt vērienīgāku tehnoloģiju politiku, gūstot labumu no apjomradītiem un ar darbības jomu saistītiem ietaupījumiem un veicinot stratēģiskas alianses starp Eiropas uzņēmumiem.

—	Tā kā demonstrējumu projektu izmaksas dažkārt ir par kārtu augstākas nekā atbilstošai pētniecībai un izstrādei, labāka sadarbība visā ES ar ciešāku nozaru un lietotāju iesaistīšanos varētu ļaut efektīvi un par pieejamu cenu īstenot projektus.

4.4.1.   Šī pieeja varētu būt veids, kā risināt jautājumu par trūkumiem ES augsto tehnoloģiju uzņēmumu spektrā. Reālā tirgus vajadzībām atbilstošu tirgū ienākošo produktu un pakalpojumu izstrāde un demonstrācija varētu būt veids, kā sekmēt mazu augsto tehnoloģiju uzņēmumu pārveidi par lielākiem uzņēmumiem. EESK uzskata, ka šī politika ir vairāk piemērojama zinātnes un tehnoloģiju pielietojumiem, nevis fundamentālajiem pētījumiem. EESK vēlas, lai ES un dalībvalstu finansējums tiktu koncentrēts uz šo tehnoloģiju tirgus potenciāla realizēšanu, kas ir minēta daudzos politikas un perspektīvas izpētes dokumentos. Saskaņoti jāveicina jaunu uzņēmumu izveide ar to turpmāko izaugsmi par pasaules līmeņa konkurētspējīgiem uzņēmumiem.

4.4.2.   Papildu sinerģiju varētu radīt, īstenojot Komisijas ierosmes par kopīgu programmu izstrādi pētniecības un makroreģionālās sadarbības jomā. Varētu paredzēt īpašus stimulus, kas veicina sadarbību KET projektu īstenošanā.

4.5.   Valsts atbalsta politika:

—	Mērķtiecīgs valsts atbalsts tirgus nepilnību novēršanai ir piemērots līdzeklis pētniecības un izstrādes uzlabošanai un inovācijas veicināšanai ES. Komisija paredzējusi pārskatīt 2006. gada pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu pētniecībai un izstrādei, lai izvērtētu tā pietiekamību.

4.5.1.   Nav šaubu, ka ES reģistrēti uzņēmumi nevēlas konkurēt ar citiem ES uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu. Tomēr EESK uzskata, ka būtiskākā problēma ir lielu ES augsto tehnoloģiju uzņēmumu trūkums, kā minēts 5. punktā. EESK uzskata, ka ir plašas iespējas publiskā sektora intervencei šajās nozarēs, lai veicinātu tirgus darbību.

4.5.2.   Varētu būt lietderīgi izstrādāt īpašus pasākumus, lai palīdzētu virknei Austrumeiropas un Dienvideiropas valstu ātrāk attīstīt augsto tehnoloģiju un arī augstskolu zinātnisko infrastruktūru. Finanšu līdzekļu trūkuma dēļ pētnieciskais potenciāls var palikt neizmantots.

4.5.3.   Komisijas prioritātei vajadzētu būt jautājumam par plaisām ES augsto tehnoloģiju uzņēmumu spektrā un par to, kas būtu darāms, lai šīs plaisas novērstu. Visos nozīmīgākajos pasaules reģionos augsto tehnoloģiju uzņēmumi veidojas tirgus faktoru un publiskās intervences mijiedarbības rezultātā. Apple, Google, Microsoft un Dell pilnībā ir tirgus produkti. ES nozīmīgā ietekme aeronautikas jomā ir publiskās intervences produkts (ESA, EADS). ES tirgus faktori ir radījuši Nokia, taču praktiski neviens cits ar to salīdzināms uzņēmums ES nav parādījies. Ekspertu grupai jārod veids, kā ES varētu sevi no jauna apliecināt pasaules mēroga IKT rūpniecībā. Turklāt, lai ES gūtu panākumus atjaunojamās enerģijas jomā, tai ir skaidri jāapzina uzņēmumi ar spēju izstrādāt un ieviest jaunus degvielu un energoresursu veidus. Tad jāpalīdz šiem uzņēmumiem attīstīties.

4.6.   KET ieviešanas un klimata pārmaiņu politikas sasaistīšana:

—	Sasaistot KET veicināšanu un klimata pārmaiņu apkarošanu, varētu gūt svarīgas iespējas ekonomikas un sociālajā sfērā, kā arī ievērojami atvieglot Eiropu sloga daļas finansēšanu, kuru noteiks starptautiskajā nolīgumā.

4.6.1.   EESK uzskata, ka prioritāte jāpiešķir alternatīvu degvielas veidu un ar transportu, siltuma un elektroenerģijas ražošanu saistītu tehnoloģiju izstrādei. Labākā stratēģija klimata pārmaiņu ierobežošanai ir izstrādāt jaunas tehnoloģijas enerģijas nodrošināšanai (3).

4.7.   Pirmtirgi un publiskais iepirkums:

—

ES ir nepieciešama labvēlīga vide efektīvai pētniecības rezultātu pārvēršanai peļņu nesošos izstrādājumos. Tai arī jāveicina pieprasījums, izmantojot publisko iepirkumu un shēmas, piemēram, Pirmtirgus iniciatīva. Dalībvalstis varētu izmantot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un liela mēroga tirgum tuvu inovāciju iepirkumu, lai veicinātu pamattehnoloģiju tirgus, kas veidojas.

4.7.1.   EESK konceptuāli atbalsta šo priekšlikumu un pauž cerību, ka augsta līmeņa ekspertu grupa noteiks prioritāros projektus, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi ir maksimāli efektīvi.

4.8.   Starptautisks augsto tehnoloģiju politiku salīdzinājums un labāka starptautiskā sadarbība:

—	Komisija īstenos augsto tehnoloģiju starptautisku salīdzinājumu ar citām vadošajām un attīstības valstīm, piemēram, ASV, Japānu, Krieviju, Ķīnu un Indiju, kā arī pētīs jomas ciešākai sadarbībai.

4.8.1.   EESK atbalsta plašu starptautiska salīdzinošā novērtējuma programmu, lai nodrošinātu pamatu KET politikas izstrādei (4). Starptautiskā sadarbība varētu būt lietderīga liela mēroga izstrādes veikšanā, īpaši klimata pārmaiņu jomā, taču pirmajā vietā jābūt konkurētspējai. Komisijai būtu jācenšas mācīties no citur izmantotajām rūpniecības stratēģijām.

4.9.   Tirdzniecības politika:

—

Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai nodrošinātu KET labvēlīgus tirdzniecības nosacījumus, izmantojot divpusējus un daudzpusējus līdzekļus, t. i., lai nepieļautu starptautiskā tirgus kropļojumus, veicinātu piekļuvi tirgum un ieguldījumu iespējas, uzlabotu intelektuālā īpašuma aizsardzību, samazinātu subsīdiju un tarifu izmantošanu un ar tarifiem nesaistītus šķēršļus pasaules līmenī.

4.9.1.   EESK uzskata, ka ES būtu jāatmet iepriekšējā paradigma, kas nošķīra attīstītās un attīstības valstis un lika politikas veidotajiem samierināties ar subsīdijām un citiem tirdzniecības izkropļojumiem trešās valstīs, kamēr tika risinātas ilggadīgas sarunas stāvokļa uzlabošanai. Daudzās tehnoloģijās ES atpaliek no Āzijas. EESK uzskata, ka ES būtu jākļūst gatavai pret subsīdijām un tirdzniecības izkropļojumiem vērsties pašai ar savām subsīdijām un tirdzniecības izkropļojumiem. Neapšaubāmi ES jābūt gatavai vienoties par attiecīgiem nolīgumiem, kad citas puses būs gatavas sēsties pie sarunu galda. Līdz tam ES būtu jāīsteno rūpniecības stratēģija, lai atjauninātu savus uzņēmumus un atjaunotu savas līderpozīcijas tehnoloģiju jomā.

4.10.   EIB finansējuma instruments un riska kapitāla finansēšana:

—

Komisija turpinās veicināt finansiālos ieguldījumus augsto tehnoloģiju nozarē, kā arī rosinās EIB arī turpmāk attīstīt aizdevumu politiku, lai piešķirtu prioritāti augsto tehnoloģiju nozarei, izmantojot piemērotus instrumentus vai veidojot jaunus instrumentus nolūkā veicināt ieguldījumus, ņemot vērā pašreizējo finansiālo un ekonomikas krīzi.

—

Jānostiprina riska kapitāla fondi, kas specializējas agrīnos ieguldījumos. Riska kapitāla pietiekamu pieejamību var nodrošināt, izmantojot publiskās un privātās partnerības, kam ir izšķiroša loma saistībā ar tādu uzņēmumu izveidošanu un paplašināšanu, kuri intensīvi nodarbojas ar pētniecību un izstrādi.

4.10.1.   Nauda ir visizšķirīgākais no tirgus faktoriem. KET programmai ir nepieciešams lielāks un plašāks attīstības finansējuma avotu klāsts.

4.10.2.   EESK uzskata, ka birokrātiskās formalitātes attiecībā uz esošajiem ES investīciju un finansēšanas mehānismiem nedrīkst novirzīt vai aizkavēt KET attīstībai nepieciešamo finansējumu no mērķa sasniegšanas.

4.10.3.   Ir ļoti viegli pazaudēt finanšu līdzekļus augsto tehnoloģiju ieguldījumos. Komisijai būtu jāraugās tālāk par riska un banku kapitālu jebkādā formā. Jānodrošina visi iespējamie stimuli, lai indivīdi būtu ieinteresēti riskēt ar saviem finanšu līdzekļiem, tos ieguldot jaunveidojamos augsto tehnoloģiju uzņēmumos jau agrīnā stadijā līdz riska kapitāla iesaistīšanai. Jāparedz maksimāli nodokļu atvieglojumi pētniecībai un izstrādei augsto tehnoloģiju jomā. Jānodrošina labvēlīgs režīms attiecībā uz nodokļiem par jaunizveidotu augsto tehnoloģiju uzņēmumu pārdošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Atalgojumam par panākumiem jākompensē zaudējumi no citiem ieguldījumiem. Eiropas Savienībā attieksme pret investoriem un uzņēmējiem nav tik labvēlīga kā citos reģionos.

4.11.   Prasmes, augstākā izglītība un apmācība:

—	Dabaszinātnēm un inženierzinātnēm jāgūst sava pelnītā vieta izglītības sistēmās. Absolventu īpatsvaru šajās jomās vajadzētu palielināt, piesaistot talantus no citām valstīm.

4.11.1.   Vispārzināms ir Āzijas valstu ieguldījums izglītībā un prasmju veidošanā. Doktora grāda ieguvēju skaits Āzijas valstu augstskolās ir ievērojami lielāks nekā ES. Labākajās ES augstskolās ir paredzētas lielas kvotas studentiem no Āzijas. Ņemot vērā, ka nacionālā bagātība 21. gadsimtā veidosies pasaules mācību telpās, vairumā ES dalībvalstu izglītības līmenis gan skolās, gan augstskolās būtiski atpaliek no nepieciešamajiem standartiem. Tas ir redzams tabulās, kurās parādīts mācību iestāžu globālais sniegums un augstskolu starptautiskais novērtējums.

4.11.2.   Prioritāte būtu jāpiešķir izglītības standartu uzlabošanai skolās, īpaši matemātikā un eksaktajās zinātnēs, un stimulu radīšanai, lai studenti pastiprināti pievērstos matemātikas un eksakto zinātņu apguvei gan skolās, gan augstskolās un lai kvalificēti augstskolu absolventi izvēlētos pasniedzēja profesiju. Turklāt būtu jāapzina elitāra grupa, ko veidotu augstskolas, kuru izglītības un pētniecības standartus varētu padarīt par konkurētspējīgiem pasaules mērogā, kā arī jāattīsta augstskolām piesaistītas infrastruktūras (zinātnes parkus), kas darbotos kā inovatīvu MVU inkubatori un nodrošinātu nepieciešamo sākumkapitāla finansējumu.

4.11.3.   Izglītības problēmu slogs dažās dalībvalstīs ir tik liels, un politiķu nespēja risināt šīs problēmas gadiem ilgi ir tik izteikta, ka sabiedrībai būs aktīvi jāizmanto savi resursi, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie rezultāti.

4.11.4.   Turklāt pamatnosacījumi izglītībai, kā arī pētniecībai un izstrādei augstskolās un pētniecības centros ir jāpadara daudz pievilcīgāki. ES ir jāpiesaista visspožākie prāti no citiem reģioniem. Patlaban notiek pretējais, proti, daudzi ES spožākie prāti, tiecoties pēc labākiem apstākļiem, aizplūst uz citiem reģioniem (5). Tomēr ir svarīgi atvieglot starptautisko mobilitāti (6), jo tā ir kļuvusi par sekmīgas karjeras priekšnoteikumu.

4.11.5.   Tāpat nepieciešams saprātīgs līdzsvars attiecībā uz lietišķās pētniecības un pētniecības fundamentālajās zinātnēs veicināšanu. Fundamentālie pētījumi rada pamatu, kas ļauj ilgtermiņā attīstīties ilgtspējīgiem jauninājumiem, kā arī jaunām svarīgākajām pamattehnoloģijām. Šāds saprātīgs līdzsvars ir būtisks arī, lai piesaistītu augsta līmeņa pētniekus.

5.   Augsto tehnoloģiju uzņēmumi.

5.1.   EESK ir īpaši norūpējusies par pasaules nozīmes augsto tehnoloģiju uzņēmumu trūkumu Eiropā. Turpmākās divas tabulas (A un B) ir izveidotas, balstoties uz Financial Times 2010. gada sarakstu ar 500 vadošajiem pasaules un reģionālā mēroga uzņēmumiem to tirgus vērtības secībā. Tabulas satur datus par tām rūpniecības nozarēm, kurās ir vislabākās iespējas KET izmantošanai.

5.2.   A tabula ir izveidota, balstoties uz Global 500 sarakstu. Šajā analīzē neuzrādās neviena augsto tehnoloģiju nozare, kurā Eiropa ieņemtu vadošās pozīcijas pasaulē, izņemot ķīmisko rūpniecību.

FT Regional 500 — tehnoloģiju nozares
Nozare	Uzņēmumu skaits
	Pasaulē	ASV	Āzija	Eiropā
Farmācija un biotehnoloģija	20	10	3	6	Novartis*, Roche*, GSK, Sanofi- Aventis, AstraZeneca, Novo Nordisk
Tehnoloģiju datortehnika	21	13	5	2	Nokia, Ericsson
Programmatūra un datorpakalpojumi	12	6	5	1	SAP
Autorūpniecība un komplektējošo daļu ražošana	11	2	6	3	Daimler, VW, BMW
Ķīmiskā rūpniecība	13	4	1	5	Bayer, BASF, Air Liquide, Syngenta*, Linde
Veselības aprūpes iekārtas	12	11	0	1	Fresenius
Vispārējā rūpniecība	13	4	6	2	Siemens, ThyssenKrupp
Rūpnieciskā mašīnbūve	11	3	4	4	ABB*, Volvo, Atlas Copco, Alstom
Aeronautika un aizsardzības rūpniecība	10	7	0	3	BAE Systems, Rolls Royce, EADS
Naftas rūpniecības iekārtas un pakalpojumi	7	4	0	1	Saipem
Izklaides preces	4	0	3	1	Phillips Electrical
Elektronika un elektropreces	6	2	3	1	Schneider Electric
Alternatīvā enerģija	1	1	0	0
Šajā analīzē nav iekļauta naftas un gāzes ražošana, metālrūpniecība un kalnrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli, kā arī pārtika, dzērieni un tabakas izstrādājumi. No saraksta ir izslēgtas fiksētās un mobilās telekomunikācijas, rūpnieciskais transports, elektroenerģētika, gāze, ūdensapgāde un komunālie pakalpojumi. Āziju galvenokārt pārstāv Japāna, taču ir iekļauti arī Taivānas, Dienvidkorejas, Honkongas, Ķīnas, Indijas un Austrālijas uzņēmumi. Eiropā ir iekļauta ES un EBTA. Ar zvaigznīti (*) ir atzīmēti Šveices uzņēmumi.

5.3.   B tabula ir izveidota, balstoties uz 500 vadošo ASV, Japānas un Eiropas uzņēmumu sarakstu. Tajā ir iekļautas reģionālās tirgus vērtības katrā nozarē. Runājot par 13 augsto tehnoloģiju nozarēm, Eiropa ir vadībā ķīmiskās rūpniecības, rūpnieciskās mašīnbūves un alternatīvās enerģijas nozarēs, kaut gan pēdējā minētā vēl ir pavisam jauna nozare. Eiropa ieņem arī vērā ņemamas pozīcijas farmācijas un biotehnoloģijas nozarēs. Japāna ieņem vadošo vietu autorūpniecībā, elektronikas, elektropreču un izklaides preču ražošanā. Arī citas Āzijas valstis šajās nozarēs ieņem spēcīgas pozīcijas. ASV ieņem vadošo vietu šādās nozarēs: farmācija un biotehnoloģija, tehnoloģiju datortehnika, programmatūra un datorpakalpojumi, veselības aprūpes iekārtas un pakalpojumi, vispārējā rūpniecība, aeronautika un aizsardzības rūpniecība, kā arī naftas rūpniecības iekārtas un pakalpojumi. Tās visas ir KET izmantošanai svarīgas nozares.

FT Regional 500 — tehnoloģiju nozares
Nozare	Uzņēmumu skaits (#) un tirgus vērtība (miljardos $*)
	ASV		Japāna		Eiropa
	#	$	#	$	#	$
Farmācija un biotehnoloģija	21	843	24	147	18	652
Tehnoloģiju datortehnika	34	1 049	18	164	8	140
Programmatūra un datorpakalpojumi	25	884	12	58	8	98
Autorūpniecība un komplektējošo daļu ražošana	5	81	37	398	9	186
Ķīmiskā rūpniecība	12	182	36	134	18	293
Veselības aprūpes iekārtas	31	511	4	24	11	94
Vispārējā rūpniecība	9	344	8	38	6	127
Rūpnieciskā mašīnbūve	11	165	36	185	18	210
Aeronautika un aizsardzības rūpniecība	12	283	—	—	7	84
Naftas rūpniecības iekārtas un pakalpojumi	17	271	—	—	9	62
Izklaides preces	5	42	14	181	1	31
Elektronika un elektropreces	10	124	29	159	6	54
Alternatīvā enerģija	1	10	—	—	2	16
Miljards* ir 1 tūkstotis miljonu. Šī tabula ir izveidota, balstoties uz FT sarakstu par 500 vadošajiem uzņēmumiem katrā no trim reģioniem. Nozaru izvietojums un īpatsvars katrā reģionā ievērojami atšķiras, taču katras nozares salīdzinošā tirgus vērtība katrā reģionā ir noderīgs relatīvās tehnoloģiskās intensitātes rādītājs.

5.4.   Secinājums no šīs analīzes ir tāds, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama rūpniecības stratēģija, lai 2020. gadā un arī turpmāk nodrošinātu ES pozīcijas KET pasaulē.

---

(1)  Telekomunikāciju, plašsaziņas un (informācijas) tehnoloģijas.

(2)  Skat. OV C 218, 11.9.2009., 8. lpp.

(3)  Skat. CESE 766/2010, 27.5.2010.

(4)  Skat. OV C 306, 16.12.2009., 13. lpp.

(5)  Skat. OV C 110, 30.4.2004., 3. lpp.

(6)  Skat. OV C 224, 30.8.2008.

---