Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā”

COM(2009) 611 galīgā redakcija – 2009/0170 (COD)

2011/C 21/11

Galvenais ziņotājs: KRAWCZYK kgs

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 80. panta 2. punktu 2009. gada 20. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā”

COM(2009) 611 galīgā redakcija – 2009/0170 (COD).

Komitejas Birojs 2009. gada 15. decembrī uzdeva Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību (Reglamenta 59. panta 1. punkts), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 463. plenārajā sesijā (2010. gada 27. maija sēdē) iecēla Krawczyk kgu par galveno ziņotāju un ar 157 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Pašreizējā Kopienas sistēma civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanai un ziņošanai par notikumiem nedarbojas pietiekami optimāli. Tajā nav ņemti vērā ievērojamie panākumi, kas gūti vienotā aviācijas tirgus izveidē, jo īpaši, izveidojot Eiropas Aviācijas drošības aģentūru.

1.2.   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas ir pareizs solis, lai novērstu trūkumus, kuri saistīti ar Eiropas Savienībā pašlaik pastāvošo sadrumstalotību negadījumu izmeklēšanas jomā.

1.3.   Komisijas priekšlikumā izklāstīts, ka jāsekmē labprātīga sadarbība, izmantojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu. EESK piekrīt Komisijas vērtējumam, ka būtu pāragri veidot Eiropas civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanas aģentūru.

1.4.   EESK vēlas uzsvērt, ka negadījumu un incidentu izmeklēšanas vienīgajam mērķim jābūt novērst negadījumu un incidentu atkārtošanos, nevis meklēt vainīgo un paust nosodījumu. Tādēļ EESK uzskata, ka jāuzlabo 15. panta formulējums, lai tas pilnībā atbilstu Čikāgas Konvencijas 13. pielikuma noteikumiem.

1.5.   EESK norāda, ka aviācijas drošībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai negadījumu izmeklēšana būtu pilnībā neatkarīga un to neietekmētu nedz iesaistītās puses, nedz sabiedrība, politiķi, plašsaziņas līdzekļi un tiesu iestādes.

1.6.   EESK vēlas uzsvērt, cik svarīga ir “drošības kultūra”, un visām ES dalībvalstīm vajadzētu valsts sodu sistēmā nodrošināt “taisnīguma kultūras” īstenošanu. ES līmenī ir jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis sodu sistēmās ievieš izmaiņas, kas veicina taisnīguma kultūru.

1.7.   Jo īpaši EESK uzsver, ka ir svarīgi kopā ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem izstrādāt ES hartu par taisnīguma kultūru.

1.8.   EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai negadījumu izmeklēšana būtu pilnībā neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūras. Tādēļ ir svarīgi tiesību aktos ietvert vairāk aizsardzības pasākumu, lai nodrošinātu, ka negadījumu izmeklēšanas struktūrām ir noteicošā loma.

1.9.   EESK uzsver, ka cietušo ģimenēm ir ļoti svarīgi, lai pasažieru saraksts būtu pieejams savlaicīgi. Tomēr EESK uzskata, ka tikpat svarīgi ir nodrošināt minētā saraksta precizitāti.

2.   Ievads.

2.1.   Gaisa transports ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem. Statistikas dati liecina, ka, neraugoties uz gaisa satiksmes apjoma ievērojamo pieaugumu kopš vienotā aviācijas tirgus izveides 1992. gadā, Eiropas Savienībā ir izdevies paaugstināt aviācijas drošības līmeni, tāpēc ES aviokompāniju pārvadājumi šobrīd ir vieni no drošākajiem pasaulē.

2.2.   Tomēr drošību nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu, un gaisa satiksmes drošības līmeni nemitīgi jācenšas uzlabot. Lai cik droša būtu ES aviācijas nozare, joprojām pastāv iespēja, ka var notikt negadījumi vai nopietni incidenti. Tāpēc ir svarīga minēto negadījumu vai incidentu neatkarīga izmeklēšana. Izanalizējot negadījuma apstākļus, var izstrādāt ieteikumus, lai izvairītos no šādu negadījumu atkārtošanās.

2.3.   Pienākums izmeklēt civilās aviācijas negadījumus ir noteikts Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas Konvencija), kuras puses ir visas dalībvalstis. Detalizēti starptautiskie standarti un rekomendētā prakse ir ietverta tās 13. pielikumā.

2.4.   Atzīstot, cik liela nozīme ir negadījumu izmeklēšanai, Eiropas Kopiena jau 1980. gadā pieņēma Direktīvu 80/1266/EEK par dalībvalstu sadarbību un savstarpēju palīdzību gaisa transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanā (1). Minēto 1980. gada direktīvu vēlāk aizstāja ar Direktīvu 94/56/EK (2). Turklāt 2003. gadā tika pieņemta Direktīva 2003/42/EK attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā (3).

2.5.   Kopienas pašreizējā sistēma civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanai un ziņošanai par notikumiem ir sadrumstalota, tāpēc tā nedarbojas optimāli. Tajā nav pienācīgi ņemts vērā ievērojamais progress, izveidojot vienoto aviācijas tirgu, kas ļāvis palielināt ES ietekmi aviācijas drošības jomā, īpaši, kopš izveidota Eiropas Aviācijas drošības aģentūra. Tāpēc Komisija 2009. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par negadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā, ar ko atceltu spēkā esošos tiesību aktus minētajā jomā.

3.   Komisijas priekšlikums.

3.1.   Komisijas priekšlikumā izklāstīts, ka jāsekmē labprātīga sadarbība, proti, saskaņā ar ierosināto regulu pašreizējā neformālā sadarbība tiks pārveidota par Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu (turpmāk — “Tīkls”). Tīkls nebūs juridiska persona, un tā pilnvaras būs ierobežotas un attieksies tikai uz padomdevējas un koordinācijas uzdevumiem.

3.2.   Ierosinātajā regulā labprātīgā sadarbība papildināta ar virkni tiesiski saistošu pienākumu, tostarp:

4.   Īpašas piezīmes.

4.1.   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas ir pareizs solis, lai novērstu trūkumus saistībā ar Eiropas Savienībā pašlaik pastāvošo sadrumstalotību negadījumu izmeklēšanas jomā. EESK tomēr uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt priekšlikuma efektivitāti, jo dažām nelielākām dalībvalstīm trūkst pieredzes un/vai līdzekļu negadījumu izmeklēšanas jomā. Tāpēc EESK aicina Komisiju noteikt obligātos tehniskās kompetences līmeņa kritērijus negadījumu izmeklēšanas struktūrām, kā arī izmeklētājiem, un mudināt dalībvalstis ievērot šādas saistības.

4.2.   EESK īpaši atzinīgi vērtē Komisijas pragmatisko pieeju, kas pamatota ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. EESK pievienojas Komisijas viedoklim, ka veidot Eiropas civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanas aģentūru būtu pāragri, tomēr ilgtermiņa perspektīvā minēto iespēju nevar izslēgt. EESK arī uzsver, ka ir svarīgi, lai tīkls būtu atvērts valstīm, kas robežojas un cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību, īpaši valstīm, kas ir Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) locekles.

4.3.   EESK norāda, ka aviācijas drošībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai negadījumu izmeklēšana būtu pilnībā neatkarīga un to neietekmētu nedz iesaistītās puses, nedz sabiedrība, politiķi, plašsaziņas līdzekļi un tiesu iestādes.

4.4.   EESK vēlas uzsvērt, ka negadījumu un incidentu izmeklēšanas vienīgajam mērķim jābūt novērst negadījumu un incidentu atkārtošanos, nevis meklēt vainīgo un paust nosodījumu. Tādēļ EESK uzskata, ka jāuzlabo 15. panta formulējums, lai tas pilnībā atbilstu Čikāgas Konvencijas 13. pielikuma noteikumiem. Īpaši priekšlikums, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, paplašināt tiesu iestāžu tiesības citos nolūkos, nevis negadījumu izmeklēšanas nolūkā, radītu gaidītajam pretēju ietekmi un kavētu labprātīgu ziņošanu par notikumiem vai incidentiem. EESK uzskata, ka ir būtiski negadījuma izmeklēšanas procesu stingri nošķirt no jebkādām juridiskām procedūrām. Minētā principa neievērošana varētu negatīvi ietekmēt ar drošību saistītas informācijas vākšanu un tāpēc varētu izraisīt aviācijas drošības pasliktināšanos Eiropas Savienībā. EESK uzsver, ka tas neietekmēs cietušo tiesības uz kompensāciju, veicot neatkarīgas procedūras, kas ir nošķirtas no negadījumu izmeklēšanas procesa. EESK uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt sensitīvus, ar drošību saistītus datus, kā arī darbiniekus, kas ziņo par notikumiem, kuri saistīti ar drošību.

4.4.1.   EESK atzīst, ka 2010. gada 26. aprīļa“Gaisa transporta nozares organizāciju deklarācija par ES aviācijas negadījumu izmeklēšanas regulu” ir svarīga; tā raisa nopietnas bažas par Komisijas priekšlikumu (kuru 2010. gada 11. martā atbalstīja Transporta Padome) sakarā ar to, ka par prioritāru ir noteikta tiesas izmeklēšana, nevis drošības izmeklēšana. Pēc deklarāciju parakstījušo organizāciju domām, tas nopietni apdraudēs negadījumu izmeklētāju spēju konfidenciāli iegūt informāciju, kas nepieciešama to faktoru noteikšanai, kuri veicina negadījumus, un uz minētās informācijas pamata izstrādāt drošības rekomendācijas, lai uzlabotu aviācijas drošību un izvairītos no turpmākiem negadījumiem; tas nebūtu Eiropas gaisa transporta pasažieru interesēs.

4.5.   EESK vēlas uzsvērt, cik svarīga ir “drošības kultūra”, un visām ES dalībvalstīm vajadzētu valsts sodu sistēmā nodrošināt “taisnīguma kultūras” īstenošanu. Aviācijas drošības uzlabošanas nolūkā ir svarīgi negadījumu izmeklēšanas rezultātus izmantot, lai novērstu turpmākus negadījumus, nevis lai sodītu par netīšām kļūdām un tādējādi apgrūtinātu negadījumu pienācīgu izmeklēšanu. EESK uzskata, ka ar regulu būtu jāizveido sistēma, ar kuras palīdzību visas negadījumos iesaistītās puses varētu apmainīties ar informāciju un izteikties brīvi un konfidenciāli. Lai nodrošinātu atklātu un konfidenciālu saziņu, ir vajadzīga tiesiskā noteiktība, tas ir, juridiski noteikumi, kuros skaidri paredzēts, kādās ar negadījumu izmeklēšanu nesaistītās situācijās drīkst vai nedrīkst lietot ar drošību saistītu informāciju. Ja nepastāvēs tiesiskā noteiktība, iesaistītās personas baidīsies līdzdarboties izmeklēšanā. EESK uzsver, ka ES līmenī ir jāīsteno vairāk pasākumu, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis sodu sistēmās ievieš izmaiņas, kas veicina taisnīguma kultūru. Pēc EESK domām, ir jāizstrādā ES taisnīguma kultūras harta. EESK atzinīgi vērtē “Taisnīguma kultūras hartu”, par kuru 2009. gada 31. martā vienojušies Eiropas civilās aviācijas sociālie partneri.

4.6.   EESK uzskata, ka cietušo ģimenēm ir svarīgi, lai pasažieru saraksts būtu pieejams savlaicīgi. Tikpat svarīgi, pēc EESK domām, ir nodrošināt, lai minētais saraksts būtu precīzs. Tādēļ EESK uzskata, ka varētu saglabāt pasažieru saraksta sagatavošanai piedāvāto termiņu — vienu stundu — ar dažiem izņēmumiem gadījumos, kad tas nav tehniski iespējams, īpaši attiecībā uz lidojumiem no trešām valstīm. Aviokompānijas stundas laikā var bez grūtībām sagatavot nepārbaudītus sarakstus, bet būtiski ir nodrošināt apstiprinātu sarakstu, īpaši attiecībā uz tāliem lidojumiem no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā. EESK uzsver arī, ka ir svarīgi aizsargāt privātumu un datus, un tāpēc uzskata, ka pasažieru sarakstu sagatavošanai pietiek ar informāciju, ko aviokompānijas iegūst no reģistrācijas un rezervēšanas sistēmām.

4.7.   EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai negadījumu izmeklēšana būtu pilnībā neatkarīga no visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūras. Tādēļ svarīgi tiesību aktos ietvert vairāk aizsardzības pasākumu, lai nodrošinātu, ka struktūrām, kas izmeklē negadījumus, ir noteicošā loma. EASA kopā ar citām iesaistītajām pusēm (aviokompānijām, ražotājiem utt.) varētu līdzdarboties izmeklēšanā kā padomdevēja, bet tā nedrīkstētu ietekmēt izmeklēšanas gaitu vai rezultātus. EESK sevišķi vēlētos norādīt: EASA nedrīkstētu iegūt tiesības rīkoties akreditēta negadījumu izmeklētāja statusā, jo tas izraisītu interešu konfliktu ar EASA funkciju regulēt drošību un neatbilstu Čikāgas Konvencijas 13. pielikumā noteiktajiem principiem. Tomēr EESK uzsver, ka gadījumos, kad tas ir atbilstoši un nepieciešams, lai EASA nekavējoties varētu risināt drošības jautājumus, ir svarīgi tai nosūtīt izmeklēšanas rekomendācijas.

4.8.   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot drošuma rekomendāciju centrālo datubāzi, kur apkopotu arī informāciju par drošuma rekomendāciju ievērošanu. EESK uzskata, ka, līdzīgi kā ASV Federālās aviācijas administrācija pārskata ASV Valsts transporta drošības padomes izstrādātās drošuma rekomendācijas, arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, pirms uzsākt noteikumu izstrādi, rūpīgi jāizvērtē ikvienas drošuma rekomendācijas sniegtais labums drošības uzlabošanā un reglamentējošā ietekme.

4.8.1.   EESK atbalsta turpmākus ES pasākumus, lai nodrošinātu ziņojumu par nelaimes gadījumiem attiecīgu padziļinātu analīzi un uzlabotu šim nolūkam vajadzīgo resursu apkopošanu Eiropas mērogā.

4.9.   EESK uzsver, ka drošības interesēs ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis (un arī valstis, kas nav ES dalībvalstis) skaidri izprastu negadījumu izmeklēšanas ziņojuma saturu (19. pants). Nereti dalībvalstu civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanas iestādes ziņojumus sagatavo vienīgi savas valsts valodā, pat ja ir iesaistīti ārvalstu pārstāvji. EESK iesaka visiem negadījumu izmeklēšanas ziņojumiem nodrošināt tulkojumu vismaz angļu valodā.

4.10.   EESK norāda, ka drošība vienmēr būs prioritāra attiecībā pret citām prasībām, piemēram, intelektuālā īpašuma aizsardzību. No otras puses, ir svarīgi nodrošināt vairāk pasākumu intelektuālā īpašuma aizsardzībai (15. pants). Komerciāli sensitīvu informāciju vajadzētu sniegt vienīgi izmeklēšanas iestādēm un nepieļaut, ka minēto informāciju iegūst konkurenti. Informāciju par papildu tipa sertifikātiem vai citām izmaiņām vai remontdarbiem nevajadzētu pilnā apjomā izpaust pamatiekārtu ražotājiem, jo minētā informācija var būt komerciāli nozīmīgs intelektuālais īpašums, kas pieder projektēšanas organizācijai, kura nekādi nav iesaistīta attiecīgajā negadījumā vai incidentā.

(1)  OV L 375, 31.12.1980., 32. lpp.

(2)  OV L 319, 12.12.1994., 14. lpp.

(3)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.