This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52009AE0630
Opinion of the European Economic and Social Committee on Partnerships between education establishments and employers (Exploratory opinion)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Izglītības iestāžu un darba devēju partnerība (izpētes atzinums)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Izglītības iestāžu un darba devēju partnerība (izpētes atzinums)
OV C 228, 22.9.2009, p. 9–13
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
22.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 228/9 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Izglītības iestāžu un darba devēju partnerība” (izpētes atzinums)
2009/C 228/02
Eiropas Savienības nākamās prezidējošās valsts Čehijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrija 2008. gada 27. jūnija vēstulē lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par tematu
“Izglītības iestāžu un darba devēju partnerība” (izpētes atzinums).
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 10. martā. Ziņotājs — MALOSSE kgs un līdzziņotājs — PIRVULESCU kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 452. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 24. un 25. martā (24. marta sēdē), ar 160 balsīm par, 1 balsīm pret un 11 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Kopsavilkums un ieteikumi.
1.1. |
Pēc ES prezidējošās valsts Čehijas pieprasījuma izstrādātajā EESK izpētes atzinumā, kas veltīts darba devēju un izglītības iestāžu attiecībām, formulēti ieteikumi dažādiem ES uzņēmumiem, uzņēmumu apvienībām un izglītības iestādēm un noteiktas vadlīnijas sociālajam un pilsoniskajam dialogam ar visām iesaistītajām iestādēm un struktūrām. |
1.2. |
Izvēlētajā pieejā ņemti vērā ir šādi aspekti:
|
1.3. |
Šajā pieejā uzsvērtas vairākas prioritāras nostādnes:
Konkurences apstākļos galvenais uzdevums ir veicināt visu iesaistīto dalībnieku sadarbību. |
1.4. |
EESK ierosina veidot Eiropas līmenī jaunas izglītības iestāžu un uzņēmumu partnerattiecības ar mērķi stiprināt Eiropas dimensijas sniegtās priekšrocības un veicināt sabiedrības progresu. EESK iesaka uzsākt Eiropas līmeņa procesu, ko varētu nosaukt par “Prāgas procesu”, atsaucoties uz konferenci “Izglītības iestāžu un darba devēju partnerība”, kas pēc ES prezidējošās valsts Čehijas iniciatīvas notiks Prāgā 6. un 7. aprīlī. Šis process varētu izpausties kā plašs Eiropas pamatprincipu kopums, ar kura palīdzību vietējie dalībnieki varētu īstenot novatoriskus pasākumus vietējā un valsts līmenī:
|
1.5. |
EESK iesaka līdz 2013. gadam šo procesu finansēt no Eiropas struktūrfondu un pašreizējo programmu līdzekļiem (Leonardo, Grundtvig, Erasmus studentu, Erasmus mācekļu un Erasmus uzņēmējdarbības programmām), vajadzības gadījumā šīs programmas attiecīgi pielāgojot. ESF varētu, piemēram, finansēt pamatizglītību. Pēc 2013. gada varētu izstrādāt īpašu programmu šim mērķim. |
2. Nepieciešamība veicināt uzņēmumu un izglītības iestāžu partnerību un tās potenciāls.
2.1. |
Attīstību un dzīves kvalitāti Eiropa lielā mērā nosaka kultūras un zinātnes attīstības līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no izglītības sistēmas kvalitātes. Jāatzīmē, ka Eiropā uzņēmumu un izglītības iestāžu partnerības jomā jārisina nopietnas problēmas, kas saistās ar šādiem faktoriem:
Partnerībā jāiekļauj arī šādi aspekti:
|
2.2. |
Līdz šim Eiropā prognozēja, kādas prasmes būs vajadzīgas ilgtermiņā. Taču, pasaules ekonomikai strauji attīstoties, izglītības iestādēm ciešāk jāsadarbojas ar uzņēmumiem, lai nodrošinātu tautsaimniecības un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu tūlītējās un turpmākās vajadzības. |
2.3. |
Jau vairākus gadus pastāv pozitīvi partnerības piemēri, kas atbilst tehniskās, vidējās un augstākās izglītības mērķiem un nodrošina šo mērķu atbilstību uzņēmējdarbības videi, pateicoties oficiāliem vai neoficiāliem līgumiem, ko noslēgušas izglītības iestādes un uzņēmumi. Papildus jau esošajiem labas prakses piemēriem dažādās vietās galvenais, tālejošais mērķis, ievērojot katra iesaistītā dalībnieka pienākumu, tostarp izglītības iestāžu pienākumu neatkarīgi izsniegt diplomus, veidot ilgtermiņa partnerattiecības, lai apvienotu centienus un talantus nolūkā kopīgi rast risinājumus problēmām ekonomikas un sociālajā jomā. Uzņēmumiem un izglītības iestādēm, protams, ir atšķirīgi mērķi, bet attīstot informācijas apmaiņu, partnerattiecības un kopīgus projektus, tie varēs veiksmīgāk īstenot savus uzdevumus. Dalībvalstīs jau gadiem, pat gadsimtiem ilgi pastāv ar darbu saistītas izglītības un apmācības sistēmas, kurās apmācība vienlaikus notiek gan skolā, gan uzņēmumā (“Duales Berufsausbildungssystem” Vācijā, “apprentissage” Francijā, “apprenticeships” Apvienotajā Karalistē u.c.). Ar darbu saistīta izglītība ir apliecinājusi pastāvīgas, strukturētas un integrētas partnerības augsto pievienoto vērtību. |
2.4. |
Ideālā variantā uzņēmums sniedz informāciju par pašreizējo un paredzamo tirgus pieprasījumu, paverot tādējādi iespēju veiksmīgāk pielāgot izglītības un apmācības piedāvājumu. Uzņēmums nodrošina pieredzi, profesionālās prasmes un tehniskos līdzekļus. |
2.5. |
Savukārt izglītības līmenī pieejamas tehniskās zināšanas un zinātniskās atziņas, kuras varētu izmantot praksē, proti, sagatavošana darba dzīvei un jaunu kvalifikācijas piedāvājumu un iespēju izstrāde. |
3. Uzņēmumu un izglītības iestāžu uzdevumi.
3.1. |
Neraugoties uz pozitīvo pieredzi, izglītības iestāžu un uzņēmumu partnerības iniciatīvas nav plaši izplatītas un visbiežāk tās tiek īstenotas tehniskās un arodizglītības jomā. Ekonomiskās krīzes apstākļos “šīs partnerības potenciāla stimulēšana” ir kļuvusi par nepieciešamību, jo izglītības atbilstība darba tirgus vajadzībām, ka arī prasmju un cilvēkresursu efektīvāka izmantošana uzņēmumos ir ekonomikas atveseļošanas pamatnosacījums. |
3.2. |
Šīm jaunajām partnerattiecībām Eiropas līmenī jābūt daudzveidīgām. Tajās atbilstošā veidā jāiesaista dažādi dalībnieki:
|
3.3. |
Izglītības iestādēm un uzņēmumiem, īpaši to pārstāvības organizācijām, ir kopīgi jāizstrādā un jāpiedāvā apmācības programmas un iespējas. |
3.4. |
Uzņēmumiem nepieciešamas daudzveidīgas prasmes atbilstoši dažādiem uzņēmumu darbības aspektiem, kas nosaka vai ietekmē uzņēmumu struktūru un saimniecisko darbību saistībā ar tehnoloģijas attīstību, uzņēmuma attīstību starptautiskajā līmenī un jaunajām tehnoloģijām. Uzņēmumu galvenā prioritāte ir, pirmkārt, atrast darba tirgū darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm un, otrkārt, apmācīt darbiniekus, vadošos darbiniekus un topošos vadītājus atbilstoši profesionālajām prasībām. Savukārt darbinieki saskaras ar nepieciešamību paplašināt viņu nodarbinātības iespējas attiecīgajā profesijā un apstiprināt iegūto kvalifikāciju ar diplomu, kas atzīts gan uzņēmumā, gan darba tirgū. |
3.5. |
Izglītības attīstību Eiropā raksturo divi faktori: masveidīgums un izglītības daudzveidība. Vienlaikus ar skolēnu un studentu skaita straujo pieaugumu pēdējās desmitgadēs ir palielinājusies arī to daudzveidība (vecuma grupas, iepriekšējā izglītība, sociālā izcelsme u.c.), radot savukārt nepieciešamību piemērot atbilstošas darba metodes un īpašu attieksmi. |
3.6. |
Neraugoties uz pašreizējām grūtībām, šai sadarbībai ir ļoti plašas iespējas, un šobrīd īpaša vērība jāpievērš trim aspektiem.
|
4. Ceļā uz Eiropas sistēmu mācību iestāžu un uzņēmumu partnerībai.
Daudzu jaunu problēmu, krīzes un strauja bezdarba pieauguma apstākļos vairāk kā jebkad jāiegulda ne tikai apmācībā, bet arī savlaicīgi jāprognozē, jānovērtē un jāpārvalda turpmāk nepieciešamās prasmes, kā paredzēts Eiropas Komisijas paziņojumā “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” (1). Šim mērķim jāmobilizē pašreiz pieejamie, īpaši struktūrfondu līdzekļi un jāizskata jaunas finansējuma iespējas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.
4.1. Divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados izveidoja vienotu Eiropas tīklu (programmu COMETT), ar kura palīdzību katru gadu veiksmīgi īstenotas augstskolu un uzņēmumu starpvalstu apmaiņas programmas, kā arī tālākizglītības intensīvie kursi. Eiropā ir palielinājies tālākizglītības programmu piedāvājuma apjoms un uzlabojusies to kvalitāte, veicinot Eiropas konkurētspēju un izpratni par priekšrocībām, ko sniedz augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība.
Daži COMETT programmas aspekti iekļauti Leonardo da Vinci programmā, taču tās specifika un programmas ietvaros izveidoto tīklu potenciāls netiek izmantots. (2)
4.2. Boloņas process.
4.2.1. |
Eiropas Augstākās izglītības telpa, kuru ar nosaukumu “Boloņas process” 1999. gadā izveidoja 29 valstu izglītības ministri un augstskolu vadītāji, veicināja nozīmīgu reformu, kuras īstenošanā oficiāli iesaistījās Eiropas Padomes 46 dalībvalstis. |
4.2.2. |
Tās mērķis ir izveidot vienotu Eiropas Izglītības telpu, galvenokārt saskaņojot augstskolu studiju ciklus (bakalaurs, maģistrantūra un doktorantūra) Eiropā, lai varētu salīdzināt iegūto izglītību, veicināt studentu brīvu pārvietošanos un personu mobilitāti. Visu šo darbības virzienu mērķis ir veicināt pārredzamību, novērst šķēršļus un uzlabot augstskolu un uzņēmumu sadarbību. |
4.2.3. |
Tomēr jāatzīmē, ka
|
4.3. Kopenhāgenas process.
4.3.1. |
Eiropas Savienībā 2002. gadā uzsāktā Kopenhāgenas procesa mērķis ir panākt, lai profesionālās izglītības un apmācības sistēmas kļūtu par kvalitātes kritēriju, un īpaša vērība tika pievērsta Boloņas procesam līdzīgiem pasākumiem, kas pielāgoti profesionālajai izglītībai un apmācībai. |
4.3.2. |
Leonardo programma, kuras mērķis ir nodrošināt personu mobilitāti profesionālās pieredzes apgūšanai Eiropā un veicināt labas prakses apmaiņu starp pasniedzējiem, un Grundtvig programma, kas paredzēta, lai uzlabotu pieaugušo izglītības kvalitāti un stiprinātu tās Eiropas dimensiju un sniegtu Eiropas iedzīvotājiem plašākas mūžizglītības iespējas, nav pietiekami plaši pazīstamas un attiecas uz ierobežotu personu loku, un nav sasniegušas kritisko masu, kas nepieciešama mērķu sasniegšanai. Neapstrīdot minēto programmu noteikumus, turpmāk ir jāveicina pasākumi šajā jomā. |
4.3.3. |
Bordo Padomes (26.11.2008). deklarācija atbilst Kopenhāgenas procesa pamatnostādnēm par ciešāku sadarbību Eiropā izglītības un arodapmācības jomā. Tā apstiprina arī nepieciešamību mobilizēt atbilstošu publisko un privāto finansējumu. Šim mērķim jāizmanto ESF, FEDER līdzekļi un EIB aizdevumi. Secinot, ka pastāv neatbilstības kompetences jomā un ka savlaicīgi jāprognozē vajadzības, Bordo paziņojumā ieteikts pēc iespējas plašāk attīstīt arodizglītību un iesaistīt tajā dalībvalstis, Komisiju un sociālos partnerus. |
5. Jauns Eiropas process darba devēju un izglītības iestāžu partnerības veicināšanai.
5.1. |
Pēc pēdējā progresa ziņojuma par programmu “Izglītība un apmācība 2010” (3) Eiropas Savienība nevar noliegt savu atpalicību izglītības jomā, nedz arī grūtības nodrošināt uzņēmumus ar darbiniekiem, kuriem ir atbilstoša pamatizglītība un kvalifikācija, lai risinātu aktuālas problēmas tehnoloģiju un globalizācijas jomā. Lai to panāktu, ir jānodrošina mobilitāte Eiropas Savienības robežās, kā arī svešvalodu apguve atbilstoši Eiropas daudzvalodības stratēģijai. Vienota pieeja uzņēmumu un izglītības iestāžu sadarbības jautājumā vienlaikus jāsaprot kā nepieciešamība, lai risinātu šo jautājumu un, galvenokārt, lai paplašinātu valstu izglītības politikas un beidzot izmantotu potenciālu, ko Eiropas integrācija sniedz saistībā ar cilvēku potenciālu. |
5.2. |
Lielāks atbalsts jāsniedz skolām un augstskolām, lai tās neierobežotu savu piedāvājumu tikai ar pamatizglītību, bet nodrošinātu arī tālākizglītību. Piemēram, tikai atsevišķās dalībvalstīs mācību iestādes ir tiesīgas saņemt finansējumu cilvēkresursu attīstībai struktūrprogrammu ietvaros. Tomēr valstu, kur šāda veida finansējums ir pieejams, piemērs liecina, ka šāda iniciatīva būtiski sekmē ciešāku sadarbību ar uzņēmumiem un uzlabo izglītības un apmācības piedāvājuma kvalitāti. |
5.3. |
Ir noskaidrots, ka Eiropas programmās trūkst tālejošu pasākumu nepietiekamā budžeta dēļ. Tādēļ šķiet lietderīgi nevis ierosināt kārtējo plašai publikai nezināmu un ierobežotai auditorijai paredzētu Eiropas programmu, bet pieņemt sistemātisku pieeju, kuras pamatā būtu vienkāršāki (nevis birokrātiski, kā tas bieži vien Eiropas programmu gadījumā) un vienlaikus mērķtiecīgāki mehānismi, kas ietver:
|
5.4. |
Eiropas integrācija ir lieliska iespēja pieredzes apmaiņai un paplašina iespējas, lai nodrošinātu Eiropas izglītības iestādēm plašāku un daudzveidīgāku darbības jomu un uzņēmumiem — iekšējo tirgu, kurā nodrošinātas izaugsmes iespējas. Atsaucoties uz konferenci “Izglītības iestāžu un darba devēju partnerība”, kas pēc ES prezidējošās valsts Čehijas iniciatīvas notiks Prāgā 6. un 7. aprīlī, Prāgas process var piešķirt politisku dinamiku un ceļvedi turpmākai darbībai šajā jomā. |
Briselē, 2009. gada 24. martā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
Mario SEPI
(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunas prasmes jaunām darba vietām. Saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošana”, COM(2008) 868/3.
(2) EESK izpētes atzinums par tematu “Jauniešu mobilitātes veicināšana Eiropā”, ziņotājs — Rodríguez García-Caro kgs (OV C 224, 30.8.2008.).
(3) http://ec.europa.eu/education/policies/2010/natreport08/council_fr.pdf, COREPER ziņojums Padomei, 31.1.2008, Padomes un Komisijas kopīgā progresa ziņojuma projekts 2008 par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu, sk. dokumentu 5723/08.