Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam (…), ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā”

COM(2009) 14 galīgā redakcija – 2009/0001 (COD)

2009/C 228/13

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2009. gada 3. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komitejas Birojs 2009. gada 24. februārī uzdeva Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 452. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 24. un 25. martā (24. marta sēdē) iecēla BURANI kgu par galveno ziņotāju un ar 95 balsīm par, 3 balsīm pret un 14 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Kopsavilkums un secinājumi.

2.   Ievads.

3.   Piezīmes un komentāri.

3.1.   Komiteja atbalsta Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir atbilstīgi de Larosière komitejas ieteikumiem radīt aizvien efektīvākus instrumentus finanšu nozares uzraudzībai. Tā tomēr piebilst, ka nav nekādu jauninājumu ne attiecībā uz uzdevumiem un funkcijām, kas jāveic trim struktūrām, dotāciju saņēmējām, ne attiecībā uz komitejām, kurām paredzēti finansiāli ieguldījumi. Tādēļ finansiālus ieguldījumus izmanto pašreizējās situācijas uzlabošanai, un tas liecina par apmierinātību ar struktūru darbību, tomēr vienlaikus arī par vajadzību uzlabot vai nostiprināt to sniegtos pakalpojumus.

3.2.   Divas organizācijas, kas darbojas finanšu pārskatu jomā, proti, IASCF un EFRAG, izstrādā kvalitatīvus starptautiskos grāmatvedības principus, kas daļēji ir pārņemti Kopienas tiesību aktos. Komisija uzskata, ka tās nodrošina “investoriem, kreditoriem un citām ieinteresētajām personām piekļuvi savlaicīgai, uzticamai un atbilstīgai informācijai par uzņēmumu finansiālajiem apstākļiem”. Minētos apgalvojumus atspēko fakti: pirms jebkuras reformas īstenošanas jāatbild uz jautājumu, vai problēmas ir radušās nepilnīgu grāmatvedības principu vai grāmatvedības noteikumu paviršas piemērošanas dēļ.

3.2.1.   Attiecībā uz jutīgāko nozari, proti, vērtspapīru tirgu, kurā ir konstatētas lielākās nepilnības un uz ko attiecas IASCF un EFRAG noteikumi, Komisija īpaši uzsver, ka neatkarībai “no jebkādas pārmērīgas ietekmes, ko varētu radīt [..] ieinteresētas puses”, un “brīvprātīga finansējuma, ko sniedz ieinteresētās puses”, ir liela nozīme, lai pamatotu dotāciju piešķiršanu. Minētais temats ir agrāk izskatīts Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN) un Eiropas Parlamentā, tomēr tagad rodas cits jautājums, proti, vai, ņemot vērā minēto iestāžu vajadzību pēc resursiem savu delikāto uzdevumu veikšanai, pietiek ar “dotāciju”, lai nodrošinātu to neatkarību. EESK uzskata, ka minētais jautājums būtu jāanalizē sīkāk.

3.3.   Tādi paši apsvērumi rodas revīzijas jomā saistībā ar dotācijām, ko piešķir PIOB — organizācijai, kura uzrauga starptautisko revīzijas standartu (SRS) piemērošanu un citas darbības, ko Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC) veic sabiedrības interesēs. Iespējamā SRS principu ieviešana Kopienas tiesiskajā regulējumā (Direktīva 2006/43/EK) ir labs pamatojums tam, ka noteikumiem jābūt neitrāliem un ka divi no desmit PIOB vadības struktūrvienību locekļiem pārstāv Komisiju.

3.4.   Noslēdzot tematu par “dotācijām”, EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka pietiekami līdzekļi jāpiešķir par starptautiskajiem standartiem atbildīgajām dažādām iestādēm, lai nodrošinātu to darbību un neatkarību. Minētais aspekts ir vairākkārt nepārprotami uzsvērts, un tas acīmredzami liecina, ka problēma ir pašā pamatā, proti, minētās iestādes ir izveidojuši nozaru pārstāvji, lai izstrādātu noteikumus un standartus savām vajadzībām. Tās būs privātā sektora struktūras, pat ja minētie noteikumi un standarti tiks iekļauti valstu tiesību aktos. Tādēļ minētajās iestādēs kļūs grūti nošķirt publiskās intereses no nozaru pārstāvju uzdevumā veiktās darbības, jo to likumīgo kontroli veic nozaru pārstāvji.

3.5.   Finansiāli ieguldījumi, ko piešķir uzraudzītāju komitejām, paredzēti pirmām kārtām valstu uzraudzības iestāžu darbinieku apmācībai un informācijas tehnoloģijas projektu vadīšanai. Kā norādīts iepriekš, minētās komitejas ir Komisijas izveidotas konsultatīvas un neatkarīgas iestādes, kurās darbojas valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji. Darbinieku apmācība (de Larosière grupas 19. ieteikums) un projektu vadīšana neapšaubāmi ir svarīgi uzdevumi, no kuriem turklāt gūst labumu dalībvalstis. EESK pauž neizpratni, kāpēc minētos pasākumus nefinansē ar dalībvalstu, bet gan Kopienas līdzekļiem.

3.6.   Priekšlikuma nobeigumā Komisija piebilst, ka jāievieš elastīguma kritērijs dotāciju saņēmēju noteikšanai. Padziļināti izanalizējot krīzes risināšanas kārtību, var izrādīties, ka jāizveido jaunas iestādes vai jau izveidotajām jāpiešķir jauni uzdevumi, un tādēļ līdzšinējo saņēmēju sarakstā, iespējams, būs jāiekļauj jauns saņēmējs. EESK nav nekādu iebildumu šajā sakarā, tomēr tā norāda, ka nebūtu nevajadzīgi jāpalielina programmā iesaistīto iestāžu skaits, lietderīgāk būtu iespēju robežās paplašināt esošo iestāžu uzdevumus.