31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 77/96

1.1

EESK Balto grāmatu “Kopā par veselību” vērtē atzinīgi, jo arī EESK uzsver veselības un saimnieciskās labklājības, konkurētspējas savstarpējo atkarību, atzīstot cilvēku tiesības uz garīgo un fizisko veselību un kvalitatīvu veselības aprūpi.

1.2

EESK piekrīt tam, ka Padome atzīst kopējās Eiropas pamatvērtības veselības aprūpē, tās universālumu, tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un solidaritāti (1). EESK vēlas, lai tiktu veikti uz minētajiem principiem balstīti sabiedrības veselības attīstības pasākumi un visās rīcībpolitikās ņemti vērā veselības jautājumi. Tāpēc Komiteja uzskata, ka tirdzniecība iekšējā tirgus ietvaros konkurences politika un ekonomikas politika ir jāsaskaņo un tās jāizmanto augsta līmeņa ES sabiedrības veselības mērķu sasniegšanai, lai sekmētu, saglabātu un nemitīgi uzlabotu cilvēku veselību.

1.3

EESK piekrīt Komisijai un atbalsta tās viedokli, ka aktīvu Eiropas pilsoniskumu nevar iedomāties, neuzsverot pamattiesību, tostarp pacientu tiesību, to pārzināšanu un nodrošināšanu, kā arī atbilstīgas informācijas nozīmi. Kopienas līmeņa veselības politika nav iedomājama bez minētajiem elementiem.

1.4

EESK piekrīt Komisijas prioritātēm, jo īpaši tādu smagu slimību un nopietnu veselības apdraudējumu apkarošanai, kas plaši izplatās pāri robežām, kā arī pasākumus saistībā ar katastrofām, to uzraudzību un agrīno brīdināšanu par tām un saistībā ar smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, sabiedrības veselības aizsardzību.

1.5

Lai stratēģijai nodrošinātu atbalstu un to īstenotu, liela nozīme ir īpašu ES aģentūru (2) pastāvīgai un saskaņotai darbībai.

1.6

Lai stratēģija būtu īstenojama, EESK atbalsta Kopienas līmeņa datu mērķtiecīgākas apkopošanas un to kopīgas izvērtēšanas sistēmas izveidi. Jāizmanto ne tikai reāli un salīdzināmi rādītāji, bet arī jācenšas aktualizēt datu bāzes un izstrādāt datu uzticamības pārbaudes metodes. Komiteja tomēr norāda uz to, ka personas dati ir ļoti stingri aizsargājami.

1.6.1

EESK uzskata, ka pacientiem, kuriem vajadzīga pārrobežu medicīniskā aprūpe, jāsaņem informācija par savām tiesībām uz kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu rūpēties par to, lai brīva pakalpojumu sniegšana nenozīmētu sociālo dempingu, jo tas kaitētu medicīniskās aprūpes personālam, ietekmētu tā profesionālās spējas, tādējādi kaitējot arī pacientiem.

1.7

EESK ir gandarīta par Komisijas paziņojumu par dalībvalstu starpā un to ietvaros pastāvošās nevienlīdzības izskaušanu, tomēr vērš Komisijas uzmanību uz to, ka slimnieku mobilitātes tiesību atbalstīšana un augošā veselības aprūpes sistēmas darbinieku mobilitāte šo nevienlīdzību nedrīkst palielināt.

1.8

EESK atbalsta Komisijas nodomu pastiprināt profilaksi un ir gandarīta par to, ka Komisija vēlas sekmēt dažādām vecuma grupām paredzētas veselības izglītības programmas. Liela nozīme būtu jāpiešķir valsts televīzijas un radio programmām, kas būtu paredzētas mazturīgajiem iedzīvotājiem (kuri veido lielu ES iedzīvotāju daļu), jo īpaši bērniem, jauniešiem, kuriem citādi nav pieejama vērtīgas zināšanas un informācija.

1.9

EESK iesaka piecgadu stratēģijas laikā izsludināt ilgtermiņa kampaņu “Veselīgs Eiropas iedzīvotājs”, ko varētu īstenot, izmantojot caurviju gada plānošanu, un kuru, pateicoties pastāvīgai paveiktā pārraudzībai, pakāpeniski varētu arvien labāk izvērtēt un atbilstīgi pielāgot. Lai sekmētu ES iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, EESK iesaka gan stratēģiju, gan programmu vai ilgtermiņa kampaņu paredzēt desmit gadu ilgam laikposmam.

1.10

EESK atbalsta visu ieinteresēto plašu iesaisti stratēģijas apspriešanā un ieviešanā, jo, nodrošinot pārskatāmību un līdzdalību var panākt to, ka stratēģija tiek vispārēji pieņemta un tiek īstenota līdzdalības demokrātija.

1.11

EESK vērš Komisijas uzmanību uz drošības un veselības aizsardzības darbā nozīmi un aicina, lai, iesaistot sociālos partnerus un dalībvalstis ES nozaru rīcībpolitikās, izteiktāk tiktu apliecināta saskaņota sadarbība, pastiprināta profilakse un aizsardzība.

1.12

EESK iesaka, lai vietējā, reģionālā, dalībvalstu un ES līmeņa nozares politikas pārstāvji, sociālie partneri, nozares interešu organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji izveidotu forumus. Šie vairāklīmeņu sadarbības forumi varētu veidot tīklus, lai veiktu informācijas apmaiņu, un tajos varētu būt pārstāvētas dažādas intereses, kā arī nošķirtas un pieņemtas valstu un Eiropas Savienības nozares politikas. Šajos forumos būtu jāiekļauj iedzīvotāju izglītošana par individuālās un kolektīvās uzvedības formām smagas medicīniskas krīzes apstākļos, un vajadzības gadījumā tie ļautu nodrošināt efektīvu pārvaldību visos grūtību periodos.

1.13

EESK iesaka ES organizēt līdzīgus forumus arī starptautiskajā politikā, iesaistīt ieinteresētās puses un kopā ar starptautiskajām organizācijām nodrošināt to, ka tiek apspriestas nozares politikas, noteiktas un īstenotas stratēģijas.

1.14

EESK atbalsta jauninājumus dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un ir gandarīta par to, ka attīstās e-veselības tehnoloģija, tomēr subsidiaritātes principa un pacientu tiesību īstenošana vēl jāpēta un jāizvirza risinājumu priekšlikumi.

1.15

EESK pauž nožēlu, ka šai stratēģijai, kas skar visus ES iedzīvotājus, nav paredzēts atsevišķs budžets. EESK iesaka, lai jauno stratēģiju efektīvi īstenotu, jāpārskata ES budžets (3) un tas, kuri projekti attiecas uz vai skar iedzīvotāju veselību; minētie projekti ir jāuzrauga, jāizvērtē un jāsaskaņo. Stratēģijas īstenošanas laikā papildus projektu finansēšanai jācenšas arī izveidot jaunu budžeta veida finansējumu atkārtotu uzdevumu veikšanai pēc 2013. gada.

2.1

Veselība un augstas kvalitātes veselības aprūpe ir daļa no Eiropas sociālā modeļa, kas pamatojas uz būtiskām vērtībām, piemēram, solidaritāti, un tas būtu apzināti jāattīsta (4).

2.2

Tiesības uz garīgo un fizisko veselību un garīgās un fiziskās veselības aprūpes pieejamība ir vienas no Eiropas iedzīvotāju pamattiesībām un viens no aktīva Eiropas pilsoniskuma virzītājspēkiem.

2.3

Galvenā uzmanība jāievērš Eiropas iedzīvotājam, un Kopienas veselības aizsardzības un drošības kultūra jāveido kopīgi.

2.4

ES prioritāra nozīme ir nabadzības apkarošanai un kvalitatīvas veselības aprūpes vispārējai pieejamībai, kas ir veselības aprūpes sekmīguma galvenais rādītājs, un sekmē arī konkurētspēju (5).

3.1

Eiropas komisijai bijušas divas konsultācijas par veselības aprūpi. Tajās tika pausts atbalsts jaunai veselības aprūpes politikas stratēģijai Eiropā, kā arī ciešākai Eiropas Komisijas un dalībvalstu sadarbībai, lai Eiropā turpinātu uzlabot veselības aizsardzību.

3.2

Sabiedriskās apspriešanas laikā tika uzsvērti vairāki pamatjautājumi:

3.3

Lisabonas līgumā, ko parakstīja 2007. gada 13. decembrī, līdzšinējais 152. pants ir papildināts un precizēts, jēdziena “cilvēka veselība” vietā lietojot jēdzienu “cilvēku fiziskā un garīgā veselība”. Līguma saturs ir paplašināts, ietverot arī nopietnu veselības apdraudējumu, kas skar pārrobežu teritorijas, uzraudzību, agrīno brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

3.4

Baltajā grāmatā uzsvērtas kopējās vērtības, kvalitatīvas aprūpes pieejamība, līdztiesība un solidaritāte. Komisija kopējo stratēģiju izstrādājusi, pamatojoties uz četriem pamatprincipiem:

3.5

Pamatojoties uz tiem, Komisija nākamajiem gadiem nosaka trīs galvenos mērķus:

Minēto mērķu īstenošanai Komisija ir ierosinājusi 18 pasākumus.

4.1

EESK piekrīt Baltajā grāmatā formulētajiem pamatprincipiem, tādēļ ir gandarīta par pamatprincipu “veselības aspekti visās politikas jomās”, kas, lai stratēģiju atbalstītu un to īstenotu, liks ciešāk sadarboties Eiropas Komisijai, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, zinātnes pasaulei un plašsaziņas līdzekļiem.

4.2

EESK atzīst, ka pasaulē veselības aprūpē jārisina trīs galvenie jautājumi: mainīgā mikrobioloģijas pasaule, cilvēku ieradumu maiņa un jaunas uzvedības formas, cīņa par uzmanību un par finanšu līdzekļiem (6). Komiteja arī piekrīt, ka ES jāveic šādi uzdevumi un ka tai ir šādas iespējas:

4.3

EESK uzsver, ka svarīgi ir, lai ieinteresētajiem (iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp reprezentatīvām pacientu organizācijām, patērētāju aizsardzības organizācijas) būtu izšķiroša, aktīva loma gan problēmu noteikšanā un risināšanā, gan tādu uzvedības formu izveidē, kurās veselībai ir apzināta nozīme.

4.4

EESK pauž nožēlu par sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, profesijas un reprezentatīvu pacientu organizāciju iesaistes trūkumu. EESK iesaka — lai īstenotu veselības stratēģiju un ES tautsaimniecības attīstība būtu veiksmīga, nepieciešams nosacījums ir sadarbība ar iestādēm (vietējā, reģionālajā, dalībvalstu un ES līmenī) sociālās partnerības ietvaros un finanšu līdzekļu efektīva izmantošana.

5.1

EESK piekrīt Komisijai, ka, īstenojot “pilsonisko plānu”, Kopienas veselības aprūpes politikā par būtiski svarīgu pamatjautājumu jāizvirza iedzīvotāju un pacientu tiesības un visu mūsu veselības interesēs apzināti jāattīsta solidaritāte kā Eiropas sociālā modeļa virzītājspēks (7).

5.2

EESK atbalsta aktīvu eiropeisku pilsoniskumu, kuru nevar iedomāties bez tādas uzvedības kultūras, kuras sastāvdaļa ir apzināts veselīgs dzīvesveids. Neskatoties uz attiecīgiem ES centieniem, iedzīvotāju veselības stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un atšķirīgas ir veselīga dzīvesveida iespējas (8), tostarp arī saistībā ar iespēju vienlīdzību, dzimumu līdztiesību (9) un īpaši neaizsargātām atstumtām grupām. EESK aicina Komisiju, lai, atbalstot dalībvalstu sadarbību, tiktu atbilstīgi noteiktas “nelabvēlīgās grupas” un pēc tam izstrādāti īpaši risinājumi un atbalsta sistēmas; turklāt un, lai ņemtu vērā demogrāfiskās līknes attīstību, īpašu, vecāka gadagājuma cilvēku veselības izvērtēšanas un saglabāšanas programmu sekmēšana pozitīvi atsauktos uz visu sabiedrību.

5.3

Ņemot vērā dalībvalstu starpā un tajās pastāvošās atšķirības, EESK atbalsta kopējo mērķi, proti, lai ar politiku veselības jomā tiktu sekmētas nabadzības mazināšanas un novēršanas stratēģijas. Lai arī veselībai tērējam arvien vairāk līdzekļu, tomēr tas nedrīkst ES dalībvalstīs izraisīt atsevišķu personu un mājsaimniecību dzīves līmeņa pazemināšanos vai nonākšanu nabadzībā. Veselības aprūpes jomā jānodrošina atbilstīgi sociālie pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, vienlīdzīgas iespējas, kā arī to finansiāla pieejamība un tuvums. Jānovērš tālāka sabiedrības dalīšanās nabadzīgajos un bagātajos.

5.4

EESK uzskata, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt tiesībām uz fizisko un garīgo veselību un jābauda vienlīdzīgas tiesības uz fiziskās un garīgās veselības aprūpi. To var panākt tikai tad, ja nelabvēlīgā stāvoklī esošajiem, piemēram, nabadzīgajām, kritiskajām grupām vai reliģisku iemeslu dēļ atstumtajiem, tiek veltīta īpaša uzmanība (10).

5.5

Lai atbalstītu ES un Eiropas iedzīvotājus, EESK iesaka dalībvalstīm turpināt sekmēt starpkultūru dialogu, jo īpaši, sniedzot un saņemot veselības aprūpes pakalpojumus. Iepazīšanās ar dažādām kultūrām un valodām un atbalsts tām var lielā mērā palīdzēt veidot apziņu par veselīgu dzīvesveidu un to pieņemt, kā arī savstarpēji atbalstīt (11) veselības aprūpes pakalpojumu, profilakses un savlaicīgas medicīniskās palīdzības izmantošanā.

5.6

EESK aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, kā apziņas par veselīgu dzīves veidu veidošanu iekļaut visās rīcībpolitikās, lai informācija par garīgo un fizisko veselību nonāktu arī pie grupām, kam nav interneta izmantošanas iespēju, pie nelabvēlīgā stāvoklī esošajiem, kuru skaits diemžēl pieaug. Šim nolūkam būtu jāizmanto nekomerciālais radio un televīzija, lai zināšanas par veselību (tostarp profilaksi), veselības saglabāšanu un savlaicīgiem medicīnas iestāžu apmeklējumiem saslimšanas gadījumā. To varētu veikt arī, izmantojot komunikācijas līdzekļus, piemēram, internetu, kas pieejams gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem.

5.7

EESK uzsver, ka pievienotā vērtība ir veselības izglītības kampaņām, pretsmēķēšanas kampaņām, kopīgu standartu izstrādei un pārtikas produktu marķēšanai, medikamentu pētniecībai un e-veselības attīstībai un izplatībai. Labākās prakses izplatīšanai un rezultātu novērtēšanai var būt liela nozīme vairākās jomās, palīdzot efektīvi un rezultatīvi izmantot nepietiekamos finanšu līdzekļus.

5.8

EESK uzskata svarīga ir ģimenes atbalsta politika, atbilstoša apmācība un atbalsts, lai veidotu tādu apzinātu attieksmi pret veselību, kas sākas ar rūpēm par nākamajām mātēm (12). Tādēļ, lai atbalstītu Eiropas iedzīvotājus, EESK iesaka sākt ilgtermiņa kampaņu “veselīgs Eiropas iedzīvotājs”.

5.9

Kaut gan EESK atbalsta brīvu darbaspēka kustību un atzīst pacientu tiesības, tā vērš Komisijas uzmanību uz to, ka pacientu un medicīnas darbinieku mobilitāte nedrīkst vairāk palielināt medicīnas pakalpojumos pastāvošo nevienlīdzību, turklāt šāda nevienlīdzība ir jāizskauž (13).

5.10

EESK konstatē, ka pietiekami un kvalitatīvi veselības aprūpes un sociālie vispārējas nozīmes pakalpojumi ir priekšnoteikums tam, lai pastāvētu pietiekami liels skaits atbilstīgi kvalificētu darba ņēmēju. Tādēļ medicīnas un sociālo darbinieku darbam jābūt labāk apmaksātam un viņiem jāsaņem lielāka sabiedriskā un morālā atzinība, lai šis darbs būtu pievilcīgs arī jauniešiem. EESK uztrauc novecošana, paguruma sindroms, medicīnas un sociālo darbinieku saspringtie darba apstākļi, kas ietekmē viņu veselību. Tādēļ Komiteja uzskata, ka vairāk jānovērtē sociālajā un medicīnas nozarē veiktais darbs, turklāt jāuzsver tas, ka šīs nozares speciālisti veic vērtīgu darbu, lai sekmētu visas sabiedrības veselību.

5.11

Valstu līmenī apņēmīgi jāizstrādā uzticama veselības aizsardzības stratēģija, kuru var konkretizēt tikai tad, ja tiek piešķirti pietiekami budžeta un/vai sociālā nodrošinājuma sistēmu resursi. Dalībvalstīm jāiegulda ne tikai savu iedzīvotāju labklājībā, bet arī savu pilsoņu un valstspiederīgo labklājībā.

6.1

EESK piekrīt tam, ka globalizācijas un veselības jautājumos ES var būt liela nozīme pārrobežu un valstu iekšējās rīcībpolitikās, globālo veselības problēmu, arī katastrofu, epidēmiju risināšanā Kopienas līmenī, un tā var sniegt pievienoto vērtību medicīnas darbinieku trūkuma, kā arī medikamentu finansēšanas starptautiskā atbalsta sekmēšanas jomā, izmantojot īpašu kompensācijas fondu (14).

6.2

Attiecībā uz pastāvošajiem un jaunajiem veselības apdraudējumiem (HIV/AIDS), kas sniedzas pāri robežām, ES radītajai pievienotajai vērtībai ir arvien lielāka nozīme, jo šādas problēmas dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas (triju veidu terapiju nepieejamība). Pirmām kārtām tas attiecas uz infekcijas slimību diagnosticēšanas, aizsardzības un profilakses saskaņotu organizēšanu.

6.3

EESK pauž nožēlu, Komisija nav izvirzījusi priekšlikumus īpašiem pasākumiem attiecībā uz veselības aprūpes stratēģijas svarīgākajiem dalībniekiem — darba ņēmējiem veselības aprūpes sistēmās. Viennozīmīgi var pierādīt veselības aprūpes darbinieku trūkuma un neatbilstošas aprūpes vai aprūpes trūkuma problēmu ciešo sakarību.

6.4

EESK uzsver, ka ārsta, pacienta, un visu citu veselības aprūpē strādājošo attiecībās liela nozīme ir ētiskai pieejai attiecībā uz pacientu tiesībām.. Pasaulē, kas attīstās un mainās, tostarp arī medicīnas tehnoloģiju dinamiskajā attīstībā uzsvērti liela nozīme ir ētikai un personas datu aizsardzībai, tādēļ izglītībā un tālākizglītībā tam jāpievērš īpaša uzmanība.

6.5

EESK vērš uzmanību uz to, ka palielinās medicīnas darbinieku trūkums un novecošana, tādēļ ētiska pieeja nepieciešama arī darbinieku atlasei un pieņemšanai, piemērojot īpašu integrācijas, prasmju veidošanas un atalgojuma politiku gan no ES valstīm, gan no trešām valstīm ieceļojušo medicīnas darbinieku gadījumā. Jāizskata iespējas sekmēt emigrējušu kvalificētu medicīnas aprūpes darbinieku atgriešanos izcelsmes valstī, kur viņi veicinātu attiecīgās valsts veselības aprūpes sistēmas attīstību. Attiecībā uz medicīnas personāla migrāciju Kopienas ietvaros dalībvalstīm vajadzētu rūpēties par to, lai brīva pakalpojumu sniegšana neizraisītu sociālo dempingu, jo tas kaitētu medicīniskās aprūpes personālam, ietekmētu tā profesionālās spējas, tādējādi kaitējot arī pacientiem.

7.1

EESK pauž nožēlu, ka nav pietiekamu, uzticamu, izvērtējamu un salīdzināmu datu un informācijas par Eiropas iedzīvotājiem, turklāt dalībvalstīs un reģionos nav arī savstarpēji salīdzināmu pārraudzības sistēmu. Informācija par veselības aizsardzību un drošību darba vietā arī ir ļoti atšķirīga, un ir daudz neskartu jautājumu (15). Dažas ES aģentūras varētu dot nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā.

7.2

EESK iesaka turpināt darbu reģionālā, dalībvalstu un Eiropas līmenī, lai apkopotu būtiskos statistikas datus un definētu rādītājus.

7.3

Atjauninātās Lisabonas Stratēģijas sekmīgums ir cieši saistīts ar darba ņēmēju veselību un drošību darba vietā. Darba apstākļiem ir īpaši liela ietekme uz veselību, ņemot vērā, ka pieaugušie vienu trešdaļu dzīves pavada darbavietā. Kaitīgu un neveselīgu darba apstākļu radītās izmaksas ir aptuveni 3–5 % no IKP. Profilakse ir labākais līdzeklis veselības un drošības darbā garantēšanai un pastāvīgai nodrošināšanai. MVU, kas nodarbina vairāk nekā 80 % darba ņēmēju, jāsaņem īpašs atbalsts, ar nosacījumu, ka tie pieņem un pilda kolektīvos līgumus, jo finanšu līdzekļu un iespēju ziņā MVU ir neizdevīgā stāvoklī (salīdzinājumā ar daudznacionālajiem uzņēmumiem). EESK pauž nožēlu, ka aizsardzība darba vietā neattiecas uz pašnodarbinātajām personām.

7.4

EESK atbalsta jauninājumu ieviešanu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Novēršot nevienlīdzību dalībvalstu ietvaros un starp tām un atzīstot dalībvalstu atbildību, jāizvērtē arī reģionu loma, tomēr tādējādi nedrīkst pieļaut dalībvalstu pienākumu pārdeleģēšanu. Šajā sakarā EESK pauž dziļu nožēlu par atsevišķās dalībvalstīs īstenotajām veselības aprūpes sistēmu reformām, ar kurām paredzēts ierobežot valsts veselības apdrošināšanas sistēmas un masveidā privatizēt veselības aprūpes sistēmas.

7.5

EESK atbalsta Komisijas mērķi sekmēt un stiprināt profilaksi; atzinīgi vērtē Komisijas paredzētos pasākumus, lai uzlabotu gados vecāka gadagājuma cilvēku, bērnu un jauniešu veselību; šis mērķis cieši saistīts ar Komisijas priekšlikumiem par tabakas produktiem, alkoholu, garīgo veselību (tostarp Alchaimera slimību) un vēža diagnostiku (16).

7.6

EESK ir gandarīta par tehnoloģijas attīstības rezultātiem, tomēr neuzskata, ka priekšlikums par e-veselības kā risinājuma izmantošana nodrošinās vienlīdzīgu iespēju prasības ievērošanu, īpaši, ņemot vērā to, ka nav zināmi attiecīgi profesionāli ieteikumi šajā jomā. Pamatota ir atsauce uz izdevumu samazināšanu un iedzīvotāju kā galveno aspektu, tomēr pacientu tiesību īstenošana un dalībvalstu attīstības un kontroles uzdevumi nav pietiekami precīzi atspoguļoti.

7.7

EESK atbalsta pastiprinātu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un jaunu projektu uzsākšanu ar tām; ņemot vērā, ka ES ir liela nozīme starptautiskās palīdzības sniegšanā, EESK atbalsta ciešāku sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO).

7.8

ES var palīdzēt sekmēt Pasaules veselības organizācijas mērķus 21. gadsimtam, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ANO organizācijām, PVO, ILO un citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, starptautiskajām migrācijas organizācijām. Jānostiprina arī sakari ar starptautiskajām finanšu organizācijām (SVF un PB). Jāsekmē starptautisko forumu izveide, iesaistot sociālos partnerus, nozaru un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo īpaši reprezentatīvas pacientu un patērētāju aizsardzības organizācijas.

7.9

Ņemot vērā, ka ES uzņemas lielāku lomu starptautiskā mērogā, ES aicina iekļaut savā kompetencē arī aktīvāku līdzdalību starptautiskās debatēs par atsevišķiem īpašiem jautājumiem, piemēram, par klimata pārmaiņu radītajām problēmām un ietekmi uz veselību.

7.10

ES kaimiņattiecību politikā un starptautiskajā politikā vienmēr jāņem vērā veselības aprūpes jautājums, lai kopīgi varētu risināt problēmas saistībā ar pandēmiju, katastrofu, apdraudējumu un klimata pārmaiņu sekām vai citiem faktoriem.

8.1

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai veselības stratēģija tiktu ņemta vērā visās ES politikas jomās. Tam jānodrošina atbilstīgi finanšu resursi, jo saskaņā ar Balto grāmatu budžetā nav paredzēti attiecīgi papildu resursi. Tāpēc EESK pauž šaubas, vai Kopienas līmeņa kontrole un priekšlikumi par veselības apdraudējumu pārraudzības un pārvaldības mehānismu nostiprināšanu būs sekmīgi, ja netiks paredzēts attiecīgs finansējums. Lai nodrošinātu efektīvu finansējumu projektiem un ņemot vērā ES politiku īstenošanas īpatnības, būtu ieteicams katram uzdevumam budžetā paredzēt attiecīgu finansējumu (17).