31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 77/84

1.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto regulu.

1.2

EESK atzinīgi vērtē 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā izklāstīto priekšlikumu, ka attiecīgie noteikumi, kas minēti regulā par barības higiēnu un regulā par pārtikas aprites regulējumu, jāattiecina gan uz lolojumdzīvnieku, gan uz produktīvu dzīvnieku barību.

1.3

Lai varētu pārbaudīt, vai marķējums ir pareizs, ir svarīgi, ka inspekcijas iestādes var piekļūt jebkurai informācijai par apgrozībā laistās barības sastāvu vai norādītajām īpašībām.

1.4

Barības nozares uzņēmumi, kas ES tirgū pirmoreiz laiž apgrozībā barību un izmanto no citām valstīm uz ES importētu barību vai barības sastāvdaļas, nodrošina šādu importa produktu atbilstību tiem pašiem standartiem, kas attiecas uz sastāvdaļām, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā. Inspekcijas iestādēm jābūt iespējai to pārbaudīt.

1.5

Jānodrošina, ka persona, kas sniedz informāciju pa bezmaksas tālruni, kura numurs norādīts uz barības iepakojuma, ir pietiekami kvalificēta, lai ātri atbildētu uz klientu jautājumiem.

1.6

Visos gadījumos būtu jāpiemēro 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts. Tas nozīmē, ka barības maisījumu marķējumā vienmēr jāmin dzīvnieku kategorija, kam ir paredzēta barība, un jāiekļauj norādījumi par pareizu lietošanu.

2.1

Pašlaik barības sastāvdaļu un barības maisījumu laišanu apgrozībā regulē piecas sen pieņemtas Padomes direktīvas un aptuveni 50 tiesību akti, ar ko veikti grozījumi vai īstenošana. Tiesiskais regulējums nav viendabīgs, un tajā ir daudz savstarpēju norāžu, tādēļ ir apgrūtināta to vienota izpratne un īstenošana dažādās dalībvalstīs. Divas dalībvalstis, piemēram, atšķirīgi piemēroja direktīvu attiecībā uz barības maisījumos pieļaujamo D3 vitamīna daudzumu.

2.2

Kopienas iekšējā tirgū pārdod tikai 2,6 % barības maisījumu produkcijas, un tas, iespējams, liecina par tirdzniecības šķēršļiem un spēkā esošo direktīvu īstenošanas nekonsekvenci.

2.3

Jāpiebilst, ka 2005. gadā ES 25 dalībvalstīs 5 miljoni lauksaimnieku saražoja pienu, cūkgaļu, vistas gaļu, liellopu un teļu gaļu kopumā 129 miljardu EUR vērtībā. Barības maisījums tika iepirkts 37 miljardu EUR vērtībā. ES barības ražošanas nozarē (izņemot lolojumdzīvnieku barību) aptuveni 4000 uzņēmumos nodarbināti 100 000 cilvēku.

2.4

Aptuveni 48 % izmantotās barības ir lauku saimniecībās saražota rupjā lopbarība, piemēram, zāle, skābbarība, siens, kukurūza u.c., un 32 % ir iepirkts barības maisījums.

2.5

Eiropas Savienībā ir apmēram 62 miljoni mājsaimniecību, kurās ir lolojumdzīvnieki. ES tirgū lolojumdzīvnieku barības tirdzniecības apjoms ir aptuveni 9 miljardi EUR gadā, un nozarē tieši nodarbināts 21 000 cilvēku.

2.6

Marķējumu izmanto, lai nodrošinātu tiesību aktu ievērošanu, izsekojamību un kontroli un lai sniegtu informāciju patērētājam.

2.7

Bažas ir paustas par to, ka pašreizējie tiesību akti par lolojumdzīvnieku barības marķējumu var maldināt pircējus attiecībā uz lolojumdzīvnieku barības kvalitāti un sastāvdaļu īpašībām.

3.1

Dzīvnieku barību iedala četrās kategorijās.

3.2

Barības sastāvdaļas un barības maisījumi nenoliedzami ir visvairāk izmantotie barības veidi.

4.1

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas caurviju programmā par tiesību aktu vienkāršošanu. Tas atbilst Komisijas labāka regulējuma politikai un Lisabonas stratēģijai.

4.2

Pašlaik vispārējie noteikumi par barības, tajā skaitā lolojumdzīvnieku barības, tirdzniecību ir atrodami vairākās direktīvās atbilstīgi attiecīgajam barības veidam. Var minēt Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumiem un Direktīvu 93/74/EEK, ar ko nosaka noteikumus par īpašiem barošanas mērķiem paredzētas lopbarības apgrozību (“diētiska lopbarība”). Direktīvā 96/25/EK ir iekļauti vispārējie noteikumi par barības sastāvdaļu apgrozību un izmantošanu, un Direktīva 82/471 EEK nosaka tirdzniecības noteikumus dažiem produktiem, kas pieder pie kategorijas “barības sastāvdaļas” un ko izmanto dzīvnieku barošanai (“bioproteīni”). Ar ierosināto regulu racionalizē, vienkāršo, atjaunina un modernizē iepriekšminētos noteikumus.

4.3

Regulā par TSE (999/2001) ir noteikts aizliegums produktīvus dzīvniekus barot ar gaļas un kaulu miltiem. Regulā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem (1774/2002) ir paredzēti noteikumi par šādu produktu izmantošanu dzīvnieku barošanai. Regulā par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1829/2003) ir iekļauti noteikumi par ģenētiski modificētas barības izmantošanu. Regulā par barības higiēnu (183/2005) uzmanība ir pievērsta barības drošas ražošanas garantēšanai. Minētās regulas, kas izstrādātas saskaņā ar jauno integrēto pārtikas nekaitīguma koncepciju “no lauka līdz galdam”, netiek grozītas.

4.4

Ierosinātās jaunās regulas galvenais mērķis ir konsolidēt, pārskatīt un modernizēt spēkā esošās direktīvas par barības sastāvdaļu un barības maisījumu apgrozību un marķēšanu.

4.5

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Priekšlikums atbilst samērīguma principam, jo ar to saskaņo tiesisko regulējumu par dzīvnieku barības tirdzniecību un izmantošanu.

4.6

Ar priekšlikumu atceļ nevajadzīgus un neefektīvus marķēšanas noteikumus. Tagad ir ierosināts noteikt tādas pašas sastāvdaļu marķēšanas prasības kā pārtikai. Jaunajos noteikumos vairs nav prasības norādīt visu izejvielu procentuālo daudzumu, bet gan tikai prasība attiecīgajā kārtībā norādīt to precīzu svaru. Pašlaik marķējumā jānorāda visas produktīvu dzīvnieku barības maisījumos izmantotās barības sastāvdaļas kā kopējā svara procentuālais daudzums (pielaide var būt +/- 15 %). Lauksaimnieks tādēļ nevar uzzināt, cik liels ir patiesais piemaisījuma īpatsvars. Saskaņā ar jauno priekšlikumu ražotāja brīvprātīgi norādītajai procentuālajai vērtībai jābūt precīzai. Turklāt jānorāda precīzs barības maisījumā izmantoto izejvielu procentuālais daudzums, ja tas tiek minēts uz etiķetes. Lauksaimnieks var pieprasīt informāciju ne tikai par barības sastāvu, bet arī detalizētāku informāciju par izejvielu daudzumu, kas norādīts dilstošā secībā, un informācijas sniegšanu ražotājs var atteikt tikai tad, ja tādā veidā tiktu atklāts komercnoslēpums.

4.7

Uz etiķetes skaidri jānorāda, kā sauc barības nozares uzņēmumu, kas ES tirgū pirmoreiz laiž apgrozībā barības maisījumu.

4.8

Visai uz etiķetes brīvprātīgi sniegtai informācijai jābūt precīzai un gala patērētājam saprotamai.

4.9

Komisijai būs jāuztur un jāatjaunina tirdzniecībā aizliegto sastāvdaļu saraksts. Turklāt Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kas skaidro barības sastāvdaļu, barības piedevu un veterināro medikamentu atšķirības.

4.10

Prasībai par tirdzniecības atļauju piešķiršanu jābūt samērīgai ar risku, lai nodrošinātu, ka ir sniegtas atbilstīgas norādes par jaunās barības sastāvdaļu pareizu lietojumu. Integrētā pārtikas nekaitīguma koncepcija “no lauka līdz galdam” (saskaņā ar Regulu 178/2002) neapšaubāmi ļauj samazināt birokrātiju šajā jomā. Nav pamatojuma, kāpēc visu bioproteīnu un jaunu barības sastāvdaļu gadījumā jāveic tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūra.

4.11

Barības ražošanā aizvien vairāk ir pieejami blakusprodukti, jo barības, pārtikas un degvielas ražotāju vidū ir spēcīgāka konkurence par galvenajiem graudaugiem. Tā kā trūkst skaidras informācijas par produktiem, minētās izejvielas netiek pietiekami izmantotas.

4.12

Ierosināts iesaistīt visas ieinteresētās personas (un patērētājus), lai izstrādātu barības sastāvdaļu katalogu, kas salīdzinājumā ar pašreizējo direktīvā minēto nepilnīgo sarakstu būtu vispusīgāks un atbilstīgāks tirgus tendencēm. Ieinteresētās personas tiek aicinātas brīvprātīgas marķēšanas sistēmas ietvaros izstrādāt Kopienas labas marķēšanas prakses kodeksus, no kuriem viens paredzēts lolojumdzīvnieku barībai, bet otrs — produktīvu dzīvnieku barībai. Komisija kā padomdevēja piedalās brīvprātīga Kopienas kataloga un kodeksu izstrādē un šos dokumentus apstiprina galīgajā redakcijā (kopregulējums).

4.13

Barības piedevu norādīšana uz etiķetes ir obligāta prasība galvenokārt tikai īpašu piedevu gadījumā. Pārējās piedevas varētu brīvprātīgi norādīt saskaņā ar ieinteresēto personu labas prakses kodeksu, kā pieņemts pamatregulējumā.

4.14

Lolojumdzīvnieku barības gadījumā mērķis ir uzlabot lolojumdzīvnieku barības etiķešu piemērotību, atvieglot pircēju izvēli un nepieļaut maldinošu marķējumu. Visiem apgalvojumiem par uzturvērtību jābūt pārbaudāmiem un precīziem no zinātniskā viedokļa. Saskaņā ar 19. pantu lolojumdzīvnieku barības marķējumā jābūt norādītam bezmaksas tālruņa numuram, uz kuru piezvanot pircējs var iegūt informāciju par barības piedevām un kategorijās iedalītām barības sastāvdaļām.

4.15

Īpašiem barošanas mērķiem paredzētu barību drīkst tirgot tikai tad, ja tā atbilst norādītajām galvenajām barības īpašībām, ja tā ir atļauta un iekļauta sarakstā, kas noteikts saskaņā ar 10. pantu. Saskaņā ar 13. panta 3. punktu barības marķējumā vai noformējumā nedrīkst iekļaut apgalvojumu par to, ka barība novērsīs, ārstēs vai izārstēs slimību.

4.16

Barības marķējums un noformējums nedrīkst maldināt lietotāju. Marķējumā obligāti norādāmajiem datiem jābūt pilnīgiem un labi saskatāmiem uz iepakojuma.

4.17

Barības nozares uzņēmums, kas ES tirgū pirmoreiz laiž apgrozībā barību, būs atbildīgs par marķējumā norādītajiem datiem un nodrošinās to esību un nemainīgu precizitāti.

5.1

Jauns vispārējais regulējums par pārtiku, regula par barības higiēnu un to īstenošanas pasākumi ir būtiski uzlabojuši pārtikas un barības nekaitīguma līmeni. Uzlabotā izsekojamības sistēma un HACCP (riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana) principa ieviešana barības ražošanas uzņēmumos nodrošina kopumā augstāku barības nekaitīguma līmeni.

5.2

Svarīgi, lai ierosinātie grozījumi neradītu negatīvu ietekmi uz drošības standartiem, kas vajadzīgi produktīvu dzīvnieku gadījumā.

5.3

Barības nozares uzņēmumu pienākums ir sniegt oficiālajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju, lai apliecinātu noteikumu pareizu ievērošanu.

5.4

Ļoti atzinīgi vērtējama ir administratīvā sloga mazināšana, jo daudzās nozarēs ir pārāk birokrātiskas prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem.

5.5

Protams, nekādā gadījumā nedrīkst atļaut gaļas un kaulu miltu barošanu atgremotājiem, kas ir produktīvie dzīvnieki. Pašlaik regulā par TSE (999/2001) ir noteikts aizliegums atgremotājdzīvniekus barot ar gaļas un kaulu miltiem. Minētos miltus var izmantot lolojumdzīvnieku barībā. Ierosinātajā regulā nav paredzēts veikt nekādus grozījumus attiecībā uz gaļas un kaulu miltu izmantošanu, jo šis jautājums neietilpst izskatāmajā priekšlikumā regulai. Minētais jautājums jāapspriež saistībā ar priekšlikumu regulai, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus par dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam.

5.6

Barības maisījumu ražošana notiek galvenokārt netālu no dzīvnieku audzēšanas vietām. Tādēļ ražošanas uzņēmumi bieži vien atrodas lauku rajonos, kur citas nodarbinātības iespējas ir ierobežotas. Ja runa ir par dzīvnieku barības transportēšanu uz lauku saimniecībām, lietderīga ir arī vietējā piegādes sistēma, kas ļauj izvairīties no tā, ka kravas automobiļi piegādes veikšanai mēro lielus attālumus, un tādējādi ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.

5.7

Komisija uzsver, ka Kopienā ir neliels barības maisījumu tirdzniecības apjoms, un uzskata, ka jaunā ierosinātā regula ļaus uzlabot konkurenci, sekmējot lielāku barības maisījumu apgrozību Kopienā.

6.1

EESK kopumā atzinīgi vērtē priekšlikumu vienkāršot, racionalizēt un uzlabot pārvaldes efektivitāti dzīvnieku barības nozarē.

6.2

Ar ierosināto jauno regulu barības nozares uzņēmumiem piešķir lielāku brīvību un uzliek lielāku atbildību. 12. panta 1. punktā teikts, ka barības ražotājs ir atbildīgs par marķējumā norādītajiem datiem un nodrošina to esību un nemainīgu precizitāti. Turklāt ražotājiem jāizpilda arī saistības, kas minētas ierosinātajā regulā un citās attiecīgajās regulās, piemēram, 183/2005, 178/2002 un 1831/2003. Tā kā Regulā 88/2004 izklāstīti vispārējie noteikumi par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nodrošina to konsekventu piemērošanu. Barības nozares uzņēmumi, kas ES tirgū pirmoreiz laiž apgrozībā barību un izmanto Eiropas Savienībā no citām valstīm importētus produktus, attiecīgi jākontrolē, lai pārbaudītu, vai šādas importa preces atbilst tādiem pašiem standartiem kā Eiropas Savienībā ražotā produkcija.

6.3

Tas, ka barības ražotājiem uzliek lielāku atbildību par uzņēmējdarbības regulēšanu, nozīmē, ka nopietnu problēmu gadījumā, kad barība ir piesārņota ar indīgām vielām vai tā izrādās kaitīga lopkopībai vai videi (jo īpaši, ja runa ir par jaunām barības sastāvdaļām), produktīvo dzīvnieku nozarei var nodarīt būtisku kaitējumu, pirms vēl tiek veikti attiecīgie koriģējošie pasākumi. Ja ražotājam nav pietiekamu finanšu resursu, lai risinātu problēmu, var rasties vēl nopietnākas problēmas.

6.4

Jānodrošina dzīvnieku barības pircēja, proti, lopkopja, pienācīga aizsardzība pret krīzes radītiem finansiāliem, sociāliem un ekonomiskiem zaudējumiem. Tādēļ minētie aspekti būtu jāizskata īpaša regulējuma kontekstā un ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstīs un Kopienas līmenī spēkā esošiem tiesību aktiem, sistēmām un praksi attiecībā uz atbildību pārtikas un barības nozarē un attiecībā uz reālām finansiālu garantiju sistēmām barības nozarē (1).

6.5

Tā kā pagātnē ir pieļautas ļoti nopietnas kļūdas, šajā jomā jāizmanto piesardzības princips.

6.6

Maz ticams, ka Kopienas iekšējā tirgū būtiski palielināsies produktīvu dzīvnieku barības maisījumu tirdzniecība, jo pircēji dod priekšroku vietējiem barības nozares uzņēmumiem. Situācija varētu mainīties, ja starptautisko uzņēmumu varā nonāktu liela daļa dzīvnieku barības nozares uzņēmumu.

6.7

Pastāv risks, ka starptautiskie uzņēmumi mēģinās iegūt kontroli pār lielu daļu dzīvnieku barības nozares un tādējādi mazinās konkurenci. Ja tas notiktu, būtiski samazinātos barības ražotņu skaits un Kopienas iekšējā tirgū palielinātos tirdzniecības apjoms. Tas nenozīmē, ka tad tirgū būs lielāka konkurence.

6.8

Runājot par lolojumdzīvnieku barību, to īpašniekiem ir drīzāk vajadzīgs atbilstīgs padoms par to, kāda barība ir vispiemērotākā viņu lolojumdzīvniekiem, nevis sastāvdaļu uzskaitījums. Svarīgi arī sniegt ziņas par pareizo barības daudzumu, ko var dot konkrētajiem lolojumdzīvniekiem, un par to, vai tā ir papildbarība vai kompleksā barība.

6.9

Tā kā pasaulē palielinās pieprasījums pēc proteīniem, dzīvnieku barības nozarē būtiski jāpalielina ieguldījumi pētniecībai un izstrādei.