19.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/90

1.1.

Komiteja atkārtoti uzsver aicinājumu Komisijai risināt jautājumu saistībā ar juridiskā pamata trūkumu komunikācijas politikas jomā. Tomēr, atzīstot juridiskos un politiskos šķēršļus, Komiteja neiebilst pret Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas iestāžu nolīguma (IIA) noslēgšanu. Komiteja iespēju robežās sekos šādā nolīgumā ietvertajiem nodomiem.

1.2.

Komiteja atkārtoti pievērš uzmanību dubultproblēmai saistībā ar finansējumu: līdzekļu trūkumam un pārāk sarežģītajai birokrātiskajai procedūrai šo līdzekļu izmaksas jomā. Komiteja aicina Komisiju saskaņot procedūras dotāciju piešķiršanai jomā un iekļaut padomdevējas iestādes, kā, piemēram, EESK, turpmākajos pamatlīgumos, piemēram, saistībā ar audiovizuālajiem pakalpojumiem, EBS satelītsistēmu un sabiedriskās domas aptauju.

1.3.

Komiteja atzinīgi vērtē ideju par partnerību informācijas sniegšanā saskaņotā un integrētā veidā, piešķirot Eiropas iedzīvotājiem attiecīgas pilnvaras un attīstot Eiropas publisko telpu. Lai sasniegtu iedzīvotājus, mums nepieciešams (i) skaidrs, vienkāršs un pievilcīgs informācijas kopums; skaidrs redzējums, ko iedzīvotāji pieņem par savu un (ii) atbilstošs plāns un instrumenti komunikācijai. Gadskārtējā darba plāna izstrāde saistībā ar atsevišķām ES komunikācijas prioritātēm var sniegt ieguldījumu minētā jautājuma risināšanā. Ja ir pieejami atbilstoši resursi, EESK ir gatava un vēlas strādāt kopā ar pārējām ES iestādēm minētā jautājuma risināšanā, atzīstot, ka ES nenozīmē vienīgi Briseli, un ES “jārīkojas iedzīvotājiem tuvākajā līmenī”.

1.4.

EESK veltī lielu uzmanību tās pārstāvībai Starpiestāžu informācijas grupā (IGI). Pielikums, kas veltīts periodam pēc Baltās grāmatas publiskošanas un ir pievienots Eiropas Komisijas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 31. maijā parakstītajam sadarbības protokolam, nodrošina lielisku pamatu Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroju darbībai dalībvalstīs, lai aktīvi iesaistītu EESK 344 locekļus valstu un reģionālā līmeņa pasākumos. Komisija, sazinoties ar pilsonisko sabiedrību, tiek mudināta atzīt to lomu, kāda var būt Komitejai kā tiltam starp ES iestādēm un organizēto pilsonisko sabiedrību. Komiteja varētu arī saskatīt pievienoto vērtību, tās locekļiem aktīvi piedaloties ierosinātajā izmēģinājuma projektā saistībā ar informācijas tīklu (PINs) internetā. Komiteja labprāt attīstīs un saglabās kontaktus ar ierosinātajiem pilsoniskās sabiedrības kontaktpunktiem Komisijas nodaļās un citiem attiecīgajiem tīkliem, kā, piemēram, EESK kontaktpunktiem EK pārstāvniecībās un Europe Direct centriem. Tādēļ Komiteja mudina Komisiju apsvērt iespējas, kā palielināt atbalstu tādiem tīkliem kā Europe Direct un the Team Europe Speakers.

2.1.

Eiropas Komisijas paziņojums “Partnerība komunikācijā par Eiropu” (COM(2007) 568) tika pieņemts 2007. gada 3. oktobrī. Tas ir ceturtais dokuments, ko Eiropas Komisija pieņēmusi saistībā ar komunikācijas jautājumiem. Pārēji trīs dokumenti ir šādi: i) Eiropas Komisijas Baltā grāmata par Eiropas Savienības komunikācijas politiku (COM(2006) 35 galīgā redakcija), pieņemta 2006. gada 1. februārī; ii) iekšējais rīcības plāns (SEC(2005) 985 galīgā redakcija), kas pieņemts 2005. gada 20. jūlijā un iii) Komisijas paziņojums “Komisijas ieguldījums pārdomu laikā un pēc tā: D plāns — demokrātija, dialogs, diskusijas” (COM(2005) 494 galīgā redakcija), kurš pieņemts 2005. gada 13. oktobrī.

2.2.

Dokumentā “Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu” uzsvērta starpiestāžu sadarbības izšķirošā nozīme, iepazīstinot ar ES jautājumiem, un izklāstīti priekšnoteikumi veiksmīgas komunikācijas politikas izveidei, pamatojoties uz partnerattiecībām ar nozīmīgākajām politiskās, ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem visos līmeņos. Tajā pašā dienā Komisija, kā norādīts 1. panta 2. punktā, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas komunikācijas politiku, pieņēma priekšlikumu saistībā ar starpiestāžu sadarbības līgumu (COM(2007) 569) par tematu “Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu”. Tas tika darīts ar nolūku pastiprināt visu ES iestāžu pienākumu katru gadu ievērot virkni ES prioritāšu komunikācijas jomā, iesaistot ieinteresētās dalībvalstis. Ņemot vērā katras ES iestādes autonomiju un dažādos uzdevumus, šajā iestāžu nolīgumā uzsvērta nepieciešamība labāk koordinēt ES iestāžu un struktūru komunikāciju Eiropas jautājumos, kā arī šādas koordinācijas sniegtā pievienotā vērtība. Tādējādi tas veido arī pamatu saskaņotai rīcībai. Ņemot vērā 2008. gada īpašo nozīmi Lisabonas Reformu līguma ratifikācijas procesā dalībvalstīs un gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā, Komisija aicina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju formulēt tās nostāju attiecībā uz paziņojumu.

2.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savukārt pēdējā laikā ir pieņēmusi trīs atzinumus komunikācijas jomā: pirmais ir atzinums par tematu “Pārdomu periods: struktūra, tēmas un mehānisms debašu par Eiropas Savienību novērtēšanai” (CESE 1249/2005  (1)), kas ir pieņemts 2005. gada 26. oktobrī un adresēts Eiropas Parlamentam; otrais ir atzinums par Komisijas paziņojumu “D plāns” (CESE 1499/2005  (2)), ko pieņēma 2005. gada 14. decembrī. Abos minētajos atzinumos ir izvirzīti vairāki ieteikumi konkrētai rīcībai. Trešais EESK atzinums ir saistīts ar Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas komunikācijas politiku (CESE 972/2006  (3)), kas pieņemts 2006. gada 6. jūlijā. Minētajā atzinumā Komisijai izteikts aicinājums risināt problēmu saistībā ar juridiskā pamata trūkumu komunikācijas politikas jomā un pausts atbalsts paplašinātai iestāžu sadarbībai, pievēršot galveno uzmanību decentralizētai pieejai.

2.4.

Tādēļ pašreizējā atzinumā par paziņojumu “Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu” nav jāapskata jautājumi, ko Komisija jau izskatījusi vai turpina izskatīt. Atzinumā drīzāk jācenšas sniegt ieteikumus saistībā ar paziņojumā norādītajām trijām pamatjomām. Tās ir šādas:

2.5.

Papildus Komitejas trijiem iepriekš minētajiem atzinumiem un Komisijas paziņojumam par tematu “Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu” šis atzinums ir balstīts uz vairākiem papildavotiem:

2.6.

Atzinums par paziņojumu “Partnerība komunikācijā par Eiropu” ir sadalīts trijās nodaļās atbilstoši trijiem Komisijas dokumentā apskatītajiem jautājumiem, un tas aprobežojas ar pievēršanos dažiem galvenajiem jautājumiem katrā nodaļā.

3.1.1.

Izpratnes veicināšana par Eiropu pilsoniskās sabiedrības loma ir īpaši nozīmīga. Saskaņā ar atjaunoto D plānu jāmēģina iesaistīt daudzie partneri, kuri sadarbojas Eiropas Savienības attīstības jomā, ieskaitot NVO, profesionālās apvienības un aizvien vairāk tādu uzņēmumu, kas vēlas vairāk uzzināt par Eiropu, tās politiku, programmām un procesiem. EESK atbalsta Romas jaunatnes deklarācijā izteikto aicinājumu ES nodrošināt lielāku budžetu, lai finansētu NVO kā neformālās izglītības galvenās nodrošinātājas un pilsoniskās līdzdalības, cilvēktiesību un demokrātijas veicinātājas.

3.1.2.

Komiteja pilnībā atbalsta daudzvalodu pieeju informācijas sniegšanu. Tā jāsniedz ne tikai pietiekamā skaitā valodu, bet jāizmanto arī skaidri saprotama valoda. Tas tika skaidri pateikts (pausts) EESK preses pārstāvjiem paredzētā semināra debatēs 2007. gada novembrī.

3.1.3.

EESK bieži ir apgalvojusi, ka ES nenozīmē vienīgi Briseli. Tādēļ EESK savā darbībā ir apstiprinājusi koncepciju par “vietēja līmeņa iesaistīšanu”. Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu visās EK pārstāvniecībās izveidot EESK kontaktpunktus. Tas bija loģisks turpinājums abu iestāžu sadarbības protokola pielikuma parakstīšanai. Minētais pielikums būs iestāžu darba attiecību pastāvīgas attīstības pamats. EESK ir 344 locekļi visās 27 ES dalībvalstīs. Šie locekļi darbojas dažādās valsts līmeņa organizācijās, Komitejas pārstāvot trīs grupas. Locekļiem ir zināšanas gan par savu valsti, gan reģionu, kā arī Eiropas mēroga redzējums, ņemot vērā viņu darbību Komitejā. EK pārstāvniecībām un EP informācijas birojiem jāizmanto šie vērtīgie resursi. Interesants pirmais uzdevums izveidotajiem kontaktpunktiem sadarbībā ar EESK locekļiem varētu būt iniciatīvas EESK 50. gadadienas atzīmēšanai 2008. gada maijā.

3.1.4.

Šajā sakarā daudzie visā Eiropā izveidotie tīkli ir nozīmīgi, lai izplatītu informāciju par Eiropu vietējā līmenī. Piemēram, Europe Direct centros būtu jāsniedz informācija par Eiropas politiku, apskatot visas ES iestādes. EESK vēlēsies sniegt atbalstu zināšanu bāzes izveidē šajos tīklos, nodrošinot attiecīgu informatīvo materiālu un apmācību, kur nepieciešams. Komisijai jāpārskata ierobežotais finansiālais atbalsts minētajiem tīkliem. Saņemot no Komisijas lielāku finansiālo atbalstu un diferencētāku pieeju, minēto centru darbība varētu būt efektīvāka, atbalstot centienus izplatīt informāciju par Eiropu vietējā līmenī. Turklāt Komisijai un Eiropas Parlamentam jāapsver iespējas ES komunikācijas centienos iesaistīt Eiropas aģentūru tīklu, kas izplatīts visā Eiropā. Visbeidzot, EESK mācījusies arī no pieredzes, ka iniciatīvas kultūras jomā rada interesi iedzīvotāju vidū, un tās ir svarīgs līdzeklis Eiropas ideju izplatīšanas veicināšanai.

3.1.5.

Komisijas konsultācijas par balto grāmatu apliecināja pilsoniskās sabiedrības pārstāvju stingro prasību pēc ciešākas līdzdalības Eiropas procesos. EESK vēlas uzsvērt 2007. gada novembrī Briselē notikušajā preses pārstāvju seminārā izdarītos secinājumus, atzīstot, ka jāizmanto esošās struktūras un tīkli konsultācijām, nevis katru reizi jāatgriežas sākumpunktā. EESK, kas pārstāv Eiropas organizētu pilsonisko sabiedrību, ir ļoti svarīga loma, un citām Eiropas Savienības iestādēm tas ir jāatzīst.

3.1.6.

EESK piekrīt Komisijai jautājumā par to, ka izglītība un apmācība aktīvam pilsoniskumam ir dalībvalstu atbildības lokā. EESK atzīmē, ka Eiropas iedzīvotāju tiesības un pienākumi ir ietverti skolu mācību programmās mazāk nekā pusē no ES dalībvalstīm. EESK Dublinas jaunatnes forums, kas notika 2007. gada oktobrī, apstiprināja, ka iedzīvotāji iesaistīsies debatēs par Eiropas jautājumiem, ja viņiem tiks dota iespēja to darīt. Izglītība un ES jautājumu iekļaušana skolu programmās ir svarīgs jautājums. Seminārā tika izteikts aicinājums paplašinātai jaunatnes līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā. ES patiešām ir iespējams veicināt kvalitatīvākus brīvprātīgus pasākumus un apmaiņas programmas, nezaudējot valstisko identitāti. EESK aicina izstrādāt īpašas iniciatīvas šajā jomā.

3.1.7.

EESK atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā “Spring Day Europe” un “Back to School” (“Eiropas pavasara diena” un “Atgriežoties skolā”). Komiteja aicina Komisiju izskatīt iespējas, kā minētajos centienos labāk iesaistīt esošos reģionālos un vietējos tīklus. Minētajiem centieniem jāaptver visi izglītības līmeņi, ieskaitot arī pamatskolu.

3.2.1.

Komisija uzsver savu izstrādāto politiku īstenošanas nozīmīgumu, jo tās ir labākais līdzeklis sabiedrības atbalsta nodrošināšanai Eiropas projektam. Ierobežotā komunikācija saistībā ar Lisabonas Reformu līguma ratificēšanu šķiet pretrunā ar Eiropas publiskās telpas ideju. EESK savā 2007. gada maija rezolūcijā Eiropadomes 2007. gada jūnija sanāksmei aicināja atzīt līdzdalības demokrātijas nozīmīgumu, jo īpaši prasot Eiropas iestādēm saglabāt pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ES iedzīvotājiem.

3.2.2.

EESK, tāpat kā Komisijai un Eiropas Parlamentam, ir vēlme paaugstināt līdzdalības līmeni 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. To var veicināt, īstenojot Komisijas ierosinātās idejas par kopīgu prioritāšu noteikšanu komunikācijas jomā. EESK vēlas piedalīties šādu kopīgu mērķu izstrādē. ES nepieciešams īsts projekts un saturs, kas iedzīvotājiem ir tuvs. Katrā Eiropas mērķī nepieciešams iekļaut arī sociālo jomu un nodarbinātību, un EESK šīs jomas pārzina īpaši labi. Labas komunikācijas pamatā vienmēr jābūt skaidram, precīzam plānam, un Eiropas iedzīvotājiem no tās jāgūst labums. Šaurākā mērogā EESK locekļi jāuzaicina piedalīties Komisijas iniciatīvā par izmēģinājuma informācijas tīklu (PINs) izveidi tiešsaistē.

3.2.3.

Audiovizuālie līdzekļi ir ietekmīgākais saziņas veids, un lielākajām ES iestādēm, kā, piemēram, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, šādi līdzekļi ir pieejami. Raidsabiedrību neatkarība tiks nodrošināta, noslēdzot līgumus ar raidorganizācijām, kas izmanto EBS satelītsistēmu (Europe by Satellite) vai tiešsaistes pakalpojumus, izmantojot internetu. Veidojot šādus kontaktus, Komisiju mudinās apsvērt to, kā iesaistīt arī citas iestādes un ES struktūras, lai nodrošinātu līdzsvarotu komunikāciju, neaizmirstot, ka administratīvās procedūras līgumu noslēgšanai? padomdevējiestādēm un citām ES struktūrām ir apgrūtinošas. Komisija varētu arī nodrošināt atbilstošas sinerģijas izveidi. Tas attiecas arī uz to jomu noteikšanu, kurās pētīt sabiedrisko domu.

3.3.1.

EESK pilnībā atbalsta partnerības pieeju, kā to veicina Eiropas Komisija. Tas attiecas ne tikai uz ES iestādēm, bet arī dalībvalstīm un valstu un reģionālā līmeņa politiķiem un lēmumu pieņēmējiem, kuriem ir jāpiedalās to ES lēmumu īstenošanā, kurus viņi pieņem. EESK atzinīgi vērtē sakaru dibināšanu ar atbildīgajiem par komunikāciju dalībvalstīs un aicina veidot plašāku sinerģiju ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to saziņas līdzekļiem. EESK ir šāda platforma, izmantojot preses pārstāvju tīklu. Jāpiezīmē arī tas, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu ir izveidotas valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomes, un EESK locekļiem ir labi sakari ar attiecīgajām organizācijām dalībvalstīs. Tas ir ietekmīgs tīkls un viens no tiem, kurā EESK kā iestāde var būt spēcīga partnere citām iestādēm.

3.3.2.

Komiteja pilnībā ir iesaistījusies iestāžu informācijas grupas (IGI) darbā, kur tai ir novērotājas loma. EESK vēlas uzsvērt, cik svarīgi tehniskā līmenī ir labi sagatavoties šīm sanāksmēm. EESK ir arī praktiskas problēmas saistībā ar dalību minētajā struktūrā, jo IGI sanāksmes vienmēr tiek organizētas Strasbūrā un notiek vienlaikus ar EESK Biroja sēdēm un plenārsesijām, kas notiek Briselē. EESK vēlētos, lai IGI sanāksmju norises vieta tiktu mainīta, tādējādi dodot iespēju EESK līdzdalībai visaugstākajā līmenī. EESK atzinīgi vērtē arī “atvērto durvju politiku” Padomes darba grupā par informācijas jautājumiem un izsaka cerību, ka “durvis arī turpmāk būs atvērtas”, dodot iespēju EESK piedalīties ES komunikācijas politikas veidošanā.

3.3.3.

Lai gan EESK iepriekš ir veicinājusi ideju par atbilstoša juridiskā pamata izveidi komunikācijai, tā pieņem zināšanai priekšlikumu izstrādāt iestāžu nolīgumu komunikācijas jomā, iekļaujot Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi. Savukārt Komiteja patiturpina aktualizēt un ieviest stratēģisko komunikācijas plānu. Tajā ietverts pastāvīgs pārskats par komunikācijas līdzekļiem un to izmantošanu, kā arī inovatīvu metožu izpēte. Paziņojumā iekļautajās prioritātēs EESK ņem vērā Komisijas izvirzītos mērķus komunikācijas jomā. EESK aicina, lai šie mērķi ir skaidri, koncentrēti, iedzīvotājiem nozīmīgi un ierobežotā skaitā.

3.3.4.

EESK atbalsta dotācijas saistībā ar D plāna iniciatīvu un turpina uzsvērt pārredzamu un ne tik birokrātisku administratīvo procedūru nepieciešamību, ļaujot visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesaistīties projektu īstenošanā. EESK ar interesi gaida “Debašu par Eiropu” uzsākšanos, no ka turpinājumu D plānam paredzējusi Eiropas Komisija.

4.1.

Komiteja atgādina iepriekšējos ieteikumus Komisijai (saistībā ar paziņojumu): 2005. gada oktobrī izstrādātā atzinuma par tematu “Pārdomu periods: struktūra, tēmas un mehānisms debašu par Eiropas Savienību novērtēšanai” (CESE 1249/2005) pielikumā ieteikumus, kas minēti; 2005. gada decembra atzinumu par tematu “Komisijas ieguldījums pārdomu laikā un pēc tā: D plāns — demokrātija, dialogs, diskusijas” un 2006. gada jūlija atzinumu par Balto grāmatu par Eiropas komunikācijas politiku (CESE 972/2006).