19.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/23

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu”

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu”

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru”

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā”

—

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem”

1.1.1.

Kopumā EESK pozitīvi vērtē apsvērumus, kas pamudinājuši Komisiju izstrādāt trešo tiesību aktu paketi par enerģētiku. Tas ir no juridiskā un ekonomiskā aspekta sarežģīts un grūts jautājums, kas izraisījis atšķirīgus spriedumus un reakcijas.

1.1.2.

EESK uzskata, ka pašreizējais stāvoklis enerģētikas nozarē nevar turpināties. Pēc integrācijas un liberalizācijas procesa aizsākšanas ir noiets pusceļš, un ir jāizlemj, kurā virzienā turpināt. Enerģijas tirgus virzība uz pilnīgu liberalizāciju ir iekavējusies, radot ar pāreju saistītus izdevumus, kas var būt lielāki nekā cerētie ieguvumi. Izdevumi rodas, jo dažos gadījumos nav patiesas vēlmes veikt liberalizāciju, nav Eiropas līmeņa droša un saskaņota tiesiskā regulējuma, kā arī nav iesaistīto pušu pienākumu skaidra sadalījuma. Šādas tiesiskās nenoteiktības sekas var būt zems investīciju līmenis nozarē un vāja konkurence. Tas ir izveidojis sadrumstalotu Eiropas tirgu, ko dažos gadījumos pārvalda bijušie monopolisti. Tādēļ atkārtoti jāuzsver, ka liberalizācijas process ir apņēmīgi jāturpina.

1.1.3.1.

Īstenojamās stratēģijas galvenā sastāvdaļa ir Eiropas vienotā enerģijas tirgus izveide. Lai ātri, saskaņoti un ietekmīgi varētu rīkoties starptautiskā līmenī, Eiropas Savienībai jāizstrādā kopīga stratēģija. Būtiski svarīga ir dalībvalstu, regulatoru un pārvades sistēmu operatoru sadarbība. Jāveic strukturālas pārmaiņas, kuru mērķis ir sistēmu darbības integrācija un sistēmu attīstība reģionālā līmenī. Dalībvalstīm kopīgi jāizmanto pieredze, zināšanas un noteikumi, lai rīkotos vienoti un ierosinātu (noteiktu) savu apgādes izmaksu politiku, un panāktu pēc iespējas lielāku konkurētspēju, kas ļauj nodrošināt taisnīgākas cenas, izvairoties no finanšu spekulācijām. Jābūt lielākai saskaņotībai starp dalībvalstīm un jāievēro kopā pieņemtie noteikumi lietotāju — patērētāju interesēs, iepriekš saskaņotus Kopienas tiesību aktus piemērojot valsts līmenī.

1.1.4.1.

EESK uzskata, ka lojāla, atbilstoši regulēta konkurence (ko nepieļauj pašreizējais Komisijas priekšlikums) veicinātu alternatīvo avotu izmantošanu un palīdzētu palielināt investīcijas enerģētikas infrastruktūrās. Tas savukārt pastiprinātu uzņēmumu (piemēram, MVU) ražīgumu, kas ļautu noteikt vislabākās iespējamās cenas, veicinot pārredzamību un mazinot dominējošā stāvokļa risku.

1.1.4.2.

Viens no prioritārajiem trešās tiesību aktu paketes mērķiem ir veicināt nepieciešamās investīcijas enerģētikas infrastruktūrās un nodrošināt infrastruktūru koordināciju Eiropas līmenī. Attiecībā uz minēto aspektu Komisijas ierosinātie pasākumi ir vērsti vēlamajā virzienā. Tomēr ir jānodrošina, lai minētie pasākumi ļautu veikt vajadzīgās investīcijas ražošanā un gūtu ieguldītāju uzticību. Attīstot tīklus, pasākumos jāiekļauj attiecīga plānošana, ņemot vērā visas iesaistītās puses, kā arī plānu īstenošana gan atbilstīgajā līmenī, gan noteiktajos termiņos. Turklāt jāveic investīciju pārraudzība Eiropas līmenī (to veiktu Regulatoru aģentūra). Neelastīgs tirgus, kurā uzņēmumi darbojas oligopolos apstākļos un dažas valstis atturīgi raugās uz apgādes kompetenču deleģēšanu, nevairo tirgus dalībnieku un lietotāju uzticību, rezultātā iesaldējot likviditāti. Minētais stāvoklis ir jāizbeidz.

1.1.5.1.

Pārstrukturēšana, kas tiktu aizsākta ar trešo tiesību aktu paketi, jāpapildina ar nodarbinātības politiku, pilnībā iesaistot arodbiedrības un uzņēmumus, izmantojot tādus instrumentus kā uzņēmumu sociālā reorganizēšana un sociālo seku mazināšana valsts un Eiropas līmenī. Ar apmierinājumu jākonstatē, ka valstīs, kas ir ieviesušas pārvades tīklu īpašumtiesību nodalīšanu, nav novērota negatīva ietekme uz nodarbinātību.

1.1.5.2.

Pat ja visneaizsargātāko sabiedrības slāņu un patērētāju aizsardzība joprojām paliek valsts pārziņā, būtiski svarīgi ir tas, ka Komisija atzīst šādu pasākumu starptautisko nozīmi. Komisijai arī jāpārrauga to īstenošana, lai nodrošinātu pasākumu atbilstību atvērta un konkurētspējīga tirgus priekšnosacījumiem. ES jāizstrādā enerģijas trūkuma definīcija (minimālā piemērojamā likme), kā arī jānodrošina publisko pakalpojumu un vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību izpilde, kā tas ir paredzēts spēkā esošajās direktīvās.

1.1.6.1.

Līdz ar to jaunajai enerģētikas politikas stratēģijai jāveicina uzņēmumu reāla konkurence, lai palielinātu izvēles iespējas patērētājiem. Pārvades tīkliem jābūt pieejamiem visiem, kas vien vēlas tos izmantot. Lielajiem uzņēmumiem, kas patērē daudz enerģijas, Eiropas līmenī būtu jānoslēdz līgums par enerģijas iepirkšanu par standarta cenām (salīdzināmas cenas vai vienas cenas likums), atceļot valsts atbalstu (kas kropļo konkurenci). Jānodrošina ES noteikto patērētāju tiesību atzīšana. Patērētājiem jābūt iespējai izvēlēties piegādātāju un zemākās iespējamās cenas.

1.1.7.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka Komisijas ieteiktajiem pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai nepieļautu, ka tiek padziļināta netīšā kombinētā ietekme, kas rodas, lielajiem monopoluzņēmumiem tiecoties saglabāt savu priviliģēto stāvokli un arodbiedrībām tiecoties saglabāt darbavietas.

1.2.1.1.

Lai vienotā enerģijas tirgus izveidošanu noritētu straujāk, Komisijai jāievieš izmaiņas trešās tiesību aktu paketes priekšlikumos nolūkā iegūt iespēju autonomi rīkoties starptautiskā līmenī, īpaši attiecībā uz enerģijas avotiem. Šajā sakarā paketē paredzētie reģionālās sadarbības priekšlikumi jāuzlūko kā starpposma pasākumi ceļā uz galamērķa sasniegšanu, kas ir Vienotais enerģijas tirgus. Turklāt dalībvalstīm būtu jācenšas integrēt savus elektroenerģijas tirgus, un sistēmas operatoriem būtu jādarbojas vairākās dalībvalstīs. EESK uzskata, ka trešajā paketē ietvertais priekšlikums par tīklu operatoru reģionālo sadarbību nekādā gadījumā nav jāuzskata par Vienotā tirgus pagaidu aizstājēju vai alternatīvu. Būtiski svarīga ir reāli no ražošanas un pārdošanas nodalītu tīklu operatoru sadarbība reģionālajā līmenī, (ownership unbundling). Lai kontrolētu regulējuma un tirgus noteikumu saskaņotību, jāizmanto arī Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) izvirzītās jaunākās reģionālās iniciatīvas.

1.2.2.1.

EESK uzskata, ka no investīciju piesaistes viedokļa EK jādod priekšroka īpašumtiesību nodalīšanai, kas ir neapšaubāmi labāka par funkcionālo nodalīšanu. Tas palielinātu pārredzamību un operatoru uzticēšanos, uzlabotu sistēmu drošību un monopoldarbību pārraudzību, novēršot diskriminējošu rīcību un optimizējot tīklu izmantošanu un uzturēšanu.

1.2.2.2.

Jāveic papildu padziļināta analīze par tīklu īpašumtiesību stratēģisko ietekmi un nepieciešamību nodrošināt tiem neatkarību, kā arī par tīklu īpašumtiesību (publisko vai privāto) izvēli, tostarp saistībā ar iespējamām trešo valstu interesēm. Komisijas priekšlikumā par īpašumtiesību nodalīšanu nav pieprasīta publiskā īpašumā esošo pārvades tīklu privatizācija.

1.2.2.3.

Starp elektroenerģijas un gāzes tirgiem (piemēram, ASV, Dānijā, Nīderlandē, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Zviedrijā) nav tādu atšķirību, kas pamatotu nevienādu attieksmi pret īpašumtiesību nodalīšanu. Īpašumtiesību nodalīšana starp ražošanu un pārdošanu un pārvadi ir nepieciešama abām nozarēm. Iespējamā diskriminējošā attieksme, kas saistīta ar nepietiekamu vertikālo nodalīšanu, ir vienāda abās nozarēs. Uzņēmumiem, kas pārdod gāzi, nevajadzētu būt svarīgi, kādi uzņēmumi to transportē. Svarīgi ir tas, vai partneruzņēmumi ir finansiāli uzticami un spēcīgi un viņu gāzi spēj pārdot.

—

veiktu autonomu un neatkarīgu regulējošo funkciju;

—

pārraudzītu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO — European Networks of Transmission System Operators) un Pastāvīgās tirgus komitejas darbību, palīdzētu Eiropas Komisijai izstrādāt nepieciešamo tehnisko un tirgus noteikumu sarakstu, kā arī izstrādāt un apstiprināt tehniskās un tirgus pamatnostādnes un kodeksus;

—

noteiktu kritērijus un pieņemtu tehniskos un tirdzniecības kodeksus;

—

noteiktu tarifu metodoloģiju, kā arī tarifus kompensēšanas mehānismam par izdevumiem, kas radušies tīklu operatoriem sakarā ar elektroenerģijas pārrobežu pārvadi;

—

izstrādātu pamatnostādnes par tīkla attīstības principiem un apstiprinātu investīciju desmitgades plānu, ko ierosina elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO);

—

sniegtu informāciju un atzinumus Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Komisijai;

—

apspriestos ar tirgus operatoriem;

—

koordinētu valstu regulatīvo iestāžu darbu;

—

veicinātu pārredzamību, ieskaitot tās pārvaldības grupas iecelšanas kārtību.

1.2.4.1.

Valstu regulatīvajām iestādēm ir būtiski svarīga nozīme konkurences veicināšanā un direktīvu pareizas īstenošanas nodrošināšanā valstu līmenī, sevišķi attiecībā uz noteikumu par infrastruktūru objektīvu izmantošanu izpildi. Līdz ar to ir jāsaskaņo minēto iestāžu kompetences un jāpalielina to neatkarība no valsts un enerģētikas nozares uzņēmumiem, lai tādējādi novērstu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Neatkarīgāks regulators radīs uzticību tirgum un interaktīvāk strādās ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER).

1.2.5.1.

EESK uzskata, ka jāpanāk efektīvāka koordinācija starp valstu tīklu operatoriem, lai veiktu investīcijas un optimizētu infrastruktūru pārvaldību, kas nepieciešama Eiropas integrēta tīkla attīstībai. Energoregulatoru sadarbības aģentūrai jāieņem par paredzēto aktīvāka nostāja attiecībā uz kodeksu ierosināšanu, izstrādāšanu, pārraudzīšanu un pieņemšanu, lai nodrošinātu to, ka tiek pienācīgi ievērotas publiskās intereses. ENTSO darbotos tikai savas kompetences un prasmju ietvaros. Līdz ar to atbildība par pamatnostādņu un kodeksu izstrādi būtu jāuzņemas ACER.

1.2.6.1.

EESK uzskata, ka ES jāparedz tīklu izmantošanas tālāka attīstība, izmantojot investīciju programmu, kuras uzdevums būtu izveidot publisku un/vai privātu, ES regulētu Eiropas tīklu sistēmu, kas būtu pieejama visiem gan pārvadei, gan enerģijas izmantošanai. Tādēļ jānodrošina uz tirgus sistēmām balstītas, patiesi caurskatāmas starpsavienojumu pārvaldības procedūras, kas ļauj maksimāli palielināt komercdarbību. Ieguldījumi jāveic, ja tie sniedz sociāli ekonomisku labumu reģionālā līmenī, un visi tirgus dalībnieki jāiesaista lēmumu pieņemšanā par kodeksu un 10 gadu investīciju plāna izstrādi.

1.2.7.1.

EESK uzskata, ka, pamatojoties uz jau esošajiem noteikumiem vai tiem, kas pašlaik tiek izstrādāti, jāparedz patērētāju pārstāvība Energoregulatoru sadarbības aģentūras valdē. Tas pats attiecināms uz visām citām ieinteresētajām pusēm (darba ņēmējiem, arodbiedrībām, uzņēmumiem), kurām jābūt ne vien valdē, bet jābūt pārstāvētām īpašā pārraudzības padomē, lai tādējādi nodrošinātu maksimālu vienprātību par jaunajiem tiesību aktiem un dalību to izstrādē, sākot no to koncepcijas, nevis tikai to attīstības beigu posmos.

2.1.

Aptuveni pirms desmit gadiem Komisija ar lielu nokavēšanos sāka īstenot pirmos pasākumus ceļā uz Eiropas elektrības un gāzes vienotā tirgus normatīvo sistēmu. Tādējādi Komitejai bija iespēja paust savu viedokli, kas dažreiz atšķīrās no EK viedokļa, par jautājumu, kurš ar laiku ir kļuvis arvien svarīgāks un diskutējamāks.

2.2.

Pieņemot trešo tiesību aktu paketi par elektrības un gāzes tirgu, EK vēlas papildināt jau paveikto darbu. Tas notiek pēdējo gadu laikā pilnīgi izmainījušos starptautiskos apstākļos, kas radījuši jaunas problēmas visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumi negūst dalībvalstu vienbalsīgu atbalstu, un tas savukārt kavē to pieņemšanu un piemērošanu, kā arī apdraud Eiropas vienotā enerģijas tirgus attīstību.

2.3.

Tādēļ uz EESK gulstas liela atbildība — izstrādāt atzinumu par vienu no pēdējo gadu vissvarīgākajiem (un aktuālākajiem) jautājumiem, no kura ir atkarīgs ne vien enerģijas tirgus, bet arī to Eiropas uzņēmumu liktenis, kas darbojas šajā nozarē, patērētāji un trešo valstu uzņēmumi.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas veikto “ietekmes novērtējumu”, kas sniedz vērtīgu informāciju par liberalizācijas un “lojālas” konkurences efektivitāti (skat. dokumentu).

3.1.

Nodrošināt, lai no plašā piedāvājumu klāsta patērētāji varētu brīvi izvēlēties piegādātāju un izmantot “labumus”, ko minētajai izvēlei “vajadzētu” dot. Labāko nosacījumu nodrošināšanai lietotājiem jābūt to trešo valstu uzņēmumu kopīgam mērķim, kas darbojas ES.

3.2.

Nodalīt, nošķirt ražošanu un pārvadi no elektrības un gāzes sadales tīklu pārvaldības un īpašumtiesībām. Turklāt ir piedāvāta otra, “neatkarīga sistēmas operatora” iespēja, pateicoties kurai vertikāli integrēti uzņēmumi var saglabāt tīkla īpašumtiesības tikai tad, ja ar pašu pārvades tīklu ekspluatāciju nodarbojas pilnībā nošķirts uzņēmējs vai organizācija. Minētajam pasākumam būtu jānodrošina investīcijas infrastruktūrās.

3.3.

Efektīvi risināt jautājumus par tirgus sadrumstalotību pēc valstu principa, par pastāvošo vertikālo integrāciju un par lielu tirgus koncentrāciju, kas līdz šim ir reāli kavējusi patiesu konkurenci un vienota enerģijas tirgus izveidošanu.

3.4.

Vienkāršot pārrobežu tirdzniecību, izveidojot speciālu aģentūru ar mērķi koordinēt valstu regulatorus un radīt vienādas iespējas Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē. Šāds risinājumus nodrošinātu īsta Eiropas tīkla izveidi, garantējot piegādes drošību un piedāvājuma daudzveidību. Tādēļ valstu iestādēm būtu jākļūst patiešām neatkarīgām.

3.5.

Veicināt sadarbību, izmantojot Eiropas tīklu operatoru izstrādātos jaunos noteikumus, kā arī nodrošināt lielāku sadarbību starp dažādiem vietējiem tirgiem, jo īpaši, ja ir apdraudēta apgāde.

3.6.

Palielināt pārredzamību, vienkāršojot tirgus noteikumus un informējot patērētājus, lai “palielinātu” lietotāju uzticību tirgus priekšrocībām (bet vai līdz šim uzticība tiešām ir bijusi?).

3.7.

Veikt pasākumus, lai nākamajā gadā patērētāji varētu izmantot tiesības, ko garantētu īpaša (saistoša) “harta”, kurā būtu ietverta arī informācija par piegādātājiem, dažādām tirgus iespējām, administratīvo procedūru vienkāršošanu un energoapgādes deficītu (fuel poverty) (1).

4.1.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes un pārvades sistēmas faktiska nošķiršana (juridiska un funkcionāla), izveidojot vertikāli neintegrētas sistēmas visās dalībvalstīs. Tas ir svarīgs elements, lai atrisinātu iespējamos interešu konfliktus un:

4.2.

Neatkarīga sistēmas operatora (ISO) izveide ir risinājums tādu vertikāli integrētu uzņēmumu gadījumā, kas nevēlas reāli nodalīt īpašumtiesības. Ļaujot uzņēmumiem saglabāt tīkla īpašumtiesības, minētais operators tomēr neļauj to pārvaldīt. Neatkarību var īstenot tikai efektīvā regulatoru sistēmā.

4.2.1.

Tīkla operatora neatkarība attiecas gan uz publiskiem, gan privātiem uzņēmumiem, gluži tāpat kā sadales tīklu un ražošanas sistēmu īpašumtiesību nodalīšana.

4.2.2.

Galvenais mērķis ir panākt, lai uzņēmumi, kas darbojas elektrības un gāzes ražošanas un apgādes nozarē visās ES valstīs, varētu darboties pilnīgi nodalīti.

4.2.3.

Ierosinātā direktīva paredz īslaicīgus atbrīvojumus no īpašumtiesību nodalīšanas noteikumiem gadījumā, ja tiek veiktas investīcijas enerģētikas infrastruktūrās.

4.3.

Gan apgādes, gan ražošanas sistēmas operatoru nodalīšana ir paredzēta ne vien valsts līmenī, bet arī visā ES. Neviens enerģiju ražojošs uzņēmums nevar pārvaldīt vai iegūt savā īpašumā sadales sistēmu citā dalībvalstī. Katram operatoram, kas darbojas sistēmā, jāpierāda neatkarība no apgādes un ražošanas darbības.

4.4.

Īpašumtiesību nodalīšanas rezultātā būtu jāpanāk pareizi funkcionējošs tirgus un tīkls. Tas savukārt veicinās elektrības un gāzes cenu pareizu veidošanos un ar to saistīto iespējamo cenu samazināšanos, kas neapšaubāmi ir patērētāju un nozares investoru interesēs.

4.5.

Neatkarīga tīkla operatora pareizu darbību, kā arī ražošanas un apgādes sistēmu īpašumtiesību faktisko nodalīšanu varēs īstenot tikai pateicoties neatkarīgiem un darbspējīgiem regulatoriem. Regulatoriem jābūt juridiski nošķirtiem un funkcionāli neatkarīgiem no jebkādām publiskām vai privātām struktūrām, un tiem jādarbojas neatkarīgi no jebkādām tirgus interesēm. Tiem jāpiešķir visas pilnvaras un savstarpēji jāsadarbojas dažādās dalībvalstīs, lai:

Ārējo aģentūru (Eiropas vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR), Energoregulatoru sadarbības aģentūra) uzdevums ir konsultēt Komisiju par minēto noteikumu piemērošanu.

5.1.

Iekšējā tirgus konsolidēšana, ieviešot kopējus noteikumus un pieejas, ir Eiropas tirgus attīstības un nepieciešamās pārrobežu tirdzniecības īstenošanas galvenais elements. Dažādās valstīs spēkā esošie noteikumi jāsaskaņo (piemēram, tehniskie noteikumi, kas jāievēro elektroenerģijas uzņēmumiem, tīkla kodeksi). Līdz šim ar ERGEG starpniecību tas vēl nav īstenots. Saskaņošanu varēs īstenot vienīgi nošķirta un neatkarīga struktūra, ko, ņemot vērā Līgumā paredzētos ierobežojumus, varētu izveidot kā aģentūru.

5.2.

Minētās aģentūras galvenajiem uzdevumiem jābūt šādiem:

5.3.

Organizatoriskā struktūra līdzināsies Kopienas regulatīvo aģentūru tipiskajai struktūrai, bet īpaša uzmanība jāpievērš regulatīvo funkciju neatkarības nodrošināšanai. Papildus valdei, kas ieceļ aģentūras direktoru, varēs izveidot regulatoru padomi, kura atbildēs par visiem ar reglamentēšanu saistītiem jautājumiem, un apelācijas valdi, kuras uzdevums būs izskatīt apelācijas par aģentūras pieņemtajiem lēmumiem. Aģentūrai būs vajadzīgi ne vairāk kā 40-50 darbinieki un tās kopējie izdevumi veidos 6-7 miljonus euro gadā, kurus segs ar Kopienas atbalstu.

5.4.

Komisija ir Līgumu sargs un “kontroliera kontrolieris”. Aģentūra pieņem lēmumus un tās izvērtēšanas pilnvaras attiecas tikai uz specifiskiem tehniskiem jautājumiem. Lēmumus par sadarbības aizsardzības pasākumiem vai pareizu tirgus darbību var pieņemt Komisija saskaņā ar aģentūras iesniegto informāciju vai neatkarīgi no tās.

5.5.

Pārvades tīklu operatoru efektīva sadarbība ir nepieciešama, lai īstenotu reālu tirgus integrāciju. Pašlaik pastāv vienīgi brīvprātīga sadarbība, kas tomēr nedod apmierinošus rezultātus, sevišķi tīklu avāriju un elektroapgādes pārtraukumu gadījumā. Tīkla operatoru sadarbība ir jāpastiprina, lai:

5.6.

Pārvades sistēmu operatoru sadarbības struktūrām jābūt pilnībā atzītām Eiropas līmenī. Jāpieņem jau esošās struktūras, piemēram, Eiropas Pārvades sistēmas operatoru (ETSO) struktūra un Eiropas Gāzes pārvades asociācija (GTE) vai jāizveido centrālas un pastāvīgas struktūras gan organizatorisku apsvērumu dēļ, gan tādēļ, lai izstrādātu praktiskus tīklu plānošanas un ekspluatācijas instrumentus.

6.1.

Tīklu, sevišķi elektroenerģijas tīklu galvenā problēma ir saistīta ne tik daudz ar liberalizāciju, cik ar risinājuma rašanu, lai iedzīvotāji un uzņēmumi tos varētu pilnībā izmantot. Varētu apsvērt, piemēram, publiskus vai ES regulētus Eiropas tīklus, kas būtu pieejami visiem.

6.2.

Komisijai būtu jāveicina investīcijas, lai izveidotu pilnīgi novatorisku pārvades sistēmu, kas nodrošinātu elektrības izmantošanu Eiropas līmenī, izmantojot viedu interaktīvu tīklu. Līdzīgi internetam, šāds tīkls sekmētu viedo skaitītāju tehnoloģiju, ļaujot enerģijai plūst abos virzienos.

6.3.

Tas veicinātu investīcijas, dotu iespēju izveidot jaunas darba vietas un īstenot seno saukli “power to people”. Enerģijas apmaiņa varētu notikt atbilstoši katra vajadzībām ar visiem pieejamu tīklu starpniecību, izmantojot vienādus noteikumus, kuri tiek piemēroti visās ES valstīs bez izņēmuma (kā tas ir, piemēram, ar internetu).

6.4.

Minēto iemeslu dēļ elektrības sadales sistēmā varētu paredzēt pilnīgu nošķiršanu, bet gāzes tīkliem — iespēju starp nošķiršanu un neatkarīgu sistēmas operatoru.

6.5.

Komisijas izvirzītos mērķus (nostiprināt valstu iestādes, nostiprināt pārvades operatoru (ISO, TSO) sadarbību, nostiprināt tirgus pārredzamību u.c.) būs grūti sasniegt, ja netiks mainīta valstu attieksme ne pret uz tīkliem, bet arī apgādi, investīcijām utt. Kaut gan ar to nepietiks, lai nepieļautu cenu celšanos, tas tomēr ir vienīgais veids, kā nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus.

6.6.

Naftas rezervju koncentrācijai tikai dažos pasaules reģionos (61,8 % Tuvajos Austrumos, 11,7 % Eiropā un Krievijā, 9,4 % Āfrikā, 8,5 % Dienvidamerikā, 5,1 % Ziemeļamerikā un 3,5 % Tālajos Austrumos (F. Profumo, Turīnas politehniskā augstskola)) vajadzētu rosināt Komisiju īstenot ietekmīgāku kopēju politiku, kas vērsta gan uz minētajiem reģioniem, gan starptautiskajām organizācijām, kur tiek noslēgti līgumi un pieņemti lēmumi. Pretējā gadījumā vienkārša liberalizācija draud kļūt par slazdu, un ar to nepietiks, lai savaldītu cenas, kuras daudzos gadījumos ir paaugstinātas dažādu iemeslu dēļ, jo monopoli diktē nosacījumus arī politikā.

6.7.

ES jāturpina attīstīt regulēta konkurence un pārredzamība, lai saimnieciskā sistēma kļūtu konkurētspējīgāka un pārredzamāka. Uzvaras pār Microsoft un Volkswagen ir uzmundrinošs precedents par labu konkurencei, lai gan ar to vien nepietiek. Vienlaicīgi jāizstrādā efektīvāki pasākumi, lai samazinātu ietekmi un sekas uz nodarbinātību, jāīsteno pasākumi un investīcijas, kas spēj aktivizēt saimniecisko sistēmu, lai radītu lielākas iespējas darba ņēmējiem un jauniešiem un samazinātu to skaitu, kuriem nepieciešama “aizsardzība”. Jaunākie dati par Eiropas ekonomikas izaugsmi nav uzmundrinoši (skat. Komisijas paziņojumu) ne tikai tāpēc, ka euro ir stiprs, bet arī sakarā ar uzņēmumu vāju konkurētspēju un “aizsardzību”, kuru izmanto daudzi uzņēmumi. Pēc Vienotā Eiropas akta pieņemšanas uzsāktajam demonopolizācijas procesam jābūt veiksmīgam, jo pretējā gadījumā iedzīvotāju, proti, patērētāju intereses netiks ievērotas dezorganizācijas dēļ un, ņemot vērā iespējamo publisko līdzekļu atkārtotu piesaistīšanu tīklu darbības nodrošināšanai, līdzīgi kā Lielbritānijas dzelzceļa sistēmas gadījumā.

6.8.

Diskusija par tiesību aktu paketi nevar aprobežoties ar iestādēm un personām, kas iesaistītas tās izstrādē. Komisijai un EESK diskusija jāizvērš, lai tā būtu atvērta, lai tajā iesaistītos iedzīvotāji — patērētāji, darba ņēmēji un uzņēmumi, izvairoties no tā, ka lēmumus ietekmē vienīgi lielie nozares uzņēmumi, kas bieži vien atrodas monopolstāvoklī (piemēram, varētu izveidot atbilstošus blogus iedzīvotājiem, organizēt atklātas uzklausīšanas sēdes lielākajā daļā dalībvalstu un dažās Eiropas pilsētās un apkopot to secinājumus lielā publiskā konferencē Kopienas līmenī). Turklāt Komisijas veiktajā Eiropas regulatoru uzraudzībā būtu jāiekļauj arī demokrātijas dimensija, to papildinot ar Eiropas Parlamenta veiktām pārbaudēm.

7.1.

Nozares dažādu funkcju īpašumtiesību nodalīšana — apgādes un ražošanas nodalīšana no tīklu pārvaldības. Tas ir nepieciešams priekšnosacījums, lai samazinātu šķēršļus iekļūšanai tirgū. Pasākumu mērķis ir nepieļaut to, ka integrēti uzņēmumi, kas veic dažāda veida darbību, “pārnes” daļu no liberalizēto darbības veidu izmaksām uz regulētiem darbības veidiem un tādējādi iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri veic darbību tikai konkurences apstākļos. Dalībvalstis nav saskaņoti pieņēmušas direktīvas par dabasgāzes un elektrības tirgiem, dažos gadījumos pieļaujot vertikāli integrētu ražošanas un piegādes uzņēmumu un pārvades tīklu pārvaldības uzņēmumu izveidi.

7.2.

Valstu regulatoru pilnvaru reāla nostiprināšana. Regulatori nodrošina gan tīklu pārvaldības neitralitāti, gan, vispārīgi runājot, to infrastruktūru neitralitāti, kuras pārvalda koncesijas ietvaros. Tam ir būtiska nozīme liberalizācijā (elektroenerģijas nozarē — pārvadē, sadalē un mērīšanā; gāzes nozarē — pārvadē, sadalē, mērīšanā, uzglabāšanā, regazifikācijā).

7.3.

Energoregulatoru sadarbības aģentūras izšķirošā nozīme elektroenerģijas nozarē ir saistīta ar neatkarīgo valstu regulatoru darba pārraudzību. Pārvalstiska regulatora izveidošana, kas pilnvarots pārraudzīt iesaistīto valstu veikumu, būs par pamatu labi noteiktai regulējošai sadarbībai, samazinot līdzsvara trūkumu starp ES un atsevišķas valsts perspektīvām, sekmējot uz integrētu enerģijas tirgu vērstus risinājumus.

7.4.

Tādu no ražošanas sistēmas neatkarīgu pārvades sistēmu operatoru apstiprināšana, kas sadarbojas, lai efektīvi risinātu pārvades jautājumus. Vertikāli integrētu uzņēmumu pārvades sistēmu operatoriem ir tendence piešķirt priekšrocības iesaistītiem uzņēmumiem, kas rada ievērojamu informācijas deficītu jaunajiem konkurentiem. Turklāt stipri integrētā uzņēmumā bieži vien ir izkropļoti stimuli investīcijām, ja dominējošais uzņēmums nav ieinteresēts uzlabot tīklus, jo no tā labumu gūtu galvenokārt konkurenti. Formāla un būtiska pārvades operatoru nodalīšana nodrošinātu visiem pārvades uzņēmumiem vienādas piekļuves iespējas tīkliem, ļaujot īstenot nepieciešamos tehnoloģiskos uzlabojumus, lai nodrošinātu efektīvāku pārvaldību un, visbeidzot, zemākus tarifus lietotājiem.

7.5.

Palielināt pārredzamību un atvieglot piekļuvi tirgiem, lai palielinātu elektrības un gāzes tirgus likviditāti. Pastāv informācijas trūkums par tirgus drošumu un iespējām (starp nozarē iesaistītiem dalībniekiem), kā arī izteikta informācijas pieejamības nelīdzsvarotība starp tirgū esošajiem operatoriem un konkurējošajiem uzņēmumiem. Lielāka pārredzamība minimalizētu risku jauniem tirgus dalībniekiem un mazinātu šķēršļus viņu ieiešanai tirgū, veicinot uzticību vairumtirgiem un cenu signāliem. Tomēr ir jānodrošina zināms informācijas viendabīgums un atbilstība, kas, neraugoties uz uzņēmumu komerciālās un stratēģiskās informācijas konfidencialitātes svarīgumu, nepieļautu neskaidru interpretāciju, kura apdraud reālu tirgus pārredzamību.

7.6.

Nodrošināt visiem tirgus operatoriem piekļuvi informācijai, lai radītu uzticību tirgum un dotu iespēju pareizi attīstīties. Daudziem operatori neuzticas cenu veidošanas mehānismam. Gāzes importa līgumi tiek slēgti, pamatojoties uz cenu indeksiem, kuru pamatā ir vairāki naftas produkti. Tādējādi cenas precīzi atspoguļo izmaiņas naftas tirgos. Šī saikne ietekmē vairumtirdzniecības cenas, kas, neveidojas saskaņā ar tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, negatīvi ietekmējot apgādi (piedāvājums). Ilgtermiņa importa līgumos nav skaidras tendences veidot uz tirgus dinamiku balstītus cenu veidošanās mehānismus.

7.7.

Īpaši detalizētu prasību noteikšana, lai nodrošinātu pārredzamību elektrības un gāzes ražošanā. Tiek prasīta precīza informācija par pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm. Minētās prasības jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, tāpēc valstu regulatoriem jāpiešķir lielākas pilnvaras.

7.8.

Sekundāro tirgu izveidošana. Atvasinātie instrumenti ir efektīvs riska pārvaldības veids attiecībā uz cenām, kā arī dabīgs elektrības un gāzes tirgu attīstības instruments. Lai gan elektrības tirgos tiek apspriesti tieši vai netieši sekundārie līgumi un jau ir uzsākti saskaņošanas pasākumi, vēl ir daudz darāmā. Eiropas dabas gāzes tirgus ir acīmredzami nevienmērīgs. Pat ja dažos tirgos ir sasniegta augsta liberalizācijas pakāpe (piemēram, Apvienotajā Karalistē), citos nepastāv pat dabasgāzes skaidras naudas tirgus (piemēram, Itālijā).

7.9.

Uzglabāšanas infrastruktūru regulēšana, lai nodrošinātu, ka trešām pusēm pieejamā jauda tiktu piedāvāta pārredzami un vienlīdzīgi, izvairoties no jaudas uzkrāšanas.

7.10.

Publiski un viennozīmīgi kritēriji, kas nosaka, kad un kā piemērot noteikumus par trešo pušu piekļuvi tirgū piedāvātajai uzglabāšanas jaudai.

7.11.

Tādu pārredzamu un detalizētu noteikumu par piekļuvi SDG (sašķidrinātas dabasgāzes) termināliem ieviešana, kas ļauj noteikt infrastruktūras, kurām piemēro atbrīvojumus. Jāizstrādā atbilstīgi piedāvājumu pieteikšanas (open season) procedūras piemērošanas noteikumi. Tā kā minētā procedūra paredz jaudas iepriekšējas rezervēšanas mehānismu, tad tās ieviešana var izrādīties nepietiekama, lai nodrošinātu lielāku tirgus atvēršanu operatoriem. Pašas procedūras ietvaros valsts pārvades tīklu pārvades jaudas piešķiršanā prioritāte jādod uzņēmumam, kas būvē gāzes vadu vai SDG terminālu un kuram piemēro atbrīvojumu. Turklāt šķērslis apgādes tirgus konkurences attīstībai varētu būt atlikušās 20 % daļas piešķiršana, jo priekšroka tiek dota operatoriem, kuri apņemas aizpildīt minēto daļu ar ilgtermiņa līgumiem, ierobežojot gan tūlītējās piegādes tirgu, gan piegādes elastīgumu.

7.12.

ES konkurences tiesībām atbilstošu pakārtotu divpusēju ilgtermiņa piegādes līgumu noteikšana. Konkurence mazumtirdzniecības tirgū ir ļoti ierobežota. Ilgtermiņa līgumu, beztermiņa līgumu, līgumu ar klauzulām par automātisku pagarināšanu un gariem pārtraukšanas periodiem kumulatīvā ietekme var būt būtisks šķērslis konkurētspējai. Līgumiskās saites, kas ilgtermiņā saista rūpnieciskos patērētājus ar ražotājiem (tirgū pārstāvētajiem operatoriem), atšķiras atkarībā no valsts. Tomēr pieaug pieprasījums pēc konkurētspējīgāka piedāvājuma, ko sniedz jauni tirgus dalībnieki. Trūkst Eiropas mēroga piedāvājuma, un minētais aspekts nopietni jāņem vērā. Pašreizējais konkurences līmenis (maz piedāvātāju) ir sevišķi neapmierinošs dažās dalībvalstīs, kuras raksturo augsta koncentrācija (Austrija, Beļģija). Ierobežojumi attiecībā uz veidu, kā patērētāji var izmantot piešķirto gāzi, kopā ar piegādātāju ierobežojošu praksi piegādes vietās ir satraucoši no konkurences viedokļa.

7.13.

Veicināt elektrības un gāzes mazumtirdzniecības tirgu, lai reāli paveiktu liberalizācijas procesu. Tikai īstā mazumtirdzniecības tirgū ES iedzīvotāji var gūt labumu no konkurences. Tas nozīmē, ka jānosaka vienkāršoti tirgus piekļuves noteikumi, lai mazie ražotāji un piegādātāji varētu tajā piedalīties, sekmējot tirgus likviditāti un veicinot konkurētspējīgākas cenas. Nodrošināt likviditāti ir būtiski svarīgi, lai palielinātu operatoru uzticību cenu veidošanas procesam gan elektrības, gan gāzes tirgū, un tas dotu iespēju atbrīvoties no piesaistes naftas produktiem.

7.14.

Liberalizētam elektrības un gāzes tirgum ir liela nozīme iedzīvotāju izpratnes palielināšanā par“viedajiem” patēriņa veidiem, kas ļautu ietaupīt izmaksas un tās kontrolēt. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir jāizglīto par pašlaik pieejamiem enerģijas avotiem un par alternatīvo (atjaunīgo) enerģijas avotu attīstību, lai viņi saprastu to vitālo nozīmi, ņemot vērā pašreizējo deficītu. Līdz ar to gan no enerģijas taupīšanas viedokļa, gan no izmaksu viedokļa, gala patērētājiem jāpiedāvā līgumi, kurus var individualizēt atkarībā no patēriņa.

7.15.

Kā atbildīgiem gala patērētājiem, iedzīvotājiem jābūt informētiem par to, kā regulatori ievēro noteikumus, kā arī par iespējamām nelikumībām to darbā, lai varētu aizstāvēt savas tiesības, tostarp arī ar patērētāju tiesību aizsardzības apvienību starpniecību.

7.16.

Pieprasījuma apmierināšanas nodrošināšana arī maksimumslodzes laikā. Elektrības gadījumā tas izvirza problēmu saistībā ar ražošanas jaudu un enerģijas pārvadies tīkla jaudu. Gāzes gadījumā jāuzrauga, lai būtu pietiekama importa un uzglabāšanas jauda. Nav šaubu, ka importa jauda ir sevišķi ierobežota, jo jaudas plūsmu rezervējuši tirgū pārstāvētie operatori ar daudzgadu līgumiem, kuri pārsniedz pat divdesmit gadus. Tas nozīme, ka jaunie projekti, kā arī elektrības un dabasgāzes (gāzes vadu) infrastruktūru pārstrukturēšanas un paplašināšanas projekti jāīsteno iespējami ātri gan Eiropas, gan valstu līmenī. Būtiski svarīga nozīme ir regazifikācijas iekārtām, jo sevišķi Vidusjūras reģionā, kur tām ir svarīga funkcija saiknes nodrošināšanā ar galvenajām ražotājvalstīm (Lībiju, Alžīriju).

7.17.

Solidaritātes palielināšana. ES valstīm gan reģionālā līmenī, gan divpusējās attiecībās jāveicina līgumi par sadarbību un savstarpējo palīdzību gadījumā, ja kāda ES valsts no tās tieši neatkarīgu apstākļu dēļ atrastos enerģijas deficīta apstākļos.