13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/97

1.1

EESK atzinīgi vērtē jauno nolīgumu ar ASV, kas paredz pagarināt Energy Star biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordināciju uz jaunu piecu gadu termiņu, un Komisijas apņēmību kopsolī ar tehnoloģisko progresu un elastīgākā veidā ieviest stingrākas energoefektivitātes specifikācijas attiecībā uz biroja iekārtām. EESK piekrīt priekšlikumam pārstrādāt Regulu (EK) Nr. 2422/2001, pielāgojot Kopienas programmas Energy Star īstenošanu jaunajam nolīgumam, ar šādām piezīmēm.

1.2

Kamēr reģistrācija Energy Star datubāzē ir priekšnoteikums dalībai publiskā iepirkuma konkursos ASV, priekšlikumā ir runa tikai par to, lai tiktu veicinātas tādu energoefektivitātes prasību piemērošana, kuras nav mazāk stingras kā Energy Star prasības biroja iekārtu publiskā iepirkuma jomā. EESK ierosina padarīt saistošāku prasību visos biroja iekārtu publiskā iepirkuma konkursos iekļaut nosacījumu par attiecīgo produktu atbilstību Energy Star prasībām.

1.3

ES pastāv vairākas energoefektivitātes marķēšanas sistēmas, piemēram, ekomarķēšana, ekodizains un daudzas valstu marķēšanas programmas. Komisija ir mēģinājusi savstarpēji saskaņot Kopienas marķēšanas programmas, tomēr rezultāti nav redzami. EESK aicina Komisiju efektīvāk saskaņot attiecīgās marķēšanas sistēmas, lai novērstu neskaidrības patērētājiem.

1.4

Sabiedrības informētība par Energy Star logotipu ir visnotaļ ierobežota, tādēļ EESK aicina saglabāt pienākumu Komisijai un dalībvalstīm popularizēt logotipu un rast iespēju finansēt tā veicināšanu, izmantojot attiecīgās programmas energoefektivitātes jomā, piemēram, “Saprātīga enerģija Eiropai” un Eiropas kampaņa par ilgtspējīgu enerģētiku.

1.5

EESK aicina pārskatīt Eiropas Kopienas Energy Star padomes (ECESB) kā konsultatīvas institūcijas sastāvu, iekļaujot tajā visu dalībvalstu un ieinteresēto darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvjus.

1.6

EESK aicina Komisiju palielināt atbalstu biroja iekārtu energoefektivitāti veicinošai tehnoloģiskajai attīstībai Septītās pamatprogrammas un citu zinātnes, pētniecības un inovācijas atbalsta programmu ietvaros.

1.7

Komisijai un dalībvalstīm būtu jākontrolē attiecīgo ražojumu atbilstība reģistrācijas prasībām, veicot nepieciešamās pārbaudes un izmēģinājumus, kā arī publiskojot to pozitīvos vai negatīvos rezultātus, kas savukārt palielinātu Energy Star marķējuma uzticamību.

2.1

Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu ir ierosināts pārstrādāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra regulu (EK) Nr. 2422/2001 (1), kas noteica biroja iekārtu marķēšanas ar Energy Star logotipu programmas īstenošanas noteikumus attiecībā uz biroja iekārtām (tostarp datoriem, monitoriem, drukas iekārtām, kopētājiem un faksa aparātiem). Eiropas Savienība saskaņā ar nolīgumu ar ASV 2000. gada 19. decembrī pievienojās programmai Energy Star, kura darbojas ASV kopš 1992. gada un ir pārņemta arī citās valstīs. EESK 2000. gadā pieņēma atzinumu par šo regulu (2).

2.2

Komisija tika nozīmēta kā vadības iestāde, kura atbild par Energy Star programmas īstenošanu. Ar Regulu (EK) Nr. 2422/2001 tika izveidota Eiropas Kopienas Energy Star padome (ECESB) kā konsultatīva institūcija, kurā ietilpa ražotāju, ekspertu, tirgotāju, patērētāju un vides aktīvistu pārstāvji no dalībvalstīm, lai izvērtētu programmas īstenošanu Kopienā un ierosinātu jaunas tehniskās specifikācijas biroja iekārtu enerģijas patēriņa samazināšanai.

2.3

Savā 27.03.2006 paziņojumā par Eiropas Kopienas programmas Energy Star īstenošanu 2001.-2005. gadā Komisija ierosināja pagarināt uz turpmākiem 5 gadiem nolīgumu ar ASV par Energy Star programmu, kura darbība izbeidzās 2006. gada jūnijā, ņemot vērā, ka:

2.4

Jauno nolīgumu Padome pieņēma 2006. gada 18. decembrī, un tas tika parakstīts 2006. gada 20. decembrī Vašingtonā. Nosakot stingrākas tehniskās prasības attiecībā uz ražojumiem, galvenā izmaiņa ir enerģijas patēriņa specifikāciju ieviešana ne tikai attiecībā uz nodroses režīmu, bet arī uz citiem svarīgiem režīmiem un īpaši — uz darbības režīmu. Nolīguma C pielikums nosaka stingras un inovatīvas prasības attiecībā uz datoriem, monitoriem un attēlu veidošanas iekārtām (kopētājiem, drukas iekārtām, skeneriem un faksa aparātiem), kas saskaņā ar ECESB aplēsēm nākamajos trijos gados ES-27 varētu ietaupīt 30 TWh.

2.5

ECESB ierosināja programmu Energy Star īstenot efektīvāk un nodrošināt tehnisko specifikāciju ātrāku pielāgojamību tehnoloģijas attīstībai un tirgus pārmaiņām. Programmas Energy Star vienkāršošanai būtu jāveicina ietaupījumi gan Kopienas administrācijai, gan dalībvalstīm.

2.6

Priekšlikums regulai paredz grozīt šādus regulas 2422/2001 pantus:

3.1

EESK atzinīgi vērtē Padomes lēmumu turpināt programmu Energy Star un jauno partnerattiecību nolīgumu ar ASV. Ņemot vērā biroja iekārtu arvien lielāko daudzumu un lietošanas apjomu, tā energoefektivitātes paaugstināšana ir pareizais ceļš elektroenerģijas patēriņa samazināšanas virzienā. Tādēļ EESK atbalsta Komisijas centienus jaunajā nolīgumā ieviest stingrākas specifikācijas dažādām biroja iekārtu kategorijām atbilstoši tehnoloģiskajam progresam.

3.2

Savā atzinumā par Regulu (EK) Nr. 2422/2001 Komiteja uzsvēra nepieciešamību periodiski atjaunināt nolīgumu, paaugstinot energoefektivitātes specifikāciju prasības atbilstoši tehnoloģiskā progresa gaitai, un šī prasība paliek spēkā arī attiecībā uz jauno Energy Star programmu.

3.3

Kamēr reģistrācija Energy Star datubāzē ir priekšnoteikums dalībai atklātos konkursos ASV, ES šāda prasība nepastāv. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka regula uzliek par pienākumu Komisijai un publiskajām iestādēm valstu līmenī ieviest vismaz tikpat stingras energoefektivitātes prasības kā tās, kuras ir noteiktas Energy Star ietvaros attiecībā uz atklātiem konkursiem par biroja iekārtu iepirkumu. Komiteja sagaida, ka Komisija pati šajā ziņā rādīs priekšzīmi un piemēros šīs prasības atklātajos konkursos, kurus tā rīko, tostarp attiecībā uz Kopienas atbalstu attīstībai.

3.4

ES programma Energy Star ir viena no vairākām marķējuma programmām ražojumu energoefektivitātes jomā; daudzas no tām attiecas arī uz biroja iekārtām, tostarp Kopienas ekomarķēšana, ekodizains un valstu marķēšanas programmas, piemēram, “Nordic Swan”, Zviedrijas TCO, Vācijas “Blue Angel” u.c. Komisija acīmredzot mēģināja saskaņot Energy Star ar citām Kopienas marķēšanas sistēmām, tomēr rezultāti nav redzami. Tādēļ EESK aicina Komisiju efektīvāk koordinēt šos pasākumus, samērojot, saskaņojot un izmantojot kopīgās tehniskās specifikācijas tādējādi, lai patērētāji un lietotāji varētu gūt skaidrāku ieskatu par piedāvāto ražojumu enerģētiskajiem un ekoloģiskajiem standartiem un netiktu mulsināti ar daudzajiem uz produktiem esošajiem marķējumiem. Tā aicina attiecīgās dalībvalstu iestādes vajadzības gadījumā rūpīgi izvērtēt Energy Star specifikācijas.

3.5

Nolīgums paredzēja tālejošus un dinamiskus veicināšanas pasākumus, lai sekmētu patērētāju un lietotāju informētību par logotipu. EESK konstatē, ka Komisijas un dalībvalstu sasniegtie rezultāti ir neapmierinoši. Sabiedrība ir visai maz informēta par logotipu, kurš faktiski neietekmē iegādājamo biroja iekārtu izvēli, kas savukārt neveicina ražotāju ieinteresētību to reklamēt. Nedz patērētāju, nedz uzņēmēju vai darba devēju organizācijas nav iesaistītas logotipa veicināšanā. Tādēļ Komiteja aicina saglabāt Komisijas un dalībvalstu pienākumu veicināt logotipa publicitāti un pastiprināt tā reklamēšanu. Tā iesaka iekļaut šos pasākumus projektos, kurus var finansēt no programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” (IEE), Eiropas kampaņas par ilgtspējīgu enerģētiku un citu programmu līdzekļiem.

3.6

Tīmekļa vietnē www.eu-energystar.org ir pieejams enerģijas kalkulators individuālu aprēķinu veikšanai, taču uzņēmējus vajadzētu orientēt uz to, lai Energy Star specifikāciju datus iekļautu attiecīgajās rokasgrāmatās ar norādēm par to, kā iekārtas izmantot visenergoefektīvākajā veidā.

4.1

ECESB pašreizējā sastāvā nav pietiekami pārstāvētas darba devēju, darba ņēmēju organizācijas, ieinteresētās NVO un visas dalībvalstis. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju to pārveidot, lai tajā būtu nodrošināta iespējami labāka pārredzamība un pārstāvība.

4.2

Komisijai vajadzētu pastiprināt savu atbalstu tehnoloģiskajai attīstībai ar stingrāku energoefektivitātes specifikāciju ieviešanu, kā arī ar zinātnes, pētniecības un inovācijas programmām, īpaši ar Septīto pamatprogrammu.

4.3

Šajā sakarā būtu jānodrošina skaidrāka atšķirība starp tādu Energy Star logotipu, ar kuru ir marķētas vecākas iekārtas, un tādu, ar ko marķē iekārtas, kuras atbilst stingrākiem kritērijiem saskaņā ar jaunā Nolīguma C pielikumu. Dažās marķēšanas sistēmās tiek norādīts specifikāciju apstiprināšanas datums. Komiteja iesaka to apspriest ar ASV partneriem.

4.4

Komisijai vajadzētu regulāri publicēt informāciju par ietaupījumiem, kas panākti, piemērojot stingākas energoefektivitātes specifikācijas biroja iekārtām Energy Star programmas ietvaros un sniegt konkrētus energotaupības piemērus attiecībā uz publisko sektoru, uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

4.5

Saskaņā ar Energy Star nolīgumu partneri kontrolē ražojuma atbilstību reģistrācijas prasībām. Tādēļ regulā būtu jānosaka uzdevumi, kas jāveic dalībvalstīm attiecībā uz šāda monitoringa nodrošināšanu, kā arī pamatnostādnes tā veikšanai. Nav tādu Komisijas dokumentu, kuros būtu sniegta informācija par datubāzē reģistrētu ražojumu kontroli vai monitoringu. Ja šādi dati ir, tie būtu jāpadara pieejami programmas tīmekļa vietnē; ja tādu nav, būtu lietderīgi veikt attiecīgās iekārtas pārbaudi un publiskot tās rezultātus. To nedarot, var ciest logotipa uzticamība.

4.6

EESK iesaka saglabāt Komisijas sākotnējo pienākumu sagatavot un iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei biroja iekārtu energoefektivitātes monitoringa ziņojumu, ierosinot attiecīgus papildinājumus programmā līdz Nolīguma 5 gadu spēkā esamības termiņa beigām.