27.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

1.1

EESK vēlētos, lai Komisijas noteiktajās vienotā tirgus prioritātēs būtu paredzēti šajā dokumentā aprakstītie pasākumi.

1.1.1

Lai novērstu atlikušos šķēršļus, kas traucē pabeigt vienotā tirgus veidošanu, jāpanāk līdzsvars starp ekonomikas dinamismu, sociālo dimensiju un ilgtspējīgu attīstību. Vienotā tirgus veidošanu būs iespējams pabeigt tikai tad, ja visi iedzīvotāji — darba devēji, darba ņēmēji, patērētāji utt. — uzskatīs, ka tas ir viņu interesēs. Jāgādā, lai būtu pēc iespējas vairāk to, kas gūst labumu no vienotā tirgus, un jāparedz kompensācijas pasākumi tiem, kas ir zaudētāji. Sabiedrības skepsi pret ES iespējams pārvarēt tikai tad, ja politikas atbilst iedzīvotāju aktuālajām vajadzībām. Tikai ar saiknes veidošanu vien nepietiks.

1.1.2

Lai spētu risināt globalizācijas izraisītās problēmas, proti, saglabātu konkurētspēju pasaules tirgū, nodrošinātu izaugsmi un attīstību, radītu vajadzīgo infrastruktūru, pārvarētu klimata pārmaiņas, panāktu energoapgādes drošību, reaģētu uz finanšu tirgu arvien pieaugošo ietekmi uz ekonomiku kopumā un izmantotu radušās iespējas, pilnībā jāizmanto vienotais tirgus. Tādēļ pasākumi, kuru mērķis ir liberalizācijas un konkurences sekmēšana, jāpapildina ar mikroekonomikas politikām nodarbinātības un izaugsmes nodrošināšanai, kā arī ar pasākumiem, kuru mērķis ir uz zinātnes atziņām balstīta sabiedrība, kas izriet no Eiropas Savienības vispārējā mērķa uzlabot tās tautu dzīves un darba apstākļus (Romas Līguma preambulā minētais mērķis, kas ietverts visos vēlākajos dokumentos).Tas ievērojami palīdzēs pabeigt vienotā tirgus veidošanu.

1.1.3

Valsts un ES līmenī vairāk līdzekļu jāiegulda izglītībā, apmācībā un pētniecībā. Investīcijas izglītībā, apmācībā un pētniecībā Eiropai ir nevis greznība, bet nepieciešamība. Tādēļ par prioritāti uzskatāma Eiropas Pētniecības telpas izveidošana un mūžizglītības ieviešana.

1.1.4

Pēc atkārtotām neveiksmēm Kopienas patenta ieviešanas jomā uzticība ES pētniecības politikai ir vairāk nekā cietusi. Ņemot vērā faktu, ka saprātīgā termiņā nav izdevies panākt vienošanos par šā instrumenta izveidošanu, lai gan tas ir ļoti svarīgs uz zinātnes atziņām balstītai ekonomikai, ko ES neatlaidīgi cenšas ieviest, mums būtu nopietni jāapsver, vai ir vēlams minēto instrumentu piemērot visām dalībvalstīm, ja joprojām nav iespējams panākt vienprātīgu vienošanos (1).

1.1.5

EESK uzskata, ka ES līmenī būtu jārisina ne vien svarīgais patentu un ar to saistītā intelektuālā īpašuma jautājums, bet arī ekonomiskās spiegošanas jautājums. Šajā sakarībā EESK vaicā, vai būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (2) lomu un prestižu nolūkā sekmēt ES uzņēmumu konkurētspēju un nepieļaut to, ka konfidenciāla informācija par ražošanas procesiem, pētījumiem un inovāciju nokļūst tādu konkurentu rīcībā, kas nav no ES dalībvalstīm.

1.1.6

Transatlantisko attiecību ietvaros Komisijai un Padomei vcajadzētu būt prasīgakai attiecībā uz nediskriminācijas principa ievērošanu Savienoto Valstu vadībā. Tādējādi tām vajadzētu pieprasīt pirms vairāk ka 30 gadiem — ar mērķi analizēt un, iespējams, aizliegt ārzemju dalībnieku iesaistīšanos amerikāņu uzņēmumos, pamatojoties uz vienīgo, turklāt nedefinēto, “valsts drošības ”kritēriju — izveidotās “Committee on Foreign Investments in the US ”(CFIUS) darbības izbeigšanu. Tāpat, korporatīvā tiesvedība, piedalotis ārzemju un ASV uzņēmumiem, ir tendēta par labu pēdējiem.

1.1.6.1

Ja nav iespējams garantēt nediskrimināciju uzņēmumu apvienošanās vai iegādes procesā, vai veicot uzņēmējdarbību, ES vajadzētu nopietni izskatīt iespēju attiecīgās lietas iesniegt PTO Strīdu izšķiršanas komitejā vai izveidot (CFIUS) līdzīgas struktūras. Minētie principi būtu arī jāievēro attiecībās ar citiem ES partneriem.

1.1.7

Uzlabojot tiesību aktu izstrādi, iespējams vienkāršot uzņēmējdarbības apstākļus, kā arī nodrošināt labāku pārredzamību iedzīvotājiem un patērētājiem. Tomēr, izstrādājot mazāk noteikumu, ne vienmēr uzlabojas normatīvā sistēma. EESK atbalsta juridisku instrumentu izmantošanu svarīgās jomās, piemēram, tādās jomās, uz kurām attiecas veselības aizsardzības un drošības minimumu nodrošinoši tiesību akti un kurās valsts tiesību aktu piemērošana nebūtu lietderīga.

1.1.8

Sociālo partneru kolektīvie līgumi, kas daudzās dalībvalstīs ir lēmumu pieņemšanas politiskā procesa svarīga sastāvdaļa, var arī noderēt politiku izstrādē un palīdzēt nodrošināt atbalstu Eiropas līmenī veiktiem pasākumiem. Tomēr, lai tas būtu iespējams, ieinteresētām jābūt abām sociālajā dialogā iesaistītajām pusēm.

1.1.9

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jāizpilda solījums līdz 2012. gadam par 25 % samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Tomēr EESK pauž bažas, ka minētais solījums formulēts pārāk plaši un uzskata, ka tas ir vēlreiz jāprecizē. Ja netiks apstiprināta pārdomātāka pieeja, nespēja pildīt solījumu var tikai graut uzticību.

1.1.10

Piemērojot regulas, tiktu radīta skaidrāk saprotama tiesiskā vide gadījumos, kad tas iespējams, un regulu piemērošana varētu būt konsekvenci sekmējošs faktors.

1.1.11

Vienotā tirgus pamatā ir uz profesionālās kvalifikācijas un diplomu savstarpēja atzīšana; tas attiecas, piemēram, uz vecmātēm, kuru profesionālā kvalifikācija un diplomi netiek savstarpēji atzīti, kaut arī ir spēkā attiecīgas ES direktīvas.

1.1.12

EESK atgādina, ka augšupēja saskaņošana pat starp 27 valstīm ir vienotā tirgus svarīga iezīme, lai cik grūti to nebūtu panākt.

1.1.13

Visos posmos būtu jākonsultējas ar sociālajiem partneriem, lai pieņemamā termiņā nodrošinātu nepieciešamo administratīvo vienkāršošanu un tiesību aktu labāku izstrādi. Lai Eiropas Savienība nezaudētu tās iedzīvotāju uzticību, ir svarīgi šajā jomā panākt jūtamus rezultātus.

1.1.14

EESK vēlētos, lai vienotā pakalpojumu tirgus darbība tiktu uzlabota ātrāk. Citādi iekšējā tirgus izveidi nevar uzskatīt par pabeigtu. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta veiktos grozījumus Pakalpojumu direktīvā, tie lielā mērā atbilst Komitejas ierosinājumiem. Daži punkti tomēr vēl jāprecizē un jāpilnveido, piemēram, vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. Tagad, kad Eiropas Parlaments ir pieņēmis pakalpojumu direktīvu, uzņēmumi var gūt reāli sajūtamu labumu no dibinājumbrīvības iespējas sniegt pārrobežu pakalpojumus.

1.1.15

EESK ir aicinājusi finanšu pakalpojumu jomā (3) nodrošināt dinamisku konsolidāciju, izvairoties no tādu papildu prasību pieņemšanas dalībvalstu līmenī, kas nav paredzētas ES tiesību aktos (“goldplating”); tomēr Komiteja ir arī norādījusi, ka tam jānotiek atbilstīgi Lisabonas stratēģijai un ievērojot Eiropas sociālā modeļa īpatnības. Tas attiecas arī uz pārrobežu finanšu pakalpojumu sniegšanu (piemēram, akciju tirdzniecība un tiesību uz papildu pensiju pārnešana) un uz elementāriem finanšu pakalpojumiem, piemēram, bankas konta universālas pieejamības nodrošināšanu. Tā kā pieaug finanšu darījumu nozīme ekonomikā un, ņemot vērā dinamiskās un kreatīvās inovācijas minētajā jomā (piemēram, drošības fondi un privāts pamatkapitāls), nozares regulējumā ir jāņem vērā izrietošais sistēmiskais risks un ietekme uz reālo ekonomiku, tomēr jāpieņem noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut neproduktīvas sekas. EESK aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt tiesību aktu projektus, kuru mērķis ir panākt, lai institucionālie ieguldītāji sniegtu plašāku informāciju par to īstenoto politiku investīciju un balsošanas jomā. Šādu tiesību aktu projektu iesniegšana atbilstu Komisijas rīcības plānam Likumu par uzņēmējdarbību un uzņēmumu pārvaldības modernizācija.

1.1.16

Nodokļu politikas pasākumiem — tādā apmērā, kādā tos iespējams veikt Eiropas līmenī — jāsekmē vienotā tirgus izveides pabeigšana, un tajos pietiekami daudz uzmanības jāpievērš iepriekš minētā līdzsvara līdzsvara nodrošināšanai starp ekonomikas dinamismu, sociālo dimensiju un ilgtspējīgu attīstību. Pie šiem pasākumiem pieskaitāma arī nodokļu bāzes saskaņošana uzņēmumu aplikšanas ar nodokļiem jomā un izvairīšanās no nodokļu dubultās uzlikšanas. Vienotajā tirgū nav pieļaujama nodokļu dubultā uzlikšana.

1.1.17

EESK aicina arī Komisiju, pārbaudīt vienotā tirgus darbības ierobežojumus, ko noteikušas dalībvalstis, valsts iestādes vai profesionālās organizācijas. (4)

1.1.18

Galvenā problēma ir tā, ka, piemēram, apdrošināšanas produktu saturu ļoti ietekmē vietējie juridiskie un ar nodokļu uzlikšanu saistītie apstākļi. Tas attiecas uz obligāto apdrošināšanu, kā arī daudziem citiem svarīgiem apdrošināšanas produktiem, piemēram, tādu dažādu risinājumu piedāvāšanu kā mājsaimniecību apdrošināšanā pret ugunsgrēku iekļauta apdrošināšana pret dabas katastrofām vai parastā apdrošināšanas produktā iekļauta apdrošināšana pret terora aktiem.

1.1.19

Viens no kavēkļiem, kas traucē pabeigt vienotā tirgus izveidi, ir darba ņēmēju pārvietošanās brīvības būtisku ierobežojumu saglabāšana. EESK uzstājīgi aicina tās dalībvalstis, kas neatļauj darbaspēka brīvu kustību, atcelt attiecīgos ierobežojumus. Iedzīvotāju brīva pārvietošanās ir viens no galvenajiem vienotā tirgus elementiem, un no mobilitātes ieguvēji ir arī darba ņēmēji.

1.1.20

Šķiet, ka MVU no vienotā tirgus negūst tik daudz priekšrocību, cik būtu iespējams. Tā kā ES pastāv būtiski šķēršļi, kas traucē pakalpojumu tirdzniecību, tā veido tikai 20 % no kopējā tirdzniecības apjoma Eiropā. Pakalpojumu direktīvai būtu ievērojami jāuzlabo uzņēmējdarbības veikšanas un nodarbinātības iespējas, jo īpaši — ar ierosinātā pārbaudes mehānisma palīdzību, kā arī izmantojot tikai vienu kontaktpunktu pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm.

1.1.21

Iekšējā tirgus darbībai vitāli svarīga ir pārredzamība un atklātība publiskā iepirkuma jomā. Nolūkā papildināt 2004. gadā pieņemto tiesību aktu paketi ir ļoti svarīgi ātri paveikt tā saucamo “pārskatīšanas ”direktīvu atkārtotu izskatīšanu, kas notiek pašlaik. Nebūtu vēlams pieļaut Komisijas ierosinātās reformas prasību mīkstināšanu, jo īpaši tas attiecas uz prasību ievērot pietiekami ilgu apturošu termiņu starp lēmuma pieņemšanu un līguma parakstīšanu, turklāt nosakot, ka līgums nav spēkā, ja nav izpildīti zināmi ar izziņošanu saistīti kritēriji.

1.1.22

Publiskā iepirkuma tirgus atvēršanu intensīvi apspriež gan sabiedrība kopumā, gan privātas ieninteresētās personas, un pastāv būtiskas viedokļu atšķirības par to, kāda pieeja būtu jāizvēlas. Atverot publiskā iepirkuma tirgu, jāņem vērā tādi svarīgi aspekti kā nodarbinātība, kā arī sociāli un ar vides aizsardzību saistīti jautājumi — tie šajā procesā ir vienlīdz svarīgi.

1.1.23

Strīdu risināšanas tīkls SOLVIT darbojas apmierinoši un varētu būt ideāli piemērots juridisku šķēršļu pārvarēšanas līdzeklis (tie bieži rodas nepareizas piemērošanas dēļ, kuras iemesls, savukārt, ir vai nu informācijas trūkums, vai ierēdņu nepietiekama apmācība, vai arī protekcionisms), tomēr minētajam tīklam noteikti ir vajadzīgi lielāki resursi un vairāk darbinieku dalībvalstu galvaspilsētās. Būtu jāīsteno strukturēta reklāmas kampaņa, lai veicinātu MVU informētību par minētā mehānisma esamību un tā sniegtajām iespējām.

1.1.24

EESK ir izstrādājusi vienotā tirgus darbību traucējošu šķēršļu detalizētu katalogu (5), lai sekmētu reālistisku izpratni par tādām regulējuma jomā joprojām pastāvošām problēmām, kas jāatrisina, lai pabeigtu Eiropas vienotā tirgus veidošanu. Tie ne vienmēr ir valsts radīti šķēršļi.

1.1.25

Saskaņā ar 2003. gadā noslēgto iestāžu nolīgumu EESK sadarbībā ar Eiropas Komisiju izstrādā datu bāzi (PRISM II), lai apkopotu informāciju par ES līdzregulējuma un pašregulējuma iniciatīvām (6). EESK un jo īpaši tai pakļautā Vienotā tirgus novērošanas centra (SMO) locekļi ir gatavi palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm. SMO katru gadu dažādās dalībvalstīs organizē publiskas apspriedes, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta nodarbinātībai jaunajās dalībvalstīs.

1.1.26

Ņemot vērā EESK īpašās zināšanas un to reprezentatīvo raksturu, Komiteja uzskata, ka tā varētu piedalīties ietekmes novērtējumu izstrādē, ko Komisija plāno veikt regulāri. Ļoti svarīgi ir tas, lai tiesību aktu projektos tiktu atspoguļota viedokļu daudzveidība un lai tie būtu cik vien iespējams precīzi un objektīvi pamatoti. Nododot ietekmes novērtējumus pirmām kārtām EESK ziņā un tai dodot iespēju sniegt par tiem komentārus pirms to nosūtīšanas ES iestādēm, būtu iespējams atbilstīgi Eiropas Atjaunošanas partnerības principiem nodrošināt daudz lielāku atbalstu ES likumdošanas iniciatīvām (7).

1.1.27

Visbeidzot, lai pabeigtu iekšējā tirgus veidošanu, par prioritāti būtu jāuzskata patērētāju informēšana par vienotā tirgus sniegtajām priekšrocībām un aicinājums tās izmantot.

2.1

Šis izpētes atzinums ir izstrādāts pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces komisāres Wallström kdzes 2006. gada 5. oktobra pieprasījuma Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.2

Komiteju aicināja apsvērt Eiropas Komisijas izvirzītās prioritātes, lai palīdzētu izstrādāt ziņojumu, kas jāiesniedz Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmei, un, visbeidzot, sniegtu ieguldījumu galīgā ziņojuma izstrādē.

2.3

Tā kā Komitejas darba kalendārais plāns bija saspringts, tā nolēma pievērsties dažiem galvenajiem jautājumiem un norādīt dažas galvenās jomas, kurās, pēc Komitejas domām, ir vēlams turpmāks progress.

3.1

Sākotnēji bija paredzēts, ka, izveidojot vienoto tirgu, dažādas valsts regulējuma paketes aizstās ar vienotu ES mēroga regulējumu, tādējādi radot līdzvērtīgus spēles noteikumus, ar kuru palīdzību Eiropas ekonomika spētu pilnībā īstenot savu potenciālu. Praksē pārāk bieži uzskata, ka ES regulējums nevis aizstāj valsts regulējumu, bet to papildina.

3.2

Globalizācija ir faktors, kura nozīme ir pieaugusi un kas ir vienlaicīgi gan problēma, gan iespēja. Šo problēmu būs iespējams atrisināt tikai pilnībā izmantojot vienotā tirgus potenciālu.

3.3

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu izstrādāt jaunu politikas programmu, kuras pamatā ir jauna partnerība un iestāžu efektīvāka sadarbība. Saskaņā ar minēto kopējo programmu valstu valdībām, kā arī reģionālajām un vietējām pašpārvaldēm arī jāuzņemas atbildība par rezultātu sasniegšanu un Eiropas tuvināšanu iedzīvotājiem.

3.4

Noraidāms ir uzskats, ka vairāk tiesību aktu nozīmē “vairāk Eiropas”. Vai tie ir visefektīvākais izvēlētā mērķa sasniegšanas līdzeklis? Tādu tiesību aktiem alternatīvu risinājumu kā paraugprakses ieviešana līdzregulējuma un pašregulējuma jomā vai kolektīvo līgumu sekmēšana būtu jāuzskata par svarīgu un jāveicina to plašāka izmantošana, tajā pašā laikā neaizmirstot uzturēt sociālo dialogu — to sekmēt Komisija ir aicināta Līgumā —, lai panāktu kolektīvo līgumu noslēgšanu.

3.5

Tomēr likumdošanas un politikas izstrādes procesos būtu jānodrošina labāka ietekmes novērtējumu, izvērtējumu un publisku apspriežu izmantošanas efektivitāte un kvalitāte (Vai tika panākts iecerētais tiesību akta projekta mērķis? Ja nē, tad kādēļ?). Šajā sakarībā Komiteja izstrādās arī izpētes atzinumu par tematu “Sociālās ietekmes novērtējumu satura, procedūru un metožu kvalitātes standarti sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku skatījumā”.

3.6

Vienotais tirgus ir sekmīgi darbojies dažās nozarēs, kurās skartas daudzu patērētāju intereses (piemēram, produktu drošība un pārdevēja sniegtās garantijas), bet citās jomās progress norisinājies lēni vai arī tiešajam lietotājam joprojām nav manāms (piemēram, finanšu pakalpojumi vai Kopienas patents).

3.7

Darba vietu radīšana un darbinieku mobilitāte ir pieskaitāma vienotā tirgus svarīgākajiem mērķiem, un apmācības un izglītības programmas vairāk jāorientē uz gatavošanos “uz zinātnes atziņām balstītai ekonomikai”. Tomēr vienotais tirgus pats par sevi neatrisinās Eiropas darba tirgus problēmas, un papildus būs nepieciešami arī proaktīvi pasākumi.

3.8

Likumdošanas iniciatīvas būtu jāizstrādā tā, lai tās būtu viegli saprotamas ne vien likumdevējām iestādēm, bet arī potenciālajiem tiešajiem lietotājiem. Tas pats princips būtu jāattiecina uz regulējumu.

3.9

Tiesību aktu labāka izstrāde būtu jāuzskata par svarīgāku prioritāti. EESK par minēto jautājumu ir izteikusies vairākos atzinumos (8). Gan Komisijas rīkotajās konsultācijās, gan no dalībvalstīm ir gūts daudz ziņu, ka, direktīvas transponējot valsts tiesību aktos, dalībvalstu pārvaldes iestādes bieži padara stingrākas sākotnējā tiesību aktā paredzētās prasības (t.s. “gold plating”). MVU tas ietekmē smagāk nekā lielus uzņēmumus. MVU īpašniekiem bieži pašiem jāveic visi uzdevumi, ko lielas organizācijas var nodot speciālistu pārziņā.

3.10

Labāka īstenošana un piemērošana ir vienotā tirgus pastāvēšanas galvenais priekšnoteikums. EESK atzinumā par tematu “ES un valstu administrāciju īstenotā prakse un savstarpējā saikne” (9) norāda uz šādiem pašreizējiem trūkumiem:

3.11

Labāk īstenojot un piemērojot tiesību aktus, tiek novērsta vienotā tirgus fragmentācija.

3.12

Skaidri redzams, ka valsts pārvaldes iestāžu viedoklis nav pietiekami saskaņots, un Eiropas Savienības efektivitāti apdraud dalībvalstis, kas nepilda pašas savus lēmumus. Dažās dalībvalstīs attiecībā uz vienotā tirgus jautājumiem maz tiek darīts valsts līmeņa saziņas un informātikas politikas jomā, un sabiedrību maz informē par veiksmīgākajiem piemēriem. Dalībvalstu valdības, parlamenti un plašsaziņas līdzekļi nejūt morālu pienākumu sniegt savu ieguldījumu. Lai Eiropas iedzīvotāji tiešām sajustu, ka norises, tostarp arī Konstitūcija, kuras ratifikācija ir apstājusies, nav iespējamas bez viņu līdzdalības, vairāk jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Tomēr uzmanība jāpievērš ne tikai saziņas problēmām. Pirmais solis ceļā uz ES iedzīvotāju uzticības atgūšanu ir tas, ka ES arī turpmāk jārod veids, kā novērst steidzami risināmās Savienības problēmas.