22.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/62

1.1

Atbalsta Komisijas uzskatu, ka visām dalībvalstīm paplašināšanās ir jāizmanto kā stimuls savu centienu paātrināšanai, kā arī izaicinājumu atrisināšanai, ar kuriem ir sastapušās minoritātes, un atziņu, ka tas jo īpaši attiecas uz čigāniem.

1.2

Piekrīt, ka tiesībās balstīta pieeja attiecībā uz tādām jomām kā invaliditāte, vecums un seksuālā orientācija, kā tas ir atspoguļots ES antidiskriminācijas politikā, ir joprojām relatīvi jauna koncepcija gan valsts varas iestādēm, gan arī NVO dažās dalībvalstīs.

1.3

Nožēlo, ka, neesot ES līguma 13. panta grozījumiem, Kopienas likumu pieņemšana šajā jomā turpina pieprasīt vienbalsīgu nolīgumu.

1.4

Nožēlo aizsardzības hierarhijas rašanos starp dažādām grupām 13. panta ietvaros. Starpība paliek gan materiālajā sfērā, gan arī dažādu diskriminācijas veidu izpildes mehānismos – efektīva pieeja antidiskriminācijai pieprasa lielāku līdztiesību pieejamajā aizsardzības līmenī un šai sakarā tiesību saskaņas pastiprināšanā. RK arī atgādina Komisijai, ka vispusīgāka ES politika attiecībā uz invaliditāti, vecumu, seksuālo orientāciju, reliģiju un ticību vēl trūkst. Piemēram, RK atzīst, ka invalīdi bieži vien saskaras ar diskrimināciju nepieejama sabiedriskā transporta veidā, ēku un nepieejamas informācijas/komunikāciju ziņā. Komisija nav publicējusi nevienu paziņojumu īpaši un tikai par seksuālās orientācijas jautājumiem ES likumos un politikā, kaut arī šī tematika skaidri ietilpst Līguma 13. pantā.

1.5

Ņem vērā, ka nepietiekams institucionāls individuālu prāvnieku atbalsts, kur individuāli prāvnieki paliek primārais izpildes mehānisms, strikti samazina likuma efektivitāti. Individuālas personas sastopas ar grūtībām pierādījumu apkopošanā, nepieciešamo garantiju pret vajāšanu ieguvē un ievērojamām finansiālām problēmām, sedzot tiesas izmaksas.

1.6

Uzskata, ka, iekams “maigajiem likumiem” un nelikumu darbībām var būt ietekme (tādi jautājumi kā memorands, rezolūcijas, deklarācijas utt.), tie cenšas būt efektīvāki, veidojot uz jau pastāvoša likuma un saistot Kopienas likumus. Piemērs būtu Komisijas vadlīniju par invalīdu nodarbinātību nelielie panākumi (kuru nestiprināja ES tiesiskie priekšraksti) valsts likumīgās attīstības ziņā.

1.7

Ņem vērā, ka sistemātiska datu un informācijas apkopošana nodrošina ES ar labāku diskriminācijas izvietojuma un atgadījumu pārskatu, labāku stratēģiju un metožu formulēšanu, lai uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti, atbilstību un uzticamību Kopienas līmenī, labāku politikas un finansējuma ieguldījumu un lielāku sadarbību ar nacionālās universitātes izpētes centriem, NVO un speciālistu aizstāvības grupām/centriem. Vietējām un reģionālajām varas iestādēm jau ir galvenā loma notiekošajā datu apkopošanā un informācijas analīzē.

1.8

Atzīmē, ka, neskatoties uz savu projektu ieguldījumu un apmēru, mazākās NVO un masu organizācijas reizēm nevar piekļūt ES finansējumiem, lielākoties pārmērīgi sarežģītās birokrātijas dēļ; uzskata, ka mazajām vietējām un reģionālajām organizācijām sava darba turpināšana bez finansējuma ir neiespējama.

1.9

Atbalsta vietējo un reģionālo varas iestāžu galvenās lomas Zaļajā grāmatā atzīšanu attiecībā uz līdztiesību un antidiskrimināciju paplašinātajā Eiropas Savienībā; kā vadošie darba devēji, vietējās un reģionālas varas iestādes īstenojot savas funkcijas, aplūko pozitīvu darbību attiecībā uz: a) nepieciešamību samazināt diskrimināciju saskaņā ar direktīvām; b) nepieciešamību samazināt nelikumīgu uzmākšanos; c) nepieciešamību veicināt iespēju līdztiesību starp personām no 13. panta grupas un citiem cilvēkiem.

1.10

Apsver, ka Pamattiesību hartas iekļaušana uzsvērtu diskriminācijas jomas, kuras neaptver pašreizējie likumi.

1.11

Apšauba, vai dažādās politikas jomās galvenais virziens ir bijis pietiekami risināts un vai dažas likumu un politikas iniciatīvas pašas ir savienojamas ar antidiskriminācijas likumu loģiku un darbībām, kas ir veiktas saskaņā ar 13. panta aizbildnību.

1.12

Atzīmē, ka, lai gan abpusējā ES iegūtās kvalifikācijas atzīšana ir tikusi paplašināta, nav nolīguma attiecībā uz trešās valsts pilsoņu kvalifikācijas ieguvi ES vai kvalifikācijas, kas ir iegūta ne ES valstīs, neskatoties uz šīs kvalifikācijas īpašnieka pavalstniecību.

1.13

Nožēlo neprecīzus un stereotipiskus dažādu 13. panta grupu attēlojumus, kas radīja dažu grupu sabiedriskās uztveres un cieņas eroziju sabiedriskajā dzīvē, politiskajā retorikā, plašsaziņas līdzekļos un reklāmā. Tas iedragā vienādas attieksmes principu.

1.14

Atbalsta 2004. gada janvārī pieņemto Direktīvu 2003/109/EC, kas piešķīra tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri 5 gadus ir bijuši likumīgi dalībvalsts iedzīvotāji, juridisko statusu, kas ir pielīdzināms dalībvalstu pilsoņu statusam Rases vienlīdzības direktīvas papildināšanai. Tomēr, lai risinātu jautājumu par pavalstniecības vai pilsonības, vai balsstiesību piešķiri, direktīva ir labāk jāizskaidro.

2.1

Pieprasa īpašu finansējuma piešķiršanu un īpašas darbības plāna iedaļas, kas būtu veltītas čigānu projektiem.

2.2

Pieprasa plašākas diskusijas, debates un izglītības forumus starp visām dalībvalstīm par sociālās pilsonības, diskriminācijas un cilvēku pamattiesību un sabiedrisko tiesību jautājumiem, un konsultācijas un novērošanas procesus nacionālajā līmenī, lai apkarotu diskrimināciju visos jautājumos, kurus aptver 13. pants.

2.3

Norādot uz savu iepriekšējo lēmumu, deleģē pašreizējam ģenerālsekretāram, lai izvērtē ģenerālsekretariāta personāla politiku un nodarbināto profilu attiecībā uz saskaņu ar jauniem tiesiskajiem priekšrakstiem un lai ziņo gan birojam, gan arī šai komisijai sešu mēnešu laikā; pasūta un publicē antidiskriminācijas pozitīvās pieredzes vadlīnijas vietējās varas iestādēm kā, piemēram, darba devējiem, šīm vadlīnijām jāietver piemēri no katras dalībvalsts par pasākumiem katram no sešiem diskriminācijas iemesliem saskaņā ar EK Līguma 13. pantu.

2.4

Pieprasa, lai vispārējie likumi par pieeju precēm un pakalpojumiem tiktu paplašināti uz visām 13. pantā ietvertajām jomām, pieprasa, lai tiktu nodrošināta lielāka aizsardzība pret diskrimināciju uz vecuma, dzimuma, reliģijas vai ticības un seksuālās orientācijas pamata.

2.5

Pieprasa, lai Komisija sadarbotos ar dalībvalstīm un lai nodrošinātu piemērotas, efektīvas, proporcionālas un atrunājošas sankcijas un procedūras pret saistību laušanu saskaņā ar direktīvām un paātrinātu to pārstatījumu valsts likumā.

2.6

Pieprasa lielāku institucionālo atbalstu individuālām sūdzībām no 13. pantā minēto grupu puses; organizācijas ar likumisko interesi var ieviest izpildes darbības individuālu prasītāju vārdā vai atbalstam ar to individuālas personas apstiprinājumu; ja ir noteikts pieņēmums par diskrimināciju (piem., fakti, no kuriem var pieņemt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija), pierādījumu smagumam ir vienmēr jābūt pie atbildētāja, jebkāda naidīga izturēšanās vai sekas kā reakcija uz sūdzību nav atļautas.

2.7

Pieprasa lielāku sadarbību ar dalībvalstīm un valsts varas iestādēm, lai uzlabotu novērošanas un ziņošanas mehānismus.

2.8

Pieprasa Komisijai sadarbībā ar Eiropas līmeņa ES finansētām NVO meklēt radošas metodes, kas ļautu arī mazām NVO piekļūt ierobežotiem finansēšanas līdzekļiem.

2.9

Uzliek sev par pienākumu ES antidiskriminācijas darba kārtības tālākattīstīšanu un uzskata, ka tā kopā ar visām ieinteresētajām pusēm stiprāk ir jāiesaista šīs darba kārtības plānošanā, īstenošanā, izveidē un komunikācijas pasākumos.

2.10

Pieprasa, lai RK tiktu aicināta kā kaut kas pats par sevi saprotams ES konferencēs un semināros par līdztiesību un antidiskrimināciju un jo īpaši diskriminācijas pret čigāniem jautājumos.

2.11

Pieprasa plašākas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem īstenošanas laikā.

2.12

Vēršas pie visām ES institūcijām, lai tās labāk atspoguļotu antidiskriminācijas direktīvu garu ar: a) vispārēju līdztiesības politiku dalībnieku pieņemšanas darbā, nodarbinātības un pakalpojumu ziņā; b) ES organizāciju politiskajiem dalībniekiem un iestādēm ir jābūt līdzsvarotām 13. panta grupu ziņā.

2.13

Vēršas pie Komisijas, lai noteiktu, kā tā grasās integrēt Pamattiesību hartas ietvertās grupas pašreizējās direktīvās par antidiskrimināciju, norādot, ka tās tiks iekļautas jaunajā Līgumā.

2.14

Iesaka, lai galvenie līdztiesības virzieni ir mehānismi, kas nodrošinātu, ka līdztiesības jautājumi un principi ir ietverti attiecībā uz visu politiku formulēšanu, administrēšanu un izvērtēšanu.

2.15

Iesaka Komisijai cieši sadarboties ar RK, lai atbalstītu vietējās un reģionālās varas iestādes līdzvērtības darbības plānu izstrādāšanā un ziņojumu sniegšanā par veiktajiem pasākumiem atbildīgajām līdztiesības iestādēm dalībvalstīs.