22.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/40

1)

septiņi visattālākie reģioni – Azoru salas, Kanāriju salas, Gvadelupa, Francijas Gajāna, Madeira, Martinika un Reinjona – ir pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču arī atrodas unikālā un īpašā situācijā, kas ir pavisam atšķirīga no situācijas citos Kopienas reģionos;

2)

šo situāciju raksturo virknes trūkumu pastāvība un apvienojums, jo īpaši to tālums, mazā teritorija un ekonomiskā atkarība no dažiem produktiem, kas ir šo reģionu ietekmējošās izolācijas un vārīguma cēloņi, kā atzīts EK līguma 299. panta 2. punktā;

3)

šo faktoru rezultātā rodas papildu izmaksas, un tie rada noteiktus šķēršļus šo reģionu izaugsmei, konverģencei un ekonomiskajai ilgtspējībai, kas kavē tos pilnībā piedalīties iekšējā tirgus dinamikā, ierobežo to iedzīvotājiem pieejamās iespējas un samazina to uzņēmumu konkurētspēju;

4)

ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu, visattālākie reģioni varētu kļūt par stratēģiski svarīgām platformām, uz kurām izveidot to lomu, kādu Eiropas Savienība vēlas ieņemt pasaulē;

5)

šie faktori pilnībā attaisno īpašo režīmu Kopienas politiku ieviešanā, tā, lai būtu iespējams ievērot šo reģionu specifiskās vajadzības un palielināt to vietēji ģenerētās attīstības jaudu;

6)

tādēļ tiks sniegts atbalsts visattālāko reģionu un valstu varas iestāžu pieprasījumiem saistībā ar šajos reģionos īstenojamu visaptverošu un saskaņotu stratēģiju, un šajā nolūkā tie tiks nodrošināti ar nepieciešamajiem resursiem, kā rezultātā tiks realizēta īsta Kopienas politika attiecībā uz visattālākajiem reģioniem;

1.1

priecājas par to, ka kopš 1986. gada Eiropas Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu attiecībā uz atbilstošas sistēmas izveidi, lai šajos reģionos ieviestu Kopienas likumdošanu un vienoto politiku, pamatojoties uz opciju programmām, kas speciāli piemērotas tālajam un izolētajam šo vistālāko reģionu raksturam (POSEI);

1.2

atgādina, ka specifiska panta pieņemšana līgumā (299. panta 2. punkts), kas aicināja ņemt vērā Savienības vistālāko reģionu situāciju, adresēja virkni specifisku mērķu, un proti:

1.3

uzskata, ka šie uzdevumi pilnībā paliek spēkā un, vēl nebūt nebūdami īstenoti, prasa nepārtrauktu darbību no Savienības puses. To svarīgumu apliecina fakts, ka visattālāko reģionu statuss ir īpaši izcelts Eiropas konstitucionālā līguma projekta III-330. pantā;

1.4

tādēļ atgādina Komitejas izteikto apmierinājumu, 2000. gada 14. martā pieņemot Eiropas Komisijas ziņojumu par pasākumiem līguma 299. panta 2. punkta ieviešanā, ar kuru paredzēts nodrošināt “kvalitatīvu lēcienu” Kopienas pieejā visattālākajiem reģioniem un kurš uzsāktu būtiski jaunu pakāpi visaptverošas un saskaņotas politikas noteikšanā attiecībā uz visattālāko reģionu ilgtspējīgu attīstību;

1.5

uzskata, ka pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar iepriekš minēto 2000. gada 14. marta ziņojumu, ir bijuši visumā pozitīvi, taču vēlas norādīt, ka paplašinātā Eiropas Savienība šobrīd atrodas izšķirošā savas integrācijas procesa brīdī un saskaras ar virkni svarīgu risināmu problēmu, kas prasa institūcijās, Kopienas politikā un Eiropas ekonomikā izdarīt būtiski svarīgas izmaiņas;

1.6

tic, ka, neraugoties uz pozitīvajiem aspektiem, šīs izmaiņas parāda nepieciešamību iet tālāk par pašreizējo pieeju un Kopienas politiku attiecībā uz vistālākajiem reģioniem virzīt par pakāpi uz priekšu, nosakot šiem reģioniem piemērotu sistēmu jaunajā Eiropas kontekstā; sistēmu, kas nodrošinās to pilnīgu līdzdalību jaunajā Eiropā;

1.7

tā rezultātā izsaka pateicību Eiropas Padomei par to, ka tā vienmēr ņēmusi vērā un atbalstījusi ES vistālākos reģionus; Komiteja atgādina, ka 2002. gada jūnija Seviļas Eiropas Padomes secinājumi izklāstīja nepieciešamību turpināt līguma 299. panta 2. punkta ieviešanu un iesniegt piemērotus priekšlikumus attiecībā uz to īpašajām vajadzībām, kas jāņem vērā, veidojot dažādās kopīgās politikas, it īpaši politiku transporta jomā, un reformējot noteiktas politikas, jo īpaši reģionālo politiku; Komiteja vēlas izmantot šo iespēju arī, lai izceltu Komisijas apņemšanos iesniegt jaunu ziņojumu par šiem reģioniem, balstoties uz visaptverošu, saskaņotu pieeju šo reģionu īpašajiem raksturlielumiem un veidiem, kā tos adresēt;

1.8

tādējādi izsaka savu apmierinājumu, 2004. gada 26. maijā pieņemot Komisijas paziņojumu Ciešāka partnerība ar vistālākajiem reģioniem un 2004. gada 6. augustā – Komisijas paziņojumu Ciešāka, pastiprināta sadarbība ar vistālākajiem reģioniem: vērtējums un perspektīvas. Komiteja atzīmē Savienības vēlmi ievērot reģionu specifiskās vajadzības un jo īpaši to, ka Savienība atzīst vistālāko reģionu unikālo situāciju, kas pilnībā attaisno īpašo pieeju dažādās Kopienas politikās;

1.9

apsveic Eiropas Komisiju vispirms par tās priekšlikumu konsolidēt savas sadarbības attiecības ar vistālākajiem reģioniem un savu prezidentu konferenci, kas parāda tās gatavību ietvert reģionālo dimensiju Kopienas integrācijas procesā;

1.10

atzīmē progresu, ko panākusi Komisija tā sarežģītā problēmu kompleksa izpratnē, kas ietekmē vistālākos reģionus. Tā apstiprina Komisijas viedokli par to, ka attīstības un integrācijas izpratnē vistālākie reģioni joprojām atpaliek no citiem Eiropas reģioniem un ka dažas Kopienas politikas, kas izveidotas, rēķinoties ar vispārējo ES ainu, ir neatbilstošas, jo tajās nav ņemti vērā vistālāko reģionu specifiskie raksturlielumi;

1.11

konstatē, ka Eiropas integrācija, cita starpā, ir balstīta uz dažādības saglabāšanu un visu Savienības reģionu īpašajām iezīmēm, lai panāktu iespējami lielāko progresu visai savienībai. Komiteja īpaši iestājas par darba stratēģijas izstrādāšanu ģeogrāfisko nepilnību reģioniem, kas identificē šo reģionu īpatnības un ietver piemērotus šīs problēmas risināšanas instrumentus;

1.12

priecājas par trijām Komisijas noteiktām prioritātēm – konkurētspēja, piekļuve un kompensācija par citiem ierobežojumiem un reģionālā integrācija –, ņemot vērā Kopienas stratēģijas izveidi attiecībā uz vistālāko reģionu izaugsmi un konverģenci;

1.13

atbalsta Eiropas Komisijas nodomu uzņemties turpmāko darbu vistālāko reģionu papildu izmaksu noteikšanā un izvērtēšanā, lai efektīvāk rīkotos ar visiem kavēkļiem, kas rodas šīs situācijas rezultātā;

1.14

tomēr atzīmē, ka Komisijas priekšlikums tikai daļēji pilda Seviļas Eiropas Padomē doto uzdevumu un reģionu un to valstu izteiktās vajadzības;

1.15

it īpaši uzsver, ka Komisijas vērtējuma rezultātā vistālākajiem reģioniem nav izstrādāta patiesa starpsektoru stratēģija; stratēģija, kas mobilizēs visas Kopienas politikas un to resursus, lai pienācīgā veidā adresētu šo reģionu unikālo situāciju;

1.16

nožēlo faktu, ka, neraugoties uz Eiropas Komisijas izteikto gatavību ieviest tās prioritātes, ko tā noteikusi gan ar kohēzijas politikas, gan ar citu Kopienas politiku starpniecību, Komisija tomēr atbilstoši nenorāda resursus, ko tā paredzējusi nodrošināt saskaņā ar šīm citām politikām, atliekot to vēlākai lēmumu pieņemšanai vai arī padarot to atkarīgu no turpmākas izpētes;

1.17

atzīmē, ka Eiropas Komisija ir ierosinājusi vispārējās kohēzijas politikas sistēmas piemērojuma vistālākajiem reģioniem apvienojumu ar divu specifisku instrumentu radīšanu: kompensācijas programma attiecībā uz īpašiem ierobežojumiem, kas ietekmē vistālākos reģionus, un plašāku kaimiņattiecību darbības plāns;

1.18

priecājas par iepriekš minēto specifisko instrumentu radīšanu, kas paredzēti tikai un vienīgi vistālākajiem reģioniem un kas mēģina novērst šo reģionu īpašās situācijas radītos kavēkļus. Komiteja tomēr atzīmē reālas informācijas trūkumu attiecībā uz šiem pasākumiem piešķirtajiem finansiālajiem resursiem;

1.19

nožēlo to, ka Komisija ir izšķīrusies par visu šo reģionu neiekļaušanu nākamajā konverģences uzdevumā, un atkārto, ka automātiskas šī uzdevuma tiesības ir visatbilstošākais veids, kā adresēt vistālāko reģionu strukturālos kavēkļus un nodrošināt to, ka attieksme pret šiem reģioniem ir vienlīdzīga;

1.20

neatlaidīgi apgalvo, ka vistālāko reģionu ciestie kavēkļi ir pastāvīgi un kopēji visiem reģioniem neatkarīgi no to IKP uz vienu cilvēku, un atgādina, ka problēmas, ar kādām saskaras šie reģioni, nav reducējamas uz IKP problēmu, gluži pretēji, tās atspoguļo sarežģīto strukturālo situāciju, kas dziļi ietekmē šo reģionu pilsoņus un to uzņēmumu konkurētspēju;

1.21

atzīmē, ka visi vistālākie reģioni, ieskaitot tos, kuru IKP uz vienu cilvēku vērtējams kā 75 % no Kopienas vidējā, joprojām cieš pamata infrastruktūru trūkuma un sliktu konverģences un konkurētspējas apstākļu dēļ, kas ir nepieciešami, ja jāievēro Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas. Komiteja uzskata, ka šie reģioni nespēs tikt galā ar savu konverģences procesu, ja nav to darbību nepārtrauktības, kas uzņemtas saskaņā ar Eiropas reģionālo politiku, sākot ar 2006. gadu, un vispārējā sistēmā pielāgotas to specifiskajiem raksturlielumiem;

1.22

atgādina, ka daudzas no vistālākajiem reģioniem pieejamajām izaugsmes, dažādošanas un paaugstinātas produktivitātes iespējām ir centrētas uz dažiem tradicionālajiem sektoriem, kas pārstāv patiesas salīdzināmas priekšrocības, uz tūrismu un uz citu alternatīvu ražošanas formu meklēšanu. Tādēļ Komiteja tic, ka efektīvā modernizācijas, inovāciju un attīstības stratēģijā vistālākajos reģionos ir jāņem vērā iepriekš minētās darbības;

1.23

priecājas par to, ka saskaņā ar jaunajām programmām attiecībā uz “Eiropas teritoriālo sadarbību” vistālākajiem reģioniem būs tiesības ne tikai uz starpnacionālu sadarbību, bet arī uz pārrobežu sadarbību. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai īstenotu mērķi, kas saistīts ar vistālāko reģionu integrēšanu to ģeogrāfiskajā vidē, kā atzīst pati Komisija;

1.24

priecājas par prioritāti, kāda piešķirta attiecību pilnveidošanai vistālāko reģionu un kaimiņos esošo trešo valstu starpā, kā arī plašāku kaimiņattiecību darbības plāna izveidei, lai sekmētu ekonomiskas, sociālas un kultūras izaugsmes zonas radīšanu šajos reģionos pie ES robežām, lai gan Komiteja nožēlo, ka nav detalizēti norādīti šim plānam piešķirtie finansiālie resursi;

1.25

uzskata, ka kaimiņattiecību politikas ieviešana attiecībā uz vistālākajiem reģioniem prasa, lai lietā tiktu likti atbilstoši finansiālie resursi, tā, lai šie reģioni varētu īstenot savu pilntiesīgo ES aktīvās robežas lomu un pozitīvi un jēgpilni papildināt Kopienas darbību saistībā ar nabadzības apkarošanu un demokrātisko vērtību, cieņas pret cilvēktiesībām un likuma spēka principu aizsardzību savās kaimiņu valstīs;

1.26

tomēr uzskata, ka, lai īstenotu šos uzdevumus, ir nepieciešama tāda koordinācija, kas ir efektīva un atbilst ES ārējās politikas un attīstības sadarbības instrumentiem, galvenokārt, Kotonu līguma, Meda programmas un ALA noteikumiem un visām Kopienas iniciatīvām un programmām, kādas nākotnē varētu tikt pieņemtas attiecībā uz šiem reģioniem;

1.27

izsaka savu apmierinātību ar Komisijas nodomu uzņemties detalizētu pētījumu par to, kā darbojas vispārizplatīti pakalpojumi vistālākajos reģionos, un uzdot darba grupai izveidot jebkādus atbilstošus priekšlikumus;

1.28

priecājas par Komisijas nodomu ņemt vērā vistālāko reģionu specifiskos raksturlielumus valsts palīdzības jomā;

1.29

konstatē, ka noteikumi, kas nosaka valsts palīdzību un kas tika izveidoti, lai atbalstītu un pasargātu iekšējā tirgus darbību, nav piemērojami nediskriminējoši attiecībā uz palīdzību, kas tiek piešķirta firmām, kas atrodas šajos reģionos un kas, kā atzīst pati Komisija, nevar baudīt visas šī vienotā tirgus priekšrocības;

1.30

tā rezultātā nožēlo, ka Komisija nav izšķīrusies par visu vistālāko reģionu, ieskaitot tos, kuru IKP sasniedz 75 % no Kopienas vidējā, iekļaušanu 87. panta 3.a) punkta. Tas būtu bijis vispiemērotākais risinājums, kā adresēt strukturālos kavēkļus, kas ietekmē vistālākos reģionus un kā nodrošināt to, lai attieksme pret šiem reģioniem būtu vienlīdzīga;

1.31

uzskata šajā sakarā, ka visu vistālāko reģionu ietveršana jaunajā Konstitucionālā līguma projekta 56. panta 3.3) punkta (bijušais 87. panta 3.a) punkta) skaidri un nepārprotami atspoguļo Eiropas likumdevēja nodomu un aicina Komisiju tiesiskās drošības labad pārskatīt savu nostāju sarunās par vadlīnijām attiecībā uz valsts palīdzību reģionālā nolūkā un apkopot savu priekšlikumu, ietverot šajā kategorijā visus vistālākos reģionus;

1.32

turklāt uzskata, ka plānotā palīdzības papildu intensitāte, kas noteikta uz 10 procentu punktiem, jānovērtē Komisijas priekšlikumu gaismā, ko tā izvirzīja, pārskatot vadlīnijas attiecībā uz palīdzību reģionālā nolūkā, lai noteiktu, vai būs atbilstoši nodrošināt tādu politiku, kas atbalsta investīcijas šajos reģionos;

1.33

ņemot vērā visus iepriekš izteiktos apsvērumus, Komiteja uzskata, ka Eiropas Komisija pilnībā nepiepilda cerību uz visaptverošu, saskaņotu pieeju, kādu prasīja Seviļas Eiropas Padome;

1.34

tādēļ uzskata, ka Komisijas ierosinātā pieeja neiztur kritiku, domājot par to, ka tā neatspoguļo progresu Kopienas politikas īstenošanā attiecībā uz vistālākajiem reģioniem, kas dotu iespēju pastāvīgos pasākumus vairāk piemērot reālajai situācijai šajos reģionos, kas jāiestrādā visās Kopienas politikās;

1.35

izsaka stingru savu pārliecību, ka vistālākajiem reģioniem joprojām ir nepieciešams Eiropas Savienības atbalsts, lai uzlabotu savu konkurētspēju un lai turpinātu savu konverģences procesu ekonomiskās attīstības izpratnē un savu pilsoņu iespēju izpratnē, kur tās būtu vienlīdzīgas ar iespējām, kādas bauda pilsoņi citos Eiropas reģionos;

1.36

visbeidzot, izsaka savu atbalstu Eiropas Padomei, kas uzskata, ka strauji turpināt rūpīgu iepazīšanos ar paziņojumu par stratēģiju attiecībā uz vistālākajiem reģioniem, ir prioritāte.

2.1

ierosina, ka Eiropas Komisijai būtu jāpārskata savs priekšlikums par veidu, kādā izturēties pret vistālākajiem reģioniem saistībā ar kohēzijas politiku, iekļaut visus vistālākos reģionus nākotnes konverģences uzdevumā neatkarīgi no to IKP. Tas ir vispiemērotākais risinājums, kā ņemt vērā šo reģionu strukturālos kavēkļus un nodrošināt to, lai attieksme pret tiem joprojām būtu vienlīdzīga;

2.2

aicina Komisiju piešķirt nepieciešamos finansiālos resursus diviem specifiskajiem instrumentiem, kas ierosināti: papildu izmaksu kompensācijas programmai un plašāku kaimiņattiecību darbības plānam. Šiem resursiem jābūt pietiekamiem, lai atbilstu visu vistālāko reģionu patiesajām vajadzībām, ieskaitot tos reģionus, kuru IKP uz vienu cilvēku pārsniedz 75 % no Kopienas vidējā, un sasniegtu izvirzītos mērķus;

2.3

atgādina, ka visiem vistālākajiem reģioniem, ieskaitot tos, kuri vairs nav iekļaujami konverģences uzdevumā, joprojām ir pienākums veikt investīcijas, kādas tiem uzliktas sava tāluma dēļ, jo īpaši infrastruktūras jomā, tāpēc mudina Komisiju uzlikt par pienākumu saskaņā ar šo specifisko programmu pilnvarot investīcijas, kas paredzētas, lai likvidētu ierobežojumus, ar kādiem sastopas vistālākie reģioni;

2.4

aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk uzsākt darbu, kas praktiski aizsāktu “plašāku kaimiņattiecību” darbības plānu ar efektīvu, saskaņotu koordināciju ar citiem ES instrumentiem saistībā ar ārējo un attīstības sadarbības politiku, kā arī saistībā ar tirdzniecības un muitas politiku, un iesniegt skaidrus un nepārprotamus priekšlikumus attiecībā uz šo noteikumu saskaņošanu ar šī brīža “kaimiņattiecību iniciatīvu”;

2.5

uzsver nepieciešamību nodrošināt to, lai vistālākie reģioni tiktu iekļauti sadaļā par pārrobežu sadarbību saskaņā ar jauno Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, kā priekšnoteikumu uzdevumam integrēties to apkārtējā ģeogrāfiskajā apkaimē;

2.6

ierosina Komisijai to, ka saskaņā ar jaunajām reģionālās palīdzības vadlīnijām tai būtu jāpārskata savi priekšlikumi tā, lai ietvertu noteikumus Konstitucionālā līguma projektā un uzturētu pašreizējo palīdzības līmeni un iespēju piešķirt darba palīdzību, kas netiek progresīvi samazināta vai ierobežota laikā; turklāt Komiteja aicina Komisiju uzturēt un uzlabot specifisko attieksmi pret vistālākajiem reģioniem attiecībā uz valsts palīdzību lauksaimniecības un zivsaimniecības sektoros;

2.7

aicina Eiropas Komisiju turpināt garantēt diferencētu nodokļu aplikšanas kārtību vistālākajos reģionos kā nepieciešamu instrumentu šo reģionu ekonomiskajā attīstībā;

2.8

mudina Komisiju partnerības ietvaros, saskaņā ar kuru tā ieviesīs paziņojumu par vistālākajiem reģioniem, pilnībā ievērot Seviļas Eiropas Padomes izvirzīto prasību, iedibinot īstu starpsektoru stratēģiju, kas dos iespēju piemērot visas Kopienas politikas šo reģionu specifiskajiem apstākļiem un ierosināt specifiskus pasākumus dažādās kohēzijas politikas jomās;

2.9

jo īpaši iesaka uzturēt un pilnveidot īpašo attieksmi, kāda tiek veltīta tradicionālajiem sektoriem, dažādošanas pūliņus un modernizācijas procesu primārajā sektorā ar mērķi veicināt tās ieguldījumu vistālāko reģionu izaugsmes un konverģences procesā;

2.10

ierosina Komisijai izskaidrot savu priekšlikumu attiecībā uz POSEI pieņemšanu un aicina izvirzīt priekšlikumus attiecībā uz pastāvīgiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstošu budžetu un ietverti šīs programmas attīstības mērķī;

2.11

aicina Eiropas Komisiju noteikt pietiekami augstus tarifus banāniem saskaņā ar COM, lai aizsargātu Kopienas produkciju un, ja nepieciešams, ierosināt pasākumus, kā kompensēt ražotājus;

2.12

aicina Komisiju COM cukuram ietvarā pieņemt speciālus pasākumus cukura sektora attīstības veicināšanai visattālākajos reģionos;

2.13

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā vistālāko reģionu specifiskās vajadzības atbilstoši lauku attīstības programmai, nodrošināt tiem pietiekamus līdzekļus un plānotā Lauku telpas attīstības fonda ietvarā piešķirt tos pašus līdzfinansēšanas nosacījumus kā vairumam apdalītajiem reģioniem;

2.14

aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānus katram ģeogrāfiskajam areālam, kuros atrodas visattālākie reģioni, iesaistot šos reģionus, to dalībvalstis un robežojošās trešās valstis šo plānu sagatavošanā, ar mērķi integrēt visattālākos reģionus to attiecīgajā ģeogrāfiskajā areālā;

2.15

aicina Eiropas Komisiju pieņemt jaunus pasākumus, kas uzlabotu vietējo lauku saimniecību produkcijas konkurētspēju, kam jākonkurē vienā tirgū ar līdzīgiem produktiem no citām valstīm, kurām ir saistību līgums ar ES, tādām kā Maroka, valstīm kuras risina sarunas ar ES, kā piemēram, MERCOSUR vai arī no valstīm, kuras gūst labumu no vienošanās par muitas atvieglojumiem, tādām kā ACP valstu grupa;

2.16

aicina Komisiju piešķirt reālu spēku Sestās RTD sistēmas programmas 14. pantam, ar kuru tiek ieviesti atbilstoši pasākumi, kas pielāgoti vistālāko reģionu specifiskajiem raksturlielumiem, lai sekmētu to līdzdalību Kopienas R&D iniciatīvās; tas jāņem vērā tad, kad tiek veidota nākamā sistēmas izveides programma;

2.17

aicina Eiropas Komisiju uzskatīt vistālākos reģionus par prioritāriem reģioniem, attīstot darbību attiecībā uz informācijas sabiedrību un tehnoloģiskajām inovācijām. Šīs jomas vistālākajiem reģioniem dod reālu iespēju, tādēļ ka var palīdzēt likvidēt dažus kavēkļus, kas rodas šo reģionu tāluma dēļ;

2.18

ir vienisprātis ar Eiropas Komisijas vērtējumu attiecībā uz transporta nozīmi, lai vistālākajiem reģioniem nodrošinātu piekļuvi iekšējam tirgum, un iesaka izstrādāt atbilstošus mehānismus un procedūras, lai pilnībā integrētu vistālākos reģionus visos vienotās transporta politikas aspektos;

2.19

jo īpaši mudina Komisiju nekavējoties iekļaut projektus saistībā ar vistālākajiem reģioniem Starpeiropas transporta tīklā un Starpeiropas enerģijas tīklā un uzskatīt šos projektus par prioritāriem;

2.20

atgādina, ka vide vistālākajiem reģioniem ir ārkārtīgi svarīga joma, un aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk pieņemt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šādu jomu ilgtspējīgu attīstību, kā bioloģiskās dažādības aizsardzība, Natura 2000 tīkls un atkritumu apsaimniekošana;

2.21

vispārēji aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā šo reģionu un attiecīgo to valstu kopīgās prasības un veikt rūpīgu attiecīgo Kopienas politiku izpēti;

2.22

atgādina nepieciešamību izveidot instrumentus, kas dotu iespēju izdarīt nepārtrauktu jaunās Kopienas likumdošanas ietekmes izvērtējumu attiecībā uz vistālākajiem reģioniem, lai nodrošinātu to, ka tas ne tikai nekaitē ekonomiskās darbības izaugsmei šajos reģionos, bet arī sekmē šādu izaugsmi reālā un ilgstošā veidā;

2.23

atkārto, ka, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, jānodrošina efektīva saskaņošana, jo īpaši Komisijas ietvaros ar starpnodaļu grupas palīdzību; šīs grupas cilvēkresursi ir jāpalielina;

2.24

pastāv uz to, ka Kopienas institūcijām un reģioniem jāiedibina stratēģija, kā sniegt paziņojumus Eiropas sabiedrībai, sniedzot informāciju par problēmām, kas ietekmē vistālākos reģionus, kā arī informāciju par šo reģionu patieso Eiropas dimensiju;

2.25

rosina vistālākos reģionus uzsākt sadarbību visās iespējamajās jomās un Komisiju – atbalstīt vistālākos reģionus šajā procesā, lai ievērotu to attīstības Savienības un globalizācijas ietvaros divkāršo izaicinājumu.