(1)

Viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem ir aizsargāt bērnus no visu veidu vardarbības. Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka Savienībai ir jāveicina bērnu tiesību aizsardzība. Saskaņā ar LES 2. pantu šīs pamattiesības ir viena no vērtībām, pamatojoties uz kurām dibināta Savienība. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (“Harta”) 24. pantu bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību un visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses. Saskaņā ar LES 3. panta 5. punktu šāda aizsardzība būtu jānodrošina ne tikai Savienībā, bet arī Savienības attiecībās ar citām pasaules daļām.

(2)

Bērnu aizsardzība ir arī viens no galvenajiem mērķiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām (“ANO Konvencija”) (1), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (“ECTK”) (2), kā arī citos starptautiskos juridiskajos instrumentos (3) un juridiski nesaistošos instrumentos ANO līmenī (4) un Eiropas Padomes līmenī (5).

(3)

Bērnu tiesību ievērošanai un īstenošanai ir centrāla vieta ES stratēģijā par bērna tiesībām (“Stratēģija”) (6). Stratēģijā Komisija apņēmās “iesniegt iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt integrētu bērnu aizsardzības sistēmu izstrādi un stiprināšanu” un kura būtu viens no stratēģijas svarīgākajiem rezultātiem, kuru mērķis ir apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem un nodrošināt bērnu aizsardzību.

(4)

Eiropas Parlaments 2021. gada rezolūcijā par bērnu tiesībām (7) uzsvēra, cik svarīgi ir izstrādāt un stiprināt integrētas valstu un transnacionālas bērnu aizsardzības sistēmas, kas aprīkotas ar resursiem, īstenošanas un uzraudzības shēmām. Padomes 2022. gada jūnija secinājumos par ES stratēģiju par bērna tiesībām dalībvalstis tika aicinātas arī īstenot integrētu (koordinētu un daudzdisciplīnu) pieeju bērnu aizsardzībai (8). Arī Reģionu komiteja savā atzinumā uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi mudināt vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties integrētās bērnu aizsardzības sistēmās (9).

(5)

Pēc tam, kad jaunajā ES Bērnu līdzdalības platformā (10) notikusi apspriešanās ar vairāk nekā 1 000 bērniem par viņu aizsardzības vajadzībām, secināms, ka bērnu aizsardzība joprojām nav pilnībā nodrošināta (11). Šā ieteikuma pamatā ir arī atklāta sabiedriskā apspriešana un uzaicinājums iesniegt atsauksmes. Arī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (“FRA”) pēc Komisijas pieprasījuma veica Savienības valstu bērnu aizsardzības sistēmu (12) un to darbības kartēšanu. Galvenie rezultāti ir izklāstīti uz pierādījumiem balstītajā dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ieteikumam.

(6)

Galvenais secinājums ir, ka valstu bērnu aizsardzības sistēmas ir atšķirīgas. Minētās sistēmas ir izstrādātas atbilstoši konkrētām vajadzībām, piešķirtajiem resursiem, tās atspoguļo konkrētus kultūras, sociālos un vēsturiskos faktorus, un tām ir dažādi decentralizācijas līmeņi. Savukārt to trūkumi ir vieni un tie paši, piemēram, nepietiekama profilakses politika un agrīnās identifikācijas sistēmas, kā arī trūkst laikus piešķirta un visaptveroša (tostarp psihosociāla) atbalsta, jo īpaši bērniem, kuri vienlaikus saskaras ar dažādām aizsardzības vajadzībām, un uzraudzības. Bieži vien trūkst koordinācijas mehānismu efektīvas daudzdisciplīnu reaģēšanas nodrošināšanai dažādās ministrijās vai dažādos kompetences līmeņos. Problēma ir arī cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamība un koordinācija. Pamatojoties uz to, nepārprotami ir vajadzīgas efektīvākas un integrētākas bērnu aizsardzības sistēmas.

(7)

Lai veicinātu pilnīgas neiecietības kultūru pret vardarbību pret bērniem, ir jānovērš plaisa starp starptautiskajiem standartiem, politiskajām saistībām un rīcību un jāiesaista visi attiecīgie dalībnieki visā sabiedrībā (13). Tam būtu jāattiecas uz jebkāda veida vardarbību, t. i., visa veida fizisku vai psiholoģisku vardarbību, miesas bojājumiem vai nežēlīgu, nevērīgu vai nolaidīgu izturēšanos, sliktu izturēšanos vai ekspluatāciju, tostarp seksuālu vardarbību, kas veikta fiziski, tiešsaistē vai virtuālās pasaulēs (“vardarbība pret bērniem”). Šāda vardarbība ietver, piemēram, vardarbību ģimenē, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību, ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu laulības, kā arī visa veida iebiedēšanu un miesas sodus. Ņemot to vērā, šā ieteikuma galvenais mērķis ir veicināt integrētu bērnu aizsardzības sistēmu izstrādi dalībvalstīs un stiprināt to darbību, kā arī veicināt bērnu aizsardzību kā Savienības ārējās darbības prioritāti.

(8)

Lai valstu bērnu aizsardzības sistēmas labāk spētu reaģēt uz bērnu uzskatiem un vajadzībām, kas ir šā ieteikuma centrā, tām vajadzētu būt pielāgotām kontekstam, to centrā ir jābūt bērniem un tās būtu jāīsteno vispiemērotākajā pārvaldības līmenī. Dalībvalstīm būtu jāveicina starpnozaru sadarbība un koordinācija starp privātā sektora dalībniekiem, vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm un Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi bērnu aizsardzības pakalpojumiem. Pirmām kārtām būtu jāņem vērā bērna intereses, vienlaikus uzklausot bērnu viedokļus. Integrētajā pieejā būtu arī jāsasaista profilakse, agrīnā brīdināšana, ziņošana, starpnozaru atbalsts un uzraudzība.

(9)

Dažādiem dalībniekiem dažādos kompetences līmeņos un nozarēs ir īpaši pienākumi bērnu aizsardzības jomā. Ir būtiski skaidri definēt uzdevumus un panākt ciešu koordināciju starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, jo īpaši publiskajām iestādēm (visos līmeņos un atbilstoši to kompetencei), privātā sektora dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Attiecīgie speciālisti un dalībnieki pārstāv dažādas nozares, piemēram, izglītību un apmācību (skolotāji, pedagogi, atbalsta pakalpojumi visos līmeņos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe), sociālo jomu (piemēram, sociālie darbinieki, pakalpojumu sniedzēji, mājokļu un audžuģimeņu aprūpes sniedzēji), veselības aprūpi (tostarp psihoemocionālo veselību), tieslietas un tiesībaizsardzību (piemēram, juristi, tiesneši, policija, profesionāļi, kas strādā slēgtās vai daļēji slēgtās iestādēs), patvērumu un migrāciju, diplomātisko un konsulāro aizsardzību, digitālo, sporta, atpūtas, plašsaziņas līdzekļu un kultūras nozari, finanses, uzņēmējdarbību un vidi, kā arī tradicionālos un reliģiskos līderus. Ģimenēm un kopienām, kā arī pašiem bērniem ir svarīga loma bērnu aizsardzībā.

(10)

Dalībvalstu rīcībā esošo rīku plašais klāsts, tostarp Savienības līmenī (tiesību akti, rīcībpolitika un finansējums), var palīdzēt bērnu aizsardzības sistēmas padarīt integrētākas un stabilākas. Tādējādi šis ieteikums balstās uz attiecīgajiem Savienības acquis, kas saistīti ar bērnu tiesībām, kā arī uz nesaistošām darbībām, kas veiktas šajā jomā (14). Tā mērķis ir izveidot holistisku un transversālu pieeju bērnu aizsardzībai, apvienojot jau spēkā esošos tiesību aktus un darbības, lai bērnu aizsardzības sistēmas darbotos integrētāk un to centrā būtu bērni.

(11)

Līdztiesības un iekļaušanas veicināšana mūsu sabiedrībā ir svarīgs instruments vardarbības novēršanai. Bērni, kuriem ir ar diskriminācijas cēloņiem saistītas iezīmes, biežāk saskaras ar iebiedēšanu. Piemēram, bērniem ar invaliditāti ir lielāks risks kļūt par vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem gan dzīvesvietas vidē, gan iestādēs (15). 11 % LGBTI bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem piecos iepriekšējos gados pirms 2019. gada aptaujas piedzīvoja fizisku vai seksuālu uzbrukumu, kura iemesls bija viņu piederība LGBTI kopienai (16). Bērniem, kuri ir liecinieki rasismam un piedzīvo pašcenzūru saistībā ar savu identitāti, ir lielāka iespēja piedzīvot sociālemocionālas problēmas nekā tiem, kuri ar to nesastopas. Tas jo īpaši attiecas uz romu bērniem, kuri ikdienā bieži saskaras ar diskrimināciju, antičigānismu un sociālekonomisko atstumtību (17). Tāpēc ir būtiski, lai integrētas bērnu aizsardzības sistēmas būtu iekļaujošas, nodrošinot, ka attieksme pret visiem bērniem vienmēr ir vienlīdzīga un nediskriminējoša saskaņā ar Komisijas piecām Savienības līdztiesības stratēģijām (18), ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (19) un Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai (20). Kopīgā paziņojuma “Naidam nav vietas” mērķis ir pastiprināt ES centienus apkarot naidu visās tā izpausmēs (21).

(12)

Psihoemocionālā veselība un psiholoģiskais atbalsts ir būtiski elementi jebkurā bērnu aizsardzības posmā. Komisijas paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai (22) galvenā uzmanība pievērsta bērnu psihoemocionālās veselības uzlabošanai. Komisija atzīst, ka bērnība ir kritiski svarīgs posms, kas ietekmē psihoemocionālo veselību visa mūža garumā. Visas skolas pieejā labbūtībai būtiska nozīme ir psihoemocionālajai veselībai un nevardarbīgai valodai, lai sadarbībā ar psihoemocionālās veselības speciālistiem un ģimenēm novērstu iebiedēšanu, tostarp iebiedēšanu tiešsaistē, un vardarbību. To īpaši uzsver Komisijas ekspertu grupa jautājumos par atbalstošu mācību vidi grupām, kuras pakļautas nepietiekamu sekmju riskam, un labbūtības atbalstam skolā (23), kas palīdz līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu (24). Šis darbs atbalsta Padomes 2022. gada 28. novembra ieteikuma “Ceļi uz panākumiem skolā” īstenošanu (25).

(13)

Viens no galvenajiem bērnu sociālās atstumtības faktoriem ir nevienlīdzīga piekļuve pamatpakalpojumiem. Tie ir būtiski bērnu labbūtībai un viņu sociālo, kognitīvo un emocionālo prasmju attīstībai. Eiropas sociālo tiesību pīlāra (26) 11. princips paredz, ka bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu; tiesības uz aizsardzību pret nabadzību, kā arī to, ka bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju vairošanai. Turklāt Padomes Ieteikumā (ES) 2021/1004 (27) par Eiropas Garantiju bērniem dalībvalstis tiek aicinātas novērst un apkarot sociālo atstumtību, garantējot, ka bērniem, kam vajadzīga palīdzība, ir efektīvi pieejami pamatpakalpojumi, piemēram, izglītība, veselības aprūpe un mājokļi. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem no nestabilām, vardarbīgām un agresīvām ģimenēm. Eiropas sociālo tiesību pīlārs, Eiropas Garantija bērniem un Eiropas Aprūpes stratēģija (28) piedāvā visaptverošu ES politikas satvaru, lai nodrošinātu piekļuvi pamatpakalpojumiem bērniem neaizsargātās situācijās vai no nelabvēlīgas vides. Arī Padomes Ieteikums par pirmsskolas izglītību un aprūpi (29) atbalsta dalībvalstu centienus uzlabot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un tās kvalitāti. ES jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam (30) ir atgādināts, ka trešdaļa jauniešu Eiropā ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, kas ietekmē viņu iespējas izmantot savas sociālās tiesības. Daudzi jaunieši joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, aizspriedumiem un naida noziegumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi novērst nevienlīdzību un strādāt pie tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jaunākajām paaudzēm Eiropā, tostarp atstumtākajām un izslēgtākajām grupām.

(14)

Vardarbīga izturēšanās pret bērniem un bērnu seksuāla izmantošana ir noziegums, kas Savienībā kļūst arvien biežāks. Šis ieteikums atspoguļo to, cik svarīga ir Savienības apņemšanās aizsargāt bērnus pret seksuālu vardarbību gan tiešsaistē, gan bezsaistē. ES stratēģijā efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu (31) ir izmantota holistiska perspektīva attiecībā uz šo noziegumu: ir piesaistīti visi ES līmenī pieejamie instrumenti – gan leģislatīvi, gan neleģislatīvi –, lai novērstu un apkarotu šos noziegumus un sniegtu palīdzību cietušajiem, un mobilizētas visas attiecīgās ieinteresētās personas, sākot ar publiskajām iestādēm un beidzot ar privāto sektoru. Šīs stratēģijas ietvaros Komisija pieņēma priekšlikumu regulai par seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu (32), kas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem uzliktu par pienākumu novērst tādu materiālu izplatīšanu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem un bērnu iedraudzināšana. Direktīvā par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu (33) ir sniegtas noziedzīgu nodarījumu un sankciju definīcijas seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanas jomā un noteikti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz minēto noziegumu novēršanu, kā arī palīdzību un atbalstu cietušajiem. Stratēģijas ietvaros Komisija pieņēma priekšlikumu šīs direktīvas pārskatīšanai (34).

(15)

Bērni gan fiziskajā, gan digitālajā vidē ir jāaizsargā pret tādiem riskiem kā (kiber)iebiedēšana un uzmākšanās. Tas ir uzsvērts arī Padomes secinājumos par digitālo spēcināšanu nolūkā aizsargāt un īstenot pamattiesības digitālajā laikmetā (35) un par atbalstu labbūtībai digitālajā izglītībā (36). Eiropas stratēģijas “Bērniem labāks internets” (37) (BIK+) mērķis ir nodrošināt, ka jaunajā digitālajā desmitgadē bērni tiek aizsargāti, respektēti un spēcināti tiešsaistē, savukārt tiesiskajā un politiskajā satvarā svarīgs jautājums ir nepilngadīgo aizsardzība, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktā (38), Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (39), Vispārīgā datu aizsardzības regulā (40) un ES iniciatīvā attiecībā uz tīmekli 4.0 un virtuālajām pasaulēm (41). BIK+ satvarā Komisija turpina apkarot iebiedēšanu tiešsaistē, jo īpaši ar darbu, ko veic ES līdzfinansētais drošāka interneta centru (“SIC”) tīkls, kurš nodrošina palīdzības tālruņus, kā arī apmācību un resursus, kas izmantojami formālās un neformālās izglītības vidē.

(16)

Dalībvalstu tiesu sistēmās būtu jāņem vērā vajadzības, kuras ir bērniem kā cietušajiem, aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem vai notiesātajiem, lieciniekiem vai kā citām pusēm tiesvedībā, lai veicinātu viņu tiesību efektīvu īstenošanu. Cietušo tiesību direktīva (42), Procedūras aizsardzības direktīva attiecībā uz bērniem, kas ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (43), un ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) (44) skaidri noteic vai to mērķis ir noteikt konkrētas tiesības un aizsardzības pasākumi bērniem, uz kuriem tās attiecas. Attiecībā uz noziegumos cietušajiem ir vajadzīga mērķtiecīga, integrēta daudzaģentūru pieeja cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, izmantojot vecumam atbilstošus pakalpojumus. Attiecībā uz bērniem, kas ir aizdomās turētie vai apsūdzētie, būtu jāizmanto daudzdisciplīnu pieeja, jo īpaši, lai individuāli novērtētu bērna īpašos apstākļus, vajadzības un neaizsargātību. Šis ieteikums arī atspoguļo Uzturēšanas saistību regulas (45) un Briseles IIb regulas (46) nozīmi, stiprinot pārrobežu tiesu iestāžu sadarbību Savienībā ar bērniem saistītās civillietās. Centrālās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Briseles IIb regulu, sniedz palīdzību pārrobežu bērnu aizsardzības lietās. Bērni ir arī cilvēku tirdzniecības upuri visu veidu ekspluatācijas nolūkā (47). Saskaņā ar Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvu (48) bērni, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības, tiek uzskatīti par īpaši neaizsargātiem un tiem ir pievērsta īpaša uzmanība ES Stratēģijā cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadam. Bērnu aizsardzības sistēmās liela nozīme ir bērnu palīdzības tālruņiem (116 111), palīdzības dienestam pazudušu bērnu meklēšanai (116 000) un citiem valsts (bērnu) palīdzības tālruņiem un uzticības tālruņiem.

(17)

Lai aizsargātu bērnu migrantu tiesības, tostarp nepavadītus bērnus un bērnus, kuri meklē starptautisko aizsardzību, ir jāpieliek pastāvīgas pūles problēmu risināšanā. Vardarbība katru dienu apdraud bērnus, kas pārvietojas, jo īpaši tos, kuri ceļo bez pavadoņa vai ir nošķirti no savām ģimenēm (49). Bērni migranti un bēgļi ir īpaši neaizsargāti, un viņiem ir vajadzīga īpaša un atbilstīga aizsardzība, kā uzsvērts paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību (50). Bērnu neaizsargātība palielinās, ja viņi ir nepavadīti vai nošķirti. Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Komisija ir pilnībā apņēmusies atbalstīt dalībvalstis tādu bērnu aizsardzībā, kuri pārvietoti no Ukrainas uz ES teritoriju (51). Tas ietver atbalstu tālruņiem ziņošanai par pazudušiem bērniem un bērnu palīdzības tālruņiem, kā arī palīdzību pārvietoto bērnu iekļaušanai valstu izglītības sistēmās un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm nolūkā palīdzēt nodrošināt pārvietoto bērnu ātru iekļaušanu attiecīgās valsts bērnu aizsardzības sistēmā (52).

(18)

Migrācijas un patvēruma paktā, kas jāpieņem Padomei (53), ir noteikti papildu aizsardzības pasākumi un pienākumi attiecībā uz bērnu aizsardzību, kas būs jāīsteno pirms pakta piemērošanas sākuma. Bērna interesēm joprojām ir centrāla vieta ES patvēruma acquis, kur tām jābūt galvenajam apsvērumam. Dalībvalstīm ir jāapzina un jāpielāgo visi īpašie noteikumi, kas patvēruma meklētājiem varētu būt vajadzīgi pēc robežas šķērsošanas, ņemot vērā aprūpes nepārtrauktību un stabilitāti. Paktā ir saīsināti bērnu pārstāvju iecelšanas termiņi un nostiprināti standarti, kas saistīti ar viņu apmācību, kvalifikāciju un pārraudzību, vienlaikus paredzot nepieciešamību ņemt vērā bērnu viedokli un sniegt bērniem piemērotu informāciju. Tajā saīsināti termiņi, kas saistīti ar visu bērnu piekļuvi izglītībai, un paplašināta bērnu piekļuve veselības aprūpei, lai viņi saņemtu tāda paša veida veselības aprūpi, kāda tiek sniegta attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, kuri ir nepilngadīgie. Tas ietver stingrākas garantijas nepilngadīgajiem saistībā ar aizturēšanu, precizējot, ka parasti bērnus nevajadzētu aizturēt. Kā uzsvērts Integrācijas un iekļaušanas rīcības plānā (54), pāreja uz atbalstu pieaugušajiem ir vēl viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā bērnu aizsardzības sistēmā, lai nodrošinātu vislabāko un ilgtspējīgāko izkļūšanu no sistēmas.

(19)

Savienība nodrošina plašas finansēšanas iespējas, lai veicinātu bērnu aizsardzību pret visu veidu vardarbību. Ir pieejami Savienības līdzekļi, lai atbalstītu integrētu bērnu aizsardzības sistēmu izstrādi un stiprināšanu dalībvalstīs un citus attiecīgus pasākumus. Lai atvieglotu dažādu programmu salīdzināšanu, Komisija ir ieviesusi vienotu vārteju Savienības fondiem un ļauj lietotājiem atrast attiecīgas finansējuma iespējas (55). Savienības finansējuma saņēmējiem, īstenojot šādu finansējumu, ir pienākums ievērot Savienības vērtības, principus, piemērojamos tiesību aktus un līguma noteikumus. Komisija ir īstenojusi pasākumus, lai atbalstītu atbilstību un novērstu iespējamus pārkāpumus. Turklāt attiecībā uz ES fondiem, uz kuriem attiecas Kopīgo noteikumu regula (56), dalībvalstīm ir jāizpilda horizontālie veicinošie nosacījumi, kas noteikti Hartā, kā arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (“UNCRPD”). Attiecīgi dalībvalstīm ir jāievieš efektīvi mehānismi, lai nodrošinātu, ka no minētajiem Savienības fondiem atbalstītās programmas un to īstenošana atbilst Hartai un UNCRPD.

(20)

Komisija programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (“CERV”) (57) sadaļas Daphne ietvaros arī sniedz īpašu finansiālu atbalstu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, ar dzimumu saistītu vardarbību pret meitenēm un vardarbību ģimenē un aizsargātu šādas vardarbības upurus. CERV sadaļa “Līdztiesība, tiesības un dzimumu līdztiesība” sniedz papildu finansēšanas iespējas, lai veicinātu bērnu tiesības un bērnu līdzdalību un apkarotu diskrimināciju, ar ko saskaras noteiktas bērnu grupas. Programma “Tiesiskums” (58) arī atbalsta bērnu aizsardzību, sniedzot finansējuma iespējas, jo īpaši bērniem draudzīgas justīcijas jomā.

(21)

Tehniskā atbalsta instruments (59) nodrošina pēc pieprasījuma pielāgotas tehniskās zināšanas strukturālo reformu izstrādei un īstenošanai dalībvalstīs. Tas ietver tādas jomas kā izglītība, sociālie pakalpojumi, migrācija un robežu pārvaldība, veselība un tiesiskums, piemēram, atbalsts bērnu māju (Barnahus (60)) īstenošanai. Integrētas bērnu aizsardzības sistēmas ir arī daļa no 2024. gada tehniskā atbalsta pamatiniciatīvas “Demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana” (61). Starpnozaru reformas var novērst bērnu nabadzību un sociālo atstumtību saskaņā ar pamatiniciatīvu par Eiropas Garantijas bērniem īstenošanu, vienlaikus piedāvājot iespēju sniegt daudzvalstu tehnisko atbalstu.

(22)

Vairākas citas Savienības finansējuma programmas var aptvert citas konkrētas problēmas, kas saistītas ar bērnu aizsardzību un bērnu labbūtību. Tas jo īpaši var attiekties uz bērnu psihoemocionālo veselību, vakcināciju un bērnu vēža profilaksi un aprūpi saskaņā ar programmu “ES – veselībai” (62). Bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmas risina Eiropas Sociālais fonds Plus (63); bērnu tirdzniecības un seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu – Iekšējās drošības fonds (64); patvēruma, integrācijas vai atgriešanas atbalstu bērniem, kas nav ES pilsoņi, piešķir no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (65); piekļuvi nenošķirtiem pakalpojumiem izglītības, mājokļu, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un bērnu aprūpes jomā nodrošina saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (66). Reformām, investīcijām un rīcībpolitikai nākamajai bērnu un jauniešu paaudzei, piemēram, attiecībā uz izglītību un prasmēm, var izmantot arī Atveseļošanas un noturības mehānismu (67). Savienība līdzfinansē drošāka interneta centrus dalībvalstīs, lai nodrošinātu izpratnes veicināšanas pasākumus un resursus attiecībā uz bērnu drošību tiešsaistē. Tā arī atbalsta bērnus, aprūpētājus un pedagogus ar konsultāciju un ziņošanas pakalpojumiem, nodrošinot bērnu palīdzības tālruņus un uzticības tālruņus ziņošanai par materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. Ar Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (68) tiek atbalstīti arī dažādi projekti, kas saistīti ar bērnu aizsardzību vairākās tematiskās pētniecības jomās, tostarp bērnu seksuālas izmantošanas un vardarbības ģimenē un seksuālas vardarbības novēršanā.

(23)

Savienības apņemšanās aizsargāt bērnus ir atspoguļota arī tās ārējā darbībā. 2022. gadā aptuveni 468 miljoni bērnu (vairāk nekā katrs sestais) dzīvoja konflikta zonā. 160 miljoni bērnu (9,6 % no visiem bērniem pasaulē) 2020. gadā cieta no bērnu darba (69). Ik pēc 10 minūtēm kaut kur pasaulē vardarbības rezultātā mirst pusaugu meitene (70). Savienības rīcība bērnu tiesību un bērnu aizsardzības uzturēšanai pasaulē balstās uz to, kā Savienība kopj un stiprina savus demokrātiskos un pamattiesību pamatus Savienībā. Jaunatnes rīcības plāna ES ārējā darbībā (71) mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu jēgpilnu līdzdalību un iespēju nodrošināšanu Savienības ārējā darbībā. Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III (72) mērķis ir apkarot visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību. Bērnu aizsardzība ir viens no galvenajiem mērķiem Savienības pamatnostādnēs par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un par bērniem un bruņotiem konfliktiem (73). Savienības Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gadam) (74) partnervalstis tiek aicinātas, piemēram, izveidot un stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas un īstenot pilnīgas neiecietības politiku pret bērnu darbu; ierosinātā regula par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, palīdzēs sasniegt šo mērķi. Šī apņemšanās tika atspoguļota arī paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību (75), kas atbalstīs cīņu pret bērnu darbu.

(24)

Ir ļoti nepieciešams aizsargāt bērnus no klimata pārmaiņām un vides apdraudējumiem gan ES teritorijā, gan visā pasaulē. Bērni daudz biežāk nekā pieaugušie cieš no vides degradācijas (76), klimata pārmaiņu, piesārņojuma un biodaudzveidības zaudēšanas izraisīta nopietna kaitējuma, kas izraisa arī neatgriezeniskas sekas visa mūža garumā un nāvi. Tas palielina bērnu risku saskarties ar smagiem tiesību pārkāpumiem, it īpaši bruņotos konfliktos pārvietošanas, bada un pastiprinātas vardarbības dēļ (77). Ir jāpievēršas klimata pārmaiņu un vides degradācijas atšķirīgajai ietekmei uz sievietēm, bērniem un neaizsargātām grupām (78). 2023. gada pamatnostādnēs par dalībvalstu pielāgošanās stratēģijām un plāniem (79) ir uzsvērts, ka ieinteresēto personu vidū bērni ir tie, kam ir lielāka iespēja ciest no klimata pārmaiņām, un ka arī viņi ir jāiekļauj klimatadaptācijas procesā. Risinot klimata pārmaiņu problēmu, pusēm būtu jāievēro, jāveicina un jāapsver to attiecīgie pienākumi cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, jomā (80). Satvars attiecībā uz globālo pielāgošanās mērķi, kas pieņemts COP28 (81), mudina puses nodrošināt paaudžu vienlīdzību un sociālo taisnīgumu, ņemot vērā neaizsargātas grupas, tostarp bērnus. Lai to panāktu, ir jānodrošina arī aktīva bērnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā par kritiski svarīgiem jautājumiem, kas ietekmē viņu tiesību aizsardzību. Bērnu un jauniešu perspektīva ir daļa no Eiropas Klimata pakta (82) darbībām un jo īpaši Klimata pakta vēstnieku un partneru tīkla.

(25)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm. Šo ieteikumu tiek aicinātas ievērot arī kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai, un Savienības kaimiņattiecību politikas valstis,