(1)

Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 120. un 121. pantu jāīsteno ekonomikas politika, lai saskaņā ar Padomes izstrādātām vispārējām pamatnostādnēm veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu. LESD 148. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāīsteno nodarbinātības politiku, ievērojot nodarbinātības pamatnostādnes. Tāpēc dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir vispārsvarīgs jautājums.

(2)

LESD 175. pantā cita starpā ir paredzēts, ka dalībvalstīm jākoordinē sava ekonomikas politika tā, lai sasniegtu LESD 174. pantā minētos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus.

(3)

LESD 174. pantā ir paredzēts, ka, lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienībai jāizstrādā un jāveic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Turklāt tajā ir paredzēts, ka Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Centieniem mazināt atšķirības jo īpaši būtu jāsniedz labums salām un tālākajiem reģioniem. Savienības politikas īstenošanā būtu jāņem vērā atšķirīgais reģionu sākuma stāvoklis un īpatnības.

(4)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”), tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ir satvars, uz kura pamata tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Papildus pasākumiem, kas stiprina konkurētspēju, izaugsmes potenciālu un ilgtspējīgas valsts finanses, būtu jāīsteno arī uz solidaritāti, integrāciju, sociālo taisnīgumu un taisnīgu bagātības sadali balstītas reformas, kuru mērķis ir radīt kvalitatīvu nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošināt iespēju un sociālās aizsardzības vienlīdzību un pieejamību, aizsargāt neaizsargātas grupas un uzlabot visu Savienības iedzīvotāju dzīves līmeni. Minēto reformu atbalstam dalībvalstīm jāizstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, paturot prātā Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (4) (“Parīzes nolīgums”), Enerģētikas savienības un klimata pasākumu pārvaldības ietvaros pieņemtos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (5),taisnīgas pārkārtošanās plānus un Garantijas jauniešiem īstenošanas plānus, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz attiecīgā gadījumā kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, jo tas ir līdzeklis, kā izklāstīt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kas saņems atbalstu no valsts un/vai Savienības finansējuma.

(5)

Komisija 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā un 2020. gada Eiropas pusgada pavasara un vasaras tiesību aktu kopumā ir izklāstījusi, ka Eiropas pusgadam būtu jāpalīdz īstenot Eiropas zaļo kursu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(6)

Covid-19 uzliesmojums 2020. gada sākumā mainīja nākamo gadu ekonomikas, sociālās un budžeta perspektīvas gan Savienībā, gan pasaulē un tas prasa neatliekamu un koordinētu reakciju gan Savienības, gan valsts līmenī, lai pārvarētu milzīgās ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī asimetrisko ietekmi dalībvalstīs. Covid-19 krīze un iepriekšējā ekonomikas un finanšu krīze ir parādījušas, ka stabilas, ilgtspējīgas un noturīgas tautsaimniecības, kā arī finanšu un sociālās drošības sistēmas, kuru pamatā ir spēcīgas ekonomiskās un sociālās struktūras, palīdz dalībvalstīm efektīvāk reaģēt uz satricinājumiem un ātrāk atgūties no tiem taisnīgā un iekļaujošā veidā. Noturības trūkums pēc satricinājumiem var arī plašāk negatīvi ietekmēt dalībvalstis vai Savienību kopumā, tādējādi Savienībā radot konverģences un kohēzijas problēmas. Izdevumu samazināšana tādās nozarēs kā izglītība, kultūra, radošās industrijas un veselības aprūpe var izrādīties neproduktīva ātras atveseļošanas panākšanai. Tas, kādas būs Covid-19 krīzes sekas vidējā termiņā un ilgtermiņā, būs kritiski atkarīgs no tā, cik strauji dalībvalstu ekonomika un sabiedrība no krīzes atgūsies, un tas savukārt būs atkarīgs no tā, kādas ir minēto dalībvalstu iespējas fiskāli manevrēt, lai veiktu pasākumus krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai, un no tā, cik noturīgas ir to ekonomikas un sociālās struktūras. Tāpēc ilgtspējīgām un izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām, kuru uzdevums ir novērst dalībvalstu ekonomikas strukturālās nepilnības, un stiprināt to noturību, palielināt ražīgumu un paaugstināt dalībvalstu konkurētspēju, būs būtiska nozīme, lai minētās ekonomikas varētu atveseļoties un tiktu mazināta nevienlīdzība un plaisu veidošanās Savienībā.

(7)

Iepriekšējā pieredze liecina, ka bieži vien krīzes laikā investīcijas krasi samazinās. Tomēr šajā konkrētajā situācijā ir būtiski atbalstīt investīcijas, lai paātrinātu atveseļošanu un stiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Labi funkcionējošs iekšējais tirgus un investīcijas zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, inovācijā un pētniecībā, tostarp uz zināšanām balstītā ekonomikā, pārejā uz tīru enerģiju un energoefektivitātes palielināšanā mājokļu sektorā un citās svarīgās tautsaimniecības nozarēs, ir ļoti būtiski elementi taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes panākšanai, darbvietu radīšanai un ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

(8)

Covid-19 krīzes kontekstā ir nepieciešams nostiprināt pašreizējo satvaru, kas reglamentē atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, un ar inovatīva instrumenta starpniecību piedāvāt tiešu finansiālo atbalstu. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido Atveseļošanas un noturības mehānisms (“mehānisms”), lai sniegtu efektīvu un būtisku finansiālu atbalstu ilgtspējīgu reformu un saistīto publisko un privāto investīciju īstenošanai dalībvalstīs. Mehānisms būtu īpašs instruments, kurš paredzēts tieši tam, lai novērstu Covid-19 krīzes nelabvēlīgo ietekmi un sekas Savienībā. Tam vajadzētu būt visaptverošam, un tajā būtu jāizmanto pieredze, ko Komisija un dalībvalstis guvušas, īstenojot citus instrumentus un programmas. Privātās investīcijas varētu stimulēt arī ar publisko investīciju shēmām, tostarp finanšu instrumentiem, subsīdijām un citiem instrumentiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi.

(9)

Mehānisma reformām un investīcijām būtu jāpalīdz Savienībai kļūt noturīgākai un neatkarīgākai, diversificējot piegādes ķēdes un tādējādi stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju līdz ar atvērtu ekonomiku. Mehānisma reformām un investīcijām būtu arī jārada Eiropas pievienotā vērtība.

(10)

Atveseļošana būtu jāpanāk un Savienības un tās dalībvalstu noturība būtu jāuzlabo, izmantojot atbalstu pasākumiem, kas attiecas uz Eiropas nozīmes politikas jomām, kuras strukturētas sešos pīlāros (“seši pīlāri”), proti: zaļā pārkārtošanās; digitālā pārveide; pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbvietas, ražīgums, konkurētspēja, pētniecība, izstrāde un inovācija, un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); sociālā un teritoriālā kohēzija; veselības aprūpe, kā arī ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība, tostarp ar mērķi palielināt gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas; un rīcībpolitikas nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem, piemēram, izglītības un prasmju jomā.

(11)

Zaļā pārkārtošanās būtu jāatbalsta ar reformām un investīcijām zaļajās tehnoloģijās un spējās, tostarp bioloģiskajā daudzveidībā, energoefektivitātē, ēku renovācijā un aprites ekonomikā, vienlaikus veicinot Savienības klimata mērķu īstenošanu, sekmējot ilgtspējīgu izaugsmi, radot darbvietas un saglabājot enerģētisko drošību.

(12)

Reformas un investīcijas digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un procesos palielinās Savienības globālo konkurētspēju un arī palīdzēs Savienībai kļūt noturīgākai, inovatīvākai un neatkarīgākai, dažādojot būtiski svarīgo piegāžu ķēdes. Reformām un investīcijām būtu īpaši jāveicina pakalpojumu digitalizācija, digitālās un datu infrastruktūras, kopu un digitālās inovācijas centru un atvērtu digitālo risinājumu attīstība. Īstenojot digitālo pārkārtošanos, būtu arī jāstimulē MVU digitalizācija. Investējot digitālajās tehnoloģijās, būtu jāievēro sadarbspējas, energoefektivitātes un personas datu aizsardzības principi, ļaujot piedalīties MVU un jaunuzņēmumiem un veicinot atklātā pirmkoda risinājumu izmantošanu.

(13)

Reformām un investīcijām pārdomātā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, tostarp ekonomikas kohēzijā, darbvietās, ražīgumā, konkurētspējā, pētniecībā, izstrādē un inovācijā, un labi funkcionējošam iekšējam tirgum ar spēcīgiem MVU būtu jāveicina izaugsmes potenciāls un jānodrošina iespējas Savienības ekonomikas ilgtspējīgai atveseļošanai. Minētajām reformām un investīcijām būtu arī jāveicina uzņēmējdarbība, sociālā ekonomika, ilgtspējīgas infrastruktūras un transporta attīstība, industrializācija un reindustrializācija, kā arī jāmazina Covid-19 krīzes ietekme uz ekonomiku.

(14)

Reformām un investīcijām sociālajā un teritoriālajā kohēzijā būtu jāveicina arī cīņa pret nabadzību un jāsniedz ieguldījums bezdarba novēršanā, lai dalībvalstu ekonomikas spētu atgūties un neviens nebūtu atstāts novārtā. Minēto reformu un investīciju rezultātā būtu jārada kvalitatīvas un stabilas darbvietas, jāiekļauj un jāintegrē nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, un jāstiprina sociālais dialogs, infrastruktūra un pakalpojumi, kā arī sociālās aizsardzības un labklājības sistēmas.

(15)

Turklāt Covid-19 krīze ir skaidrāk parādījusi to, ka svarīgas ir reformas un investīcijas veselības aprūpē, ekonomikas, sociālā un institucionālā noturība, tostarp ar mērķi uzlabot gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas, īpaši uzlabojot uzņēmējdarbības un sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, un veselības un aprūpes sistēmu pieejamību un veiktspēju, valsts pārvaldes un valsts sistēmu efektivitāti, tostarp līdz minimumam samazinot administratīvo slogu, un uzlabojot tiesu sistēmu, kā arī krāpšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzības efektivitāti.

(16)

Reformas un investīcijas nākamajā paaudzē, kas vērstas uz bērniem un jauniešiem, ir ļoti svarīgas, lai veicinātu izglītību un prasmes, tostarp digitālās prasmes, aktīvā darbaspēka prasmju pilnveidošanu, jaunu prasmju apgūšanu un pārkvalifikāciju, integrācijas programmas bezdarbniekiem, investīciju politiku, kas bērniem un jauniešiem nodrošina pieejamību un iespējas izglītības, veselības, uztura, nodarbinātības un mājokļu jomā, kā arī politiku, kas ar garantiju bērniem un garantiju jauniešiem palīdzēs novērst plaisu starp paaudzēm. Ar minētajām darbībām būtu jānodrošina, ka Covid-19 krīze neatstāj paliekošu ietekmi uz nākamo eiropiešu paaudzi un ka plaisa starp paaudzēm nekļūst vēl dziļāka.

(17)

Pašlaik nav neviena instrumenta, kurš paredzētu tiešu finansiālu atbalstu, kas saistīts ar rezultātu sasniegšanu un ar to, kā dalībvalstis, reaģēdamas uz problēmām, kas konstatētas Eiropas pusgada kontekstā, tostarp attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir realizējušas reformas un publiskās investīcijas, un kura mērķis būtu atstāt paliekošu ietekmi uz dalībvalstu produktivitāti un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību.

(18)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Mehānisma neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam būtu jāizpaužas sui generis Savienības iemaksas veidā, kas jānosaka, pamatojoties uz katrai dalībvalstij aprēķināto maksimālo finanšu iemaksu un ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas, un kas būtu jāizmaksā, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, kuri novērtēti, balstoties uz atveseļošanas un noturības plāna starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Tādēļ šāda iemaksa būtu jānosaka saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nozaru noteikumiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”) 125. panta 1. punktā paredzētos vienkāršošanas noteikumus attiecībā uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Tādēļ šajā regulā, ievērojot Finanšu regulā noteiktos vispārējos budžeta pārvaldības principus, būtu jāparedz īpaši noteikumi un procedūra attiecībā uz neatmaksājamā atbalsta piešķiršanu, īstenošanu un kontroli saskaņā ar šo regulu. Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, būtu jāpiemēro to maksājumu līmenī, kurus Komisija veic dalībvalstīm kā saņēmējiem, neatkarīgi no finanšu iemaksu atmaksas, ko - jebkurā veidā - dalībvalstis veic galasaņēmējiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot visu veidu finanšu iemaksas, tostarp vienkāršotas izmaksu iespējas. Neskarot Komisijas tiesības rīkoties krāpšanas, korupcijas, interešu konflikta vai dubulta finansējuma no mehānisma vai citām Savienības programmām gadījumā, maksājumi nebūtu jāpakļauj finansējuma saņēmēja faktisko izmaksu kontrolei.

(19)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (7), un tajā piešķirto resursu robežās mehānisma ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai risinātu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi. Minētie papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā (ES) 2020/2094 noteikto termiņu ievērošanu.

(20)

Ar mehānismu būtu jāatbalsta projekti, kas nodrošina, ka attiecībā uz Savienības finansējumu ir ievērots papildināmības princips. Izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, ar mehānismu nebūtu jāaizstāj valsts budžeta kārtējie izdevumi.

(21)

Augsta līmeņa kiberdrošības un uzticēšanās tehnoloģijām garantēšana ir sekmīgas digitālās pārveides priekšnoteikums Savienībā. Eiropadome 2020. gada 1. un 2. oktobra secinājumos ir aicinājusi Savienību un tās dalībvalstis pilnībā izmantot 2020. gada 29. janvārī pieņemto 5G kiberdrošības rīkkopu un jo īpaši piemērot attiecīgos ierobežojumus augsta riska piegādātājiem saistībā ar tiem galvenajiem aktīviem, kas Savienības koordinētajos riska novērtējumos definēti kā kritiski un sensitīvi. Eiropadome ir uzsvērusi, ka 5G potenciālo piegādātāju izvērtējuma pamatā ir jābūt kopējiem objektīviem kritērijiem.

(22)

Lai veicinātu sinerģiju starp mehānismu, programmu InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (“InvestEU regula”), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (8), atveseļošanas un noturības plānos, ievērojot noteiktu maksimālo apjomu, varētu iekļaut iemaksas dalībvalstu nodalījumos programmas InvestEU ietvaros un tehniskā atbalsta instrumentā saskaņā ar šo regulu.

(23)

Atspoguļojot Eiropas zaļo kursu kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju un to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, mehānismam jāveicina klimata politikas integrēšana un vides ilgtspēja, kā arī jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, kas paredz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu sasniegšanu. Minētajā nolūkā ar mehānismu atbalstītajiem un individuālu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ietvertajiem pasākumiem būtu jāveicina zaļā pārkārtošanās, tostarp bioloģiskā daudzveidība, vai ar to saistīto jautājumu risināšana, un tiem būtu jāatbilst summai, kas ir vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma, pamatojoties uz šīs regulas pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku. Minētā metodika attiecīgi būtu jāizmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no šīs regulas pielikumā uzskaitītajām intervences jomām. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija par to vienojas, vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata pārmaiņu mērķu atbalstam līdz 40 % vai 100 % individuālām investīcijām, kā izskaidrots atveseļošanas un noturības plānā, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata mērķu atbalstam līdz kopējai summai 3 % apmērā no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma individuālām investīcijām. Ar mehānismu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides standarti un prioritātes un princips “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (9) 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(24)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret dramatisko bioloģiskās daudzveidības izzušanu, šai regulai būtu jāveicina darbības bioloģiskās daudzveidības jomā integrēšana Savienības politikās.

(25)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to atveseļošanas un noturības plānos iekļautie pasākumi atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāsniedz tehniski norādījumi. Faktam par Regulas (ES) 2020/852 3.panta d) punktā minēto deleģēto aktu stāšanos spēkā nebūtu jāietekmē minētie norādījumi.

(26)

Pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu un kas iekļauti atsevišķu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos, vajadzētu arī atbilst summai, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānā digitālajiem izdevumiem paredzētā piešķīruma. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāaprēķina koeficients digitālo mērķu atbalstam, pamatojoties uz metodiku, kas atspoguļo to, cik lielā mērā mehānisma atbalsts veicina digitalizācijas mērķu sasniegšanu. Individuālo pasākumu koeficienti būtu jāpamato ar šīs regulas pielikumā noteiktajām intervences jomām. Metodika attiecīgi būtu jāizmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu intervences jomu. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija par to vienojas, vajadzētu būt iespējai palielināt minētos koeficientus digitālo mērķu atbalstam līdz 40 % vai 100 % individuālām investīcijām, lai ņemtu vērā papildu reformas, kas palielina pasākumu ietekmi uz digitālajiem mērķiem.

(27)

Lai noteiktu atveseļošanas un noturības plānu attiecīgo pasākumu ieguldījumu klimata un digitālo mērķu sasniegšanā, vajadzētu būt iespējai šādus pasākumus pieskaitīt pie abiem mērķiem saskaņā ar to attiecīgo metodiku.

(28)

Covid-19 krīze ir jo īpaši ietekmējusi sievietes, kas veido lielāko veselības aprūpes darbinieku daļu visā Savienībā un ir apvienojušas neapmaksātu aprūpes darbu ar saviem tiešā darba pienākumiem. Situācija ir jo īpaši sarežģīta vientuļajiem vecākiem, no kuriem 85 % ir sievietes. Sagatavojot un īstenojot saskaņā ar šo regulu iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšana. Ir arī būtiski investēt stabilā aprūpes infrastruktūrā, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu, lai veidotu noturīgu sabiedrību, cīnītos pret nestabiliem apstākļiem nozarē, kurā galvenokārt strādā sievietes, veicinātu darbvietu radīšanu, novērstu nabadzību un sociālo atstumtību un lai pozitīvi ietekmētu iekšzemes kopproduktu (IKP), jo tas ļauj lielākam skaitam sieviešu strādāt apmaksātu darbu.

(29)

Būtu jāievieš pasākumi, kas nodrošina saikni starp mehānismu un pareizu ekonomikas pārvaldību, atļaujot Komisijai iesniegt Padomei priekšlikumu apturēt visas mehānisma saistības vai maksājumus vai to daļu. Komisijas pienākums ierosināt apturēšanu būtu jāaptur līdz brīdim, kad saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu tiek aktivizēta tā sauktā vispārējā izņēmuma klauzula. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu, ņemot vērā obligāti attiecīgajā brīdī veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai ir jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu, kas nepieciešami rezultatīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības satvara kontekstā, pieņemšanu pienākumu apturēšanai būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums. Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai būtu jāvar aicināt Komisiju apspriest minēto pasākumu piemērošana strukturēta dialoga kontekstā, lai Eiropas Parlaments varētu paust savus viedokļus. Lai Komisija varētu pienācīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta paustos viedokļus, strukturētajam dialogam būtu jānotiek četru nedēļu laikā pēc tam, kad Komisija ir informējusi Eiropas Parlamentu par minēto pasākumu piemērošanu.

(30)

Savukārt mehānisma konkrētajam mērķim vajadzētu sniegt finansiālu atbalstu, lai būtu iespējams sasniegt atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Minētais mērķis būtu jārealizē ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(31)

Līdz 2022. gada 31. jūlijam Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskata ziņojums par mehānisma īstenošanu. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētie kopējie rādītāji un atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats, kā arī cita pieejamā attiecīgā informācija. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja varētu aicināt Komisiju saistībā ar šajā regulā minēto atveseļošanas un noturības dialogu iesniegt tās galvenos pārskata ziņojuma konstatējumus.

(32)

Lai nodrošinātu, ka atveseļošanas un noturības plāni sekmē mehānisma mērķu sasniegšanu, tajos būtu jāietver reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi, izmantojot saskanīgu pasākumu kopumu. No 2020. gada 1. februāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi. Atveseļošanas un noturības plāniem vajadzētu būt saderīgiem ar atbilstīgajām, konkrētai valstij raksturīgajām problēmām un prioritātēm, kas apzinātas Eiropas pusgada kontekstā, kā arī ar problēmām un prioritātēm, kas identificētas jaunākajā Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Atveseļošanas un noturības plāniem vajadzētu būt saderīgiem arī ar valsts reformu programmām, nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, taisnīgas pārkārtošanās plāniem, Garantijas jauniešiem īstenošanas plānu un partnerības nolīgumiem un darbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Savienības fondiem. Lai pastiprinātu darbības, kas atbilst Eiropas zaļā kursa un Digitālās programmas prioritātēm, atveseļošanas un noturības plānos būtu jāizklāsta arī pasākumi, kas skar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt tādiem, kas ļauj ātri sasniegt nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninājumos norādītos mērķrādītājus, mērķus un pienesumus. Visas atbalstītās darbības būtu jāveic stingrā saskaņā ar Savienības standartiem un prioritātēm klimata un vides jomā. Atveseļošanas un noturības plānos būtu arī jāievēro šā mehānisma horizontālie principi.

(33)

Atveseļošanas un noturības plāniem nebūtu jāietekmē tiesības noslēgt vai īstenot koplīgumus vai kolektīvi rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Savienības un valstu tiesību aktiem un praksi.

(34)

Reģionālās un vietējās iestādes var uzskatīt par svarīgiem partneriem reformu un investīciju īstenošanā. Minētajā sakarā saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ar tām būtu pienācīgi jāapspriežas un tās būtu jāiesaista.

(35)

Ja dalībvalstij, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 (10) 12. pantu, nepiemēro uzraudzību un izvērtēšanu Eiropas pusgada kontekstā vai tai piemēro pārbaudes pasākumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (11), vajadzētu būt iespējai saistībā ar problēmām un prioritātēm, kas identificētas minētajās regulās, attiecīgajai dalībvalstij piemērot šo regulu.

(36)

Lai dalībvalstīm, sagatavojot un īstenojot atveseļošanas un noturības plānus, būtu pietiekama informācija, Padomei Eiropas pusgada kontekstā būtu jāvar apspriest atveseļošanas, noturības un pielāgošanās spējas situāciju Savienībā. Lai nodrošinātu pienācīgus pierādījumus, minētā apspriede būtu jābalsta uz stratēģisko un analītisko informāciju, kas Komisijai pieejama Eiropas pusgada kontekstā, un informāciju par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu iepriekšējos gados, ja tā ir pieejama.

(37)

Lai nodrošinātu, ka finanšu iemaksa ir jēgpilna un samērīga ar dalībvalstu faktiskajām vajadzībām īstenot un pabeigt atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīcijas, ir lietderīgi noteikt maksimālo finanšu iemaksu, kas tām ir pieejama saskaņā ar mehānismu, kā neatmaksājamu finansiālu atbalstu. 70 % no minētās maksimālās finanšu iemaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un relatīvo bezdarba līmeni. 30 % no minētās maksimālās finanšu iemaksas būtu jāaprēķina pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un –— vienādā proporcijā — reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP apkopotajām izmaiņām laikposmā no 2020. gada līdz 2021. gadam, kā pamatā ir Komisijas 2020. gada rudens prognozes par datiem, kas nav pieejami aprēķināšanas brīdi; ko līdz 2022. gada 30. jūnijam paredzēts aktualizēt ar faktiskajiem rezultātiem.

(38)

Ir jāizveido procedūra, kā dalībvalstis iesniegs atveseļošanas un noturības plānus, un jānosaka to saturs. Dalībvalstīm savi atveseļošanas un noturības plāni oficiāli būtu jāiesniedz principā līdz 30. aprīlim, un tās varētu to iesniegt vienotā, ar valsts reformu programmu integrētā, dokumentā. Lai nodrošinātu ātru mehānisma īstenošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt atveseļošanas un noturības plāna projektu, sākot ar iepriekšējā gada 15. oktobri.

(39)

Lai nodrošinātu valstu atbildību un koncentrēšanos uz attiecīgajām reformām un investīcijām, dalībvalstīm, kas vēlas saņemt atbalstu, būtu jāiesniedz Komisijai pienācīgi argumentēts un pamatots atveseļošanas un noturības plāns. Minētajā plānā vajadzētu detalizēt, kā nodrošināt, ka plāns, ņemot vērā tajā paredzētos pasākumus, ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz attiecīgās dalībvalsts ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu sešos pīlāros, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas. Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāizklāsta detalizēts tā uzraudzības un īstenošanas pasākumu kopums, tostarp starpposma rādītāji un mērķrādītāji un paredzamās izmaksas, kā arī tas, kāda ir atveseļošanas un noturības plāna gaidāmā ietekme uz izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un uz Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās ietekmes mīkstināšanu, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā. Tajā būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas skar zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, un digitālo pārkārtošanos; tajā būtu jāiekļauj arī skaidrojums par to, kā tas sekmē Eiropas pusgada kontekstā apzināto konkrētajai valstij raksturīgo problēmu un prioritāšu efektīvu risināšanu, tostarp fiskālos aspektus un ieteikumus, kas sniegti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (12) 6. pantu. Tajā arī būtu jāietver skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns nodrošina to, ka neviens minētajā plānā iekļautais reformu un investīciju īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “neradi būtisku kaitējumu”). Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāizklāsta gaidāmais ieguldījums dzimumu līdztiesībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visiem, kā arī kopsavilkums par veikto apspriešanos ar attiecīgajām valsts ieinteresētajām personām.

Atveseļošanas un noturības plānā būtu jāiekļauj paskaidrojums par dalībvalsts plāniem, sistēmām un konkrētiem pasākumiem, ar kuriem novērst, atklāt un izlabot interešu konfliktus, korupciju, krāpšanu un izvairīties no dubultas finansēšanas no mehānisma vai citām Savienības programmām. Atveseļošanas un noturības plānā varētu iekļaut arī pārrobežu vai daudzvalstu projektus. Visā procesa gaitā būtu jātiecas panākt un īstenot ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.

(40)

Mehānisma īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp efektīvi novēršot krāpšanu, arī krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un interešu konfliktus, un saucot pie atbildības par tiem.

(41)

Komisijai būtu jānovērtē katras dalībvalsts ierosinātais atveseļošanas un noturības plāns un jārīkojas ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti. Komisijai būtu pilnībā jāievēro tas, ka par plānu ir atbildīgas pašas valstis, un tāpēc tai būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts sniegtie pamatojumi un elementi. Komisijai būtu jānovērtē dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna atbilstība, efektivitāte, lietderīgums un saskaņotība, pamatojoties uz šajā regulā izklāstīto kritēriju sarakstu. Ierosinātie atveseļošanas un noturības plāni vai attiecīgā gadījumā to atjauninājumi, Komisijai būtu jānovērtē divu mēnešu laikā no atveseļošanas un noturības plāna oficiālās iesniegšanas. Attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai būtu jāvar vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu par pieņemamu laikposmu.

(42)

Šīs regulas pielikumā būtu jānosaka atbilstošas vadlīnijas, lai uz to pamata Komisija pārredzamā un taisnīgā veidā novērtētu atveseļošanas un noturības plānus un noteiktu finanšu iemaksas apmēru saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un visām pārējām attiecīgajām prasībām. Pārredzamības un efektivitātes labad šajā nolūkā būtu jāizveido reitinga sistēma atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanai. Kritērijiem, kas saistīti ar konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kā arī attiecībā uz dalībvalsts izaugsmes potenciāla, darbvietu radīšanas un ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšanu, sekmējot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, būtu jāpiešķir augstākais novērtējuma rezultāts. Pozitīva novērtējuma priekšnoteikumam vajadzētu būt arī efektīvam ieguldījumam zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

(43)

Lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvus atveseļošanas un noturības plānus un palīdzētu Komisijai novērtēt dalībvalstu iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus un to, kādā mērā tie ir īstenoti, būtu jāparedz iespēja konsultēties ar ekspertiem un — pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma — iespēja konsultēties ar līdzbiedriem un saņemt tehnisko atbalstu. Dalībvalstis varētu arī prasīt atbalstu no tehniskā atbalsta instrumenta. Dalībvalstis būtu jāiedrošina veicināt sinerģiju ar citu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem.

(44)

Vienkāršošanas nolūkā finanšu iemaksas apmērs būtu jānosaka pēc vienkāršiem kritērijiem. Finanšu iemaksa būtu jānosaka, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna aplēstajām kopējām izmaksām.

(45)

Padomei būtu jāapstiprina atveseļošanas un noturības plānu novērtējums ar īstenošanas lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums un kuru tai būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc minētā priekšlikuma pieņemšanas. Ar noteikumu, ka atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst novērtēšanas kritērijiem, attiecīgās dalībvalsts vajadzībām būtu jāpiešķir maksimālā finanšu iemaksa, ja atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pašu maksimālās finanšu iemaksas summu. Savukārt, ja aplēstās kopējās izmaksas ir mazākas par pašu maksimālo finanšu iemaksu, tad attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpiešķir summa, kas vienāda ar aplēstajām kopējām izmaksām. Dalībvalstij nebūtu jāsaņem nekāda finanšu iemaksa, ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši neatbilst novērtēšanas kritērijiem. Pēc Komisijas priekšlikuma Padomes īstenošanas lēmums būtu jāgroza, lai tajā iekļautu atjauninātu maksimālo finanšu iemaksu, kas aprēķināta, pamatojoties uz faktiskajiem rezultātiem 2022. gada jūnijā. Padomei bez liekas kavēšanās būtu jāpieņem attiecīgs grozošs lēmums.

(46)

Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts lielāks ir pirmajos gados pēc Covid-19 krīzes, un lai nodrošinātu saderību ar mehānismam pieejamo finansējumu, līdzekļi dalībvalstīm būtu jādara pieejami līdz 2023. gada 31. decembrim. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai 70 % no neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieejamās summas uzņemties līdz 2022. gada 31. decembrim un 30 % starp 2023. gada 1. janvāri un 2023. gada 31. decembri. Līdz 2021. gada 31. decembrim pēc dalībvalsts pieprasījuma, kas iesniedzams kopā ar atveseļošanas un noturības plānu, summu līdz 13 % no finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā līdz 13 % no attiecīgās dalībvalsts aizdevuma var maksāt priekšfinansējuma veidā, ciktāl iespējams, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi juridiskās saistības.

(47)

Vajadzētu būt iespējamam finansiālu atbalstu dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānam sniegt arī aizdevuma veidā; tādā gadījumā būtu jānoslēdz aizdevuma nolīgums ar Komisiju, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Aizdevumi, ar ko atbalsta valsts atveseļošanas un noturības plānus, būtu jāizsniedz līdz 2023. gada 31. decembrim un būtu jāpiešķir ar tādiem termiņiem, kas atspoguļo šādu izdevumu ilgtermiņa raksturu. Ievērojot Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (13) 5. panta 2. punktu, atmaksāšana būtu jāplāno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu — veidā, kas nodrošina stabilu un paredzamu saistību samazinājumu. Minētie termiņi varētu atšķirties no termiņiem, uz kādiem Savienība aizņemas līdzekļus, lai finansētu aizdevumus kapitāla tirgos. Tāpēc ir jāparedz iespēja atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 2. punktā noteiktā principa, proti, ka finansiālajai palīdzībai domāto aizdevumu termiņu nebūtu jāpārveido.

(48)

Aizdevuma atbalsta pieprasījums būtu jāpamato ar lielākām finansiālajām vajadzībām, kas saistītas ar atveseļošanas un noturības plānā iekļautajām papildu reformām un investīcijām — jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos —, proti, ar to, ka atveseļošanas un noturības plāna izmaksas ir lielākas par maksimālo finanšu iemaksu, kas piešķirta kā neatmaksājama iemaksa. Vajadzētu būt iespējai kopā ar atveseļošanas un noturības plānu iesniegt arī aizdevuma atbalsta pieprasījumu. Ja aizdevuma atbalsta pieprasījumu iesniedz citā brīdī, tam būtu jāpievieno pārskatīts atveseļošanas un noturības plāns ar papildu starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Lai nodrošinātu līdzekļu drīzu pieejamību, dalībvalstīm vajadzētu aizdevumu pieprasīt līdz 2023. gada 31. augustam. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jānosaka visa saskaņā ar šo regulu piešķirtā aizdevuma atbalsta kopējās summas limits. Turklāt katrai dalībvalstij piešķirtā aizdevuma maksimālais apjoms nedrīkstētu pārsniegt 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma (NKP) saskaņā ar Eurostat datiem uz 2020. gada maiju. Izņēmuma gadījumos un atkarībā no pieejamajiem resursiem maksimālo limitu būtu jāvar paaugstināt. Tajā pašā nolūkā vajadzētu būt iespējai aizdevumu izmaksāt pa daļām atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem. Komisijai aizdevuma atbalsta pieprasījums būtu jānovērtē divu mēnešu laikā. Rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, Padomei vajadzētu būt iespējai minēto novērtējumu apstiprināt ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot īstenošanas lēmumu, kuru Padomei būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā no minētā Komisijas priekšlikuma.

(49)

Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai nākt klajā ar pamatotu pieprasījumu īstenošanas periodā grozīt atveseļošanas un noturības plānu, ja objektīvi apstākļi attaisno šādu rīcību. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalsts paustie argumenti pamato šādu grozīšanu, tai jaunais atveseļošanas un noturības plāns būtu jānovērtē divu mēnešu laikā. Attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai būtu jāvar vienoties vajadzības gadījumā pagarināt minēto termiņu uz saprātīgu laikposmu. Padomei būtu jāapstiprina jaunā atveseļošanas un noturības plāna novērtējums ar īstenošanas lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums un kuru tai būtu jācenšas pieņemt četru nedēļu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas.

(50)

Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai samazinātu apstrādes laiku nolūkā nodrošināt mehānisma raitu un ātru īstenošanu.

(51)

Mehānisma finanšu pārvaldības efektivitātes un vienkāršošanas labad finansiālajam atbalstam, ko Savienība sniedz atveseļošanas un noturības plāniem, būtu jāizpaužas kā finansējumam, kura pamatā ir rezultātu sasniegšana, kuru mēra, par atskaites punktu ņemot apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos norādītos starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Minētajā nolūkā papildu atbalsts aizdevuma veidā būtu jāsasaista ar starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem, kas ir vēl papildus tiem, kuri ir relevanti finansiālā atbalsta (tas ir, neatmaksājamā finansiālā atbalsta) saņemšanai.

(52)

Mehānisma līdzekļu piešķiršana ir atkarīga no tā, vai dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānos, un šādu plānu novērtējumu ir apstiprinājusi Padome. Pirms Komisija pieņem lēmumu, ar ko atļauj finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma izmaksu, tai būtu jālūdz, lai Ekonomikas un finanšu komiteja, pamatojoties uz sākotnēju Komisijas novērtējumu, sniedz savu atzinumu par to, vai dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus. Lai Komisija savā novērtējumā ņemtu vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, tas būtu jāsniedz četru nedēļu laikā pēc Komisijas sākotnējā novērtējuma saņemšanas. Ekonomikas un finanšu komiteja savās apspriedēs cenšas panākt konsensu. Ja izņēmuma kārtā viena vai vairākas dalībvalstis uzskata, ka pastāv nopietnas novirzes no attiecīgo starpposma rādītāju un mērķrādītāju apmierinošas izpildes, tās var pieprasīt Eiropadomes priekšsēdētāju nodot lietu nākamajai Eiropadomei. Attiecīgajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās arī būtu jāinformē Padome, un Padomei savukārt bez kavēšanās būtu jāinformē Eiropas Parlaments. Šādos izņēmuma apstākļos lēmumu, ar ko atļauj finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma izmaksu nebūtu jāpieņem, kamēr nākamā Eiropadome šo jautājumu nebūs izsmeļoši apspriedusi. Minētajam procesam nevajadzētu ilgt vairāk par trim mēnešiem pēc tam, kad Komisija ir lūgusi Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu.

(53)

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot mehānisma uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Lai nodrošinātu paredzamību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai maksājumu pieprasījumus iesniegt divreiz gadā. Maksājumus vajadzētu veikt pa daļām, un to pamatā vajadzētu būt pozitīvam Komisijas novērtējumam par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Turklāt tām jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek novērsta, atklāta un labota krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no mehānisma un citām Savienības programmām. Gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savu atveseļošanas un noturības plānu, vai gadījumā, ja pieļauti nopietni pārkāpumi, proti, krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem, vai ja ir noticis nopietns nolīgumu, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, saistības pārkāpums, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu iemaksu. Atgūšana, ja iespējams, būtu jānodrošina ar ieskaitu attiecībā pret vēl neveiktajiem maksājumiem no mehānisma. Būtu jāievieš atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu, kā arī nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus. Visi dalībvalstīm paredzētie finanšu iemaksu maksājumi būtu jāveic līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot Regulas (ES) 2020/2094 1. panta 3. punkta otrajā teikumā minētos pasākumus un gadījumus, kad, lai gan juridiskās saistības ir uzņemtas vai lēmums ir pieņemts, ievērojot minētās regulas 3. pantā minētos termiņus, Savienībai ir jāspēj izpildīt savus pienākumus pret dalībvalstīm, tostarp tos, kas izriet no galīga sprieduma pret Savienību.

(54)

Komisijai būtu jānodrošina Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība. Lai gan galvenokārt pašas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, ka mehānisms tiek īstenots saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, Komisijai minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamu pārliecību no dalībvalstīm. Minētajā nolūkā mehānisma īstenošanas procesā dalībvalstīm būtu jānodrošina rezultatīvas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbību un būtu jāatgūst nepamatoti izmaksātās vai neatļauti izmantotās summas. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāvar paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāvāc standartizētu kategoriju dati un informācija, kas ļautu novērst, konstatēt un koriģēt nopietnus pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma atbalstītajiem pasākumiem. Komisijai būtu jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtējuma instruments, lai piekļūtu šiem datiem un informācijai un tos analizētu ar mērķi tos vispārēji piemērot dalībvalstīs.

(55)

Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāvar izmantot informācijas un uzraudzības sistēmu atbilstīgi savai kompetencei un tiesībām.

(56)

Lai atvieglotu to dalībvalstu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir novērst divkāršu finansējumu no mehānisma un citām Savienības programmām, Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 38. panta 1. punktu būtu jādara pieejama informācija par Savienības budžeta līdzekļu saņēmējiem.

(57)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāļauj apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanu, revīziju un kontroli pār līdzekļu izmantošanu saistībā ar pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (14) vai (ES) 2018/1725 (15), atkarībā no tā, kura no abām regulām attiecīgā gadījumā ir piemērojama.

(58)

Īstenošanas efektīvas uzraudzības nolūkos dalībvalstīm divas reizes gadā Eiropas pusgada kontekstā būtu regulāri jāziņo par to, kādi panākumi ir gūti atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. Šādi attiecīgo dalībvalstu sagatavotie ziņojumi būtu pienācīgi jāatspoguļo valstu reformu programmās, kuras būtu jāizmanto kā instruments, lai ziņotu par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.

(59)

Dalībvalstis būtu jāmudina lūgt atzinumu no valsts produktivitātes padomēm un neatkarīgām fiskālajām iestādēm par to atveseļošanas un noturības plāniem, tostarp to atveseļošanas un noturības plānu elementu iespējamu apstiprināšanu.

(60)

Lai nodrošinātu mehānisma īstenošanas pārredzamību un pārskatatbildību, Komisijai, piešķirot pielaidi sensitīvai vai konfidenciālai informācijai vai, vajadzības gadījumā, piemērojot atbilstīgus konfidencialitātes nodrošināšanas pasākumus, vienlaikus un ar vienādiem nosacījumiem būtu jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgie dokumenti un informācija, piemēram, atveseļošanas un noturības plāni vai to grozījumi, ko iesniegušas dalībvalstis, un Komisijas publiskotie Padomes īstenošanas lēmumu priekšlikumi.

(61)

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju ik pēc diviem mēnešiem apspriest atveseļošanas un noturības dialogā jautājumus, kas attiecas uz mehānisma īstenošanu, piemēram, dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus, Komisijas novērtējumu, pārskatīšanas ziņojuma galvenos konstatējumus, starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildes statusu, procedūras, kas saistītas ar maksājumiem un maksājumu apturēšanu, kā arī jebkādu citu būtisku informāciju un dokumentāciju, ko Komisija sniedz saistībā ar mehānisma īstenošanu. Komisijai būtu jāņem vērā elementi, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti atveseļošanas un noturības dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir sagatavotas.

(62)

Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām vajadzētu būt saderīgām ar Savienības pašreizējām programmām un tās papildināt, vienlaikus nepieļaujot, ka par tiem pašiem izdevumiem tiek saņemts divkāršs finansējums no mehānisma vai citām Savienības programmām. Komisijai un dalībvalstij visos procesa posmos jo īpaši jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu saderību, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, kad tās savus atveseļošanas un noturības plānus iesniedz Komisijai, būtu jāsniedz arī atbilstošā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Saskaņā ar mehānismu piešķirtajam finansiālajam atbalstam vajadzētu papildināt atbalstu, ko piešķir no citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp no programmas InvestEU. Reformu un investīciju projektiem, ko finansē no mehānisma, vajadzētu varēt saņemt finansējumu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šādu atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

(63)

Komisijai būtu mērķtiecīgi un samērīgi jāuzrauga mehānisma īstenošana un jāmēra šajā regulā noteikto mērķu sasniegšana. Uzraugot mehānisma īstenošanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka darbību īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jānosaka samērīgas ziņošanas prasības. Izmantojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānosaka kopējie rādītāji, kas jāizmanto ziņošanai par progresu un mehānisma uzraudzībai un novērtēšanai, un jānosaka metodika, kā mehānisma ietvaros ziņo par sociālajiem izdevumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar bērniem un jauniešiem.

(64)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (16) 22. un 23. punktu, šis mehānisms būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu mehānisma ietekmi praksē.

(65)

Izmantojot deleģēto aktu, būtu jāizveido īpašs rezultātu pārskats, lai atspoguļotu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas progresu katrā no sešiem pīlāriem, un progresu, kas saistībā ar mehānisma kopējiem rādītājiem panākts ar atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu. Rezultātu pārskats būtu jāievieš līdz 2021. gada decembrim, un Komisijai to divas reizes gadā būtu jāatjaunina.

(66)

Lai nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par darbības rezultātiem un mehānisma īstenošanas uzraudzību, tostarp attiecībā uz sociālajiem izdevumiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz īpašo rezultātu pārskatu, kurā atspoguļots īstenošanas progress un kopējie izmantojamie rādītāji, kā arī metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, tostarp bērniem un jauniešiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(67)

Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par mehānisma īstenošanu. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par progresu, ko dalībvalstis panākušas, īstenojot apstiprinātos atveseļošanas un noturības plānus; tajā būtu jāiekļauj arī informācija par starpposma rādītāju un mērķrādītāju īstenošanu, maksājumiem un apturēšanu, kā arī par mehānisma ieguldījumu klimata un digitālo mērķu sasniegšanā, kopīgajiem indikatoriem un izdevumiem, ko finansē saskaņā ar sešiem pīlāriem.

(68)

Būtu jāveic neatkarīgs izvērtējums, kurā apskata mehānisma mērķu sasniegšanu, tā resursu izmantošanas efektivitāti un tā pievienoto vērtību. Vajadzības gadījumā izvērtējumam būtu jāpievieno priekšlikums par šīs regulas grozījumiem. Turklāt neatkarīgā ex post izvērtējumā būtu jāapskata arī mehānisma ilgtermiņa ietekme.

(69)

Dalībvalstu īstenojamo atveseļošanas un noturības plānu novērtējums, kā arī attiecīgais finansiālais atbalsts būtu jāpieņem Padomei ar īstenošanas lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma. Minētajā nolūkā un lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei. Tās īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar finansiālā atbalsta maksājumu pēc attiecīgo starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanas, būtu jāpiešķir Komisijai, un tai tās būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (17), noteikto pārbaudes procedūru. Ņemot vērā iespējamo vajadzību nekavējoties izmaksāt finansiālo atbalstu no mehānisma saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumiem, komitejas priekšsēdētājam minētās regulas izpratnē būtu jāapsver iespēja attiecībā uz jebkuru īstenošanas akta projektu saīsināt komitejas sasaukšanas termiņu un komitejas atzinuma sniegšanas termiņu.

(70)

Pēc īstenošanas lēmuma pieņemšanas attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai vajadzētu būt iespējai vienoties par konkrētu tehniska rakstura darbības kārtību, kuros uzskaitīti tādi īstenošanas aspekti kā termiņi, ar starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem saistītie rādītāji un piekļuve pamatojošajiem datiem. Lai saglabātu darbības kārtības noderību attiecībā uz apstākļiem, kas pastāv atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas gaitā, vajadzētu būt iespējai, savstarpēji vienojoties, grozīt šādas darbības kārtības elementus.

(71)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, ievērojot LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, balvas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(72)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (18) un Padomes Regulām (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (19), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (20) un (ES) 2017/1939 (21) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, un — attiecīgā gadījumā — administratīvus sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, interešu konflikti vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (22). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(73)

Komisijai vajadzētu būt iespējai iesaistīties komunikācijas darbībās, lai nodrošinātu Savienības finansējuma redzamību un attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

(74)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(75)

Lai nodrošinātu tūlītēju šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,