(1)

Saistībā ar pieaugošajām migrācijas problēmām, ko raksturo vajadzība atbalstīt spēcīgas uzņemšanas, patvēruma un migrācijas sistēmas dalībvalstīs, novērst un pienācīgi risināt spiediena situācijas solidaritātes garā un aizstāt neatbilstīgu un nedrošu ieceļošanu ar likumīgām un drošām iespējām, ieguldījums efektīvā un saskaņotā migrācijas pārvaldībā Savienībā ir būtiski svarīgs, lai sasniegtu Savienības mērķi – radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 2. punktu.

(2)

Saskaņotas Savienības un dalībvalstu pieejas nozīme ir atspoguļota 2015. gada 13. maija Eiropas programmā migrācijas jomā, kurā uzsvērts, ka ir nepieciešama konsekventa un skaidra kopējā politika, lai atjaunotu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus migrācijas problēmas risināšanai un efektīvai sadarbībai saskaņā ar LESD 80. pantā noteikto principu par solidaritāti un atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm; tas tika apstiprināts programmas vidusposma pārskatīšanā 2017. gada 27. septembrī un 2018. gada 14. marta un 2018. gada 16. maija progresa ziņojumos.

(3)

Eiropadome 2017. gada 19. oktobra secinājumos vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot visaptverošu, pragmatisku un izlēmīgu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir nodrošināt ārējo robežu kontroli un samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu; minētās pieejas pamatā vajadzētu būt elastīgai un saskaņotai visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu izmantošanai. Eiropadome arī aicināja nodrošināt būtiski pastiprinātu atgriešanu ar darbībām gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, piemēram, ar efektīviem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un mehānismiem.

(4)

Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kura balstīta uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm ar mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (“Fonds”) veidā.

(5)

Visas darbības, ko finansē saskaņā ar Fondu, tostarp tās darbības, ko veic trešās valstīs, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas ietverti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), un darbībām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses, – jo īpaši, darbībās nodrošinot atbilstību dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas un bērna interešu ievērošanas principam.

(6)

Visās darbībās vai lēmumos attiecībā uz bērniem migrantiem, tostarp atgriežamiem bērniem, vispirms būtu jāņem vērā bērna interešu ievērošanas princips, pilnībā ievērojot bērna tiesības paust savu viedokli.

(7)

Fondam būtu jābalstās uz rezultātiem un ieguldījumiem, kas panākti un veikti ar šādu tā priekšgājēju atbalstu: Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (4) laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (5) laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (6) laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. (ES) 516/2014 (7) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo notikumu attīstība.

(8)

Ar Fondu būtu jāatbalsta solidaritāte un taisnīga atbildības sadale dalībvalstu starpā un efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība, cita starpā veicinot kopīgus pasākumus patvēruma jomā, tostarp dalībvalstu centienus uzņemt personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu un pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, uzlabojot mazāk aizsargātu patvēruma meklētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, atbalstot integrācijas stratēģijas un attīstot un pastiprinot likumīgās migrācijas politiku, piemēram, sniedzot drošas un likumīgas iespējas iekļūšanai Savienībā, kurām arī būtu jāpalīdz nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni un samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku.

(9)

Ņemot vērā to, ka Fondam ir iekšējs raksturs un ka Fonds ir galvenais finansēšanas instruments patvēruma un migrācijas jomā Savienības līmenī, ar Fondu būtu galvenokārt jāatbalsta darbības, kas kalpo Savienības iekšējai politikai patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar Fonda mērķiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka dažas ārpus Savienības īstenotas darbības palīdz sasniegt Fonda mērķus un ka tām konkrētos apstākļos var būt Savienības pievienotā vērtība, ar Fondu būtu jāatbalsta sadarbības un partnerības stiprināšana ar trešām valstīm migrācijas pārvaldības nolūkā, lai stiprinātu likumīgas migrācijas iespējas un uzlabotu efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī veicinātu sākotnējo reintegrāciju trešās valstīs. Fonda sniegtais atbalsts neskartu to, ka personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšana un pārcelšana šobrīd ir brīvprātīga saskaņā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas tiesisko regulējumu, kas piemērojams šīs regulas pieņemšanas brīdī.

(10)

Lai izmantotu attiecīgo decentralizēto aģentūru īpašās zināšanas, Komisijai būtu jānodrošina, lai dalībvalstu programmu izstrādē tiktu ņemtas vērā aģentūru zināšanas un pieredze to attiecīgajās kompetences jomās. Turklāt, lai atvieglotu un uzlabotu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, vajadzētu būt iespējai ar Fondu papildināt šādas darbības, ko atbalsta Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (8): stiprināt praktisko sadarbību, jo īpaši informācijas apmaiņu par patvērumu un paraugpraksi; sekmēt Savienības tiesību aktus un starptautiskās tiesības un palīdzēt vienādi īstenot Savienības patvēruma tiesības, balstoties uz augstiem starptautiskās aizsardzības procedūru standartiem, uzņemšanas nosacījumiem un aizsardzības vajadzību novērtēšanu visā Savienībā; dot iespēju panākt ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu; sekmēt Savienības mēroga konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā; atbalstīt dalībvalstu centienus pārmitināšanas jomā; un nodrošināt darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm to patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām, kuru sistēmas ir pakļautas nesamērīgai slodzei.

(11)

Ar Fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(12)

Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu un Savienības centieni pilnībā īstenot un pilnveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tās ārējo dimensiju.

(13)

Partnerība un sadarbība ar trešām valstīm ir būtisks Savienības migrācijas pārvaldības politikas elements. Ar Fondu būtu jāpalīdz aizstāt nedrošu un neatbilstīgu tādu trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošanu, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar likumīgu un drošu ierašanos dalībvalstu teritorijā, lai paustu solidaritāti tām valstīm reģionos, uz kurām vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tādējādi palīdzot mazināt spiedienu uz šīm valstīm, un būtu efektīvi jāsniedz ieguldījums globālajās pārmitināšanas iniciatīvās ar Savienības un dalībvalstu vienotu nostāju starptautiskos forumos un sarunās ar trešām valstīm. Fondam ar finansiāliem stimuliem būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu centieniem nodrošināt starptautisko aizsardzību un rast ilgtspējīgu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kas ir tikušas uzņemtas saskaņā ar pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas programmām.

(14)

Ņemot vērā migrācijas plūsmas uz Savienību un to, cik svarīgi personām, kas ierodas Eiropā, vietējām kopienām, kā arī mūsu sabiedrības ilgtermiņa labklājībai un mūsu ekonomikas stabilitātei ir nodrošināt integrāciju un iekļaušanu, būtiski ir atbalstīt dalībvalstu politiku, ar ko integrē trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas likumīgi, tostarp prioritārajās jomās, kas noteiktas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam. Fondam būtu jāatbalsta integrācijas pasākumi, kas ir īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām, kā arī horizontāli pasākumi, kuru mērķis ir veidot dalībvalstu spēju izstrādāt integrācijas stratēģijas, stiprināt apmaiņu un sadarbību, un veicināt kontaktus, konstruktīvu dialogu un atzīšanu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņēmējas valsts sabiedrību.

(15)

Lai palielinātu efektivitāti, panāktu vislielāko Savienības pievienoto vērtību un nodrošinātu to Savienības darbību saskaņotību, ar kurām veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, no fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (9), un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (10), finansētajām darbībām un būtu tās jāpapildina. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi, kas īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontāli pasākumi, kuri atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr pasākumi ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāfinansē saskaņā ar ESF+ un ERAF. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar iestādēm, ko dalībvalstis noteikušas, lai pārvaldītu ESF+ un ERAF darbības, un vajadzības gadījumā jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar to pārvaldības iestādēm un ar citu tādu Savienības fondu pārvaldības iestādēm, kuri veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju.

(16)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minētās mērķgrupas īpašās iezīmes. Gadījumos, kad integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz patvēruma meklētājiem.

(17)

Fonda īstenošana integrācijas jomā būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem par integrāciju, kā noteikts Rīcības plānā integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam.

(18)

Dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu jāspēj savās programmās paredzēt, ka integrācijas pasākumos var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus, ciktāl tas nepieciešams efektīvai šādu pasākumu īstenošanai, tādējādi sekmējot ģimenes vienotību. Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas pasākumu mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(19)

Ņemot vērā dalībvalstu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirīgo nozīmi integrācijas jomā un lai atvieglotu šo subjektu piekļuvi finansējumam Savienības līmenī, Fondam būtu jāveicina darbības integrācijas jomā, ko īsteno valstu, reģionālās un vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp ar tematisko mehānismu un ar augstāku līdzfinansējuma likmi šīm darbībām. Šajā ziņā vismaz 5 % no sākotnējā piešķīruma tematiskajam mehānismam būtu jāparedz vietējo un reģionālo iestāžu veiktu integrācijas pasākumu īstenošanai.

(20)

Papildus līdzfinansējuma likmei, ko Fonds nodrošina projektiem, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt finansējumu no to iestāžu budžetiem, ja šāds finansējums ir būtisks projekta īstenošanai, jo īpaši tad, ja projektu īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācija.

(21)

Ņemot vērā ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko Savienība saskaras, un arvien lielāko migrācijas globalizāciju, ir būtiski izveidot labi funkcionējošus likumīgās migrācijas kanālus uz Savienību, lai saglabātu Savienību kā pievilcīgu galamērķi atbilstīgai migrācijai atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un garantētu sociālās labklājības sistēmu ilgtspēju un Savienības ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot migrējošos darba ņēmējus no ekspluatācijas.

(22)

Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstis stratēģiju izveidē un likumīgās migrācijas politikas nostiprināšanā un izvēršanā, un to spēju uzlabošanā izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas likumīgi, jo īpaši Savienības juridiskos instrumentus attiecībā uz likumīgu migrāciju. Ar Fondu būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām un valdības līmeņiem un starp dalībvalstīm.

(23)

Efektīva un cieņu respektējoša atgriešanas politika ir neatņemama sastāvdaļa visaptverošā migrācijas pieejā, ko īsteno Savienība un tās dalībvalstis. Ar Fondu būtu jāatbalsta un jāveicina dalībvalstu centieni efektīvi īstenot un turpmāk attīstīt kopīgus atgriešanas standartus, jo īpaši, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (11), liekot uzsvaru uz brīvprātīgu atgriešanos, un integrētu un saskaņotu pieeju atgriešanas pārvaldībai. Lai atgriešanas politika būtu ilgtspējīga, ar Fondu būtu arī jāatbalsta saistīti pasākumi trešās valstīs, piemēram, pasākumi, kas veicina un garantē drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu un atgriezto personu ilgtspējīgu reintegrāciju, tostarp sniedzot atbalstu naudā vai natūrā.

(24)

Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem un būtu jānodrošina efektīva, droša un cieņpilna atgriešanās. Lai sekmētu brīvprātīgu atgriešanos, dalībvalstīm būtu jāparedz stimuli, piemēram, būtu jāparedz preferenciāls režīms lielākas atgriešanās palīdzības veidā un ilgtermiņa reintegrācijas atbalsts. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību.

(25)

Brīvprātīgas atgriešanās iespējām vajadzētu būt prioritātei pār piespiedu atgriešanu, tomēr tās ir savstarpēji saistītas un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina stiprināt papildināmību starp abiem šiem veidiem. Izraidīšanas iespēja ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt patvēruma un likumīgās migrācijas sistēmu integritāti. Tādēļ ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā sekmētu un veiktu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, pilnībā ievērojot atgriezto personu pamattiesības un cieņu.

(26)

Īpaši atbalsta pasākumi atgriežamajām personām, pievēršot īpašu uzmanību viņu humanitārajām un aizsardzības vajadzībām, dalībvalstīs un atgriešanās valstīs var uzlabot atgriešanas apstākļus un sekmēt atgriežamo personu reintegrāciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazāk aizsargātām personām.

(27)

Efektīva tādu trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšana, kuri uzturas nelikumīgi, ir neatņemama Savienības atgriešanas politikas sastāvdaļa un galvenais līdzeklis efektīvā migrācijas plūsmu pārvaldībā, jo tas palīdz ātri atgriezt neatbilstīgus migrantus. Sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ir svarīgs elements dialogā un sadarbībā ar trešām valstīm, kas ir neatbilstīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un valstu un Savienības līmeņa atgriešanas politikas efektivitātes interesēs to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta.

(28)

Papildus šajā regulā paredzētajam atbalstam, ko nodrošina personu atgriešanai, ar Fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi neatbilstīgas migrācijas un migrantu tirdzniecības apkarošanai vai likumīgās migrācijas noteikumu ievērošanas sekmēšanai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(29)

Neatbilstīgo migrantu nodarbināšana apdraud tādas darbaspēka mobilitātes politikas attīstību, kura balstīta uz likumīgas migrācijas shēmām, kā arī apdraud migrējošo darba ņēmēju tiesības, padarot tos mazāk aizsargātus pret tiesību pārkāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ ar Fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK (12), kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, un paredz sankcijas pret darba devējiem, kuri šo aizliegumu neievēro.

(30)

Ar Fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (13), kurā izklāstīti noteikumi par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, viņu atbalstu un aizsardzību. Šajos pasākumos, tostarp pasākumos cilvēku tirdzniecībā cietušo agrīnai identificēšanai un nosūtīšanai uz specializētiem dienestiem, būtu jāņem vērā cilvēku tirdzniecības dzimumspecifiskums un cietušie bērni.

(31)

Ar Fondu būtu jāpapildina aktivitātes, ko atgriešanas jomā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (14), neparedzot papildu finansējuma plūsmu minētajai aģentūrai.

(32)

Atbilstīgi efektivitātes principam būtu jātiecas panākt sinerģiju un konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un būtu jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(33)

Lai optimizētu tādu investīciju pievienoto vērtību, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Fondu un citām Savienības programmām, tostarp tām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais darbības finansējums no Fonda un no citas Savienības programmas. Šādam kumulatīvajam finansējumam nevajadzētu pārsniegt minētās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju proporcionāli deklarēt tās pašas izmaksas vai izdevumus gan no Fonda, gan no citas Savienības programmas.

(34)

Darbības trešās valstīs un saistībā ar tām, ko atbalsta no Fonda, būtu jāveic sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām aktivitātēm ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās politikas principiem un vispārējiem mērķiem, ar principu par politikas saskaņotību attīstībai un atbilstību attiecīgās valsts vai reģiona stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem un Savienības starptautiskajām saistībām. Ārējās dimensijas Fondam vajadzētu būt vērstām uz darbībām, kas nav orientētas uz attīstību un kas kalpo Savienības iekšējās politikas interesēm, un būtu jāatbilst Savienībā veiktām aktivitātēm. Būtu jātiecas no Fonda atbalstīt labāku sadarbību ar trešām valstīm un pastiprināt svarīgākos migrācijas pārvaldības aspektus Savienības migrācijas politikas interešu jomās.

(35)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām, attiecībā uz kurām Savienības intervence var nodrošināt pievienoto vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķām darbībām. Šajā regulā paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jāveicina jo īpaši valstu un Savienības spēju nostiprināšana patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar LESD 80. pantu.

(36)

Veicinot ar šo Fondu atbalstītās darbības, Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāsniedz informācija mērķauditorijas valodā vai valodās. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, attiecīgā finansējuma saņēmējiem, īstenojot saziņu par darbībām, būtu jānorāda tā izcelsme. Šajā nolūkā saņēmējiem būtu jānodrošina, ka visos medijiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos tiek parādīta Savienības emblēma un skaidri norādīts Savienības finansiālais atbalsts.

(37)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot finanšu resursus saskaņā ar Fondu, lai veicinātu paraugpraksi un apmainītos ar informāciju par Fonda īstenošanu.

(38)

Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par atbalstu, kas sniegts no tematiskā mehānisma, uz ko attiecas tiešā vai netiešā pārvaldība, un attiecīgā gadījumā būtu jāatjaunina šāda informācija. Būtu jānodrošina iespēja sagrupēt datus pēc konkrētā mērķa, saņēmēja nosaukuma, likumīgi piešķirtās līdzekļu summas un pasākuma būtības un mērķa.

(39)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz darbības atbalsta izmantošanu, kurš ir piešķirts saskaņā ar Fondu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem patvēruma un atgriešanas jomā, ja ir nepārprotams risks, ka minētā dalībvalsts, īstenojot acquis patvēruma un atgriešanas jomā, varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kas noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013 (15), ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(40)

Ar Fondu būtu jānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Lai izpildītu pārredzamības prasības, Komisijai būtu jāpublicē informācija par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (16) katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka sešos mēnešos pēc tās programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par tās programmu, ar norādi uz programmas mērķiem, aktivitātēm, pieejamām finansējuma iespējām un sasniegumiem.

(41)

Ar šo regulu būtu jānosaka sākotnējās summas dalībvalstu programmām, kuras sastāv no fiksētas summas, kā izklāstīts I pielikumā, un summas, ko aprēķina, pamatojoties uz minētajā pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, un kuras atspoguļo vajadzības un spiedienu, ko dažādas dalībvalstis izjūt patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā. Ņemot vērā to dalībvalstu speciālās vajadzības, kurās 2018. un 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju bija vislielākais patvēruma pieteikumu skaits, ir piemēroti palielināt fiksētās summas Kiprai, Maltai un Grieķijai.

(42)

Sākotnējām summām dalībvalstu programmām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas migrācijas plūsmās un izskatītu, kas ir vajadzīgs patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā un tādu trešo valstu valstspiederīgo integrācijā, kuri uzturas likumīgi, un lai attīstītu likumīgo migrāciju un lai vērstos pret neatbilstīgu migrāciju ar efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu, dalībvalstīm plānošanas perioda vidusposmā būtu jāpiešķir papildu summa, ņemot vērā objektīvus kritērijus. Minētā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz statistikas datiem saskaņā ar I pielikumu, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu sākotnējā situācijā.

(43)

Lai palīdzētu sasniegt Fonda politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmās ir darbības Fonda konkrēto mērķu īstenošanai, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm principā būtu jānodrošina minimālais piešķīrums, lai stiprinātu un attīstītu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, stiprinātu un attīstītu likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un dotu ieguldījumu efektīvā trešo valstu valstspiederīgo integrācijā un sociālo iekļaušanā un sekmētu to.

(44)

Tā kā problēmas migrācijas jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot finansējuma piešķiršanu migrācijas plūsmu izmaiņām. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību būtu periodiski jāpiešķir īpašām darbībām, Savienības darbībām, vietējo un reģionālo iestāžu darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai un papildu atbalstam dalībvalstīm, kas dod ieguldījumu solidaritātes un atbildības centienos. Tematiskais mehānisms nodrošina elastību Fonda pārvaldībā, un to varētu arī īstenot ar dalībvalstu programmu starpniecību.

(45)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(46)

Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar Fondu, varētu piešķirt arī dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno konkrētas darbības, papildus iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs konkrētās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām vajadzētu būt darbībām, kurām vajadzīga sadarbība, vai darbībām, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm.

(47)

Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar fonda konkrētajiem mērķiem, lai nodrošinātu dalībvalstīm iespēju uzturēt spējas, kuras ir būtiskas uzdevumiem un pakalpojumiem, kas veido sabiedrisku pakalpojumu Savienībai kopumā. Minētajam atbalstam būtu jāizpaužas kā pilnīgai ar Fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšanai, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(48)

Lai papildinātu Fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, Fondam būtu arī jāatbalsta darbības Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi Fonda intervences jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām transnacionālā līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(49)

Lai stiprinātu Savienības spēju vienā vai vairākās dalībvalstīs nekavējoties risināt ārkārtēju migrācijas situāciju, kuru raksturo liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar dalībvalstu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru un ar to patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām, vai nekavējoties risināt ārkārtēju migrācijas situāciju trešās valstīs politisku norišu vai konfliktu dēļ, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā.

(50)

Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (17), un būtu jāsniedz finansiāla palīdzība saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(51)

Fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijās saskaņā ar programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (18), politikas sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Savienības pievienoto vērtību.

(52)

Finansējuma apvienošanas darbības ir brīvprātīgas, un tās ir no Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta veidus, atmaksājamā atbalsta veidus vai abus ar atmaksājama atbalsta veidiem no veicināšanas, attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī atbalstu no komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.

(53)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Fonda darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (19) 18. punkta nozīmē.

(54)

Uz Fondu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (20) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir paredzēti noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālu palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(55)

Lai īstenotu darbības dalītajā pārvaldībā, Fondam būtu jāietilpst saskaņotā sistēmā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) 2021/1060.

(56)

Regula (ES) 2021/1060 veido rīcības pamatu ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, Iekšējās drošības fondam un finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, un tā nosaka jo īpaši noteikumus attiecībā uz plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, pārvaldi un kontroli dalītā pārvaldībā īstenotiem ES fondiem. Turklāt ir jāprecizē Fonda mērķi šajā regulā un jānosaka īpaši noteikumi par darbībām, ko var finansēt no Fonda.

(57)

Fonda priekšfinansējuma shēma ir noteikta Regulā (ES) 2021/1060, un konkrēta priekšfinansējuma likme ir noteikta šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka ir iespējams ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām, ir lietderīgi noteikt konkrētu priekšfinansējuma likmi ārkārtas palīdzībai. Ar priekšfinansējuma shēmu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no to programmu īstenošanas sākuma.

(58)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvos slogus un neatbilstības risku. Izdarot šādu izvēli, būtu jāietver iespēja apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(59)

Lai maksimāli izmantotu vienotās revīzijas principu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus par tādu projektu kontroli un revīziju, kuri attiecas uz starptautiskām organizācijām, kuru iekšējās kontroles sistēmas Komisija ir novērtējusi pozitīvi. Attiecībā uz šādiem projektiem vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ierobežot savas pārvaldības pārbaudes, ja saņēmējs laikus sniedz visus vajadzīgos datus un informāciju par projekta virzību un par pakārtoto izdevumu atbalsttiesīgumu. Turklāt, ja šādas starptautiskas organizācijas īstenots projekts ir daļa no revīzijas izlases, revīzijas iestādei vajadzētu būt iespējai veikt savu darbu saskaņā ar principiem, kas noteikti Saistīto pakalpojumu starptautiskajā standartā (ISRS) 4400 “Vienošanās veikt iepriekš saskaņotas procedūras attiecībā uz finanšu informāciju”.

(60)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (22), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (23) un (ES) 2017/1939 (24) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp ar pasākumiem, kas attiecas uz pārkāpumu, tai skaitā krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (25). Saskaņā ar Finanšu Regulu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939 – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(61)

Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, būtu jāļauj Fondā piedalīties trešai valstij, kas ir noslēgusi nolīgumu ar Savienību par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kura ir atbildīga par kādā dalībvalstī vai minētajā trešā valstī iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

(62)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(63)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (26), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(64)

Ievērojot LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras migrācijas pārvaldībā. Fondam būtu jāatbalsta minētās dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai palīdzētu minētajiem reģioniem ilgtspējīgi pārvaldīt migrāciju un iespējamu spiedienu.

(65)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (27) 22. un 23. punktu, Fonds būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Fonda ietekmi uz vietas. Lai novērtētu Fonda sasniegumus, saistībā ar katru Fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķrādītāji. Minētajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

(66)

Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga Fonda īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus. Sākot no 2023. gada, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumi par pēdējo grāmatvedības gadu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par progresu, kas panākts dalībvalstu programmu īstenošanā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai arī minēto ziņojumu kopsavilkumi. Komisijai būtu jātulko minētie kopsavilkumi visās Savienības oficiālajās valodās un jādara tie publiski pieejami savā tīmekļa vietnē kopā ar saitēm uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulā (ES) 2021/1060.

(67)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (28), un saistībām sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem daudzgadu finanšu shēmas izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un panākt mērķi 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pastāvošo pārklāšanos. Ar Fondu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (29) 17. panta nozīmē.

(68)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (30) un jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un projektiem, kas saņem atbalstu no Fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā Regulas (ES) Nr. 514/2014 īstenošanas periods pārklājas ar plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto projektu īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka pakāpeniskas īstenošanas noteikumi. Katrs atsevišķais projekta posms būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu.

(69)

Lai papildinātu un grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to darbību sarakstu, par kurām saskaņā ar III pielikumu var saņemt atbalstu; attiecībā uz to darbību sarakstu, par kurām saskaņā ar IV pielikumu var saņemt lielāku līdzfinansējumu; attiecībā uz darbības atbalstu saskaņā ar VII pielikumu un attiecībā uz uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(70)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz sīki izstrādātu kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, lai piešķirtu šajā regulā paredzēto ārkārtas palīdzību, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar šādas palīdzības raksturu un mērķi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(73)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(74)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav tiesīgās uz Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu tiešā pārvaldībā un kuras jau ir sāktas, uzskatīt par atbalsttiesīgām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

(75)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (32) piemērošanas laikposmu.

(76)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,