(1)

Ekonomiskās un monetārās savienības (“EMS”) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā Briselē notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, nolēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro 1999. gada 1. janvārī (5).

(2)

Ar Lēmumu 2000/427/EK (6) Padome nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro 2001. gada 1. janvārī. Ar Lēmumu 2006/495/EK (7) Padome nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro 2007. gada 1. janvārī. Ar Lēmumiem 2007/503/EK (8) un 2007/504/EK (9) Padome nolēma, ka Kipra un Malta ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro 2008. gada 1. janvārī. Ar Lēmumu 2008/608/EK (10) Padome nolēma, ka Slovākija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro. Ar Lēmumu 2010/416/ES (11) Padome nolēma, ka Igaunija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro. Ar Lēmumu 2013/387/ES (12) Padome nolēma, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro. Ar Lēmumu 2014/509/ES (13) Padome nolēma, ka Lietuva ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro.

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 16 par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija informēja Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nelūdza sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 2. punktā minēto procedūru.

(4)

Ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrija ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta 1. punkta nozīmē. Čehijas Republika, Ungārija un Polija saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta (14) 4. pantu katra ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta 1. punkta nozīmē. Bulgārija un Rumānija saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta (15) 5. pantu katra ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta 1. punkta nozīmē. Horvātija saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās akta (16) 5. pantu ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD 139. panta 1. punkta nozīmē.

(5)

Eiropas Centrālā banka (“ECB”) ir dibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas kursa mehānismu, par kura izveidi Eiropadome vienojās 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā par valūtas kursa mehānisma izveidi ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā (17). Procedūra, kādā ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas kursa mehānisms (VKM II), tika formulēta 2006. gada 16. marta Līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (18).

(6)

LESD 140. panta 2. punktā ir noteikta procedūra izņēmuma statusa atcelšanai attiecīgajām dalībvalstīm. Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalsts ar izņēmuma statusu, Komisijai un ECB jāsniedz ziņojumi Padomei, ievērojot LESD 140. panta 1. punktā noteikto procedūru.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp valstu centrālo banku statūtus, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tie būtu saderīgi ar LESD 130. un 131. pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (“ECBS un ECB statūti”). Komisijas un ECB ziņojumos ir sniegts detalizēts novērtējums par Horvātijas tiesību aktu saderību ar Līguma 130. un 131. pantu un ECBS un ECB statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu LESD pievienotajā Protokolā Nr. 13 par konverģences kritērijiem cenu stabilitātes kritērijs, kas minēts LESD 140. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, nozīmē, ka dalībvalsts cenu stabilitātes rādītājs ir stabils un vidējais inflācijas līmenis dalībvalstī, kas novērots viena gada periodā pirms vērtēšanas, nepārsniedz par vairāk kā 1 ½ procentpunktiem vidējo inflācijas līmeni (ne vairāk kā) trīs dalībvalstīs, kuru cenu stabilitātes rādītāji ir vislabākie. Cenu stabilitātes kritērija vajadzībām inflāciju aprēķina, izmantojot saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/792 (19). Cenu stabilitātes kritērija novērtēšanai dalībvalsts inflācija tiek mērīta, nosakot 12 mēneša indeksu aritmētiskā vidējā procentuālās izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēneša indeksu aritmētisko vidējo. Komisijas un ECB ziņojumā izmantotā atsauces vērtība tika aprēķināta, vienkāršajam aritmētiskajam vidējam attiecībā uz inflācijas līmeni trīs dalībvalstīs, kuru cenu stabilitātes rādītāji ir vislabākie, pieskaitot 1,5 procentpunktus. Aprēķinātā inflācijas atsauces vērtība viena gada periodam, kas beidzās 2022. gada aprīlī, ir 4,9 %, un trīs dalībvalstis ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem ir Francija, Somija un Grieķija, kurās inflācijas līmenis ir attiecīgi 3,2 %, 3,3 % un 3,6 %. Ir pamatoti, ka no to dalībvalstu loka, kuru rādītāji ir vislabākie, tiek izslēgtas valstis, kuru inflācijas rādītāji nevar būt nozīmīgs kritērijs citām dalībvalstīm. Līdz šim šādi izlecošie rādītāji tika konstatēti 2004., 2010., 2013., 2014. un 2016. gada konverģences ziņojumos. Pašlaik no to dalībvalstu loka, kuru rādītāji ir vislabākie, ir pamatoti izslēgt Maltu un Portugāli – 2022. gada aprīlī 12 mēnešu vidējais inflācijas līmenis Maltā un Portugālē bija attiecīgi 2,1 % un 2,6 %, bet eurozonā – 4,4 %. Atsauces vērtības aprēķināšanā Malta un Portugāle tika aizstātas ar Somiju un Grieķiju, proti, dalībvalstīm, kurās vidējais inflācijas līmenis ir nākamais zemākais.

(9)

LESD 140. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētais valsts budžeta stabilitātes kritērijs saskaņā ar Protokola Nr. 13 2. pantu ir izpildīts tad, ja vērtēšanas laikā uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi LESD 126. panta 6. punktam pieņemts Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu.

(10)

LESD 140. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētais kritērijs par dalību Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā saskaņā ar Protokola Nr. 13 3. pantu ir tāds, ka dalībvalsts vismaz divos pēdējos gados pirms vērtēšanas ir ievērojusi normālās svārstību robežas, kas noteikts attiecībā uz Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismu (VKM), un tās valūtas kurss nav bijis pakļauts būtiskiem satricinājumiem. Jo īpaši dalībvalsts nedrīkst tajā pašā periodā pēc savas iniciatīvas devalvēt savas valūtas divpusējo centrālo kursu attiecībā pret euro. Kopš 1999. gada 1. janvāra VKM II nodrošina pamatu valūtas maiņas kursa kritērija izpildes novērtēšanai. Lai novērtētu šā kritērija izpildi, Komisija un ECB savos ziņojumos ir vērtējušas divu gadu periodu, kas beidzās 2022. gada 18. maijā.

(11)

LESD 140. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā minētais procentu likmju konverģences kritērijs saskaņā ar Protokola Nr. 13 4. pantu ir tāds, ka viena gada periodā pirms vērtēšanas novērotā vidējā nominālā ilgtermiņa procentu likme dalībvalstī nepārsniedz par vairāk kā diviem procentpunktiem vidējo nominālo ilgtermiņa procentu likmi (ne vairāk kā) trīs dalībvalstīs, kuru cenu stabilitātes rādītāji ir vislabākie. Procentu likmju konverģences novērtēšanai izmantotais kritērijs ir salīdzināmas procentu likmes valstu 10 gadu etalonobligācijām. Lai novērtētu, vai ir izpildīts procentu likmju kritērijs, Komisijas un ECB ziņojumos ir izmantota atsauces vērtība, kas aprēķināta, vienkāršajam aritmētiskajam vidējam attiecībā uz nominālo ilgtermiņa procentu likmi trīs dalībvalstīs, kuru cenu stabilitātes rādītāji ir vislabākie, pieskaitot divus procentpunktus. Atsauces vērtības pamatā ir ilgtermiņa procentu likme Francijā (0,3 %), Somijā (0,2 %) un Grieķijā (1,4 %), un atsauces vērtība viena gada periodā, kas beidzās 2022. gada aprīlī, bija 2,6 %.

(12)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 5. pantu datus, kas tiek izmantoti konverģences kritēriju izpildes novērtēšanai, sniedza Komisija. Komisija budžeta datus sniedza pēc tam, kad dalībvalstis saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (20) tos bija paziņojušas līdz 2022. gada 1. aprīlim.

(13)

Balstoties uz Komisijas un ECB iesniegtajiem ziņojumiem par panākumiem, ko Horvātija guvusi, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, tiek secināts, ka Horvātijas valsts tiesību akti, tostarp valsts centrālās bankas statūti, ir saderīgi ar Līguma 130. un 131. pantu un ECBS un ECB statūtiem.

(14)

Balstoties uz Komisijas un ECB iesniegtajiem ziņojumiem par panākumiem, ko Horvātija guvusi, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, tiek secināts, ka attiecībā uz to, kā Horvātija ir izpildījusi LESD 140. panta 1. punkta četros ievilkumos minētos konverģences kritērijus: vidējais inflācijas līmenis Horvātijā viena gada periodā, kas beidzās 2022. gada aprīlī, bija 4,7 %, kas ir zem atsauces vērtības, un tas, visticamāk, arī turpmākajos mēnešos saglabāsies zem atsauces vērtības; uz Horvātiju neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu; Horvātija kopš 2020. gada 10. jūlija piedalās VKM II un divu gadu laikā pirms šā novērtējuma kunas (HRK) maiņas kurss nav bijis pakļauts būtiskiem satricinājumiem un Horvātija nav pēc savas iniciatīvas devalvējusi HRK divpusējo centrālo kursu attiecībā pret euro; un gada periodā, kas beidzās 2022. gada aprīlī, vidējā ilgtermiņa procentu likme Horvātijā bija 0,8 %, proti, krietni zem atsauces vērtības.

(15)

ņemot vērā novērtējumu par tiesību aktu saderību un konverģences kritēriju izpildi, kā arī papildu faktorus, Horvātija izpilda nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu euro,