(1)

Savienības mērķi – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu – būtu jāsasniedz, cita starpā veicot kopīgus pasākumus, personām šķērsojot iekšējās robežas, un saistībā ar robežkontroli pie ārējām robežām un kopējo vīzu politiku, vienlaikus saglabājot rūpīgo līdzsvaru starp personu brīvu pārvietošanos, no vienas puses, un drošību, no otras puses.

(2)

Ievērojot LESD 80. pantu, uz Savienības robežpārbaudes, patvēruma un imigrācijas politiku un tās īstenošanu būtu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

(3)

Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. martā, 27 dalībvalstu vadītāji apliecināja saistības strādāt, lai veidotu drošu Eiropu un izveidotu tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību.

(4)

Visas darbības, ko finansē saskaņā ar finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Instruments”), kuru izveido ar šo regulu, tostarp tās darbības, ko veic trešās valstīs, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas ietverti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), un darbībām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses, jo īpaši nodrošinot atbilstību nediskriminācijas un neizraidīšanas principiem.

(5)

Instrumenta politikas mērķis ir izstrādāt un īstenot spēcīgu un efektīvu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām, tādējādi palīdzot nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā un pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības acquis un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskiem instrumentiem, kuros tās ir puses.

(6)

Eiropas integrētā robežu pārvaldība, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (3) izveidotā Eiropas Robežu un krasta apsardze, ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un par robežu pārvaldību atbildīgo valstu iestāžu, tostarp krasta apsardzes, kopīga atbildība, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Tai būtu jāpalīdz atvieglot likumīgu robežu šķērsošanu, novērst un atklāt nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas.

(7)

Likumīgas ceļošanas atvieglošana, vienlaikus novēršot neatbilstīgu migrāciju un drošības riskus, tika identificēta kā viens no galvenajiem mērķiem Savienības pieejā, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 23. septembra paziņojumā “Jauns Migrācijas un patvēruma pakts”.

(8)

Finansiāls atbalsts no Savienības budžeta ir obligāti nepieciešams, lai, pilnībā nodrošinot pamattiesību ievērošanu, īstenotu Eiropas integrēto robežu pārvaldību ar mērķi atbalstīt dalībvalstis, tām efektīvi pārvaldot ārējo robežu šķērsošanu un risinot nākotnes izaicinājumus pie šīm robežām, kas palīdzētu cīņā pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju,.

(9)

Dalībvalstīm būtu jātiek nodrošinātam adekvātam Savienības finansiālajam atbalstam, lai veicinātu to, ka tiek īstenota Eiropas integrētā robežu pārvaldība un lai nodrošinātu to, ka Eiropas integrētā robežu pārvaldība kļūst par ikdienas darba realitāti. Eiropas integrētā robežu pārvaldība sita starpā sastāv no šādiem Regulā (ES) 2019/1896 noteiktiem komponentiem – robežkontrole; meklēšanas un glābšanas operācijas robežu uzraudzības laikā; riska analīze; sadarbība starp dalībvalstīm, tostarp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinēts atbalsts; sadarbība starp aģentūrām, tostarp regulāra informācijas apmaiņa); sadarbība ar trešām valstīm; tehniskie un operatīvie pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelikumīgu imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību; progresīvu tehnoloģiju izmantošana; kvalitātes kontroles mehānisms un solidaritātes mehānismi.

(10)

Instrumentam būtu jāspēj sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopēju ārējo robežu uzraudzības minimālo standartu īstenošanai saskaņā ar attiecīgajām dalībvalstu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Komisijas kompetencēm.

(11)

Tā kā dalībvalstu muitas dienestiem ir aizvien lielāks skaits pienākumu, kas bieži vien attiecas uz drošības jomu un notiek pie ārējām robežām, ir svarīgi veicināt aģentūru sadarbību kā Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896. Papildināmība robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām ir jānodrošina, sniedzot adekvātu Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstīm. Aģentūru sadarbība ne tikai stiprinās muitas kontroli, lai apkarotu visu veidu nelikumīgu tirdzniecību, bet arī atvieglos likumīgu tirdzniecību un ceļošanu un veicinās drošu un efektīvu muitas savienību.

(12)

Tāpēc ir nepieciešams izveidot fondu, kas būtu pēctecis 2014.–2020. gada Iekšējās drošības fondam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (4) un Regulu (ES) Nr. 515/2014 (5), cita starpā, izveidojot Integrētās robežu pārvaldības fondu (“Fonds”).

(13)

LESD V sadaļas juridiskās specifikas un dažāda piemērojamā tiesiskā pamata dēļ attiecībā uz politikas jomām saistībā ar ārējām robežām un muitas kontroli juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienu Instrumentu.

(14)

Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptverošs Savienības finansiālā atbalsta satvars robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā, ietverot Instrumentu, kā arī finansiāla atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1077 (6). Šis satvars būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (7), uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz noteikumiem par dalītu pārvaldību.

(15)

Instrumentam būtu jābalstās uz rezultātiem un investīcijām, ko panākuši šādi tā priekšgājēji – Ārējo robežu fonds 2007.–2013. gadā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (8), un finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, un tie būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā jaunas norises.

(16)

Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām, Instrumentam būtu jāsekmē tādas Eiropas integrētās robežu pārvaldības attīstība, kas ietver tos pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, situācijas un mainīgo apstākļu novērtēšanu saistībā ar robežšķērsošanas vietām attiecībā uz neatbilstīgiem migrantiem, personālu, aprīkojumu un tehnoloģiju, kurus dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sadarbībā ar citiem dalībniekiem, piemēram, citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (9), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (10), un vajadzības gadījumā trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(17)

Instrumentam būtu jāpalīdz uzlabot vīzu apstrādes efektivitāti, atvieglojot vīzu procedūras bona fide ceļotājiem un konstatējot un novērtējot drošības riskus un neatbilstīgas migrācijas riskus. Ar Instrumentu jo īpaši būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai atbalstītu vīzu apstrādes digitalizāciju ar mērķi nodrošināt gan vīzu pieteikumu iesniedzējiem, gan konsulātiem ātras, drošas un klientiem draudzīgas vīzu procedūras. Ar Instrumentu būtu arī jāpalīdz nodrošināt plašu konsulāro pārklājumu visā pasaulē. Tāpat Instrumentam būtu jāaptver kopējās vīzu politikas vienota īstenošana un tās modernizēšana, kā arī pasākumi, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (11), tāpat arī palīdzība dalībvalstīm izsniegt vīzas, tostarp vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, kuras izsniegtas humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ saskaņā ar Savienības acquis attiecībā uz vīzām.

(18)

Ar Instrumentu būtu jāatbalsta pasākumi, kas ir saistīti ar ārējo robežu kontroli to valstu teritorijā, kuras piemēro Šengenas acquis, īstenojot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, un kas stiprinātu Šengenas zonas darbību kopumā.

(19)

Lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, atvieglotu likumīgu ceļošanu, palīdzētu novērst un apkarot neatbilstīgu robežu šķērsošanu, īstenot kopējo vīzu politiku un veicināt augsta līmeņa drošību Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ar Instrumentu būtu jāatbalsta lielapjoma IT sistēmu izstrāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem robežu pārvaldības jomā. Tāpat ar to būtu jāatbalsta sadarbspējas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2019/817 (12) un (ES) 2019/818 (13), veidošana dalībvalstīs starp Savienības informācijas sistēmām, proti, ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (14), Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 767/2008, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1240 (15), Eurodac, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013 (16), Šengenas informācijas sistēmu (SIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1860 (17), (ES) 2018/1861 (18) un (ES) 2018/1862 (19) un centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/816 (20), lai minētās Savienības informācijas sistēmas un to dati cits citu papildinātu. Ar Instrumentu būtu arī jāveicina nepieciešamās norises valstu līmenī pēc sadarbspējas komponentu īstenošanas centrālā līmenī, proti, Eiropas meklēšanas portāls (ESP), kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums (kopējs BMS), kopējs identitātes repozitorijs (CIR) un vairāku identitāšu detektors (MID).

(20)

Lai izmantotu to decentralizēto aģentūru zināšanas un pieredzi, kuru kompetencē ir robežu pārvaldība, vīzu politika un lielapjoma IT sistēmas, Komisijai ar šo regulu izveidotās Iekšlietu fondu komitejas darbā, jo īpaši plānošanas posma sākumā un vidusposmā, savlaicīgi būtu jāiesaista attiecīgās aģentūras. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgās Savienības struktūras, birojus un aģentūras iesaistīt uzraudzībā un izvērtēšanā, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar Instrumentu atbalstītās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Ar Instrumentu būtu jāpapildina un jāpastiprina aktivitātes, ar ko īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību saskaņā ar kopīgas atbildības un solidaritātes principiem starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas pārstāv Eiropas Robežu un krasta apsardzes abus pīlārus. Konkrētāk tas nozīmē, ka dalībvalstīm, sagatavojot savas valsts programmas, ko īsteno dalītā pārvaldībā, būtu jāņem vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izstrādātie analītiskie instrumenti un darbības un tehniskās pamatnostādnes, kā arī tās izveidotās mācību programmas, piemēram, kopējā mācību pamatprogramma robežsargu apmācībai, ietverot minētās pamatprogrammas daļas, kas attiecas uz pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai. Lai pilnveidotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumu papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles pienākumiem un nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti, Komisijai būtu savlaicīgi jāapspriežas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valsts programmu projektiem, ciktāl tie ir minētās aģentūras kompetencē, un jo īpaši par aktivitātēm, kuras finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam.

(21)

Ciktāl to pieprasa skartās dalībvalstis, ar Instrumentu būtu jāatbalsta karsto punktu pieejas īstenošana, kas izklāstīta Komisijas 2015. gada 13. maija paziņojumā “Eiropas programma migrācijas jomā”, ko Eiropadome apstiprināja 2015. gada 25. un 26. jūnijā un kas sīkāk izklāstīta Regulā (ES) 2019/1896. Karsto punktu pieeja sniedz operatīvo atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgiem migrācijas izaicinājumiem pie ārējām robežām. Tā nodrošina integrētu, visaptverošu un mērķtiecīgu palīdzību, ievērojot solidaritāti un kopīgu atbildību.

(22)

Ievērojot solidaritāti un kopīgu atbildību par ārējo robežu aizsardzību, ja tiek atklātas nepilnības vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (21), attiecīgajai dalībvalstij, izmantojot savas programmas resursus, būtu pienācīgi jāpievēršas šim jautājumam, lai īstenotu ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu un atbilstīgi neaizsargātības novērtējumam, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896.

(23)

Instrumentam būtu jāsniedz finansiāla palīdzība tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis noteikumus par ārējām robežām robežām un vīzām, un tām dalībvalstīm, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā, un dalībvalstīm tas būtu jāizmanto Savienības kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas interesēs.

(24)

Lai gan ar Instrumentu sniedz atbalstu dalībvalstu investīcijām robežu pārvaldībā, tam nebūtu jānodrošina finansējums jaunai, pastāvīgai infrastruktūrai un ēkām pie tām iekšējām robežām, uz kurām kontrole vēl nav atcelta. Tomēr pie šīm robežām Instrumentam būtu jāatbalsta investīcijas pārvietojamā robežkontroles infrastruktūrā un esošās infrastruktūras uzturēšanā, ierobežotā modernizācijā vai nomaiņā, kas vajadzīga, lai turpinātu ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 (22).

(25)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 5 par personu sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar Instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu, kuri attiecas uz šādu tranzītu, proti, Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 (23) un (EK) Nr. 694/2003 (24), īstenošana. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(26)

Lai palīdzētu sasniegt Instrumenta politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmās ir iekļautas darbības visu Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp konkrētajiem mērķiem nodrošina minēto mērķu sasniegšanu.

(27)

Ievērojot efektivitātes principu, būtu jātiecas panākt sinerģiju un konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(28)

Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas kādas dalībvalsts izdoti atgriešanas lēmumi, ir viens no Eiropas integrētās robežu pārvaldības komponentiem, kā noteikts Regulā (ES) 2019/1896. Tomēr, ņemot vērā Instrumenta raksturu un mērķi, atgriešanas jomas pasākumi neietilpst tā sniegtā atbalsta jomā un uz tiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1147 (25).

(29)

Lai atzītu būtisko lomu, kāda pie ārējām robežām ir dalībvalstu muitas dienestiem, un nodrošinātu, ka to rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai īstenotu savus plaša apjoma uzdevumus pie šīm robežām, finansiāla atbalsta instrumentam muitas kontroles iekārtām, būtu jānodrošina šiem valstu dienestiem nepieciešamo finansējumu, ko investēt iekārtās muitas kontroles veikšanai, kā arī iekārtās, kuras papildus muitas kontrolei var kalpot arī citiem mērķiem, piemēram, robežkontrolei.

(30)

Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu varētu tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos tikt izmantota pārbaudēm attiecībā uz atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par robežu pārvaldību, vīzām vai policijas sadarbību. Tādēļ Fonds ir iecerēts kā divi savstarpēji papildinoši instrumenti ar atšķirīgām, bet papildinošām darbības jomām iekārtu iegādei. No vienas puses, Instruments finansiāli atbalstīs iekārtas un IKT sistēmas, kuru primārais mērķis ir integrētā robežu pārvaldība, un arī ļaus tās izmantot muitas kontroles jomā kā papildu jomā. No otras puses, finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām finansiāli atbalstīs tādas iekārtas, kuru galvenais mērķis ir muitas kontrole, un arī ļaus tās izmantot papildu mērķiem, piemēram, robežkontrolei un drošībai. Šāds uzdevumu sadalījums veicinās starpaģentūru sadarbību kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības, kā noteikts Regulā (ES) 2019/1896, tādējādi dodot iespēju muitas un robežkontroles iestādēm sadarboties un palielināt Savienības budžeta ietekmi, kopīgi izmantojot kontroles iekārtas un šīm iekārtām savstarpēji sadarbojoties.

(31)

Jūras robežu uzraudzība ir viena no krasta apsardzes funkcijām, kas tiek veiktas Savienības jūrlietu jomā. Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, arī atbild par plašu uzdevumu klāstu, kas varētu ietvert, bet neaprobežojas ar jūras drošību, drošību, meklēšanas un glābšanas operācijām, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgu tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Krasta apsardzes funkciju plašais klāsts ļauj to ietvert dažādās ES politikas jomās, kurās ir jāmeklē sinerģijas, lai sasniegtu efektīvākus un lietderīgākus rezultātus.

(32)

Īstenojot ar Instrumentu finansētās darbības, kas saistītas ar jūras robežu uzraudzību, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš savām starptautiskajām saistībām attiecībā uz meklēšanas un glābšanas operācijām jūrā. Šajā sakarībā vajadzētu būt iespējai aprīkojumu un sistēmas, ko atbalsta saskaņā ar Instrumentu, izmantot meklēšanas un glābšanas operācijās situācijās, kas varētu rasties jūras robežu uzraudzības operācijas laikā.

(33)

Papildus Savienības sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (26), un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (27), labāka aktivitāšu saskaņotība jūrlietu jomā būtu jāpanāk arī valstu līmenī. Sinerģijai starp dažādiem ar jūras vidi saistītiem dalībniekiem būtu jāatbilst Eiropas integrētās robežu pārvaldības un jūras drošības stratēģijām.

(34)

Lai stiprinātu papildināmību un jūrniecības aktivitāšu saskaņotību, izvairītos no centienu dublēšanās un mazinātu budžeta ierobežojumus tādā aktivitāšu augstu izmaksu jomā, kāda ir jūrlietu joma, vajadzētu būt iespējai Instrumentu papildus izmantot, lai atbalstītu daudzfunkcionālas jūrniecības darbības.

(35)

Aprīkojums un IKT sistēmas, ko finansē saskaņā ar Instrumentu, būtu jāizmanto arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1149 (28) izveidotā Iekšējās drošības fonda un ar Regulu (ES) 2021/1147 izveidotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda mērķu sasniegšanai. Šādam aprīkojumam un IKT sistēmām arī turpmāk vajadzētu būt pieejamiem un izvietojamiem efektīvām un drošām robežkontroles aktivitātēm, un šāda aprīkojuma un IKT sistēmu izmantošanai Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda mērķu sasniegšanai vajadzētu būt ierobežotai laikā.

(36)

Instrumentam saskaņā ar tā konkrētajiem mērķiem galvenokārt būtu jākalpo Savienības iekšpolitikai. Tajā pat laikā, vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā ar Instrumentu atbalstīt darbības, kas atbilst Savienības prioritātēm trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm. Minētās darbības būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Minētās darbības būtu jo īpaši jāīsteno tādā veidā, kas nodrošina pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējo politiku, kas ievēro principu par politikas saskaņotību attīstībai un kas atbilst attiecīgā reģiona vai valsts stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem. Šādām darbībām vajadzētu būt vērstām arī uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību, tām būtu jākalpo Savienības iekšpolitikas interesēm un jāatbilst Savienībā veiktām aktivitātēm. Vidusposma un retrospektīvajos izvērtējumos Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbību īstenošanai trešās valstīs vai saistībā ar tām.

(37)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām attiecībā uz kurām Savienības intervence var nodrošināt pievienotu vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu atsevišķām darbībām. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kas izsaka Savienības solidaritāti robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā, un platformu, lai izstrādātu kopīgas lielapjoma IT sistēmas minēto politiku atbalstam, finansiālajam atbalstam, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas minētajās jomās.

(38)

Veicinot Instrumenta atbalstītās darbības, Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jāsniedz informācija mērķauditorijas valodā vai valodās. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, attiecīgā finansējuma saņēmējiem, īstenojot saziņu par darbību, būtu jānorāda tā izcelsme. Šajā nolūkā saņēmējiem būtu jānodrošina, ka visos medijiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos tiek parādīta Savienības emblēma un skaidri norādīts Savienības finansiālais atbalsts.

(39)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot finanšu resursus saskaņā ar Instrumentu, lai veicinātu paraugpraksi un apmainītos ar informāciju par Instrumenta īstenošanu.

(40)

Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par atbalstu, kas sniegts no tematiskā mehānisma, uz ko attiecas tiešā vai netiešā pārvaldība, un attiecīgā gadījumā būtu jāatjaunina šāda informācija. Būtu jānodrošina iespēja sagrupēt datus pēc konkrētā mērķa, saņēmēja nosaukuma, likumīgi piešķirtās līdzekļu summas un pasākuma būtības un mērķa.

(41)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar Instrumentu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā, tostarp pienākumus pamattiesību jomā, ja ir nepārprotams risks, ka minētā dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1053/2013 izklāstīto Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatēti trūkumi attiecīgajā jomā.

(42)

Instrumentam būtu jānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Lai izpildītu pārredzamības prasības, dalībvalstīm pēc savu programmu pieņemšanas būtu tās jāpublicē, un Komisijai būtu jāpublicē informācija par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu darba programmām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka sešos mēnešos pēc tās programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par tās programmu, aptverot programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansējuma iespējas un sasniegumus.

(43)

Šai regulai būtu jānosaka dalībvalstu programmām noteiktās sākotnējās summas, kuras sastāv no fiksētām summām, kā izklāstīts I pielikumā, un summas, kuru aprēķina, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti minētajā pielikumā, un kura atspoguļo sauszemes un jūras robežu garumu un ietekmes līmeņus pie tām, lidostu un konsulātu darba slodzi un konsulātu skaitu. Ņemot vērā to dalībvalstu īpašās vajadzības, kurās 2018. un 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju bija vislielākais patvēruma pieteikumu skaits, ir atbilstīgi palielināt fiksētās summas Kiprai, Maltai un Grieķijai.

(44)

Dalībvalstu programmām noteiktajām sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa investīcijām. Lai ņemtu vērā izmaiņas sākotnējā situācijā, piemēram, spiedienu uz ārējām robežām un darba slodzi pie ārējām robežām un konsulātos, plānošanas periodu vidusposmā dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu summa, un tās pamatā vajadzētu būt statistikas datiem, saskaņā ar I pielikumu, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā to programmas īstenošanas statusu.

(45)

Komisijai būtu jāveic šīs regulas vidusposma izvērtēšana. Minētā vidusposma izvērtēšana būtu jāizmanto, lai novērtētu Instrumenta efektivitāti un Savienības pievienoto vērtību, un tai būtu jāsniedz pārredzams Instrumenta īstenošanas pārskats.

(46)

Tā kā izaicinājumi robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā pastāvīgi mainās, finansējuma piešķiršana ir jāpielāgo vīzu politikas un robežu pārvaldības prioritāšu izmaiņām, tostarp izmaiņām, ko izraisa pieaugošais spiediens uz robežas, un finansējums ir jāvirza uz prioritātēm, kuras sniedz vislielāko Savienības pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām, kuras sniedz augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību būtu periodiski jāpiešķir konkrētām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai. Tematiskais mehānisms nodrošina elastību Instrumenta pārvaldībā, un to varētu īstenot arī ar dalībvalstu programmu starpniecību.

(47)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no to programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(48)

Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kuras saistītas ar robežu pārvaldību, kopējo vīzu politiku un lielapjoma IT sistēmām, lai nodrošinātu dalībvalstīm iespēju uzturēt spējas, kas ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētajam atbalstam būtu jāizpaužas kā pilnīgai ar Instrumenta mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšanai, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(49)

Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar Instrumentu, varētu piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno konkrētas darbības, papildus tām iedalītajam sākotnējam finansējumam. Minētās konkrētās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām vajadzētu būt darbībām ar Savienības pievienoto vērtību, kurās vajadzīga sadarbība starp dalībvalstīm, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, tādu tehnisko iekārtu pirkšana dalībvalstu programmu ietvaros, kuras nepieciešamas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai operatīvo aktivitāšu veikšanai, vīzu pieteikumu apstrādes modernizēšana, lielapjoma IT sistēmu izstrāde un sadarbspējas izveidošana starp minētajām sistēmām. Komisijai būtu jānosaka minētās konkrētās darbības savās darba programmās.

(50)

Lai papildinātu Instrumenta politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, Instrumentam būtu arī jāatbalsta darbības Savienības līmenī. Minētajām darbībām būtu jākalpo vispārīgiem stratēģiskajiem mērķiem Instrumenta intervences jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(51)

Lai stiprinātu Savienības spēju nekavējoties risināt steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijā, piemēram, liela vai nesamērīga trešo valstu valstspiederīgo pieplūduma gadījumā, jo īpaši pie tiem robežas posmiem, kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 ir piešķirts augsts vai kritisks ietekmes līmenis, vai situācijās, kad ir pienācīgi pamatots, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība pie ārējām robežām, vajadzētu būt iespējai sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(52)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Instrumenta darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (29) 18. punkta nozīmē. Instrumentam piešķirtā galvenā atsauces summa ir palielināta par papildu summu 1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (30) II pielikumā.

(53)

Instrumentam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (31) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(54)

Lai darbības īstenotu dalītā pārvaldībā, Instrumentam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) 2021/1060.

(55)

Ar Regulu (ES) 2021/1060 izveido jaunu satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, un ar to nosaka jo īpaši noteikumus attiecībā uz to Savienības fondu plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt mērķus, kas noteikti Instrumentam attiecībā uz robežu pārvaldību un vīzu politiku, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar Instrumentu.

(56)

Instrumenta priekšfinansējuma shēma ir noteikta Regulā (ES) 2021/1060, un konkrēta priekšfinansējuma likme ir noteikta šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu iespēju nekavējoties reaģēt ārkārtas situācijās, ir lietderīgi noteikt konkrētu priekšfinansējuma likmi ārkārtas palīdzībai. Ar priekšfinansējuma shēmu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no brīža, kad tās sāk īstenot savas programmas.

(57)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Veicot šo izvēli, būtu jāapsver fiksētas summas maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(58)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav tiesīgas saņemt Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu tiešā pārvaldībā un kuras jau ir sāktas, no 2021. gada 1. janvāra uzskatīt par tādām, kas tiesīgas saņemt Savienības finansējumu pat tad, ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

(59)

Lai maksimāli izmantotu vienotās revīzijas principu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus par tādu projektu kontroli un revīziju, kuros atbalsta saņēmēji ir starptautiskas organizācijas, kuru iekšējās kontroles sistēmas Komisija ir novērtējusi pozitīvi. Attiecībā uz šādiem projektiem vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ierobežot savas pārvaldības pārbaudes, ja saņēmējs laikus sniedz visus vajadzīgos datus un informāciju par projekta virzību un pakārtoto izdevumu atbalsttiesīgumu. Turklāt, ja šādas starptautiskas organizācijas īstenots projekts ir daļa no revīzijas izlases, revīzijas iestādei vajadzētu būt iespējai veikt savu darbu saskaņā ar principiem, kas noteikti Saistīto pakalpojumu starptautiskajā standartā (ISRS) 4400 “Vienošanās veikt iepriekš saskaņotas procedūras attiecībā uz finanšu informāciju”.

(60)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (32) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (33), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (34) un (ES) 2017/1939 (35) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (36). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939 – EPPO, nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(61)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(62)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (37), personām un subjektiem, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(63)

Ievērojot LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas pievēršas jauniem apdraudējumiem, ar kuriem saskaras tālākie reģioni. Instrumentam būtu jāatbalsta minētās dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu tālākajiem reģioniem.

(64)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (38) 22. un 23. punktu, Instruments būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu Instrumenta ietekmi uz vietas. Lai izmērītu Instrumenta sasniegumus, saistībā ar katru Instrumenta konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi. Šajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

(65)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar saistībām, ko Savienība uzņēmusies, lai īstenotu Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (39), un sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem daudzgadu finanšu shēmas izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pastāvošo pārklāšanos. Ar Instrumentu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un kas neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (40) 17. panta nozīmē.

(66)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (41) un jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un projektiem, ko Instruments atbalsta 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā Regulas (ES) Nr. 514/2014 īstenošanas periods pārklājas ar plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto projektu īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka projektu pakāpeniskas īstenošanas noteikumi. Katrs atsevišķais projekta posms būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu.

(67)

Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus. Sākot no 2023. gada dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumi par jaunāko grāmatvedības gadu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par progresu, kas panākts dalībvalstu programmu īstenošanā. Dalībvalstīm būtu arī jāiesniedz Komisijai minēto ziņojumu kopsavilkumi. Komisijai minētie kopsavilkumi būtu jātulko visās Savienības oficiālajās valodās un jādara tie publiski pieejami savā tīmekļa vietnē kopā ar saitēm uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulā (ES) 2021/1060.

(68)

Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz darbību sarakstu III pielikumā, sarakstu ar darbībām, kas tiesīgas saņemt augstākas līdzfinansējuma likmes, IV pielikumā, darbības atbalstu saskaņā ar VII pielikumu un kopējās uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(69)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (42). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz sīki izstrādātu kārtību, kādā Komisijai ir jāsniedz informācija, veicot plānošanu un ziņošanu, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, saistībā ar lēmumu par šajā regulā paredzētas ārkārtas palīdzības piešķiršanu pieņemšanu, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar šādas palīdzības raksturu un mērķi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(70)

Dalībvalsts dalībai Instrumentā nevajadzētu būt vienlaicīgai ar tās piedalīšanos Savienības pagaidu finanšu Instrumentā, kas sniedz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu cita starpā finansēt darbības pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis robežu un vīzu jomā, kā arī ārējo robežu kontroli.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (43), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (44) 1. panta A un B punktā.

(73)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (45) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (46) 3. pantu.

(74)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (47) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (48) 3. pantu.

(75)

Lai precizētu veidu un kārtību to trešo valstu līdzdalībai Instrumentā, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, starp Savienību un minētajām valstīm būtu jānoslēdz turpmākas vienošanās saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to attiecīgajos asociācijas nolīgumos. Šādām vienošanām vajadzētu būt starptautiskiem nolīgumiem LESD 218. panta nozīmē. Lai samazinātu iespējamo laikposmu starp brīdi, kad Instruments kļūs saistošs attiecīgajai valstij, un vienošanās stāšanos spēkā, ir piemēroti sarunas par šādu vienošanos sākt cik drīz vien iespējams pēc tam, kad attiecīgā valsts ir paziņojusi Padomei un Komisijai par savu lēmumu akceptēt Instrumenta saturu un īstenot to savā iekšējā tiesiskajā kārtībā. Šādas vienošanās noslēgšanai būtu jānotiek pēc tam, kad attiecīgā valsts ir rakstiski informējusi par visu savu iekšējo prasību izpildi.

(76)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(77)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (49). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(78)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 piemērošanas laikposmu.

(79)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,