EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020B1157

Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5 pieņemšana galīgajā variantā (ES, Euratom) 2020/1157

OV L 299, 11.9.2020, p. 1–30 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/budget_suppl_amend/2020/5/oj

11.9.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/1


Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5

PIEŅEMŠANA GALĪGAJĀ VARIANTĀ (ES, Euratom) 2020/1157

EIROPAS PARLAMENTA PRIEKŠSĒDĒTĀJS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2),

ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (3),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2019. gada 27. novembrī (5),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5 projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 3. jūnijā,

ņemot vērā 2020. gada 24. jūnijā pieņemto un nākamajā dienā Parlamentam nosūtīto Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu,

ņemot vērā to, ka Parlaments 2020. gada 10. jūlijā apstiprināja Padomes nostāju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 94. un 96. pantu,

PAZIŅO:

Vienīgais pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantā noteiktā procedūra ir izpildīta un Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījums Nr. 5 ir pieņemts galīgajā variantā.

Briselē, 2020. gada 10. jūlijā

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI


(1)  OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

(2)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(3)  OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)  OV L 57, 27.2.2020.


 

A.   IEVADS UN VISPĀRĒJĀ BUDŽETA FINANSĒJUMS

VISPĀRĒJĀ BUDŽETA FINANSĒJUMS

Apropriācijas, kuras 2020. finanšu gadā paredzētas saskaņā ar 1. pantu Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs), par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

IZDEVUMI

Apraksts

2020. gada budžets  (1)

2019. gada budžets  (2)

Izmaiņas (%)

 

 

 

 

1. Gudra un iekļaujoša izaugsme

72 353 828 442

67 556 947 173

+ 7,10

2. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

57 904 492 439

57 399 857 331

+ 0,88

3. Drošība un pilsonība

5 278 527 141

3 527 434 894

+ 49,64

4. Globālā Eiropa

9 112 061 191

9 358 295 603

– 2,63

5. Administrācija

10 274 196 704

9 944 904 743

+ 3,31

6. Kompensācija

p. m.

p. m.

Īpašie instrumenti

690 998 208

705 051 794

– 1,99

Kopējie izdevumi  (3)

155 614 104 125

148 492 491 538

+ 4,80

 (1)  (2)  (3)


IEŅĒMUMI

Apraksts

2020. gada budžets  (4)

2019. gada budžets  (5)

Izmaiņas (%)

Dažādi ieņēmumi (4.–9. sadaļa)

1 928 450 061

1 894 392 136

+ 1,80

Pieejamais pārpalikums no iepriekšējā finanšu gada (3 0. nodaļa, 3 0 0. pants)

3 218 373 955

1 802 988 329

+78,50

Atlikuma atmaksājums no Garantiju fonda ārējiem darījumiem (3 0. nodaļa, 3 0 2. pants)

p. m.

p. m.

Pašu resursu neto atlikums, kas uzkrāts no iepriekšējo gadu pašu resursiem, kuru pamatā ir PVN un NKP/NKI (3 1., 3 2. un 3 3. nodaļa)

p. m.

p. m.

Kopējie 3. līdz 9. sadaļas ieņēmumi

5 146 824 016

3 697 380 465

+39,20

Muitas nodokļu un cukura nodevu neto summa (1 1. un 1 2. nodaļa)

22 156 900 000

21 471 164 786

+ 3,19

PVN pašu resursi ar vienoto likmi (1. un 2. tabula, 1 3. nodaļa)

18 945 245 250

17 738 667 150

+ 6,80

Atlikums, ko finansē no papildu resursiem (NKI pašu resursi, 3. tabula, 1 4. nodaļa)

109 365 134 859

105 585 279 137

+ 3,58

Apropriācijas, ko finansē no Lēmuma 2014/335/ES, Euratom  (6) 2. pantā minētajiem pašu resursiem

150 467 280 109

144 795 111 073

+ 3,92

Kopējie ieņēmumi  (7)

155 614 104 125

148 492 491 538

+ 4,80

 (4)  (5)  (6)  (7)


1. TABULA

Saskaņotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksimuma aprēķināšana atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam

Dalībvalsts

1 % no PVN bāzes, kurai nav noteikta nepārsniedzamā likme

1 % no nacionālā kopienākuma

Nepārsniedzamā likme (%)

1 % no nacionālā kopienākuma, kas reizināts ar nepārsniedzamo likmi

1 % no nepārsniedzamās PVN resursu bāzes  (8)

Dalībvalstis, kurām ir noteikta nepārsniedzamā PVN resursu bāze

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

Beļģija

2 064 785 000

4 828 731 000

50

2 414 365 500

2 064 785 000

 

Bulgārija

294 223 000

619 079 000

50

309 539 500

294 223 000

 

Čehija

954 547 000

2 157 592 000

50

1 078 796 000

954 547 000

 

Dānija

1 236 816 000

3 248 081 000

50

1 624 040 500

1 236 816 000

 

Vācija

15 101 735 000

36 775 058 000

50

18 387 529 000

15 101 735 000

 

Igaunija

137 193 000

280 639 000

50

140 319 500

137 193 000

 

Īrija

960 910 000

2 784 713 000

50

1 392 356 500

960 910 000

 

Grieķija

766 480 000

1 973 712 000

50

986 856 000

766 480 000

 

Spānija

5 902 319 000

12 978 152 000

50

6 489 076 000

5 902 319 000

 

Francija

11 424 424 000

25 387 121 000

50

12 693 560 500

11 424 424 000

 

Horvātija

353 644 000

551 259 000

50

275 629 500

275 629 500

Horvātija

Itālija

7 379 229 000

18 340 730 000

50

9 170 365 000

7 379 229 000

 

Kipra

147 038 000

219 566 000

50

109 783 000

109 783 000

Kipra

Latvija

127 770 000

328 766 000

50

164 383 000

127 770 000

 

Lietuva

201 136 000

483 628 000

50

241 814 000

201 136 000

 

Luksemburga

322 993 000

442 746 000

50

221 373 000

221 373 000

Luksemburga

Ungārija

612 612 000

1 437 840 000

50

718 920 000

612 612 000

 

Malta

94 154 000

132 750 000

50

66 375 000

66 375 000

Malta

Nīderlande

3 436 775 000

8 302 270 000

50

4 151 135 000

3 436 775 000

 

Austrija

1 867 511 000

4 131 641 000

50

2 065 820 500

1 867 511 000

 

Polija

2 664 822 000

5 358 014 000

50

2 679 007 000

2 664 822 000

 

Portugāle

1 102 521 000

2 105 933 000

50

1 052 966 500

1 052 966 500

Portugāle

Rumānija

804 913 000

2 266 156 000

50

1 133 078 000

804 913 000

 

Slovēnija

236 104 000

507 667 000

50

253 833 500

236 104 000

 

Slovākija

363 409 000

999 569 000

50

499 784 500

363 409 000

 

Somija

1 051 297 000

2 487 111 000

50

1 243 555 500

1 051 297 000

 

Zviedrija

2 102 533 000

4 888 140 000

50

2 444 070 000

2 102 533 000

 

Apvienotā Karaliste

12 053 669 000

25 863 586 000

50

12 931 793 000

12 053 669 000

 

Kopā

73 765 562 000

169 880 250 000

 

84 940 125 000

73 471 339 000

 

 (8)


2. TABULA

PVN pašu resursu sadalījums atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam (1 3. nodaļa)

Dalībvalsts

1 % no nepārsniedzamās PVN bāzes

PVN pašu resursu vienotā likme (%)

PVN pašu resursi pēc vienotās likmes

 

(1)

(2)

(3) = (1) × (2)

Beļģija

2 064 785 000

0,30

619 435 500

Bulgārija

294 223 000

0,30

88 266 900

Čehija

954 547 000

0,30

286 364 100

Dānija

1 236 816 000

0,30

371 044 800

Vācija

15 101 735 000

0,15

2 265 260 250

Igaunija

137 193 000

0,30

41 157 900

Īrija

960 910 000

0,30

288 273 000

Grieķija

766 480 000

0,30

229 944 000

Spānija

5 902 319 000

0,30

1 770 695 700

Francija

11 424 424 000

0,30

3 427 327 200

Horvātija

275 629 500

0,30

82 688 850

Itālija

7 379 229 000

0,30

2 213 768 700

Kipra

109 783 000

0,30

32 934 900

Latvija

127 770 000

0,30

38 331 000

Lietuva

201 136 000

0,30

60 340 800

Luksemburga

221 373 000

0,30

66 411 900

Ungārija

612 612 000

0,30

183 783 600

Malta

66 375 000

0,30

19 912 500

Nīderlande

3 436 775 000

0,15

515 516 250

Austrija

1 867 511 000

0,30

560 253 300

Polija

2 664 822 000

0,30

799 446 600

Portugāle

1 052 966 500

0,30

315 889 950

Rumānija

804 913 000

0,30

241 473 900

Slovēnija

236 104 000

0,30

70 831 200

Slovākija

363 409 000

0,30

109 022 700

Somija

1 051 297 000

0,30

315 389 100

Zviedrija

2 102 533 000

0,15

315 379 950

Apvienotā Karaliste

12 053 669 000

0,30

3 616 100 700

Kopā

73 471 339 000

 

18 945 245 250


3. TABULA

Vienotās likmes un nacionālā kopienākuma resursu sadalījuma noteikšana atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam (1 4. nodaļa)

Dalībvalsts

1 % no nacionālā kopienākuma

Vienotā “papildu bāzes” pašu resursu likme

“Papildu bāzes” pašu resursi pēc vienotās likmes

 

(1)

(2)

(3) = (1) × (2)

Beļģija

4 828 731 000

 

3 108 629 856

Bulgārija

619 079 000

 

398 549 321

Čehija

2 157 592 000

 

1 389 009 847

Dānija

3 248 081 000

 

2 091 042 464

Vācija

36 775 058 000

 

23 674 966 204

Igaunija

280 639 000

 

180 669 160

Īrija

2 784 713 000

 

1 792 736 429

Grieķija

1 973 712 000

 

1 270 631 984

Spānija

12 978 152 000

 

8 355 046 238

Francija

25 387 121 000

 

16 343 665 093

Horvātija

551 259 000

 

354 888 310

Itālija

18 340 730 000

 

11 807 354 945

Kipra

219 566 000

 

141 351 718

Latvija

328 766 000

0,6437778  (9)

211 652 255

Lietuva

483 628 000

 

311 348 973

Luksemburga

442 746 000

 

285 030 049

Ungārija

1 437 840 000

 

925 649 483

Malta

132 750 000

 

85 461 504

Nīderlande

8 302 270 000

 

5 344 817 177

Austrija

4 131 641 000

 

2 659 858 784

Polija

5 358 014 000

 

3 449 370 505

Portugāle

2 105 933 000

 

1 355 752 929

Rumānija

2 266 156 000

 

1 458 900 941

Slovēnija

507 667 000

 

326 824 748

Slovākija

999 569 000

 

643 500 339

Somija

2 487 111 000

 

1 601 146 866

Zviedrija

4 888 140 000

 

3 146 876 051

Apvienotā Karaliste

25 863 586 000

 

16 650 402 686

Kopā

169 880 250 000

 

109 365 134 859

 (9)


4. TABULA

Dānijas, Nīderlandes un Zviedrijas iemaksas no NKI bruto samazinājuma aprēķināšana un tā finansēšana atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 5. punktam (1 6. nodaļa)

Dalībvalsts

Bruto samazinājums

Procentuāla daļa no NKI bāzes

NKI koeficients, ko piemēro bruto samazinājumam

Samazinājuma finansēšana

 

(1)

(2)

(3)

(4) = (1) + (3)

Beļģija

 

2,84

32 315 590

32 315 590

Bulgārija

 

0,36

4 143 098

4 143 098

Čehija

 

1,27

14 439 375

14 439 375

Dānija

- 146 333 564

1,91

21 737 317

- 124 596 247

Vācija

 

21,65

246 111 806

246 111 806

Igaunija

 

0,17

1 878 136

1 878 136

Īrija

 

1,64

18 636 293

18 636 293

Grieķija

 

1,16

13 208 785

13 208 785

Spānija

 

7,64

86 854 423

86 854 423

Francija

 

14,94

169 899 670

169 899 670

Horvātija

 

0,32

3 689 222

3 689 222

Itālija

 

10,80

122 742 708

122 742 708

Kipra

 

0,13

1 469 414

1 469 414

Latvija

 

0,19

2 200 219

2 200 219

Lietuva

 

0,28

3 236 611

3 236 611

Luksemburga

 

0,26

2 963 014

2 963 014

Ungārija

 

0,85

9 622 538

9 622 538

Malta

 

0,08

888 410

888 410

Nīderlande

- 782 321 749

4,89

55 561 753

- 726 759 996

Austrija

 

2,43

27 650 415

27 650 415

Polija

 

3,15

35 857 741

35 857 741

Portugāle

 

1,24

14 093 655

14 093 655

Rumānija

 

1,33

15 165 924

15 165 924

Slovēnija

 

0,30

3 397 489

3 397 489

Slovākija

 

0,59

6 689 472

6 689 472

Somija

 

1,46

16 644 634

16 644 634

Zviedrija

- 208 243 919

2,88

32 713 177

- 175 530 742

Apvienotā Karaliste

 

15,22

173 088 343

173 088 343

Kopā

-1 136 899 232

100,00

1 136 899 232

0

ES IKP cenu deflators, kas izteikts EUR (2019. gada pavasara ekonomikas prognoze): (a) 2011 ES27 = 100,0000 / (b) 2013 ES27 = 102,9958 (c) 2013 ES28 = 102,9874 / (d) 2020 ES28 = 112,5551

Vienreizēja summa Nīderlandei: 2020. gada cenās: 695 000 000 EUR × [ (b/a) × (d/c) ] = 782 321 749 EUR

Vienreizēja summa Zviedrijai: 2020. gada cenās: 185 000 000 EUR × [ (b/a) × (d/c) ] = 208 243 919 EUR

Vienreizēja summa Dānijai: 2020. gada cenās: 130 000 000 EUR × [ (b/a) × (d/c) ] = 146 333 564 EUR


5. TABULA

Apvienotās Karalistes budžeta nelīdzsvarotības korekcija 2019. gadam atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 4. pantam (1 5. nodaļa)

Apraksts

Koeficients  (10) (%)

Summa

1. Apvienotās Karalistes daļa (%) neierobežotās PVN bāzes domājamā daļā

16,3037

 

2. Apvienotās Karalistes daļa (%) kopējos iedalītajos izdevumos, kas koriģēti, ņemot vērā paplašināšanās izdevumus

7,3015

 

3. (1) – (2)

9,0022

 

4. Kopējie iedalītie izdevumi

 

130 008 765 143

5. Ar paplašināšanos saistītie izdevumi  (11)

 

30 694 725 929

6. Kopējie iedalītie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā paplašināšanās izdevumus = (4) – (5)

 

99 314 039 214

7. Apvienotās Karalistes korekcijas sākotnējais apjoms = (3) × (6) × 0,66

 

5 900 699 546

8. Apvienotās Karalistes priekšrocības (12)

 

690 825 371

9. Apvienotās Karalistes pamatkorekcija = (7) – (8)

 

5 209 874 175

10. Neparedzētie ieņēmumi no tradicionālajiem pašu resursiem  (13)

 

-44 494 806

11. Korekcija Apvienotajai Karalistei = (9) – (10)

 

5 254 368 981

 (10)  (11)  (12)  (13)


6. TABULA

Apvienotās Karalistes korekcijas finansējuma aprēķins – 5 254 368 981 EUR (1 5. nodaļa)

Dalībvalsts

NKI bāzes procentuālā daļa

Daļas bez Apvienotās Karalistes

Daļas bez Vācijas, Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes

Trīs ceturtdaļas no 2. ailē minētās Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas daļas

4. aile sadalīta saskaņā ar 3. ailē minēto

Finansēšanas skala

Korekcijai piemērotā finansēšanas skala

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6) = (2) + (4) + (5)

(7)

Beļģija

2,84

3,35

5,37

 

1,51

4,87

255 665 342

Bulgārija

0,36

0,43

0,69

 

0,19

0,62

32 778 186

Čehija

1,27

1,50

2,40

 

0,68

2,17

114 237 363

Dānija

1,91

2,26

3,61

 

1,02

3,27

171 975 150

Vācija

21,65

25,54

0,00

-19,15

0,00

6,38

335 429 452

Igaunija

0,17

0,19

0,31

 

0,09

0,28

14 858 907

Īrija

1,64

1,93

3,10

 

0,87

2,81

147 441 346

Grieķija

1,16

1,37

2,19

 

0,62

1,99

104 501 525

Spānija

7,64

9,01

14,43

 

4,07

13,08

687 150 240

Francija

14,94

17,63

28,23

 

7,95

25,58

1 344 164 122

Horvātija

0,32

0,38

0,61

 

0,17

0,56

29 187 341

Itālija

10,80

12,74

20,40

 

5,75

18,48

971 081 015

Kipra

0,13

0,15

0,24

 

0,07

0,22

11 625 294

Latvija

0,19

0,23

0,37

 

0,10

0,33

17 407 073

Lietuva

0,28

0,34

0,54

 

0,15

0,49

25 606 504

Luksemburga

0,26

0,31

0,49

 

0,14

0,45

23 441 937

Ungārija

0,85

1,00

1,60

 

0,45

1,45

76 128 874

Malta

0,08

0,09

0,15

 

0,04

0,13

7 028 674

Nīderlande

4,89

5,76

0,00

-4,32

0,00

1,44

75 725 942

Austrija

2,43

2,87

0,00

-2,15

0,00

0,72

37 685 164

Polija

3,15

3,72

5,96

 

1,68

5,40

283 689 127

Portugāle

1,24

1,46

2,34

 

0,66

2,12

111 502 190

Rumānija

1,33

1,57

2,52

 

0,71

2,28

119 985 468

Slovēnija

0,30

0,35

0,56

 

0,16

0,51

26 879 289

Slovākija

0,59

0,69

1,11

 

0,31

1,01

52 923 874

Somija

1,46

1,73

2,77

 

0,78

2,51

131 684 305

Zviedrija

2,88

3,39

0,00

-2,55

0,00

0,85

44 585 277

Apvienotā Karaliste

15,22

0,00

0,00

 

0,00

0,00

0

Kopā

100,00

100,00

100,00

-28,17

28,17

100,00

5 254 368 981

Aprēķini tiek veikti līdz 15 zīmēm aiz komata.

7. TABULA

Vispārējā budžeta finansējuma kopsavilkums  (14) dalījumā pa pašu resursu veidiem un dalībvalstīm

Dalībvalsts

Tradicionālie pašu resursi (TPR)

 

PVN un NKI pašu resursi, ieskaitot korekcijas

Pašu resursu kopsumma  (15)

Neto cukura nozares nodevas (80 %)

Neto muitas nodokļi (80 %)

Neto tradicionālie pašu resursi kopā (80 %)

Iekasēšanas izmaksas (20 % no bruto TPR) p. m.

PVN pašu resursi

NKI pašu resursi

Samazinājums par labu: Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai

Apvienotās Karalistes korekcija

Kopā “valstu iemaksas”

Daļa kopējās “valstu iemaksās” (%)

 

(1)

(2)

(3) = (1) + (2)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9) = (5) + (6) + (7) + (8)

(10)

(11) = (3) + (9)

Beļģija

p. m.

2 264 600 000

2 264 600 000

566 150 000

619 435 500

3 108 629 856

32 315 590

255 665 342

4 016 046 288

3.13

6 280 646 288

Bulgārija

p. m.

113 700 000

113 700 000

28 425 000

88 266 900

398 549 321

4 143 098

32 778 186

523 737 505

0.41

637 437 505

Čehija

p. m.

316 800 000

316 800 000

79 200 000

286 364 100

1 389 009 847

14 439 375

114 237 363

1 804 050 685

1.41

2 120 850 685

Dānija

p. m.

372 700 000

372 700 000

93 175 000

371 044 800

2 091 042 464

- 124 596 247

171 975 150

2 509 466 167

1.96

2 882 166 167

Vācija

p. m.

4 257 000 000

4 257 000 000

1 064 250 000

2 265 260 250

23 674 966 204

246 111 806

335 429 452

26 521 767 712

20.67

30 778 767 712

Igaunija

p. m.

36 900 000

36 900 000

9 225 000

41 157 900

180 669 160

1 878 136

14 858 907

238 564 103

0.19

275 464 103

Īrija

p. m.

333 400 000

333 400 000

83 350 000

288 273 000

1 792 736 429

18 636 293

147 441 346

2 247 087 068

1.75

2 580 487 068

Grieķija

p. m.

193 100 000

193 100 000

48 275 000

229 944 000

1 270 631 984

13 208 785

104 501 525

1 618 286 294

1.26

1 811 386 294

Spānija

p. m.

1 660 500 000

1 660 500 000

415 125 000

1 770 695 700

8 355 046 238

86 854 423

687 150 240

10 899 746 601

8.49

12 560 246 601

Francija

p. m.

1 823 600 000

1 823 600 000

455 900 000

3 427 327 200

16 343 665 093

169 899 670

1 344 164 122

21 285 056 085

16.59

23 108 656 085

Horvātija

p. m.

41 300 000

41 300 000

10 325 000

82 688 850

354 888 310

3 689 222

29 187 341

470 453 723

0.37

511 753 723

Itālija

p. m.

1 998 200 000

1 998 200 000

499 550 000

2 213 768 700

11 807 354 945

122 742 708

971 081 015

15 114 947 368

11.78

17 113 147 368

Kipra

p. m.

27 100 000

27 100 000

6 775 000

32 934 900

141 351 718

1 469 414

11 625 294

187 381 326

0.15

214 481 326

Latvija

p. m.

47 000 000

47 000 000

11 750 000

38 331 000

211 652 255

2 200 219

17 407 073

269 590 547

0.21

316 590 547

Lietuva

p. m.

108 500 000

108 500 000

27 125 000

60 340 800

311 348 973

3 236 611

25 606 504

400 532 888

0.31

509 032 888

Luksemburga

p. m.

16 800 000

16 800 000

4 200 000

66 411 900

285 030 049

2 963 014

23 441 937

377 846 900

0.29

394 646 900

Ungārija

p. m.

223 900 000

223 900 000

55 975 000

183 783 600

925 649 483

9 622 538

76 128 874

1 195 184 495

0.93

1 419 084 495

Malta

p. m.

14 700 000

14 700 000

3 675 000

19 912 500

85 461 504

888 410

7 028 674

113 291 088

0.09

127 991 088

Nīderlande

p. m.

2 758 500 000

2 758 500 000

689 625 000

515 516 250

5 344 817 177

- 726 759 996

75 725 942

5 209 299 373

4.06

7 967 799 373

Austrija

p. m.

222 900 000

222 900 000

55 725 000

560 253 300

2 659 858 784

27 650 415

37 685 164

3 285 447 663

2.56

3 508 347 663

Polija

p. m.

844 800 000

844 800 000

211 200 000

799 446 600

3 449 370 505

35 857 741

283 689 127

4 568 363 973

3.56

5 413 163 973

Portugāle

p. m.

199 900 000

199 900 000

49 975 000

315 889 950

1 355 752 929

14 093 655

111 502 190

1 797 238 724

1.40

1 997 138 724

Rumānija

p. m.

206 000 000

206 000 000

51 500 000

241 473 900

1 458 900 941

15 165 924

119 985 468

1 835 526 233

1.43

2 041 526 233

Slovēnija

p. m.

90 700 000

90 700 000

22 675 000

70 831 200

326 824 748

3 397 489

26 879 289

427 932 726

0.33

518 632 726

Slovākija

p. m.

107 700 000

107 700 000

26 925 000

109 022 700

643 500 339

6 689 472

52 923 874

812 136 385

0.63

919 836 385

Somija

p. m.

163 500 000

163 500 000

40 875 000

315 389 100

1 601 146 866

16 644 634

131 684 305

2 064 864 905

1.61

2 228 364 905

Zviedrija

p. m.

538 600 000

538 600 000

134 650 000

315 379 950

3 146 876 051

- 175 530 742

44 585 277

3 331 310 536

2.60

3 869 910 536

Apvienotā Karaliste

p. m.

3 174 500 000

3 174 500 000

793 625 000

3 616 100 700

16 650 402 686

173 088 343

-5 254 368 981

15 185 222 748

11.83

18 359 722 748

Kopā

p. m.

22 156 900 000

22 156 900 000

5 539 225 000

18 945 245 250

109 365 134 859

0

0

128 310 380 109

100,00

150 467 280 109

 (14)  (15)

B.   VISPĀRĒJS IEŅĒMUMU DOKUMENTS PA BUDŽETA POZĪCIJĀM

Sadaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

1

PAŠU RESURSI

150 299 280 109

168 000 000

150 467 280 109

3

PĀRPALIKUMI, ATLIKUMI UN KOREKCIJAS

3 218 373 955

 

3 218 373 955

4

IEŅĒMUMI NO PERSONĀM, KAS SAISTĪTAS AR IESTĀDĒM UN CITĀM SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM

1 651 322 700

 

1 651 322 700

5

UZKRĀTIE IEŅĒMUMI NO IESTĀŽU ADMINISTRATĪVĀS DARBĪBAS

15 050 000

 

15 050 000

6

IEMAKSAS UN ATMAKSA SAISTĪBĀ AR SAVIENĪBAS NOLĪGUMIEM UN PROGRAMMĀM

130 000 000

 

130 000 000

7

KAVĒJUMA PROCENTI UN SODA NAUDAS

115 000 000

 

115 000 000

8

AIZŅĒMUMU UN AIZDEVUMU OPERĀCIJAS

2 076 361

 

2 076 361

9

DAŽĀDI IEŅĒMUMI

15 001 000

 

15 001 000

 

KOPSUMMA

155 446 104 125

168 000 000

155 614 104 125

1 SADAĻA

PAŠU RESURSI

Pants

Postenis

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

 

1 1 NODAĻA

1 1 0

Ražošanas nodevas par 2005./2006. tirdzniecības gadu un iepriekšējiem gadiem

p.m.

 

p.m.

1 1 1

Cukura uzglabāšanas maksājumi

p.m.

 

p.m.

1 1 3

Maksājumi, ko uzliek par neeksportēta C cukura, C izoglikozes un C inulīna sīrupa ražošanu un par C cukura un C izoglikozes aizstājēju

p.m.

 

p.m.

1 1 7

Ražošanas nodeva

p.m.

 

p.m.

1 1 8

Vienreizēja nodeva par papildu cukura kvotu un papildu izoglikozes kvotu

p.m.

 

p.m.

1 1 9

Pārpalikuma maksājums

p.m.

 

p.m.

 

1 1 NODAĻA — KOPĀ

p.m.

 

p.m.

 

1 2 NODAĻA

1 2 0

Muitas nodokļi un citas nodevas, kas minētas Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā

22 156 900 000

 

22 156 900 000

 

1 2 NODAĻA — KOPĀ

22 156 900 000

 

22 156 900 000

 

1 3 NODAĻA

1 3 0

Pašu resursi no pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam

18 945 245 250

 

18 945 245 250

 

1 3 NODAĻA — KOPĀ

18 945 245 250

 

18 945 245 250

 

1 4 NODAĻA

1 4 0

Pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu

109 197 134 859

168 000 000

109 365 134 859

 

1 4 NODAĻA — KOPĀ

109 197 134 859

168 000 000

109 365 134 859

 

1 5 NODAĻA

1 5 0

Budžeta nelīdzsvarotības korekcija, kas piešķirta Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 4. un 5. pantu

0

 

0

 

1 5 NODAĻA — KOPĀ

0

 

0

 

1 6 NODAĻA

1 6 0

Dažām dalībvalstīm piešķirtais bruto samazinājums ikgadējām NKI iemaksām saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 5. punktu

0

 

0

 

1 6 NODAĻA — KOPĀ

0

 

0

 

1 sadaļa — Kopā

150 299 280 109

168 000 000

150 467 280 109

1 1 NODAĻA —

MAKSĀJUMI UN CITAS NODEVAS, KAS PAREDZĒTAS CUKURA TIRGU KOPĪGĀS ORGANIZĀCIJAS SISTĒMĀ (LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS)

1 2 NODAĻA —

MUITAS NODOKĻI UN CITAS NODEVAS, KAS MINĒTAS LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ

1 3 NODAĻA —

PAŠU RESURSI NO PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKĻA ATBILSTOŠI LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTAM

1 4 NODAĻA —

PAŠU RESURSI, KURU PAMATĀ IR NACIONĀLAIS KOPIENĀKUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU

1 5 NODAĻA —

BUDŽETA NELĪDZSVAROTĪBAS KOREKCIJA

1 6 NODAĻA —

DAŽĀM DALĪBVALSTĪM PIEŠĶIRTAIS BRUTO SAMAZINĀJUMS IKGADĒJĀM NKI IEMAKSĀM

1 4 — NODAĻA   PAŠU RESURSI, KURU PAMATĀ IR NACIONĀLAIS KOPIENĀKUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA 2014/335/ES, EURATOM 2. PANTA 1. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU

1 4 0
Pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

109 197 134 859

168 000 000

109 365 134 859

Piezīmes

NKI resursi ir “papildu” resursi, kas nodrošina ieņēmumus, ko izmanto, lai segtu izdevumus, kas pārsniedz summu, ko veido tradicionālie pašu resursi, PVN maksājumi un citi ieņēmumi jebkurā noteiktā gadā. Tādējādi NKI resursu izmantošana vienmēr nodrošina Savienības vispārējā budžeta iepriekšēju līdzsvarotību.

NKI pieprasījuma likmi nosaka atbilstoši papildu ieņēmumiem, kas nepieciešami, lai finansētu budžeta izdevumus, ko nesedz citi resursi (PVN maksājumi, tradicionālie pašu resursi un citi ieņēmumi). Tādējādi pieprasījuma likmi piemēro katras dalībvalsts NKI.

Likme, kas piemērojama dalībvalstu nacionālajam kopienākumam, 2020. finanšu gadā ir 0,6438 %.

Juridiskais pamats

Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.) un jo īpaši tā 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

Dalībvalsts

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Beļģija

3 103 854 569

4 775 287

3 108 629 856

Bulgārija

397 937 094

612 227

398 549 321

Čehija

1 386 876 135

2 133 712

1 389 009 847

Dānija

2 087 830 333

3 212 131

2 091 042 464

Vācija

23 638 598 177

36 368 027

23 674 966 204

Igaunija

180 391 627

277 533

180 669 160

Īrija

1 789 982 538

2 753 891

1 792 736 429

Grieķija

1 268 680 117

1 951 867

1 270 631 984

Spānija

8 342 211 730

12 834 508

8 355 046 238

Francija

16 318 558 959

25 106 134

16 343 665 093

Horvātija

354 343 153

545 157

354 888 310

Itālija

11 789 217 212

18 137 733

11 807 354 945

Kipra

141 134 582

217 136

141 351 718

Latvija

211 327 127

325 128

211 652 255

Lietuva

310 870 698

478 275

311 348 973

Luksemburga

284 592 203

437 846

285 030 049

Ungārija

924 227 557

1 421 926

925 649 483

Malta

85 330 223

131 281

85 461 504

Nīderlande

5 336 606 797

8 210 380

5 344 817 177

Austrija

2 655 772 872

4 085 912

2 659 858 784

Polija

3 444 071 794

5 298 711

3 449 370 505

Portugāle

1 353 670 305

2 082 624

1 355 752 929

Rumānija

1 456 659 867

2 241 074

1 458 900 941

Slovēnija

326 322 700

502 048

326 824 748

Slovākija

642 511 833

988 506

643 500 339

Somija

1 598 687 283

2 459 583

1 601 146 866

Zviedrija

3 142 042 014

4 834 037

3 146 876 051

Apvienotā Karaliste

16 624 825 360

25 577 326

16 650 402 686

1 4 0. pants – Kopā

109 197 134 859

168 000 000

109 365 134 859


(1)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2020. gada budžetā (OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.), budžeta grozījumos Nr. 1/2020 līdz Nr. 5/2020 projektos.

(2)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2019. gada budžetā (OV L 67, 7.3.2019., 1. lpp.) un budžeta grozījumos Nr. 1 līdz 3/2019.

(3)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 310. panta 1. punkta trešā daļa ir šāda: “Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.”

(4)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2020. gada budžetā (OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.), budžeta grozījumos Nr. 1/2020 līdz Nr. 5/2020 projektos.

(5)  Skaitļi šajā slejā atbilst skaitļiem 2019. gada budžetā (OV L 67, 7.3.2019., 1. lpp.) un budžeta grozījumos Nr. 1 līdz 3/2019.

(6)  Pašu resursi 2020. gada budžetam noteikti, pamatojoties uz budžeta prognozēm, kas pieņemtas Padomdevējas komitejas pašu resursu jautājumos 175. sanāksmē 2019. gada 24. maijā.

(7)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 310. panta 1. punkta trešā daļa ir šāda: “Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.”

(8)  Izmantojamā bāze nepārsniedz 50 % no NKI.

(9)  Likmes aprēķināšana: (109 365 134 859) / (169 880 250 000) = 0,643777807361362.

(10)  Noapaļotie procenti.

(11)  Ar paplašināšanos saistīto izdevumu summa atbilst kopējiem iedalītajiem izdevumiem 13 dalībvalstīs (kuras Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa), izņemot lauksaimniecības tiešos maksājumus un ar tirgu saistītos izdevumus, kā arī to lauku attīstības izdevumu daļu, ko finansē ELVGF garantiju nodaļa.

(12)  “Apvienotās Karalistes priekšrocība” ir līdzvērtīga sekām, ko Apvienotajai Karalistei var radīt pāreja uz PVN maksimuma ierobežojumu un NKP/NKI pašu resursu ieviešana.

(13)  Šie neparedzētie ieņēmumi atbilst Apvienotās Karalistes neto ieņēmumiem, kas radušies, palielinot (no 10 % uz 20 % no 2014. gada 1. janvāra) tradicionālo pašu resursu procentuālo daļu, ko dalībvalstis patur tradicionālo pašu resursu (TPR) iekasēšanas izmaksu segšanai.

(14)  p.m. (pašu resursi + citi ieņēmumi = kopējie ieņēmumi = kopējie izdevumi); (150 467 280 109 + 5 146 824 016 = 155 614 104 125 = 155 614 104 125).

(15)  Pašu resursu kopsumma procentos no NKI: (150 467 280 109) / (16 988 025 000 000) = 0,89 %; pašu resursu maksimālā robeža procentos no NKI: 1,20 %.


III IEDAĻA

KOMISIJA

IZDEVUMI

Sadaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

01

EKONOMIKA UN FINANSES

550 910 219

1 501 374 219

 

 

550 910 219

1 501 374 219

02

IEKŠĒJAIS TIRGUS, RŪPNIECĪBA, UZŅĒMĒJDARBĪBA UN MVU

3 203 612 540

2 706 787 634

 

 

3 203 612 540

2 706 787 634

03

KONKURENCE

116 380 398

116 380 398

 

 

116 380 398

116 380 398

04

NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀS LIETAS UN IEKĻAUTĪBA

14 881 605 545

13 394 134 411

 

 

14 881 605 545

13 394 134 411

05

LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA

58 698 932 091

57 007 767 922

 

 

58 698 932 091

57 007 767 922

06

MOBILITĀTE UN TRANSPORTS

4 871 268 495

3 065 461 523

 

 

4 871 268 495

3 065 461 523

07

VIDE

555 989 653

410 691 242

 

 

555 989 653

410 691 242

08

PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA

7 987 937 964

7 093 573 238

 

 

7 987 937 964

7 093 573 238

09

SAKARU TĪKLI, SATURS UN TEHNOLOĢIJA

2 684 291 569

2 310 507 713

 

 

2 684 291 569

2 310 507 713

10

TIEŠĀ PĒTNIECĪBA

452 584 121

446 424 944

 

 

452 584 121

446 424 944

11

JŪRLIETAS UN ZIVSAIMNIECĪBA

1 096 734 831

904 804 693

 

 

1 096 734 831

904 804 693

 

Rezerves (40 02 41)

67 843 000

64 300 000

 

 

67 843 000

64 300 000

 

 

1 164 577 831

969 104 693

 

 

1 164 577 831

969 104 693

12

FINANŠU STABILITĀTE, FINANŠU PAKALPOJUMI UN KAPITĀLA TIRGU SAVIENĪBA

114 419 241

115 165 918

 

 

114 419 241

115 165 918

13

REĢIONĀLĀ POLITIKA UN PILSĒTPOLITIKA

42 744 008 381

36 327 905 306

 

 

42 744 008 381

36 327 905 306

14

NODOKĻU POLITIKA UN MUITAS SAVIENĪBA

177 055 750

170 293 750

 

 

177 055 750

170 293 750

15

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

4 828 897 829

4 457 288 075

 

 

4 828 897 829

4 457 288 075

16

KOMUNIKĀCIJA

219 381 095

216 738 095

 

 

219 381 095

216 738 095

17

VESELĪBA UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS

668 839 926

625 083 932

 

 

668 839 926

625 083 932

18

MIGRĀCIJA UN IEKŠLIETAS

5 727 715 528

4 186 600 656

 

 

5 727 715 528

4 186 600 656

 

Rezerves (40 02 41)

1 003 000

1 003 000

 

 

1 003 000

1 003 000

 

 

5 728 718 528

4 187 603 656

 

 

5 728 718 528

4 187 603 656

19

ĀRPOLITIKAS INSTRUMENTI

907 036 746

808 717 831

 

 

907 036 746

808 717 831

20

TIRDZNIECĪBA

119 662 291

118 971 291

 

 

119 662 291

118 971 291

21

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA UN ATTĪSTĪBA

3 819 395 952

3 320 689 539

 

 

3 819 395 952

3 320 689 539

22

KAIMIŅATTIECĪBU POLITIKA UN PAPLAŠINĀŠANĀS SARUNAS

4 349 309 007

3 379 739 705

100 000 000

100 000 000

4 449 309 007

3 479 739 705

23

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

1 740 017 691

1 536 881 622

485 000 000

68 000 000

2 225 017 691

1 604 881 622

24

KRĀPŠANAS APKAROŠANA

84 569 600

80 879 853

 

 

84 569 600

80 879 853

25

KOMISIJAS POLITIKAS KOORDINĀCIJA UN JURIDISKĀS KONSULTĀCIJAS

261 638 248

262 663 248

 

 

261 638 248

262 663 248

26

KOMISIJAS ADMINISTRĀCIJA

1 169 128 790

1 168 977 000

 

 

1 169 128 790

1 168 977 000

27

BUDŽETS

72 732 451

72 732 451

 

 

72 732 451

72 732 451

28

REVĪZIJA

20 254 041

20 254 041

 

 

20 254 041

20 254 041

29

STATISTIKA

162 101 479

159 101 479

 

 

162 101 479

159 101 479

30

PENSIJAS UN AR TĀM SAISTĪTI IZDEVUMI

2 133 215 000

2 133 215 000

 

 

2 133 215 000

2 133 215 000

31

VALODU DIENESTI

410 651 078

410 651 078

 

 

410 651 078

410 651 078

32

ENERĢĒTIKA

2 399 423 663

1 870 314 222

 

 

2 399 423 663

1 870 314 222

33

TIESISKUMS UN PATĒRĒTĀJI

285 532 215

281 548 093

 

 

285 532 215

281 548 093

34

KLIMATA POLITIKA

180 975 805

114 778 918

 

 

180 975 805

114 778 918

40

REZERVES

537 763 000

358 500 000

 

 

537 763 000

358 500 000

 

Kopā

168 302 818 233

151 220 902 040

585 000 000

168 000 000

168 887 818 233

151 388 902 040

 

Tai skaitā rezerves (40 02 41)

68 846 000

65 303 000

 

 

68 846 000

65 303 000

22 SADAĻA

KAIMIŅATTIECĪBU POLITIKA UN PAPLAŠINĀŠANĀS SARUNAS

Vispārējs pārskats par apropriācijām (2020. un 2019. gads) un izpildi (2018. gads)

Sadaļa

Nodaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

22 01

POLITIKAS JOMAS KAIMIŅATTIECĪBU POLITIKA UN PAPLAŠINĀŠANĀS SARUNAS ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

173 311 741

173 311 741

 

 

173 311 741

173 311 741

22 02

PAPLAŠINĀŠANĀS PROCESS UN STRATĒĢIJA

1 476 821 144

1 239 777 074

 

 

1 476 821 144

1 239 777 074

22 04

EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU INSTRUMENTS (EKI)

2 699 176 122

1 966 650 890

100 000 000

100 000 000

2 799 176 122

2 066 650 890

 

22 sadaļa — Kopā

4 349 309 007

3 379 739 705

100 000 000

100 000 000

4 449 309 007

3 479 739 705

22 04 — NODAĻA   EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU INSTRUMENTS (EKI)

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Postenis

Pozīcija

FS

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

22 04

EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU INSTRUMENTS (EKI)

22 04 01

Atbalsts sadarbībai ar Vidusjūras reģiona valstīm

22 04 01 01

Vidusjūras reģiona valstis – Cilvēktiesības, laba pārvaldība un mobilitāte

4

130 732 660

99 184 805

 

 

130 732 660

99 184 805

22 04 01 02

Vidusjūras reģiona valstis – Nabadzības mazināšana un ilgtspējīgas attīstības veicināšana

4

654 227 065

470 341 793

 

 

654 227 065

470 341 793

22 04 01 03

Vidusjūras reģiona valstis – Uzticēšanās veidošanas pasākumi, drošība un konfliktu novēršana un risināšana

4

421 220 115

193 963 018

100 000 000

100 000 000

521 220 115

293 963 018

22 04 01 04

Atbalsts miera procesam un finansiāla palīdzība Palestīnai un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (

4

320 598 750

302 440 740

 

 

320 598 750

302 440 740

 

22 04 01 Pants — Starpsumma

 

1 526 778 590

1 065 930 356

100 000 000

100 000 000

1 626 778 590

1 165 930 356

22 04 02

Atbalsts sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm

22 04 02 01

Austrumu partnerība – Cilvēktiesības, laba pārvaldība un mobilitāte

4

252 879 012

142 497 911

 

 

252 879 012

142 497 911

22 04 02 02

Austrumu partnerība – Nabadzības mazināšana un ilgtspējīgas attīstības veicināšana

4

389 328 623

268 456 920

 

 

389 328 623

268 456 920

22 04 02 03

Austrumu partnerība – Uzticēšanās veidošanas pasākumi, drošība un konfliktu novēršana un risināšana

4

12 708 666

2 488 783

 

 

12 708 666

2 488 783

 

22 04 02 Pants — Starpsumma

 

654 916 301

413 443 614

 

 

654 916 301

413 443 614

22 04 03

Efektīvas pārrobežu sadarbības nodrošināšana un atbalsts citu veidu sadarbībai vairāku valstu starpā

22 04 03 01

Pārrobežu sadarbība – Iemaksa no 4. izdevumu kategorijas

4

96 299 260

53 256 169

 

 

96 299 260

53 256 169

22 04 03 02

Pārrobežu sadarbība – Iemaksa no 1.b izdevumu kategorijas (Reģionālā politika)

1.2

81 139 971

53 256 169

 

 

81 139 971

53 256 169

22 04 03 03

Atbalsts citu veidu sadarbībai starp vairākām kaimiņvalstīm – Visaptveroša programma

4

223 300 000

145 229 012

 

 

223 300 000

145 229 012

22 04 03 04

Citu veidu sadarbība starp vairākām kaimiņvalstīm – Atbalsta pasākumi

4

28 500 000

16 297 114

 

 

28 500 000

16 297 114

 

22 04 03 Pants — Starpsumma

 

429 239 231

268 038 464

 

 

429 239 231

268 038 464

22 04 20

Erasmus+ – Iemaksas no Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (ENI)

4

88 242 000

83 635 984

 

 

88 242 000

83 635 984

22 04 51

Darbību pabeigšana Eiropas kaimiņattiecību politikas un attiecību ar Krieviju jomā (pirms 2014. gada)

4

p.m.

135 602 472

 

 

p.m.

135 602 472

22 04 52

Pārrobežu sadarbība – Iemaksa no 1.b izdevumu kategorijas (Reģionālā politika)

1.2

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

22 04 77

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

22 04 77 03

Sagatavošanas darbība – Jaunā ES stratēģija Vidusjūras reģionam jauniešu nodarbinātības veicināšanas jomā

4

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

22 04 77 04

Izmēģinājuma projekts – Eiropas kaimiņattiecību politikas (

4

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

22 04 77 05

Sagatavošanas darbība – Arābu pavasara valstu aktīvu atgūšana

4

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

22 04 77 06

Izmēģinājuma projekts – Uz zināšanām balstītas un ar Eiropas kaimiņvalstīm saistītas Eiropas žurnālistikas attīstīšana ar izglītības pasākumiem, ko nodrošina Eiropas Koledžas Natolīnas nodaļa

4

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

22 04 77 07

Sagatavošanas darbība – Atbalsts Savienības kaimiņvalstīm, lai īstenotu līdzekļu atguvi

4

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

 

22 04 77 Pants — Starpsumma

 

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

 

22 04 Nodaļa — Kopā

 

2 699 176 122

1 966 650 890

100 000 000

100 000 000

2 799 176 122

2 066 650 890

22 04 01
Atbalsts sadarbībai ar Vidusjūras reģiona valstīm

22 04 01 03
Vidusjūras reģiona valstis – Uzticēšanās veidošanas pasākumi, drošība un konfliktu novēršana un risināšana

Skaitļi (Diferencētas apropriācijas)

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

421 220 115

193 963 018

100 000 000

100 000 000

521 220 115

293 963 018

Piezīmes

Šī apropriācija paredzēta, lai segtu izdevumus par divpusējiem un vairāku valstu sadarbības pasākumiem, ar kuriem sekmē rezultātus cita starpā šādās jomās:

uzticēšanās un miera veidošana, tostarp bērnu starpā,

drošība un konfliktu novēršana un risināšana,

atbalsts bēgļiem un pārvietotām personām, tostarp bērniem, jo īpaši (nepavadītiem) bērniem, sievietēm un personām, kas cietušas no seksuālās vardarbības gan bruņotu konfliktu zonās, gan ārpus tām.

Pienācīgs apropriāciju līmenis būtu jārezervē pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam.

Ir jānodrošina lielāks atbalsts Lībijas stabilizācijai, ņemot vērā nesenos notikumus valstī. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka Lībijai paredzētais Savienības finansējums netiek izmantot neaizsargātu personu, jo īpaši bērnu, patvaļīgas aizturēšanas un apcietināšanas īstenošanai, un lai izturēšanās pret migrantiem pilnībā atbilstu starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

Visi ieņēmumi no dalībvalstu papildu finanšu iemaksām un trešo valstu vai struktūru, izņemot to, kuras izveidotas saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu, iemaksām atsevišķām ārējā atbalsta darbībām vai programmām, ko finansē Savienība un pārvalda Komisija, var būt pamats papildu apropriāciju piešķiršanai. Šādas iemaksas, kas iekļautas ieņēmumu pārskata 6 3 3. pantā, veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un e) apakšpunktu. Summas, kas iekļautas administratīvo atbalsta izdevumu pozīcijā, neskarot Finanšu regulas 235. panta 5. punktu, būs noteiktas nolīgumā par iemaksām katrai darbības programmai, vidēji nepārsniedzot 4 % no iemaksām attiecīgajai programmai katrai nodaļai.

Citi piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar ieņēmumu pārskata 5 2 2 0. un 6 6 0 0. posteni var būt pamats papildu apropriāciju piešķiršanai saskaņā ar šo posteni atbilstoši Finanšu regulas 22. panta 1. punktam.

Juridiskais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

23 SADAĻA

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

Vispārējs pārskats par apropriācijām (2020. un 2019. gads) un izpildi (2018. gads)

Sadaļa

Nodaļa

Pozīcija

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

23 01

ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI POLITIKAS JOMĀ HUMĀNĀ PALĪDZĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA

53 528 912

53 528 912

 

 

53 528 912

53 528 912

23 02

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA, PĀRTIKAS PALĪDZĪBA UN SAGATAVOTĪBA KATASTROFĀM

1 092 234 779

1 197 700 000

485 000 000

68 000 000

1 577 234 779

1 265 700 000

23 03

SAVIENĪBAS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS

574 899 000

268 067 750

 

 

574 899 000

268 067 750

 

Rezerves (40 02 41)

 

 

 

 

 

 

 

 

574 899 000

268 067 750

 

 

574 899 000

268 067 750

23 04

INICIATĪVA ES PALĪDZĪBAS BRĪVPRĀTĪGIE

19 355 000

17 584 960

 

 

19 355 000

17 584 960

 

23 sadaļa — Kopā

1 740 017 691

1 536 881 622

485 000 000

68 000 000

2 225 017 691

1 604 881 622

 

Rezerves (40 02 41)

 

 

 

 

 

 

 

 

1 740 017 691

1 536 881 622

485 000 000

68 000 000

2 225 017 691

1 604 881 622

23 02 — NODAĻA   HUMĀNĀ PALĪDZĪBA, PĀRTIKAS PALĪDZĪBA UN SAGATAVOTĪBA KATASTROFĀM

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Postenis

Pozīcija

FS

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

23 02

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA, PĀRTIKAS PALĪDZĪBA UN SAGATAVOTĪBA KATASTROFĀM

23 02 01

Neatliekamas, efektīvas un vajadzībām pielāgotas humānās palīdzības un pārtikas palīdzības sniegšana

4

1 042 234 779

1 144 000 000

485 000 000

68 000 000

1 527 234 779

1 212 000 000

23 02 02

Katastrofu novēršana, riska mazināšana un sagatavotība katastrofām

4

50 000 000

53 700 000

 

 

50 000 000

53 700 000

23 02 77

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

23 02 77 01

Izmēģinājuma projekts – Efektīvas palīdzības nodrošināšana personām, kas humanitārā kontekstā cietušas no seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības

4

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

 

23 02 77 Pants — Starpsumma

 

p.m.

p.m.

 

 

p.m.

p.m.

 

23 02 Nodaļa — Kopā

 

1 092 234 779

1 197 700 000

485 000 000

68 000 000

1 577 234 779

1 265 700 000

23 02 01
Neatliekamas, efektīvas un vajadzībām pielāgotas humānās palīdzības un pārtikas palīdzības sniegšana

Skaitļi (Diferencētas apropriācijas)

2020. gada budžets

Budžeta grozījums Nr. 5/2020

Jaunā summa

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

1 042 234 779

1 144 000 000

485 000 000

68 000 000

1 527 234 779

1 212 000 000

Piezīmes

Šī apropriācija paredzēta, lai segtu humānās un pārtikas palīdzības darbību finansēšanu, lai valstīs ārpus Savienības palīdzētu personām, kas cietušas dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu (karu, cīniņu utt.) vai tām pielīdzināmu ārkārtas situāciju rezultātā, tik ilgi, cik nepieciešams humāno vajadzību nodrošināšanai, kuras radušās šādās situācijās. To veiks saskaņā ar noteikumiem par humāno palīdzību Regulā (EK) Nr. 1257/96.

Palīdzību cietušajiem sniedz, nepieļaujot diskrimināciju vai nelabvēlīgu nošķiršanu rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, invaliditātes, dzimuma, vecuma, valstspiederības vai politiskās piederības dēļ. Minēto palīdzību sniedz saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un uz to nedrīkst attiekties citu līdzekļu devēju noteikti ierobežojumi tik ilgi, cik nepieciešams humāno vajadzību nodrošināšanai, kuras radušās šādās situācijās.

Šī apropriācija paredzēta arī, lai segtu humānās palīdzības darbību realizācijai nepieciešamo produktu vai iekārtu iepirkumu un piegādi, ieskaitot māju vai patvērumu celšanu cietušo cilvēku grupām, īstermiņa rehabilitācijas un atjaunotnes darbus, īpaši infrastruktūras un iekārtu atjaunošanu, ar ārējo, no dzimtenes emigrējušo vai vietējo personālu saistītās izmaksas, uzglabāšanu, starptautisko vai vietējo transportu, loģistikas atbalstu un palīdzības izdali, kā arī citus pasākumus, kas vērsti uz saņēmēju brīvas piekļuves palīdzībai veicināšanu.

Šo apropriāciju var izmantot, lai finansētu pārtikas, sēklu, mājlopu vai jebkādu citu tādu produktu vai iekārtu pirkšanu un piegādi, kas nepieciešami humānās palīdzības un pārtikas palīdzības pasākumu īstenošanai.

Ar šo apropriāciju var segt arī jebkādas citas izmaksas, kas tieši saistītas ar humānās palīdzības darbību īstenošanu, un tādu pasākumu izmaksas, kuri ir nepieciešami humāno pārtikas palīdzības pasākumu īstenošanai vajadzīgā laikā un veidā, kas atbilst saņēmēju vajadzībām, kā arī atbilst prasībai panākt pēc iespējas lielāku izmaksu efektivitāti un nodrošina lielāku pārredzamību.

Cita starpā ar to sedz:

pasākumus, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi un kvalitatīvas izglītības pieejamību humanitārās ārkārtas situācijās, nodrošinot pamata rehabilitāciju, skolu ēku un infrastruktūras atjaunošanu, psiholoģiski sociālo atbalstu, skolotāju apmācību un jebkādus izstrādājumus vai aprīkojumu, kas nepieciešams ar izglītības pieejamību saistītu humānās palīdzības operāciju īstenošanai,

humānās palīdzības darbību projektu izpēti, humānās palīdzības projektu un plānu novērtēšanu, atpazīstamības veicināšanas pasākumus un informācijas kampaņas saistībā ar humānās palīdzības pasākumiem,

humānās palīdzības projektu un plānu pārraudzību un koordinācijas un sadarbības uzlabošanai domātu iniciatīvu veicināšanu un izstrādi, lai nodrošinātu augstāku palīdzības efektivitāti un uzlabotu projektu un plānu pārraudzību,

tādu palīdzības darbību īstenošanas pārraudzību un koordināciju, kuri ir daļa no attiecīgajiem humānās un pārtikas palīdzības pasākumiem, it īpaši attiecībā uz iesaistīto produktu piegādes nosacījumiem, piegādi, sadali un izmantošanu, ieskaitot saņēmēju finansējuma izmantošanu,

pasākumus koordinācijas stiprināšanai Savienības, dalībvalstu, citu donorvalstu, starptautisko organizāciju un iestāžu (jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībnieku), nevalstisko organizāciju un to pārstāvju organizāciju starpā,

tehniskās palīdzības līgumu finansējumu, lai sekmētu tehniskās kompetences ( know-how) un ekspertīzes apmaiņu starp Savienības humanitārajām organizācijām un aģentūrām un šāda veida organizācijām trešās valstīs,

pētījumus un mācības, kas saistītas ar mērķu sasniegšanu humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jomā,

atbalstu humānās palīdzības tīklu darbībām un vispārējiem ekspluatācijas izdevumiem,

atmīnēšanas humānās palīdzības operācijas, ieskaitot sabiedrības informēšanas kampaņas vietējai sabiedrībai par kājnieku mīnām,

izdevumus, kas radušies humānās palīdzības tīklam ( NOHA) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1257/96 4. pantam. Tas ir viena gada daudznozaru pēcdiploma studiju apliecinājums humānās palīdzības jomā ar mērķi pilnveidot humānās palīdzības darbinieku profesionalitāti un iesaistīt sadarbībā vairākas universitātes,

palīdzības transportēšanu un sadali, tostarp visas saistītās darbības, piemēram, apdrošināšanu, iekraušanu, izkraušanu un koordinēšanu,

palīdzības un atbalsta pasākumus, kas būtiski palīdzības programmu izstrādei, koordinācijai un optimālai realizācijai, kuru izmaksas netiek segtas no citām apropriācijām, piemēram, ārkārtas transporta un uzglabāšanas operācijas, pārtikas apstrādi un sagatavošanu uz vietas, dezinfekciju, konsultantu pakalpojumus, tehnisko palīdzību un aprīkojumu, kas tieši saistīts ar palīdzības nodrošināšanu (instrumenti, galda piederumi, degviela utt.),

jaunu transportēšanas veidu, iepakošanas vai uzglabāšanas izmēģinājuma shēmas, pārtikas palīdzības operāciju pētījumu, atpazīstamības veicināšanas un informācijas kampaņas saistībā ar humānās palīdzības darbībām sabiedrības informētības paaugstināšanai,

pārtikas uzglabāšanu (ieskaitot administratīvās izmaksas, turpmākās operācijas ar vai bez izvēles iespējām, tehniķu mācības, iepakojuma un mobilo glabāšanas vienību iepirkšanu un noliktavu uzturēšanu un remonta izmaksas),

tehnisko palīdzību, kas nepieciešama humānās palīdzības projektu sagatavošanai un realizācijai, īpaši izdevumus, kas rodas, sedzot nozares individuālo ekspertu līgumu izmaksas un infrastruktūras un loģistikas izmaksas, kuras sedz avansa norēķinu un izdevumu pilnvarojumi, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta ( ECHO) vienībām, kas atrodas visā pasaulē.

Lai pilnībā nodrošinātu finanšu pārredzamību atbilstīgi Finanšu regulas 62. un 154. līdz 156. pantam, Komisija, slēdzot vai grozot līgumus par projektu pārvaldību un īstenošanu, ko veic starptautiskas organizācijas, dara visu iespējamo, lai tās apņemtos visus savus iekšējās un ārējās revīzijas ziņojumus attiecībā uz Savienības līdzekļu izlietojumu iesniegt Revīzijas palātai un Komisijas iekšējam revidentam.

Visi ieņēmumi no dalībvalstu papildu finanšu iemaksām un trešo valstu vai tādu struktūru iemaksām, kas nav izveidotas saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu, atsevišķām ārējā atbalsta darbībām vai programmām, ko finansē Savienība un pārvalda Komisija, var būt pamats papildu apropriāciju piešķiršanai. Šādas iemaksas, kas iekļautas ieņēmumu pārskata 6 3 3. pantā, veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un e) apakšpunktu. Attiecīgā summa tiek lēsta 133 000 000 EUR apmērā maksājumu apropriācijās. Summas, kas iekļautas administratīvo atbalsta izdevumu pozīcijā, neskarot Finanšu regulas 235. panta 5. punktu, būs noteiktas nolīgumā par iemaksām katrai darbības programmai, vidēji nepārsniedzot 4 % no iemaksām attiecīgajai programmai katrai nodaļai.

Citi piešķirtie ieņēmumi, kas saņemti atbilstīgi ieņēmumu pārskata 4 0 1 1. un 6 6 0 0. postenim, var radīt nepieciešamību piešķirt papildu apropriācijas atbilstīgi šim pantam saskaņā ar Finanšu regulas 22. panta 1. punktu.

Juridiskais pamats

Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).


Top