(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 703/2009 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes stiepļu stienīšu importam.

(2)

Noteiktie pasākumi bija procentuālais maksājums ar atlikušo likmi 24 %, bet vienai uzņēmumu grupai (Valin Group) tika noteikta individuāla maksājuma likme 7,9 % apmērā.

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu 2014. gada 29. aprīlī iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju asociācija (Eurofer jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības stiepļu stienīšu ražošanas kopapjoma.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(6)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2014. gada 2. augustā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, uz kuriem tas attiecas, kā arī attiecīgās eksportējošās valsts pārstāvjus.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Kāda ieinteresētā persona pieprasīja uzklausīšanu ar Komisijas dienestiem, kas notika 2015. gada 20. martā.

(10)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidot reprezentatīvu izlasi, ĶTR ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties 15 dienās pēc pārskatīšanas sākšanas un iesniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju.

(12)

Notika saziņa ar 45 zināmiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, taču neviens no tiem nepieteicās un neaizpildīja atlases veidlapu. Tādēļ atlase netika piemērota.

(13)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu, Komisija informēja ĶTR iestādes, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot labākos pieejamos faktus. Komisija no ĶTR iestādēm nesaņēma nekādas piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(14)

Notika saziņa ar 9 zināmiem nesaistītiem importētājiem. Neviens no tiem nepieteicās un neaizpildīja atlases veidlapu.

(15)

Izmeklēšanas pagaidu posmā Komisija saņēma sadarbības piedāvājumus no 28 Savienības ražotājiem/ražotāju grupām, kas pārstāv aptuveni 70 % no Savienības stiepļu stienīšu ražošanas kopapjoma. Ņemot vērā lielo skaitu ražotāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja atlasi. Komisija izlasi izvēlējās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izplatību un dažādu ražojuma veidu pietiekamu aptvērumu. Izlasē sākotnēji bija seši uzņēmumi, kuri saražoja 44,2 % no brīvajam tirgum paredzētā ražošanas apjoma.

(16)

Anketas tika nosūtītas 6 atlasītajiem Savienības ražotājiem un 2 ražotājiem iespējamās analogajās valstīs, kuri piekrita sadarboties.

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 6 atlasītajiem Savienības ražotājiem un 2 ražotājiem iespējamās analogajās valstīs.

(18)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(19)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecas sākotnējā izmeklēšana, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmēti, saišķos brīvi satīti dzelzs, neleģēta vai leģēta tērauda, bet ne nerūsējoša tērauda, stieņi (“stiepļu stienīši” jeb “attiecīgais ražojums”), ko patlaban deklarē ar KN kodiem 7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 un 7227 90 95 .

(20)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā attiecīgajam ražojumam un stiepļu stienīšiem, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, stiepļu stienīšiem, ko Savienības tirgū ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un stiepļu stienīšiem, ko ražo un pārdod analogajā valstī (Turcijā), ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums. Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(22)

Kā minēts 12. apsvērumā, neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi tika balstīti uz labākajiem pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un statistiku, proti, Eurostat un ĶTR eksporta datubāzes datiem.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(24)

Lai attiecībā uz ĶTR noteiktu normālo vērtību, sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti izmantoja Turciju. Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno izmantot Brazīliju par analogo valsti, un aicināja tās sniegt piezīmes. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika arī norādīts, ka tiks izskatītas arī citas valstis, piemēram, Turcija, Šveice, Norvēģija un Japāna. Ieinteresētās personas nekādas piezīmes nesniedza.

(25)

Papildus Brazīlijai Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem vai iespējamajiem stieples stienīšu ražotājiem Turcijā, Šveicē, Norvēģijā un Japānā (valstis ar stiepļu stienīšu importu Savienībā ievērojamā apjomā, kas liecina par ievērojamu ražošanu) un ASV (valsts ar lielu iekšzemes ražošanas nozari un tirgu).

(26)

Divi stiepļu stienīšu ražotāji, proti, Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalri T.A.S. no Turcijas un ArcelorMittal Brasil no Brazīlijas, galu galā piekrita sadarboties izmeklēšanā un sniedza atbildes uz analogo valstu anketas jautājumiem.

(27)

Pieņemot lēmumu par vispiemērotāko analogo valsti šajā izmeklēšanā, tika ņemti vērā vairāki faktori, jo īpaši analogās valsts iekšzemes tirgus lielums, kurā būtu pietiekams konkurences līmenis attiecībā uz līdzīgo ražojumu; tas, cik reprezentatīvs ir ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms iekšējā tirgū (daudzums un rentabilitāte); ražojumu klāsts un apjoms, ko piedāvā ražotāji, kuri sadarbojās, un to ražojumu un ražošanas metodes salīdzināmība ar ĶTR ražojumiem un ražošanas metodi.

(28)

Ņemot vērā to, ka Turcija un Turcijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, atbilda visiem galvenajiem kritērijiem par atbilstošu analogo valsti/ražotāju, tika nolemts par analogo valsti izmantot Turciju.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas PIP laikā iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no līdzīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(30)

Bez tam tika pārbaudīts, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot neatkarīgiem pircējiem PIP laikā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru.

(31)

Tā kā tika konstatēts, ka visi iekšzemes pārdošanas apjomi ir bijuši pietiekami un pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē, normālā vērtība tika balstīta uz faktiskajām iekšzemes cenām un tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(32)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par ĶTR cenām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tika izmantoti pieejamie statistikas avoti, proti, Eurostat.

(33)

Saskaņā ar Eurostat datiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR Savienībā tika importētas tikai 696 tonnas stiepļu stienīšu, kas atbilst 0,04 % no kopējā importa. Šī summa ir nenozīmīga, ņemot vērā kopējo patēriņu Savienībā (17,8 miljoni tonnu).

(34)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Lai eksporta cenu izteiktu EXW līmenī, Komisija koriģēja Eurostat CIF cenu saistībā ar transporta un apdrošināšanas izmaksām, ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Iekšzemes cenas tika koriģētas saistībā ar transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksām, pamatojoties uz datiem no analogās valsts ražotāja.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, tika noteikta dempinga starpība. Salīdzinot vidējo ĶTR eksporta cenu no Eurostat datiem ar normālo vērtību analogajā valstī, dempings netika konstatēts.

(36)

Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt – kā minēts 33. apsvērumā, attiecīgā ražojuma importa apjoms PIP bija ļoti neliels. Tika arī konstatēts, ka visā attiecīgajā periodā lielākajā daļā KN kodu cenas stipri svārstījās, dažos gadījumos diapazonā līdz pat 30 reizēm. Šādas svārstības ir grūti izskaidrot ar “normāliem” tirgus spēkiem, un, visticamāk, tās skaidrojamas ar nelielo pārdošanas apjomu.

(37)

Turklāt, tā kā ĶTR eksportētāji nesadarbojās, nebija pieejama informācija par ĶTR eksporta ražojumu klāstu un tādējādi to nevarēja salīdzināt ar analogās valsts normālo vērtību apkopotā veidā.

(38)

Līdz ar to konstatējums, ka PIP laikā dempinga nav bijis, ir uzskatāms par nebūtisku sakarā ar šādu faktoru kopīgo ietekmi: nelieli importa apjomi, neparastas cenu svārstības un informācijas trūkums par importēto ražojumu klāstu.

(39)

Ņemot vērā 35.–38. apsvērumā izklāstīto, Komisija analizēja arī to, vai dempings varētu atkārtoties tad, ja pasākumi tiktu izbeigti. Analizēja šādus elementus: ĶTR ražošanas jauda un neizmantotā jauda, ĶTR eksportētāju rīcība citos tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums.

(40)

Pamatojoties uz Worldsteel Association (5) informāciju, ĶTR stiepļu stienīšu ražošanā pēdējos desmit gados vērojams ļoti liels pieaugums, 2013. gadā sasniedzot vislielāko apjomu – vairāk nekā 150 miljonus tonnu (6).

(41)

Citiem vārdiem sakot, ĶTR saražo 77 % stiepļu stienīšu visā pasaulē, un tas nozīmē, ka šīs valsts lēmumi par pārdošanu var stipri ietekmēt tirgus apstākļus. Ir svarīgi uzsvērt, ka tās ikgadējais ražošanas apjoms vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz kopējo Savienības ražošanas apjomu. Turklāt stiepļu stienīšu ražošanas apjoma kopējais pieaugums ĶTR kopš 2011. gada (par 26 miljoniem tonnu) pats par sevi pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, kas tiek lēsts 17 miljoni tonnu.

(42)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu ĶTR neizmantotā jauda ir aptuveni 50 miljoni tonnu. Ņemot vērā ĶTR nesadarbošanos bija grūti iegūt papildu informāciju šajā sakarā. Tomēr, ņemot vērā lielo ražošanas apjomu, kā minēts 40. un 41. apsvērumā, salīdzinot ar Eiropas un pasaules apjomiem, ĶTR viegli varētu radīt nopietnus traucējumus tirgos ar lēmumiem par pārdošanu, pat neliekot lietā neizmantoto jaudu.

(43)

Saskaņā ar ĶTR eksporta datubāzes datiem PIP laikā uz visu pasauli tika eksportēti vairāk nekā 9 miljoni tonnu stiepļu stienīšu, proti, vairāk nekā 50 % no kopējā Savienības patēriņa šajā pašā periodā. Turpmāk norādītajā tabulā ir apkopoti dati par sešām valstīm, uz kurām veikts lielākais ĶTR eksports, un Turciju (analogo valsti), kas kopā veido vairāk nekā 53 % no ĶTR kopējā eksporta PIP.

1. tabula

ĶTR stiepļu stienīšu eksports uz visu pasauli (apjoms un cenas, EUR)

(44)

Vidējā eksporta cena PIP katrai no minētajām valstīm bija ievērojami zemāka par normālo vērtību. Tādējādi dempinga starpības, kas tika noteiktas saistībā ar ĶTR vidējām pārdošanas cenām (kā norādīts iepriekšējā tabulā) uz trešām valstīm bija no 14 % līdz 24 % (7).

(45)

Turklāt šie dati liecina, ka ĶTR eksportam ir vērojama pieaugoša apjoma tendence kopā ar cenu samazināšanās tendenci. Pieejamā statistika liecina, ka cenas pēc PIP vēl turpināja samazināties. Vairākas skartās valstis uztvēra šīs tendences kā draudus savai ražošanas nozarei un ieviesa aizsardzības pasākumus (cita starpā Malaizija un Indonēzija, bet vēlāk, pēc PIP, arī Turcija (8), ASV un Pakistāna).

(46)

Visbeidzot, neseni paziņojumi presei (9) liecina, ka aktivitāte ĶTR iekšzemes tirgū un jo īpaši būvniecības nozarē (10) palēninās. Tādējādi ĶTR pārdošanas iespējas samazinās: tās galvenie eksporta tirgi kļūst nepieejami un tās galvenie pārdošanas apjomi vietējā tirgū samazinās. Tāpēc, ja pasākumi Savienībā tiktu atcelti, ir liela iespējamība, ka ĶTR nekavējoties novirzītu pārdošanu lielos apjomos par zemām (dempinga) cenām uz Savienības tirgu.

(47)

Ņemot vērā augstāku cenu līmeni Savienības tirgū salīdzinājumā ar ĶTR pārdošanas cenām citās trešās valstīs, kā parādīts 1. tabulā, Savienības tirgus ir uzskatāms par pievilcīgu ĶTR ražotājiem. Tas, ka daudzos eksporta tirgos tiek piemēroti aizsargpasākumi, Savienības tirgus pievilcīgumu palielina vēl vairāk. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, ĶTR eksports uz Savienības tirgu atsāktos ievērojamos apjomos. Jāatgādina, ka pirms sākotnējo pasākumu noteikšanas 2008. gadā ĶTR pārdošanas apjomi Savienības tirgū sasniedza 1,1 miljonu tonnu salīdzinājumā ar 700 tonnām PIP laikā.

(48)

Ņemot vērā milzīgo stiepļu stienīšu ražošanas apjomu ĶTR un tās dempinga praksi trešās valstīs, kā arī Savienības tirgus pievilcību, kā aprakstīts iepriekš, ir liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu atcelšanas rezultātā tūlīt atsāktos dempings no ĶTR uz Savienību.

(49)

Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja 72 ražotāji, kas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Neviens no viņiem iebilda pret procedūras sākšanu.

(50)

Visi rādītāji, kas attiecas uz konfidenciāliem datiem, bija jāindeksē vai jānorāda diapazonā konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(51)

Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz pieejamo importa statistiku, Savienības ražotāju, kas sadarbojās, faktisko pārdošanas apjomu, atskaitot to eksporta pārdošanas apjomu, un aplēsto Savienības ražotāju, kuri nesadarbojās, pārdošanas apjomu. Patēriņa jēdziens nozīmē pārdošanas apjomu brīvajā tirgū, ieskaitot iekšējo pārdošanu, bet neieskaitot izmantošanu pašu vajadzībām. Izmantošana pašu vajadzībām, proti, līdzīgā ražojuma iekšēji pārvedumi starp integrētajiem Savienības ražotājiem turpmākai pārstrādei, nav iekļauta Savienības patēriņā, jo šie iekšējie pārvedumi nekonkurē ar neatkarīgu piegādātāju veikto pārdošanu brīvajā tirgū. Iekšējā pārdošana, proti, pārdošana saistītiem uzņēmumiem, ir iekļauta Savienības patēriņā, jo saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem Savienības ražotāju saistītie uzņēmumi varēja brīvi iegādāties stiepļu stienīšus arī no citiem avotiem. Turklāt tika konstatēts, ka Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas saistītajām personām atbilst vidējām pārdošanas cenām nesaistītajām personām.

(52)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi.

2. tabula

Savienības patēriņš

(53)

Patēriņš Savienībā samazinājās par 4 % – no 18,5 miljoniem tonnu 2011. gadā līdz 17,8 miljoniem tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā patēriņš bija zemāks par patēriņu sākotnējā izmeklēšanā noteiktajā izmeklēšanas periodā (no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada martam), kad tas bija 23,6 miljoni tonnu. Patēriņa samazinājums ir saistīts ar ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi, kas izraisīja stiepļu stienīšu patēriņa vispārēju samazināšanos, īpaši autobūves un būvniecības nozarēs.

(54)

ĶTR izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(55)

Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms Savienībā un tā tirgus daļa mainījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(56)

Lai gan ĶTR izcelsmes importa tirgus daļa sākotnējā izmeklēšanā noteiktajā izmeklēšanas periodā bija 5 % (1,1 miljons tonnu), šā importa, pamatojoties uz Eurostat informāciju, Savienības tirgū faktiski vairs nav. Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās no 3 108 līdz 696 tonnām.

(57)

Uzņēmums ar 7,9 % maksājuma likmi ir saistīts ar ArcelorMittal grupu un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju informāciju vairs neražo ievērojamu apjomu stiepļu stienīšu. Tomēr arī pārējie ĶTR ražotāji eksportētāji vairs nepārdod savus ražojumus Savienībā. Stiepļu stienīšu tirgus šķiet ļoti jutīgs pret cenu izmaiņām, un, tā kā cena spēkā esošā antidempinga maksājuma ietekmē pieauga par 24 %, ĶTR eksportētāji zaudēja interesi par Savienības tirgu.

(58)

Importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Ņemot vērā nenozīmīgo importa apjomu no ĶTR uz ES, ĶTR ražotāju sadarbības trūkumu un to, ka par šiem nenozīmīgajiem importa apjomiem nebija pieejami dati pa ražojuma veidu cenām, nebija iespējams veikt jēgpilnu aprēķinu attiecībā uz pārdošanu par zemāku cenu. Tomēr ĶTR eksporta cenas uz trešām valstīm, kā norādīts 1. tabulā, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas vidēji par vairāk nekā 25 %. Tāpēc, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgū var sagaidīt līdzīgu pārdošanu par ievērojami zemāku cenu.

(59)

Lielākās eksportētājvalstis uz Savienību ir Moldova, Norvēģija, Krievija, Ukraina un Šveice. Kopējais attiecīgā ražojuma importa apjoms no trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 19,2 % (no 1,22 līdz 1,45 miljoniem tonnu), kas ir 7,5 % no patēriņa Savienībā. Tajā pašā laikposmā importa vienības vidējā cena nepārtraukti samazinājās no EUR 592 līdz EUR 506 par tonnu – tas nozīmē samazinājumu par 14,6 %.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(61)

Šajā procesā Komisija nodalīja makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskie rādītāji attiecīgajam periodam tika noteikti, analizēti un pārbaudīti, balstoties uz datiem par Savienības ražošanas nozari. Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, balstoties uz datiem, kas tika savākti un pārbaudīti atlasīto Savienības ražotāju līmenī.

(62)

Turpmākajās iedaļās makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, faktiskās dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējā cena, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un darbaspēka izmaksas.

(63)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(64)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 6 %, ražošanas jauda palika nemainīga, bet jaudas izmantojums samazinājās no 76 % līdz 72 %.

(65)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(66)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(67)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, izraisot tirgus daļas samazinājumu par 1,6 procentu punktiem.

(68)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(69)

Nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā bija diezgan nemainīgs. Tajā pašā laikā ražīgums samazinājās par 7 %, jo samazinājās ražošanas apjoms, kā liecina 7. tabula 68. apsvērumā.

(70)

Sākotnējā izmeklēšanā ĶTR noteiktā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, bet importa apjoms no ĶTR visā attiecīgajā periodā saglabājās neliels. Tomēr, ja pasākumi tiktu atcelti, sagaidāmā dempinga ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu ievērojama, pamatojoties uz to, ka eksports no ĶTR uz trešām valstīm pieaug un tā cenas samazinās, kā minēts 45. un 46. apsvērumā. Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes, ko izraisīja ĶTR izcelsmes stiepļu stienīšu imports, kā norādīts 83. apsvērumā.

(71)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

Gan Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā, gan ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Tāpēc pārdošanas cena kopumā sekoja izmaksu attīstībai.

(72)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(73)

Attiecīgajā periodā darbaspēka vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto saglabājās nemainīgas. To galvenokārt varētu skaidrot ar Savienības ražošanas nozares pastiprinātiem centieniem kontrolēt ražošanas izmaksas un tādējādi uzturēt savu konkurētspēju.

(74)

Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

(75)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi kopumā palielinājās par 18 %. Ievērojamu stiepļu stienīšu produkcijas daļu veido standarta ražojumi, tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir jāsaglabā noteikts krājumu līmenis, lai spētu ātri apmierināt savu klientu pieprasījumu. Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma saglabājās samērā nemainīgi, sekojot Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma izmaiņām.

(76)

Savienības ražotāja rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(77)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte samazinājās no 5,1 % līdz 4,7 %. Tas ir mazāk nekā mērķa peļņa 9,9 % apmērā, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(78)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību, un attiecīgajā periodā tā bija pozitīva. Tomēr šis rādītājs samazinājās ievērojami – par 11 %. Tas rada bažas par Savienības ražošanas nozares spēju turpināt pašai finansēt savu darbību.

(79)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās ievērojami – par 58 %. Tie galvenokārt bija ieguldījumi saistībā ar modernizāciju, apkopi un normatīvo drošības prasību ievērošanu. Tas, ka netika veikti ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanai, var liecināt par iespējamu negatīvu tirgus tendenci ilgtermiņā.

(80)

Ienākums no ieguldījumiem ir neto peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites bruto vērtības. Šis rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās no 3,8 % līdz 3 % sakarā ar peļņas samazinājumu.

(81)

Ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazinājumu, arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu tika ietekmēta negatīvi.

(82)

Pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, ražošanas pašu vajadzībām proporcija netika atzīta par ievērojamu, jo grupā tikai apmēram 11 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas izmanto pašu vajadzībām. Parasti lielāks ražošanas apjoms veido apjomradītus ietaupījumus, kas ir izdevīgi attiecīgajam ražotājam. Savienības ražošanas nozare galvenokārt ir vertikāli integrēta, un produkciju pašu vajadzībām izmanto turpmākai pārstrādei ražojumos ar pievienoto vērtību pakārtotās ražošanas nozarē. Izmeklēšanā netika konstatētas nekādas ražošanas problēmas, kas būtu saistītas ar šiem pakārtotajiem ražojumiem. Ražošana pašu vajadzībām attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgā līmenī. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares veiktā ražošana pašu vajadzībām negatīvi neietekmē tās finansiālo stāvokli.

(83)

Visi kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Konkrētāk, Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 6 %, jaudas izmantojums kritās no 76 % līdz 72 %, tirgus daļa samazinājās par 1,6 procentu punktiem (no 93,4 % līdz 91,8 %) un krājumi perioda beigās palielinājās par 18 %. Turklāt negatīva tendence bija arī tādiem citiem kaitējuma rādītājiem kā pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā (– 6 %) un eksports nesaistītām personām (– 22 %). Gan vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā, gan ražošanas izmaksas samazinājās par 15 %. Rentabilitāte samazinājās no 5,1 % to 4,7 %, kas ir mazāk nekā mērķa peļņa 9,9 % apmērā, kura tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Ieguldījumi samazinājās ievērojami (par 58 %), un naudas plūsma samazinājās par 11 %. Tā kā nodarbinātības līmenis saglabājās diezgan nemainīgs, ražīgums samazinājās par 7 %.

(84)

Tomēr šīs negatīvās tendences nav saistāmas ar ĶTR izcelsmes importu, jo tas notika nelielā apjomā un tam ir neliela tirgus daļa. Tāpēc analīze pievēršas tam, kā ĶTR izcelsmes importa atsākšana ietekmētu Savienības ražošanas nozari, kura vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā ĶTR veiktā dempinga.

(85)

Lai gan importa apjoms no ĶTR pēc pasākumu ieviešanas 2009. gadā ievērojami samazinājās, tiek uzskatīts, ka atlikušo ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR var viegli novirzīt uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(86)

Kā noteikts 40.–42. apsvērumā, stiepļu stienīšu kopējā ražošanas jauda pārsniedz 150 miljonus tonnu, bet aplēstā neizmantotā jauda ir aptuveni 50 miljoni tonnu. Abi minētie apjomi ievērojami pārsniedz stiepļu stienīšu kopējo patēriņu Savienībā. Turklāt, kā izriet no ĶTR statistikas, ĶTR pēdējo gadu laikā ir spējusi pārvirzīt savu pārprodukciju no Savienības uz citām valstīm, kurās ir mazāk tirdzniecības ierobežojumu. Tomēr tas ir mainījies, jo dažu trešo valstu tirgos nesen ir ieviesti aizsardzības pasākumi, kas faktiski liedz vai vismaz traucē ĶTR izcelsmes importam iekļūt tajos. Katrā ziņā Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs sakarā ar salīdzinoši augstām attiecīgā ražojuma pārdošanas cenām salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem. Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu lieluma un cenu līmeņa ziņā, pasākumu izbeigšanas gadījumā ievērojama daļa no pašreizējās ĶTR produkcijas tiktu novirzīta uz Savienību. Ņemot vērā pašreizējo kaitējuma ainu un ĶTR eksportētāju dempinga praksi, izmeklēšana liecina, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā, visticamāk, eksports no ĶTR par dempinga cenām būtiski palielinātos, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(87)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, atceļot pasākumus attiecībā uz importu no ĶTR, visticamāk, kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtotos.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret ĶTR vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(89)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(90)

Pamatojoties uz to, Komisija pētīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(91)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir pastāvīgi zaudējusi tirgus daļu un piedzīvojusi būtisku kaitējumu. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos vēl vairāk.

(92)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(93)

Neviens importētājs/tirgotājs šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nepieteicās. Nav nekādu norāžu, ka pasākumu turpināšana ievērojami negatīvi ietekmētu to darbību.

(94)

Neviens lietotājs šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā nepieteicās. Attiecībā uz lietotājiem sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka kopumā pasākumu ieviešanas iespējamā ietekme uz lietotāju darbību būtu ļoti ierobežota. Pirmkārt, vairākums lietotāju iepērk stiepļu stienīšus ārpus ĶTR un šādu avotu ir daudz. Otrkārt, pasākumu ieviešanas iespējamo ietekmi būtu jāskata, ņemot vērā pakārtotos ražojumus, kuriem ir augsta pievienotā vērtība. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka pasākumu saglabāšanai nebūs negatīvas ietekmes uz lietotāju pašreizējo stāvokli.

(95)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret ĶTR.

(96)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas minētajām personām tikai dots laiks piezīmju sniegšanai. Kāda ieinteresētā persona sniedza piezīmes, atbalstot Komisijas secinājumus.

(97)

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam ir jāsaglabā ar Regulu (EK) Nr. 703/2009 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes stiepļu stienīšu importu.

(98)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tam uzņēmumam, kam noteikta individuālā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm jāuzrāda derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem.

(99)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (11). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(100)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,