EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R1028

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1028/2014 ( 2014. gada 26. septembris ), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 284, 30.9.2014, p. 7–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 04/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1770

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/1028/oj

30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1028/2014

(2014. gada 26. septembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2) nosaka prasības sistēmām, kas veicina uzraudzības datu sniegšanu, lai nodrošinātu minēto sistēmu veiktspējas un savietojamības saskaņošanu un efektivitāti Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā, kā arī lai nodrošinātu civilmilitāro koordināciju.

(2)

Lai ekspluatanti varētu aprīkot jaunu gaisa kuģi ar jaunām spējām, tiem vismaz 24 mēnešus pirms plānotā ieviešanas datuma jāsaņem nepieciešamo iekārtu specifikācijas. Tomēr Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) attiecīgās sertifikācijas specifikācijas pieņēma tikai 2013. gada decembrī. Līdz ar to ekspluatanti līdz 2015. gada 8. janvārim nevarēs aprīkot jaunus gaisa kuģus ar jaunajām funkcijām – ADS-B Out un Mode S Enhanced. Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 būtu jāgroza tā, lai attiecīgajiem ekspluatantiem nodrošinātu pietiekami daudz papildu laika šim mērķim.

(3)

Nepieciešamo iekārtu sertifikācijas un pieejamības kavējumi, kā arī ražošanas jaudu ierobežojumi gaisa kuģu aprīkošanai kavē tempu, kādā notiek pašreiz izmantojamās gaisa kuģu flotes modernizācija. Vairāki gaisa kuģi, pārsvarā tādi, kas paredzēti transatlantiskai ekspluatācijai, ir jāaprīko ar ADS-B Out funkciju līdz 2020. gada 1. janvārim, kā to noteikusi ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA). Tādēļ ADS-B Out un Mode S Enhanced funkciju ieviešanas termiņš būtu jāpārceļ, tuvinot to FAA noteiktajam termiņam, kurā jāievieš ADS-B Out funkcija.

(4)

Uz valsts gaisa kuģu ekspluatantiem būtu jāattiecina ieviešanas datumu pārcelšanas, kas līdzīgas tām, ko attiecina uz citiem gaisa kuģu ekspluatantiem. Tādēļ termiņš ADS-B Out un Mode S Enhanced funkciju ieviešanai valsts gaisa kuģos arī būtu jāpārceļ.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011 groza šādi:

1)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ekspluatanti nodrošina, ka:

a)

gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2015. gada 8. janvārī vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

b)

gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2016. gada 8. jūnijā vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

c)

fiksētu spārnu gaisa kuģiem ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2016. gada 8. jūnijā vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.”

;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ekspluatanti nodrošina, ka:

a)

vēlākais līdz 2017. gada 7. decembrim gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2015. gada 8. janvāra, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

b)

vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2016. gada 8. jūnija, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

c)

vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam fiksētu spārnu gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2016. gada 8. jūnija, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.”

;

2)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam valsts transporta tipa gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B un C daļā noteiktās spējas.”

;

3)

regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Konkrēta tipa gaisa kuģi, kam pirmais lidojumderīguma sertifikāts izsniegts pirms 2016. gada 8. jūnija, ar maksimālo pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kam uz gaisa kuģa klāja digitālās kopnes nav pieejami visi II pielikuma C daļā norādītie parametri, var atbrīvot no prasības ievērot 5. panta 5. punkta c) apakšpunkta prasības.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 305, 23.11.2011., 35. lpp.).


Top