30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/53

(1)

Ar 2011. gada 7. novembra vēstuli Beļģijas valsts informēja Komisiju, ka tā ir ieviesusi garantiju shēmu (“kooperatīvu garantiju shēma” jeb “pasākums”), kura attiecas uz biedru, kuri ir fiziskas personas, pajām atzītajos kooperatīvos, kas ir vai nu Beļģijas Valsts bankas (“BVB”) prudenciālā uzraudzībā, vai ir ieguldījuši vismaz pusi savu aktīvu iestādē, kam piemēro šādu uzraudzību (“finanšu kooperatīvi”).

(2)

Ar 2011. gada 6. decembra vēstuli Komisija norādīja Beļģijas valstij, ka minētais pasākums varētu būt nelikumīgs valsts atbalsts (2), un aicināja Beļģijas valsti atturēties no turpmākas pasākuma īstenošanas. Komisija aicināja Beļģijas valsti iesniegt apsvērumus par tās sākotnējiem konstatējumiem, un Beļģijas valsts tos iesniedza ar 2011. gada 22. decembra vēstuli.

(3)

Ar 2012. gada 3. aprīļa lēmumu (“lēmums par procedūras sākšanu”) Komisija informēja Beļģiju, ka tā attiecībā uz konkrēto pasākumu ir sākusi Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru, un saskaņā ar 11. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus līguma par Eiropas savienības darbību 108. panta piemērošanai (3), lika Beļģijai apturēt pasākumu, līdz Komisija būs izlēmusi par tā saderību ar iekšējo tirgu. Komisija pieprasīja, lai Beļģija tūlīt pārtrauc jebkādas kooperatīvu garantiju shēmas turpmākas īstenošanas darbības un atturas no jebkādiem maksājumiem atbilstoši šim pasākumam. Komisijas lēmums sākt procedūru – ar ko Komisija arī aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par konkrēto pasākumu – tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. (4)

(4)

Ar 2012. gada 24. aprīļa un 31. maija vēstulēm Beļģijas valsts lūdza papildu laiku, lai atbildētu uz lēmumu par procedūras sākšanu, pret ko Komisija neiebilda. Ar 2012. gada 18. jūnija vēstuli Beļģijas valsts nosūtīja atbildi uz lēmumu par procedūras sākšanu, kurai cita starpā bija pievienota BVB pārvaldnieka vēstule Beļģijas finanšu ministram, datēta ar 2011. gada 7. oktobri.

(5)

2012. gada 17. augustā apsvērumus par lēmumu par procedūras sākšanu nosūtīja arī Arco grupa (“ARCO” (5)). Komisija 2012. gada 29. augustā tās pārsūtīja Beļģijas valstij, tādējādi sniedzot minētajai dalībvalstij iespēju atbildēt uz ARCO apsvērumiem. Tomēr 2012. gada 16. oktobrī Beļģijas valsts norādīja, ka tā neizmantos minēto iespēju.

(6)

Uz Komisijas papildjautājumiem par pasākumu, jo īpaši tiem, kas tika uzdoti 2012. gada 17. septembrī un 2013. gada 24. jūlijā, Beļģijas valsts atbildēja attiecīgi 2012. gada 5. decembrī un 2013. gada 20. septembrī.

(7)

Kooperatīvu garantiju shēmas izveide bija saistīta ar glābšanas pasākumiem citā valsts atbalsta lietā.

(8)

Dexia2008. gada 30. septembrī paziņoja par kapitāla palielinājumu par EUR 6,4 miljardiem, ko parakstīja tās esošie akcionāri (viens no tiem bija ARCO) un Beļģijas, Francijas un Luksemburgas iestādes. Beļģijas Parlamenta Īpašajā komisijā, kas izmeklē Dexia likvidācijas apstākļus (turpmāk – “Dexia komisija”), Beļģijas finanšu ministrs, kurš ieņēma šo amatu 2008. gadā, kad Dexia tika piešķirts valsts atbalsts, paskaidroja, ka pēc pieprasījumiem iejaukties par labu ARCO jau 2008. gada septembrī/oktobrī bija pieņemts politisks lēmums ieviest kooperatīvu garantiju shēmu. Viņš paskaidroja, ka, lai vienotos ar Dexia, valdībai bija vienlaicīgi jāpieņem lēmums par ARCO un Ethias  (6). Arī no pašreizējā Beļģijas finanšu ministra izteikumiem ir saprotams, ka 2008. gadā tika izteikta apņemšanās nodrošināt, ka ARCO piekrīt piedalīties Dexia glābšanā (7).

(9)

Beļģijas valdība 2008. gada 10. oktobrī ar finanšu ministra dienestu paziņojumu presei informēja, ka tā ir nolēmusi:

(10)

Ministru prezidents un finanšu ministrs 2009. gada 21. janvārī kopīgā paziņojumā presei apstiprināja iepriekšējās valdības izteikto apņemšanos (10) ieviest kooperatīvu garantiju shēmu. (11) Tajā pašā dienā ARCO publicēja minēto Beļģijas valdības paziņojumu presei savā tīmekļa vietnē. Turpretī citi finanšu kooperatīvi distancējās no sakarības starp noguldījumiem un pajām finanšu kooperatīvos, kura ir kooperatīvu garantiju shēmas pamatā (12).

(11)

Beļģijas Parlaments 2008. gada 15. oktobrī apstiprināja likumu (13), kas ļauj Beļģijas valdībai veikt pasākumus, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Beļģijas valsts 2008. gada 14. novembrī (14) publicēja karaļa dekrētu, ar ko segumu atbilstoši noguldījumu garantiju shēmai attiecībā uz kredītiestādēm palielināja līdz EUR 100 000, vienlaikus arī ieviešot apdrošināšanas garantiju shēmu attiecībā uz “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktiem. Finanšu stabilitātes padome 2008. gada 29. oktobrī sniedza labvēlīgu atzinumu par minētā karaļa dekrēta projektu (15).

(12)

Beļģijas valsts 2009. gada 14. aprīlī (16) grozīja 2008. gada 15. oktobra likumu, ļaujot valdībai ar karaļa dekrētu ieviest shēmu, lai garantētu finanšu kooperatīvu biedru, kas ir fiziskas personas, apmaksāto kapitālu. Ar 2011. gada 10. oktobra (17) karaļa dekrētu Beļģijas iestādes ieviesa grozījumus 2008. gada 14. novembra karaļa dekrētā. Karaļa dekrētā, kas datēts ar 2011. gada 10. oktobri, ir ietverta plašāka informācija par kooperatīvu garantiju shēmu.

(13)

BVB pārvaldnieks 2011. gada 7. oktobrī uzrakstīja vēstuli toreizējam finanšu ministram, lai sniegtu atzinumu par 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrētu (tā projektu) – tā ir procedurāla darbība, kas bija jāveic saskaņā ar Likumu par BVB organizāciju (18). Pārvaldnieks norādīja, ka valdība var likumīgi pieņemt karaļa dekrētu par kooperatīvu garantiju shēmu pēkšņas finanšu tirgu krīzes gadījumā vai sistēmiskas krīzes nopietnu draudu gadījumā. Pārvaldnieks secināja, ka minētie nosacījumi acīmredzot esot ievēroti un ka kooperatīvu garantiju shēma palīdzēs ierobežot šīs krīzes ietekmi (19). Tomēr tajā pašā laikā pārvaldnieks vēstulē atturējās paust noteiktu viedokli par to, vai finanšu kooperatīvu fizisko personu pajas pēc būtības ir noguldījumi (20). Vēstulē arī bija norādīts, ka konkrētais pasākums varētu būt problemātisks no valsts atbalsta viedokļa (21), un paustas bažas, ka tas, ka kooperatīvu garantiju shēma ir neobligāta, varētu izraisīt “asimetriskās atlases” problēmas (22).

(14)

Visi trīs ARCO kooperatīva uzņēmumi (ARCOFIN, ARCOPAR un ARCOPLUS) 2011. gada 13. oktobrī pieteicās piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā. Beļģijas valdība apstiprināja minēto pieteikumu ar 2011. gada 7. novembra karaļa dekrētu (23). Piesakoties ARCO arī samaksāja nodevas par kopējo summu EUR 2,05 miljoni (24).

(15)

ARCOFIN, ARCOPAR un ARCOPLUS kopsapulcēs 2011. gada 8. decembrī tika apstiprināti to valžu priekšlikumi sākt likvidāciju.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju shēmām (25) (“NGS direktīva”) 3. pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts:

“(…) nodrošina to, ka tās teritorijā tiek ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas noguldījumu garantiju sistēmas. Izņemot [konkrētus] gadījumus, (…), attiecīgajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes  (26) nedrīkst pieņemt noguldījumus  (27), ja tās nav šādas sistēmas dalībnieces.”

(17)

Beļģijas valsts 1998. gadā transponēja NGS direktīvu valsts tiesību aktos un ieviesa noguldījumu garantiju shēmu, kas nodrošina segumu noguldītāja kopējiem noguldījumiem to nepieejamības gadījumā. Beļģijas noguldījumu garantēšana tika uzticēta noguldījumu garantiju fondam. Ar 2008. gada 14. novembra karaļa dekrētu Beļģijas valsts vēlāk izveidoja “Īpašo aizsardzības fondu”, kas aptver Beļģijas valsts vēlākas iniciatīvas (28).

(18)

NGS direktīvas 7. pants tā sākotnējā redakcijā paredzēja, ka katra noguldītāja kopējie noguldījumi ir jāsedz par summu līdz EUR 20 000. Ecofin padome savā 2008. gada 7. oktobra sanāksmē vienojās, ka tobrīd NGS direktīvā paredzētais noguldījumu segums būtu jāpalielina. Kā norādīts tās paziņojumā presei, tā vienojās, ka:

“visas dalībvalstis – sākumā vismaz uz vienu gadu – nodrošinās personu noguldījumu garantiju aizsardzību vismaz 50 000 euro apmērā, atzīstot, ka daudzas dalībvalstis apņemas paaugstināt minimālo apjomu līdz 100 000 euro. Mēs paužam gandarījumu par Komisijas ieceri steidzami iesniegt piemērotu priekšlikumu, lai veicinātu noguldījumu garantiju sistēmu konverģenci” (29).

(19)

Attiecībā uz segumu NGS direktīvas 2. pantā ir paredzēts, ka noguldījumu garantiju shēmas nedrīkstētu aizsargāt kredītiestāžu kapitāla instrumentus (30).

(20)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīvu 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (31), tika palielināts noguldījumu garantiju shēmu seguma līmenis (vispirms līdz EUR 50 000 minimumam un tad principā līdz EUR 100 000 minimumam un maksimumam līdz 2010. gada 31. decembrim).

(21)

Eiropas Padomes un Parlamenta 1997. gada 3. marta Direktīvā 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (32) (“Ieguldītāju kompensācijas sistēmu direktīva”) ir paredzēta kompensācija ieguldītājiem gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj atdot atpakaļ ieguldītājam piederošus aktīvus. Šāda kompensācija ir pieejama, piemēram, ja brokeru sabiedrībā notiek krāpšana vai nolaidība vai ja ir kļūdas vai problēmas brokeru sabiedrības sistēmās. Tomēr ieguldītāju kompensācijas shēmas nesedz ieguldījumu risku (piemēram, ja ieguldītājs ir nopircis akcijas, kuru vērtība vēlāk krītas).

(22)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā (33) – un jo īpaši tā 350.–436. pantā – ir sīki izklāstīts tiesiskais regulējums attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām. Tajā ir noteikts, ka kooperatīvam savos statūtos jāizvēlas, vai tas ir “sabiedrība, kurai ir ierobežota atbildība” (t. i., dalībnieku zaudējumi nevar pārsniegt to ieguldījumus kapitālā) vai “sabiedrība ar neierobežotu atbildību” (t. i., biedri ir personīgi atbildīgi par sabiedrības parādu un tāpēc var zaudēt vairāk nekā to ieguldījumus kapitālā).

(23)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā (jo īpaši 362., 364., 366., 367. un 374. pantā) ir atļauti konkrēti ierobežojumi attiecībā uz kooperatīvu paju nododamību. Kooperatīvu pajas var pārdot citiem kooperatīva biedriem, tomēr kooperatīvās sabiedrības statūtos var būt paredzēti nosacījumi šādai nodošanai. Nodošanu trešām personām drīkst veikt tikai ar konkrētiem nosacījumiem un tikai Beļģijas Uzņēmumu kodeksa 366. pantā noteiktajām personām.

(24)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā (367. pantā) ir arī paredzēts, ka kooperatīvu biedri drīkst izstāties no kooperatīva tikai pirmajos sešos finanšu gada mēnešos. Beļģijas Uzņēmumu kodeksa 374. pantā ir paredzēts, ka šādas izstāšanās gadījumā kooperatīva biedram ir tiesības saņemt savu paju vērtību, ko nosaka, pamatojoties uz kooperatīva bilanci.

(25)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā ir noteikts vispārējais tiesiskais regulējums attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, savukārt 1962. gada 8. janvāra karaļa dekrētā (34) ir noteikti kritēriji attiecībā uz “atzītiem kooperatīviem” (35). Konkrēti, atzīts kooperatīvs nevar noraidīt jaunus biedrus vai izslēgt esošus biedrus uz spekulatīva pamata; kooperatīva pajas nodrošina vienādas tiesības neatkarīgi no to vērtības; kooperatīva biedriem ir vienādas balsošanas tiesības gada kopsapulcē (“GKS”); GKS jāieceļ valdes un uzraudzības padomes locekļi; kooperatīva pamatdarbības peļņu (pēc visu izmaksu atskaitīšanas) var sadalīt starp biedriem, bet tikai proporcionāli to darījumiem kooperatīvā, un par kooperatīva pajām izmaksātās dividendes nevar pārsniegt konkrētu procentuālo daļu, kas noteikta ar karaļa dekrētu.

(26)

Beļģijas Nodokļu kodeksa 21. pantā ir paredzēts, ka procentiem, ko maksā par atzītu kooperatīvu pajām, līdz noteiktai summai nepiemēro nodokļus (36).

(27)

Kooperatīvu garantiju shēma sedz kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, apmaksāto kapitālu (un nevis iespējamo kapitāla pieaugumu) līdz EUR 100 000.

(28)

Atšķirībā no kredītiestāžu noguldījumu garantiju shēmas dalība kooperatīvu garantiju shēmā ir fakultatīva.

(29)

Ja finanšu kooperatīvi vēlas piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā, tiem jāpiesakās finanšu ministram. Viena mēneša laikā Ministru padome izlemj, vai ļaut finanšu kooperatīvam, kas pieteicies, piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā, ja nepieciešams, ar konkrētiem nosacījumiem. Minētie nosacījumi cita starpā var būt šādi:

(30)

Kad finanšu kooperatīvs ir pieteicies segumam, tas nevar izstāties no shēmas vienu gadu. Pēc minētā laikposma kooperatīvs var izbeigt savu dalību, par to informējot trīs mēnešus iepriekš. Nav iespējams atprasīt jebkādā veidā veiktās iemaksas. Ja kooperatīvs nolemj izstāties no kooperatīvu garantiju shēmas, tam jānogaida trīs gadi, pirms tas var atkal tajā piedalīties.

(31)

Pasākums attiecas tikai uz tām kooperatīvu pajām, kas emitētas pirms 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrēta stāšanās spēkā.

(32)

Kooperatīvu garantiju shēma ir pieejama tikai tiem finanšu kooperatīvu biedriem, kas ir fiziskas personas, bet ne institucionāliem biedriem.

(33)

Īpašā aizsardzības fonda finansējumu veido:

(34)

Turklāt finanšu kooperatīviem var būt jāveic arī kapitāla pieauguma iemaksas Īpašajā aizsardzības fondā saistībā ar to biržas sarakstā iekļautajiem kapitāla vērtspapīriem. Kapitāla pieauguma iemaksas ir līdz 10 % apmērā no starpības starp attiecīgo kapitāla vērtspapīru pārdošanas cenu (vai – ja pārdošana notiek trīs gadu laikā pēc aizsardzības shēmas izbeigšanas – attiecīgo kapitāla vērtspapīru vidējo biržas slēgšanas cenu 30 dienu periodā pirms attiecīgās trešās gadadienas) un bāzes cenu, ko valdība nosaka, kad finanšu kooperatīvs pievienojas kooperatīvu garantiju shēmai.

(35)

Īpašais aizsardzības fonds sāk veikt maksājumus, ja finanšu kooperatīvs bankrotē vai ja finanšu uzraudzītājs ir informējis Īpašo aizsardzības fondu, ka finanšu kooperatīvs vairs nespēj veikt maksājumus saviem biedriem, kas vēlas izstāties.

(36)

Ja Īpašajam aizsardzības fondam nav pietiekamu līdzekļu savu saistību izpildei, Noguldījumu un konsignāciju birojs, kas ir valsts iestāde bez juridiska statusa, nodrošina nepieciešamos līdzekļus kā avansu. Atkarībā no tā, vai saistības neizpildījusī iestāde ir obligāts dalībnieks vai finanšu kooperatīvs, minētais avanss vēlāk jāatlīdzina:

(37)

Ja iejaucas Īpašais aizsardzības fonds, tas pārņem kooperatīva biedru, kuri ir fiziskas personas, tiesības, un tā tiesības ir līdzvērtīgas pārējo biedru tiesībām. Šajā ziņā tas atšķiras no kredītiestāžu noguldījumu garantiju shēmas, kurā Fonds ir līdzvērtīgs pārējiem attiecīgās sabiedrības kreditoriem.

(38)

Sākotnēji ARCO bija akcionārs sabiedrībā Artesia Banking Corporation NV (turpmāk “Artesia”), kurai pilnībā piederēja banka BACOB un 82 % apdrošināšanas sabiedrības DVV. Artesia 2001. gadā apvienojoties ar Dexia, ARCO kļuva par vislielāko Dexia akcionāru, kura īpašumā bija aptuveni 15 % akciju (37).

(39)

ARCO ir grupas nosaukums, un tajā ietilpst ARCOPAR, ARCOPLUS un ARCOFIN – atzītas kooperatīvās sabiedrības (38). ARCO ir vairāk nekā 800 000 dalībnieku, no kuriem 99 % ir fiziskas personas. ARCOPAR, ARCOPLUS un ARCOFIN biedru, kuri ir fiziskas personas, kapitāls bija attiecīgi EUR 1,3 miljardi, EUR 46 miljoni un EUR 140 miljoni.

(40)

ARCOPAR, ARCOPLUS un ARCOFIN statūtos ir noteikts, ka visas trīs struktūras ir sabiedrības, kuru atbildība ir ierobežota (39).

(41)

Visu trīs sabiedrību statūtos ir ietverti noteikumi, kas attiecas uz biedriem, kuri vēlas izstāties.

(42)

Piemēram, ARCOPAR statūtos ir paredzēts, ka kooperatīvs var ierobežot izstāšanos, ja vienā un tajā pašā finanšu gadā mēģina izstāties vairāk nekā 10 % no kooperatīva kopējā kapitāla vai 10 % no biedru bāzes (40). Biedrs, kas vēlas izstāties no ARCOPAR, atgūst savu kapitālu. ARCOPAR“A, B un C paju” turētāji (41) ir arī tiesīgi saņemt “prēmiju rezervi” (42).

(43)

ARCOPAR statūtu 35. pantā ir aprakstīts, ko ARCOPAR biedri ir tiesīgi saņemt likvidācijas gadījumā. Faktiski, ja pēc parāda atmaksas un sociālo izmaksu atskaitīšanas bilance ir pozitīva, biedri saņem atlīdzību (43).

(44)

Riski, kas saistīti ar ieguldīšanu ARCO pajās, bija aprakstīti, piemēram, ARCOPAR prospektā, ko Beļģijas iestādes apstiprināja 2008. gada jūnijā un kas tika publicēts saistībā ar darbību kapitāla tirgū laikposmā no 2008. gada 7. jūlija līdz 2008. gada 30. septembrim. Prospektā ir skaidri redzams, ka ar Dexia saistītā peļņa bija vairāk nekā 69 % no ARCOPAR tīrās peļņas 2005./2006., 2006./2007. un 2007./2008. finanšu gadā. Prospektā ir arī minēts masveida izstāšanās risks, vienlaikus arī uzsverot, ka biedri likvidācijas gadījumā var zaudēt visu. Tajā pašā laikā no sabiedrības gada pārskatiem ir skaidri redzams, ka ARCO bija palielinājis savu parāda attiecību, uzņemoties parādu, lai ieguldītu (44).

(45)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisijas sākotnējais secinājums bija, ka paziņotais pasākums atbilst visiem četriem (kumulatīvajiem) valsts atbalsta kritērijiem, un tā apšaubīja, ka pasākumu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(46)

Komisija konstatēja, ka pasākums ir piedēvējams Beļģijas valstij, jo to finansēja Īpašais aizsardzības fonds. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā, ka Beļģijas tiesību aktos ir noteiktas iemaksas, kas dalībniekiem jāieskaita Īpašajā aizsardzības fondā, un arī noteikts, kā šādi iemaksātie līdzekļi ir izmantojami. Turklāt Komisija ievēroja, ka Noguldījumu un konsignāciju birojs Īpašajam aizsardzības fondam pārskaitītu līdzekļus avansā, ja rastos tāda vajadzība. Komisijai radās jautājums, kā tiktu veikts atmaksājums Noguldījumu un konsignāciju birojam, jo nebija skaidrs, vai finanšu kooperatīviem būtu pieejams pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Komisijai turklāt radās jautājums, vai tas, ka finanšu kooperatīvu dalība ir fakultatīva, kavētu Īpašā aizsardzības fonda efektīvu refinansēšanu.

(47)

Komisija secināja, ka finanšu kooperatīvus var uzskatīt par uzņēmumiem un ka pasākums rada tiem selektīvu priekšrocību. Attiecībā uz selektīvu priekšrocību šķiet, ka kooperatīvu garantiju shēma ir palīdzējusi kooperatīviem vai nu piesaistīt jaunu kapitālu, vai arī saglabāt esošo kapitālu, pārliecinot esošos biedrus neizstāties no finanšu kooperatīviem. Šāda aizsardzība bija īpaši nozīmīga finansiālas neskaidrības periodos, piemēram, laikposmā no 2008. gada rudens līdz karaļa dekrēta pieņemšanas dienai, kad finanšu kooperatīvi bija faktiski aizsargāti no ievērojamu izstāšanās izmaksājumu riska.

(48)

Komisija arī ievēroja, ka aizsardzība ir plaša un ka Beļģijas valsts ļauj iesaistīties kooperatīvu garantiju shēmā neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja finanšu kooperatīva finanšu stāvokļa. Piemēram, ARCO gadījumā finanšu kooperatīviem bija atļauts iesaistīties kooperatīvu garantiju shēmā, kad tie jau bija maksātnespējīgi, un neilgi pēc tam tika sākts to likvidācijas process.

(49)

Komisija arī secināja, ka pasākums kropļo konkurenci, jo finanšu kooperatīvi konkurē privāto ieguldījumu produktu tirgū, kurā tie gūst selektīvu priekšrocību, kas nav pieejama citiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā līdzīgus produktus.

(50)

Komisija arī uzskatīja, ka kooperatīvu garantiju shēmai ir ietekme uz Savienības iekšējo tirdzniecību. Ir daudz starptautisku ieguldījumu produktu nodrošinātāju, kas darbojas Beļģijas tirgū, un tiem nav pieejama tirgus daļa, ko kāds finanšu kooperatīvs var saglabāt, pateicoties pasākumam.

(51)

Komisijai nebija skaidrs, vai finanšu kooperatīvus var uzskatīt par finanšu iestādēm un vai šim aspektam ir nozīme attiecībā uz 2008. gada Banku darbības paziņojuma piemērojamību (45). Komisija secināja, ka, tā kā nešķiet, ka finanšu kooperatīvus var uzskatīt par finanšu iestādēm 2008. gada Banku darbības paziņojuma nozīmē, atbalsts ir jānovērtē tieši saskaņā ar Līgumu.

(52)

Konkrēti, lai pasākums būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jābūt nepieciešamam, piemērotam un samērīgam. Komisija apšaubīja, ka pasākums atbilst jebkuram no minētajiem trim kumulatīvajiem kritērijiem. Tā arī apšaubīja, ka finanšu kooperatīvu biedru aizsardzība bija nepieciešama, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā. Attiecībā uz iespējamu plašāku ietekmi Komisija ņēma vērā, ka Beļģija jau bija ieviesusi vairākus pasākumus (piemēram, seguma paplašināšana atbilstoši noguldījumu garantiju shēmai līdz EUR 100 000 un valsts atbalsta pasākumi vairākām bankām dažādos veidos (rekapitalizācijas pasākumi, likviditātes pasākumi, pasākums saistībā ar aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies, un ad hoc pasākumi)). Tāpēc tai nebija skaidrs, kāpēc papildus visiem minētajiem pasākumiem ir nepieciešams aizsargāt finanšu kooperatīvu biedrus.

(53)

Komisijai radās jautājums, vai bija lietderīgi aizsargāt finanšu kooperatīvu biedrus. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā, ka finanšu kooperatīvi nav finanšu iestādes un ka, ņemot vērā to lielumu, tiem nav sistēmiskas nozīmes. Tā aicināja Beļģijas valsti paskaidrot, ar kādu kanālu starpniecību ieguldījumu zaudējumi – kas radās arī, piemēram, kopieguldījumu fondu ieguldītājiem – būtu radījuši ievērojamu plašāku nelabvēlīgu ietekmi uz Beļģijas tautsaimniecību.

(54)

Visbeidzot, Komisija apšaubīja, ka pasākums ir samērīgs. Pirmkārt, Komisijai nebija skaidrs, vai finanšu kooperatīvi maksā taisnīgu atlīdzību par konkrēto garantiju. Otrkārt, Komisija norādīja, ka iestāšanās izvēles brīvība apvienojumā ar dzīvotspējas pārbaudes neesamību Beļģijas valsts paredzētajā iestāšanās procedūrā nozīmē, ka finanšu kooperatīviem ir stimuls iestāties shēmā tikai tad, ja ir skaidrs, ka garantija tiks izmantota. Tas varētu izraisīt situācijas, kurās atbalsta saņēmēji var izmantot garantiju, vienlaikus lielā mērā izvairoties no jebkādu maksājumu veikšanas par to. Visbeidzot, Komisijai arī radās jautājums, vai kooperatīvu garantiju shēma nepamatoti neizkropļotu konkurenci, jo biedri konkurējošās sabiedrībās nav aizsargāti, un tas veicina kapitāla pieejamību finanšu kooperatīviem un to vispārējo privāto ieguldījumu produktu tirgus daļu.

(55)

Kā norādīja ARCO, Beļģijas valdība izlēma un 2008. gada 10. oktobrī paziņoja, ka tā izveidos kooperatīvu garantiju shēmu kā daļu no plašākas paketes (palielinot noguldījumu garantiju kredītiestāžu krājnoguldījumiem līdz EUR 100 000 un paplašinot garantiju shēmu, iekļaujot “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktus un finanšu kooperatīvu biedrus, kuri ir fiziskas personas). ARCO norādīja, ka 2008. gada 10. oktobra lēmums attiecībā uz “21. nozares” produktiem tika īstenots ar 2008. gada 15. oktobra likumu un 2008. gada 14. novembra karaļa dekrētu un attiecībā uz finanšu kooperatīvu emitētajiem paju sertifikātiem – ar 2009. gada 14. aprīļa likumu un 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrētu.

(56)

ARCO apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma nav valsts atbalsts, jo tā nepiešķir selektīvu priekšrocību finanšu kooperatīviem. Tāpat ARCO norādīja, ka Komisija ir secinājusi, ka garantiju shēma attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību “21. nozares” produktiem neietver valsts atbalstu, jo tā ir pieejama visām apdrošināšanas sabiedrībām un attiecīgi nav selektīva (46). Turklāt ARCO apgalvo, ka kooperatīvu garantiju shēma ir pieejama visiem finanšu kooperatīviem ar vienādiem nosacījumiem un tāpēc nav selektīva.

(57)

Atbilstoši Beļģijas valdības apsvērumiem ARCO apgalvoja, ka visas finanšu kooperatīvu paju pazīmes liecina, ka šīs pajas apmierina tās pašas klientu vajadzības kā noguldījumi un ka likumdevējs tās uzskata par tādām. ARCO uzsvēra, ka Beļģijas valdība ir noraizējusies par negatīvās ietekmes izplatīšanās efektu. Ja Beļģijas valsts nebūtu ieviesusi kooperatīvu garantiju shēmu, tā būtu iedragājusi ieguldītāju pārliecību, un tas varētu būt izraisījis visu uzkrājumu produktu masveida izņemšanu.

(58)

Beļģijas valsts apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma neatbilst visiem kumulatīvajiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem valsts atbalsta kritērijiem un tāpēc tā nav valsts atbalsts. Konkrēti, Beļģijas valsts norādīja, ka nav izpildīti trīs valsts atbalsta kritēriji. Vispirms Beļģijas valsts aizstāvēja viedokli, ka pasākums ir atbalsts tikai fiziskām personām, bet ne uzņēmumiem. Tad Beļģijas valsts norādīja, ka pasākums nerada selektīvu priekšrocību finanšu kooperatīviem, un visbeidzot Beļģijas valsts apgalvoja, ka pasākums nav kropļojošs.

(59)

Attiecībā uz argumentu, ka atbalsts nav par labu uzņēmumiem, Beļģijas valsts norādīja, ka parastā noguldījumu garantiju shēma attiecībā uz kredītiestādēm, kā arī tās paplašinājums (t. i., kooperatīvu garantiju shēma) tika pieņemti, īstenojot un ievērojot Ecofin padomes lēmumus, grozīto NGS direktīvu un Ieguldītāju kompensācijas sistēmu direktīvu.

(60)

Beļģijas valsts aizstāvēja viedokli, ka fizisko personu pajām finanšu kooperatīvos piemīt visas noguldījumu īpašības un ka tās arī tiek pirktas kā noguldījumi. Tā norādīja uz šādām pazīmēm:

(61)

Attiecībā uz selektīvas priekšrocības neesamību Beļģijas valsts norādīja, ka kooperatīvu garantiju shēma nodrošina segumu tikai finanšu kooperatīvu pajām, kas emitētas pirms 2011. gada 10. oktobra. Tā atzīmēja, ka pēc minētā datuma finanšu kooperatīvi nevarēja izmantot kooperatīvu garantiju shēmu, lai nodrošinātu sev stāvokli tirgū. Beļģijas valsts arī precizēja, ka ARCO nav emitējis jaunas pajas kopš 2008. gada septembra.

(62)

Tā arī noliedza, ka kooperatīvu garantiju shēma ir palīdzējusi finanšu kooperatīviem saglabāt esošo kapitālu. Lai pamatotu minēto argumentu, tā norādīja, ka 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei bija tikai ierosināta politikas iniciatīva, kurā finanšu kooperatīvi tikai īsi pieminēti. Kā norādīja Beļģijas valsts, 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei nebija sīki izstrādāta vienošanās, kas būtu saskaņota ar kādu no tolaik sniegtajiem finanšu kooperatīvu paziņojumiem presei. Šajā saistībā Beļģijas valsts nošķīra savus paziņojumus presei no Apvienotās Karalistes valdības un Lloyds sniegtajiem paziņojumiem presei Lloyds lietā (49), kurus Komisija bija minējusi lēmumā par procedūras sākšanu. Beļģijas valsts secināja, ka 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei nav tāda veida pasākums, kas varētu piešķirt selektīvu priekšrocību finanšu kooperatīviem. Attiecībā uz vēlāk sniegto 2009. gada 21. janvāra paziņojumu presei Beļģijas valsts uzskatīja, ka ir normāli, ka ARCO bija tūlīt publicējis minēto valdības paziņojumu presei savā tīmekļa vietnē, jo tolaik visi finanšu kooperatīvi (tostarp ARCO) cieši sekoja līdzi attiecīgajam jautājumam.

(63)

Beļģijas valsts uzstāja, ka Komisijai būtu jāievēro tāda pati pieeja, kādu tā izmantoja attiecībā uz Ethias, un jāsecina, ka kooperatīvu garantiju shēma nav selektīva. Beļģijas valsts arī apgalvoja, ka īstu kooperatīvu īpašo stāvokli Tiesa jau bija atzinusi Paint Graphos lietā (50). Beļģija jo īpaši atsaucās uz 61. punktu spriedumā Paint Graphos lietā, no kura skaidri izriet, ka, ņemot vērā šādu kooperatīvu īpašās iezīmes, tos principā nevar uzskatīt par tādiem, kam ir līdzīgs faktiskais un juridiskais stāvoklis kā komercsabiedrībām.

(64)

Beļģijas valsts arī iesniedza informāciju par to ARCO biedru skaitu, kuri izstājušies no šīs sabiedrības kopš krīzes sākuma. Finanšu gados līdz brīvprātīgajai likvidācijai to ARCO biedru skaits, kuri prasīja atmaksāt viņu kapitālu, bija 9 764 biedri 2007./2008. gadā, 21 150 biedri 2008./2009. gadā un 23 762 biedri 2010./2011. gadā.

(65)

Attiecībā uz pasākuma kropļojošo ietekmi Beļģijas valsts apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pietiekami plaši paskaidrot, ar kuriem finanšu produktiem finanšu kooperatīvu pajas konkurē, lai gan Beļģijas iestādes atzina, ka Komisijai valsts atbalsta procedūrā nav pienākuma sniegt sīku tirgus definīciju. Beļģijas valsts būtībā norādīja, ka finanšu kooperatīvu biedriem, kuri ir fiziskas personas, tiek piedāvāts tāds pats aizsardzības līmenis kā ieguldītājiem līdzīgos noguldījumu/uzkrājumu produktos.

(66)

Beļģijas iestādes arī paskaidroja, ka kooperatīvu garantiju shēmai ir tāds pats mērķis kā NGS direktīvai, proti, aizsargāt fizisko personu noguldījumus, saglabāt noguldītāju uzticību un sasniegt lielāku stabilitāti finanšu tirgos. Beļģijas valsts uzskata, ka citu dalībvalstu noguldījumu garantiju shēmas dažreiz aptver arī neklasiskos noguldījumu produktus, un tā norādīja, ka Komisijai būtu jāņem vērā šis faktors (51).

(67)

Beļģijas valsts arī uzstāja, ka tad, ja Komisija secinātu, ka kooperatīvu garantiju shēma ir valsts atbalsts, šis atbalsts būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Beļģijas valsts uzskatīja, ka nav būtiski, vai ARCO ir finanšu iestāde 2008. gada Banku darbības paziņojuma nozīmē. Kā norādījusi Beļģijas valsts, pamatjautājums, uz kuru Komisijai jāatbild, ir par to, vai kooperatīvu garantiju shēma ir piemērots un nepieciešams atbildes pasākums, lai novērstu nopietnus traucējumus tautsaimniecībā.

(68)

Beļģijas valsts aizstāvēja uzskatu, ka pasākums ir nepieciešams, ka tā ietekme ir ierobežota līdz minimumam un ka ir ieviesti sloga sadales mehānismi.

(69)

Pirmkārt, Beļģijas valsts apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma ir piemērota un nepieciešama, lai nomierinātu noguldītājus Beļģijā.

(70)

Beļģija pieļāva, ka teorētiski ir iespējams, ka iestādes, kuru bilancē ir aizsargāti noguldījumi, varētu gūt netiešu labumu no šādu aizsardzības shēmu esamības, jo tās palīdz izvairīties no tā dēvētās “banku panikas”. Tomēr tā paskaidroja, ka noguldījumu garantiju shēmas ir nepieciešamas, lai izvairītos no “banku panikas” un traucējumiem finanšu tirgos. Beļģijas valsts apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma bija nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka mazinās sabiedrības uzticēšanās Beļģijas finanšu sistēmai. Tas, ka kooperatīvu pajām ir tādas pašas pamatiezīmes kā uzkrājumu produktiem, un fakts, ka vairāk nekā puse kooperatīvu turējumā esošo līdzekļu tiek ieguldīta bankās, palielina šādu paju līdzību noguldījumiem un to nozīmi Beļģijas banku sistēmā. Nekontrolētai finanšu kooperatīvu saistību neizpildei būtu bijis lavīnas efekts uz visām finanšu iestādēm un Beļģijas tautsaimniecību. Ja finanšu kooperatīvu pajām nebūtu nodrošināts tāds pats aizsardzības līmenis kā klasiskajiem noguldījumiem, būtu radies tāds pats risks kā tad, ja netiek nodrošināta aizsardzība noguldījumiem. Tam būtu bijusi liela ietekme uz sabiedrības uzticību visiem noguldījumu produktiem Beļģijā, un tas būtu radījis sistēmisku risku. Lai pamatotu savus argumentus, Beļģijas valsts atsaucās uz faktu, ka biedru (fizisko personu) skaits finanšu kooperatīvos ir liels attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu Beļģijā (52).

(71)

Beļģijas valsts arī kategoriski iebilda pret terminoloģiju, ko Komisija lietojusi lēmumā sākt procedūru, un jo īpaši pret terminiem “kapitāla instrumenti” un “riska kapitāls”, kas lietoti attiecīgi 62. apsvērumā un 35. zemsvītras piezīmē.

(72)

Lai pierādītu kooperatīvu garantiju shēmas nepieciešamību, Beļģijas valsts arī iesniedza Komisijai vēstules no Finanšu stabilitātes padomes un no BVB pārvaldnieka toreizējam finanšu ministram, kas datētas attiecīgi ar 2008. gada 29. oktobri (53) un 2011. gada 7. oktobri (54).

(73)

Izsakoties par pasākuma saderību, Beļģijas valsts atsaucas uz Komisijas lēmumu par Ethias. Kā norāda Beļģijas valsts, pasākumus, kas veikti par labu Ethias, tostarp noguldījumu garantijas shēmas paplašināšanu, attiecinot uz “21. nozares” produktiem, Komisija atzina par atbilstošiem un nepieciešamiem, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā.

(74)

Otrkārt, Beļģijas valsts atkārtoja savu viedokli, ka pasākums ir samērīgs. Finanšu kooperatīvi uzņemas savu sloga daļu, cita starpā veicot iemaksas Īpašajā aizsardzības fondā. Beļģijas valsts uzskatīja, ka atlīdzības lielums par garantiju ir samērīgs un līdzīgs iemaksām par citu aizsargātu iestāžu garantiju shēmām. Beļģijas valsts nepiekrita, ka pasākums varētu būt nesamērīgs tāpēc, ka kooperatīvo garantiju shēma ir brīvprātīga.

(75)

Tā norādīja, ka gadījumā, ja Komisija secinātu, ka pasākums ir valsts atbalsts, tai būtu arī jāsecina, ka pasākums ir saderīgs likvidācijas atbalsts. Beļģijas valsts atgādināja, ka 2011. gada 7. novembra karaļa dekrētā ir skaidri paredzēts, ka jebkādiem Īpašā aizsardzības fonda maksājumiem gadījumā, ja tiek likvidēts jebkurš attiecīgais kooperatīvs, jānotiek tikai pēc galīgā likvidācijas rīkojuma izdošanas un apstiprināšanas.

(76)

Beļģijas valsts arī aizstāvēja uzskatu, ka, tā kā fiziskas personas nav uzņēmumi, Komisijas apturēšanas rīkojums neattiecas uz šīm personām veiktajiem maksājumiem pēc ARCO likvidācijas.

(77)

Komisijai adresētā vēstulē, kas datēta ar 2014. gada 18. martu, tātad pēc noteiktā termiņa, Beļģija iesniedza dažus papildu apsvērumus.

(78)

Tā apgalvoja, ka Komisija nevar aizliegt garantiju maksājumus biedriem, kuri ir fiziskas personas. Komisija nevar likt Beļģijai apturēt maksājumus, ko veic atbilstoši kooperatīvu garantiju shēmai, un tā nevar atgūt maksājumus, kas atbilstoši shēmai veikti biedriem, kuri ir fiziskas personas.

(79)

Biedri, kuri ir fiziskas personas, nav uzņēmumi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, un garantijas maksājumi šiem biedriem neietekmējot ARCO, ne arī Beļģijas valsts izredzes atgūt minēto uzņēmumu saņemto atbalstu.

(80)

Vispirms Komisija kā sākotnējo apsvērumu atgādina, ka lēmuma par procedūras sākšanu 18. apsvērumā tā bija norādījusi, ka kooperatīvu garantiju shēma nodrošina labumu finanšu kooperatīviem. Tomēr rūpīgā notikumu gaitas un pasākuma iezīmju analīzē tika secināts, ka ARCO bija vienīgais faktiskais labuma guvējs no pasākuma, kā aprakstīts šajā sadaļā.

(81)

Komisija norāda, ka konkrētajā gadījumā ir būtiska atšķirība starp ARCO un pārējiem finanšu kooperatīviem, kuri potenciāli bija tiesīgi piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā.

(82)

No faktu apraksta (55) ir skaidrs, ka kooperatīvu garantiju shēma jau no paša sākuma bija īpaši pielāgota ARCO, kam bija radušās problēmas saistībā ar tā ieguldījumiem Dexia. ARCO galu galā bija vienīgais finanšu kooperatīvs, kas pieteicās piedalīties konkrētajā pasākumā.

(83)

Attiecībā uz pārējiem finanšu kooperatīviem Komisija atzīmē, ka kooperatīvu garantiju shēma ir brīvprātīga, ka Ministru padome varēja brīvi izvēlēties, vai un ar kādiem nosacījumiem pieteikuma iesniedzēju finanšu kooperatīvu uzņemt kooperatīvu garantiju shēmā, ka neviens no pārējiem finanšu kooperatīviem nepieteicās pievienoties kooperatīvu garantiju shēmai un ka daži no tiem aktīvi distancējās no tās. Komisija arī ievēroja, ka nevienam citam finanšu kooperatīvam nav bijis problēmu ar tā ieguldījumiem tādā apjomā, kādā ARCO bija problēmas ar Dexia.

(84)

Tāpēc Komisija secina, ka ARCO ir vienīgais faktiskais labuma guvējs no kooperatīvu garantiju shēmas, kurš veica saimniecisko darbību.

(85)

Komisija atzīmē, ka valdība izlēma un paziņoja par pasākumu 2008. gada 10. oktobrī (56). Ir skaidrs, ka lēmumu piedāvāt ARCO izmantot kooperatīvu garantiju shēmu Beļģijas valdība pieņēma tajā pašā laikā, kad 2008. gadā tika izstrādāts pasākums par labu Dexia  (57). Citā paziņojumā presei, kas datēts ar 2009. gada 21. janvāri, pasākums tika izklāstīts sīkāk, un pēc tam sākās valdības saistību juridiskā transponēšana.

(86)

Komisija norāda uz saistošo un nepārprotamo formulējumu 2008. gada 10. oktobra un 2009. gada 21. janvāra paziņojumos presei, kuros lietoti tādi vārdi kā “décidé” un “l'engagement”, tādējādi radot tiesisko paļāvību attiecībā uz to izpildi.

(87)

Minētie paziņojumi presei turklāt tika nosūtīti ar oficiālo kanālu starpniecību: 2008. gada 10. oktobra paziņojumu presei izsūtīja finanšu ministra dienesti, savukārt 2009. gada 10. janvāra paziņojums presei tika nosūtīts ministru prezidenta un finanšu ministra vārdā. Tas, ka paziņojumi presei tika sniegti atkārtoti, pastiprināja to pamatvēstījumu.

(88)

Komisija atzīmē, ka jau tad, kad tika sniegts 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei, bija skaidrs, ka kooperatīvu garantiju shēma tiks veidota kā noguldījumu garantiju shēmas paplašinājums. Paziņojumā presei, kas datēts ar 2009. gada 21. janvāri, ir ietverta plašāka tehniskā informācija. Tiklīdz 2009. gada 21. janvāra paziņojums presei bija publicēts, ARCO to ievietoja savā tīmekļa vietnē. Ir skaidrs, ka tas tika darīts, lai nomierinātu tā biedrus. Turklāt Komisija norāda uz pasākuma konsekvenci laika gaitā, ņemot vērā, ka pasākums nebija būtiski mainījies laikposmā no tā sākotnējās paziņošanas 2008. gada 10. oktobrī līdz galīgā karaļa dekrēta pieņemšanai.

(89)

Savā 2013. gada 19. marta spriedumā apvienotajās lietās C-399/10 P un C-401/10 P (58) Tiesa sprieda, ka pasākuma paziņošanu un faktisko īstenošanu var analizēt kā vienu vienotu iejaukšanās pasākumu, ja to pamato paziņošanas un īstenošanas hronoloģija un mērķis un uzņēmuma apstākļi attiecīgās iejaukšanās brīdī. Līdzīgi šā pasākuma gadījumā Beļģijas valsts 2008. gada 10. oktobrī izlēma un paziņoja par pasākumu, kas vēlāk tika īstenots tam pašam mērķim attiecībā uz sākotnēji paredzēto labuma guvēju. Turklāt Komisija arī savos lēmumos ir uzskatījusi paziņošanu un īstenošanu par vienu pasākumu un arī uzskatījusi, ka priekšrocība ir radīta paziņošanas dienā (59). Jāatzīmē, ka, pašreizējais Beļģijas finanšu ministrs attiecīgo pasākumu uztvēra kā apņemšanos, kas izteikta 2008. gadā (60).

(90)

Pamatojoties uz 85.–89. apsvērumā izklāstīto informāciju, Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēmas paziņošana un īstenošana jāuzskata par vienu vienotu pasākumu.

(91)

Kā noteikts Līguma 107. panta 1. punktā, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja vien Līgumā nav paredzēts citādi.

(92)

Gan Beļģijas valsts, gan ARCO apgalvo, ka tas, vai ARCO saņēma valsts atbalstu, Komisijai būtu jāanalizē, pamatojoties uz citu Komisijas lēmumu, proti, lēmumu par Ethias  (61). Tomēr valsts atbalsts ir objektīvs jēdziens, kas ir definēts Līgumā. Lai pasākumu varētu klasificēt kā valsts atbalstu, tam jāatbilst šādiem četriem (kumulatīviem) valsts atbalsta kritērijiem: pasākumam i) jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam no valsts līdzekļiem; ii) jārada selektīva priekšrocība atbalsta saņēmējam, iii) (potenciāli) jārada konkurences kropļojumi un iv) jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(93)

Komisijai ir pienākums novērtēt pasākumu, ievērojot minētos četrus kritērijus (skatīt 94.–110. apsvērumu).

(94)

Komisijai ir jānovērtē, vai kooperatīvu garantiju shēma tiek finansēta no valsts resursiem un ir piedēvējama valstij.

(95)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru (62) uz visiem finanšu līdzekļiem, ar kuriem publiskais sektors var faktiski atbalstīt uzņēmumus, neatkarīgi no tā, vai minētie līdzekļi ir pastāvīgi publiskā sektora aktīvi, attiecas Līguma 107. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka tie ir pastāvīgā publiskā uzraudzībā un tāpēc ir pieejami kompetentajai valstij.

(96)

Valsts atbalsts ir jo īpaši iesaistīts, ja līdzekļus veido iemaksas, kuras noteiktas ar valsts tiesību aktiem, un ja šādus līdzekļus pārvalda un sadala saskaņā ar minēto tiesību aktu normām, pat ja tos pārvalda ar valsti nesaistītas iestādes. Attiecīgā atbalsta piešķīrējas struktūras vai uzņēmuma statusu neuzskata par noteicošu faktoru attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.

(97)

Attiecībā uz kooperatīvu garantiju shēmas organizāciju Komisija norāda, ka Beļģijas tiesību aktos ir noteiktas iemaksas, kas dalībniekiem jāveic, un ka tajos ir arī noteikts, kā šādi līdzekļi tiks izmantoti. Tāpēc Īpašā aizsardzības fonda līdzekļi ir uzskatāmi par valsts resursiem, pat ja tie nākuši no privātiem avotiem.

(98)

Turklāt, ja rastos nepieciešamība, Noguldījumu un konsignāciju birojs atvēlētu līdzekļus, kas vajadzīgi, lai finansētu maksājumus, kuri jāveic Īpašajam aizsardzības fondam. Šis kooperatīvu garantiju shēmas aspekts jebkurā gadījumā rada pietiekami konkrētu ekonomiskā sloga risku uz dalībvalsts budžetu, lai uzskatītu, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (63).

(99)

Attiecībā uz pasākuma piedēvējamību Beļģijas valstij ir skaidrs, ka kooperatīvu garantiju shēmu nevar uzskatīt par NGS direktīvas transponēšanu. NGS direktīva tikai paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest noguldījumu garantiju shēmu attiecībā uz kredītiestāžu noguldījumiem, un tās 2. pantā ir skaidri paredzēts, ka no noguldījumu garantiju shēmām ir izslēgti visi instrumenti, uz ko attiecas kredītiestāžu pašu kapitāla definīcija. Ja dalībvalsts nolemj izveidot citas atmaksas shēmas, ar ko garantē citus finanšu produktus, šāds lēmums neizriet no Savienības tiesību aktiem, bet ir pašas dalībvalsts iniciatīva (64). Komisija arī ņem vērā, ka Beļģijas valsts atsaucas uz Ieguldītāju kompensācijas shēmu, bet šis salīdzinājums nav jēgpilns, jo ieguldītāju kompensācijas shēmas nav paredzētas, lai segtu ieguldījumu risku. Kā jau ir paskaidrots 21. apsvērumā, ieguldītāju kompensācijas shēmas ir paredzētas tikai gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj atmaksāt aktīvus, kas pieder ieguldītājam, piemēram, tāpēc, ka ir notikusi krāpšana vai ir radušās problēmas saistībā ar brokeru sabiedrības sistēmām.

(100)

Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ir nodrošinājusi labumu ARCO. Tiesa ir atzinusi, ka uzņēmumi var gūt labumu, kas izpaužas kā uzlabota piekļuve kapitālam apstākļos, kuros dalībvalsts pieņemts pasākums par labu ieguldītājiem palielina ieguldītāju vēlmi atvēlēt savu naudu uz konkrētiem mērķiem vērstu ieguldījumu kopumam (65). Konkrētajā gadījumā pasākums ir palīdzējis ARCO grupas struktūrām saglabāt to esošo kapitālu, pārliecinot esošos kooperatīvu biedrus neizstāties no finanšu kooperatīviem (66) – tā bija īpaši svarīga priekšrocība saspringtajā tirgus situācijā, kas bija raksturīga laikā tūlīt pēc Lehman Brothers bankrota. ARCO2009. gada 21. janvārī publicēja savā tīmekļa vietnē Beļģijas valdības paziņojumu presei, lai nomierinātu savus biedrus, un tas nepārprotami pierāda, ka iespēja nomierināt ieguldītājus bija būtiska ARCO priekšrocība. Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka 2008. gada vasarā izdotajā ARCOPAR prospektā (67) bija atsauce uz risku, ka biedri, kas ir fiziskas personas, varētu izstāties no finanšu kooperatīva (68)  (69).

(101)

Pasākums ir arī acīmredzami selektīvs. Pirmkārt, tas attiecas tikai uz finanšu kooperatīvu paju turētājiem, bet ne uz personām, kuru turējumā ir konkurējošu uzņēmumu emitēti ieguldījumu produkti. Tādējādi finanšu darījumu veicēji, kas piedāvāja konservatīvus obligāciju vai naudas tirgus līdzekļus, vai garantēta kapitāla kopfondi nevarēja piedāvāt saviem klientiem līdzīgu garantiju. Beļģijas valsts apgalvo, ka finanšu kooperatīvu fizisko personu pajas būtībā ir līdzīgas noguldījumiem (70). Tomēr vairāki aspekti, uz kuriem atsaukusies Beļģijas valsts, attiecas uz kooperatīviem kopumā, nevis konkrēti uz finanšu kooperatīviem. Turklāt Beļģijas valsts sniegtajā finanšu kooperatīvu paju aprakstā nav sniegta būtiska informācija, piemēram, par riskiem, kas saistīti ar ieguldīšanu minētajos instrumentos (71) un kas nav raksturīgi noguldījumiem.

(102)

Par to, ka pasākums ir selektīvs, var pārliecināties arī, salīdzinot režīmu, ko piemēro finanšu kooperatīviem, ar režīmu, ko piemēro citiem atzītiem kooperatīviem, kuri nav finanšu kooperatīvi. Beļģijas valsts atsaucās uz Paint Graphos lietu, lai pamatotu savu apgalvojumu par īpašu režīmu attiecībā uz finanšu kooperatīvu biedriem, kas ir fiziskas personas. Paint Graphos lietā tika sniegts prejudiciāls nolēmums par pieteikumu no Itālijas tiesas, kas vēlējās noskaidrot, vai nodokļu atvieglojumus, kas piešķirti ražotāju un darbinieku kooperatīviem, var klasificēt kā valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Tiesa savā spriedumā secināja, ka nodokļu priekšrocības ir jāvērtē pēc visiem četriem kumulatīvajiem valsts atbalsta kritērijiem, un sniedza sīkākus norādījumus, jo īpaši par to, kā novērtēt, vai šādi nodokļu atvieglojumi ir selektīva priekšrocība (72). Tiesa sprieda, ka būtu jānosaka, vai i) šādi nodokļu atvieglojumi varētu būt pamatoti ar nodokļu shēmas specifiku (73), ii) ir ieviestas pienācīgas kontroles un uzraudzības procedūras (74) un iii) nodokļu atvieglojumi ir samērīgi un nepārsniedz nepieciešamo minimumu (75).

(103)

Komisija uzskata, ka Beļģijas valsts argumentam nevar piekrist, jo ar pasākumu piešķirtās priekšrocības būtība ir kvalitatīvi atšķirīga no tās, ko Tiesa izvērtēja Paint Graphos lietā. Beļģijas ieviestais pasākums paredz priekšrocību radīšanu, nevis atbrīvojumu no fiskālā sloga vai no pienākuma maksāt kādu maksu. Līdz ar to konkrētajam pasākumam nevar piemērot standarta trīsdaļu analīzi, ko Savienības tiesas ir izmantojušas, izvērtējot, vai fiskālas priekšrocības vai atbrīvojums no nodevas ir selektīvi.

(104)

Jebkurā gadījumā, pat ja šim pasākumamvarētu piemērot Paint Graphos analīzi, tas, ņemot vērā tā specifiku, tik un tā būtu selektīvs.

(105)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka Paint Graphos attiecas uz visiem ražotāju un darbinieku kooperatīviem, nevis uz tik salīdzinoši mazu apakšnozari kā finanšu kooperatīvi. Ja, kā apgalvo Beļģija, būtu jābūt īpašam režīmam attiecībā uz “īstiem” kooperatīviem, tad šāds režīms būtu piemērojams visiem atzītiem kooperatīviem. Tāpēc tas, ka pasākums ir vērsts tikai uz finanšu kooperatīviem, ir pietiekams faktors, lai konstatētu, ka pasākums ir selektīvs.

(106)

Otrkārt, Komisija atzīmē, ka Beļģijas valsts uzskata, ka finanšu kooperatīvi kopš 2008. gada 10. oktobra, šķiet, bija pelnījuši papildu privilēģijas. Komisija atzīmē, ka pirms minētā datuma atzītiem kooperatīviem, ņemot vērā to īpašo statusu, tika piemērots noteikta veida labvēlīgs režīms, kas izpaudās kā atbrīvojums no nodokļu atskaitīšanas (76). Komisija šajā lēmumā neizsaka viedokli par to, vai šīs nodokļu priekšrocības ir samērīgas, bet tā uzskata, ka nebija iemesla 2008. gada 10. oktobrī pēkšņi ieviest papildu kompensāciju vai aizsardzību uzņēmumiem, kuriem ir finanšu kooperatīva statuss.

(107)

Visbeidzot, pat ja Komisija veiktu Paint Graphos lietā izmantoto analīzi, kā to ierosina Beļģija, tā uzskata, ka nav pamata nodrošināt 100 % garantiju ARCO biedriem, kas ir fiziskas personas (t. i., Paint Graphos analīzes i) daļa). ARCO veidoja struktūras, kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un, ņemot vērā minēto sabiedrību veidu, ko nosaka Beļģijas vispārējie noteikumi par uzņēmējdarbības tiesībām, ARCO biedriem būtu vajadzējis zināt, ka likvidācijas gadījumā viņi var zaudēt visu savu kapitālu (77). Turklāt visa finanšu kooperatīvu biedru, kas ir fiziskas personas, parakstītā kapitāla 100 % aizsardzība nav samērīgs pasākums (Paint Graphos analīzes iii) daļa), jo šādi biedri būtu aizsargāti no jebkāda riska, un tas radītu nepamatotas priekšrocības uzņēmumiem, kuru biedri viņi ir (78).

(108)

Kooperatīvu garantiju shēma nodrošina finanšu kooperatīviem priekšrocības, kādu nav citiem tirgus dalībniekiem, kas piedāvā privāto ieguldījumu produktus, un citiem atzītiem nefinanšu kooperatīviem. Pateicoties pasākumam, ARCO varēja saglabāt savu tirgus daļu ilgāku laiku. ARCO necieta no kapitāla aizplūšanas, izņemot to, kas notika vēlāk un mazākā apjomā nekā tad, ja pasākuma nebūtu. Tādējādi kapitāls, kas citā gadījumā būtu bijis pieejams ieguldījumiem, nekļuva pieejams citiem tirgus dalībniekiem, kuriem bija jākonkurē saviem spēkiem un kuri nevarēja paļauties uz kooperatīvu garantiju shēmu. Tāpēc kooperatīvu garantiju shēma kropļo konkurenci (79).

(109)

Ja dalībvalsts piešķir atbalstu uzņēmumam, tādējādi var tikt saglabāta vai palielināta tā iekšējā darbība, kas nozīmē, ka samazinās citās dalībvalstīs dibinātu uzņēmumu izredzes iekļūt tirgū (80). Tā kā Beļģijas tirgū darbojas daudzi starptautiski ieguldījumu produktu nodrošinātāji, pasākumam pavisam noteikti ir ietekme uz tirdzniecību Savienības mērogā.

(110)

Pamatojoties uz analīzi, kas veikta 91.–109. apsvērumā, Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ietver valsts resursus, ir selektīva priekšrocība par labu ARCO, kropļo konkurenci un ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību, tādējādi tā atbilst visiem valsts atbalsta kritērijiem. Visi minētie elementi pastāvēja vēlākais no brīža, kad tika pieņemts 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrēts, bet ar pasākumu radītās priekšrocības pastāvēja jau kopš 2008. gada 10. oktobra, kad Beļģijas iestādes paziņoja, ka šāds pasākums tiks ieviests. Izvērtējot atbalsta saderību un, ja nepieciešams, tā atgūšanu no saņēmējiem, ir jāņem vērā viss priekšrocības apjoms.

(111)

Pēc tam, kad ir konstatēts, ka kooperatīvu garantiju shēma ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai jānosaka, vai minēto atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(112)

Līguma 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un tāpēc ir aizliegts, izņemot, ja Līgumā ir paredzēts citādi. Tālāk Līguma 107. panta 2. un 3. punktā ir definētas divas saderīga atbalsta kategorijas.

(113)

Pirmkārt, Līguma 107. panta 2. punktā ir uzskaitītas valsts atbalsta kategorijas, uz kurām automātiski neattiecas aizlieguma princips, bet kooperatīvu garantiju shēma nav iekļaujama nevienā no tām.

(114)

Otrkārt, Līguma 107. panta 3. punkts attiecas uz vairākām atbalsta kategorijām, ko var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu. Teorētiski varētu piemērot Līguma 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu.

(115)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu Komisija pamatnostādnēs ir paskaidrojusi, kā tā piemēros minētajā apakšpunktā noteikto atbrīvojumu konkrētiem atbalsta veidiem. Tomēr Komisija norāda, ka pasākums neatbilst nevienam no atbalsta veidiem, uz kuriem attiecas minētās pamatnostādnes. Turklāt ne Beļģija, ne ARCO nav minējuši nekādu kopīgu interešu mērķi minētā apakšpunkta nozīmē, tāpēc pasākuma iespējamā saderība Komisijai būtu jāizvērtē, tikai pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(116)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu Komisija atzīmē, ka Beļģijas valsts apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ietver valsts atbalstu, pasākums būtu jāizvērtē atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam. Minētais apakšpunkts ļauj atbalstu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja atbalsts ir vajadzīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā.

(117)

Tomēr Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkos ir nepieciešama sašaurināta interpretācija attiecībā uz to, ko var uzskatīt par nopietniem traucējumiem dalībvalsts tautsaimniecībā. Attiecīgajiem traucējumiem ir jāietekmē visa dalībvalsts tautsaimniecība kopumā, nevis tikai kāda tās teritorijas reģiona vai apgabala tautsaimniecība (81).

(118)

Kad finanšu krīze sasniedza pirmo kulminācijas punktu 2008. gada rudenī, Komisija 2008. gada Banku darbības paziņojumā nolēma, ka, lai novērtētu valsts atbalsta pasākumus finanšu iestāžu problēmu risināšanai, var izmantot Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (82).

(119)

Ārpus finanšu nozares Komisija saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu izstrādāja arī Valsts atbalsta pasākumu Savienības pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (“pagaidu shēma”) (83). Tomēr minētā shēma nav piemērojama konkrētajam pasākumam. Tā ir vērsta uz reālo ekonomiku, ļaujot dalībvalstīm veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kas vēlas veikt ieguldījumus finanšu krīzes laikā, kad banku finansējuma apjomi samazinājās. ARCO problēmas ir saistītas nevis ar banku finansējuma trūkumu, bet gan ar aktīviem (t. i., Dexia akcijām), kuru vērtība bija jākoriģē uz leju. Turklāt uz kooperatīvu garantiju shēmu, kas garantē 100 % no pasīvu instrumenta, neattiecas neviena no atbalsta kategorijām, kas aprakstītas minētās shēmas 4.3. punktā.

(120)

Tā kā finanšu kooperatīvi nav finanšu iestādes 2008. gada Banku darbības paziņojuma nozīmē (84), atbalsts jānovērtē tieši saskaņā ar Līgumu. Lai pasākums atbilstu Līguma 107. panta 3. punktā noteiktajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem (85):

a)    piemērotība – atbalstam jābūt mērķtiecīgam, lai varētu efektīvi sasniegt mērķi novērst nopietnus traucējumus tautsaimniecībā. Tas tā nebūtu, ja pasākums nebūtu piemērots traucējumu novēršanai;

b)    nepieciešamība – atbalsta pasākuma apjomam un veidam jābūt nepieciešamam, lai sasniegtu konkrēto mērķi. Tas nozīmē, ka atbalsta apjomam jābūt samazinātam līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, un atbalsta veidam jābūt vispiemērotākajam traucējumu novēršanas veidam;

c)    samērīgums – pasākuma pozitīvajai ietekmei pienācīgi jāatsver konkurences izkropļojumi, lai tie būtu ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams pasākuma mērķu sasniegšanai.

(121)

Attiecībā uz to, vai pasākums ir piemērots, Komisija norāda, ka finanšu kooperatīvu ietekme uz tautsaimniecību kopumā būtiski atšķiras no ietekmes, ko rada tradicionālās bankas, kuras ir pakļautas “banku panikas” riskam. Ja visi bankas noguldījumu turētāji nolemtu izņemt savu naudu vienlaicīgi, bankai nāktos īsā laikposmā atsavināt visus tās nelikvīdos aktīvus (tādējādi izraisot ārkārtas izpārdošanu (fire sales)), bet tam būtu sekas attiecībā uz aizdevumiem reālajai ekonomikai, un tas varētu izraisīt arī aktīvu cenu spirālveida lejupslīdi. Savukārt finanšu kooperatīvi neaizdod līdzekļus reālajai ekonomikai. Tiem ir arī likumā noteiktas tiesības ierobežot izstāšanos (86), lai principā varētu izvairīties no haotiskas ieguldīto aktīvu atsavināšanas. Pēdējais minētais aspekts jo īpaši parāda, cik būtiski atšķiras sistēmiskā ietekme starp noguldījumiem un kooperatīvu pajām.

(122)

Ir arī skaidrs, ka no juridiskā viedokļa finanšu kooperatīvu biedri ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību biedri. Šā statusa dēļ finanšu kooperatīvu biedri, kas ir fiziskas personas, ir tiesiski pakļauti iespējai, ka tie pilnībā vai daļēji zaudēs savus sākotnējos kapitāla ieguldījumus. Šajā saistībā Komisija arī norāda uz faktu, ka BVB pārvaldnieks neapstiprināja, ka finanšu kooperatīvu pajas ir līdzīgas krājnoguldījumiem kredītiestādē (87).

(123)

Komisija arī atzīmē, ka finanšu kooperatīvu biedru, kas ir fiziskas personas, stāvoklis “kaskādes struktūrā” (88) minēto sabiedrību likvidācijas vai bankrota gadījumā ļoti atšķiras no stāvokļa, kāds ir krājnoguldījumu turētājam kredītiestādē. Kredītiestādes ir regulētas iestādes, attiecībā uz kurām regulators nodrošina, ka ir pieejama konkrēta kapitāla summa. Minētais kapitāls ir pirmais “drošības spilvens” likvidācijas vai bankrota gadījumā. Turpretī finanšu kooperatīvu biedriem nav šādas aizsardzības. Likvidācijas vai bankrota gadījumā viņi pirmie izjūt triecienu.

(124)

Pamatojoties uz argumentiem, kas izvērsti 121.–123. apsvērumā, Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma aizsargā tikai finanšu kooperatīvus un to biedrus, kas ir fiziskas personas, no viņu iepriekšējo ieguldījumu sekām. Tomēr tā nav uzskatāma par piemērotu pasākumu, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā.

(125)

Attiecībā uz to, vai pasākums ir nepieciešams, Komisija atgādina, ka Beļģijas valsts jau bija veikusi būtiskus pasākumus, lai novērstu traucējumus tās tautsaimniecībā. Tā jau bija ieviesusi citus pasākumus, lai stabilizētu Beļģijas finanšu sistēmu un jo īpaši bankas un citas finanšu iestādes, kurās finanšu kooperatīvi ieguldīja. Beļģijas Noguldījumu garantiju shēma aizsargāja noguldījumus apjomā līdz EUR 100 000, un Beļģijas valsts palīdzēja Fortis, KBC, Dexia un Ethias ar rekapitalizāciju, likviditātes pasākumiem, pasākumiem saistībā ar aktīviem, kuru vērtība bija samazinājusies, un ad hoc pasākumiem. Komisija secina, ka nebija nepieciešams aizsargāt atsevišķas fiziskās personas, kuras bija biedri finanšu kooperatīvos, kas galu galā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

(126)

Attiecībā uz BVB pārvaldnieka vēstuli, uz kuru atsaucās Beļģijas valsts, Komisija atzīmē, ka tā ir datēta ar 2011. gada oktobri, proti, labu laiku pēc 2008. gada 10. oktobra, kad tika paziņots pasākums. Turklāt vēstules tekstā nekas neliecina, ka pasākums ir nepieciešams, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā. Tajā ir tikai norādīts, ka pasākums ļautu (89) ierobežot (sistēmiskās) krīzes nelabvēlīgo ietekmi. Attiecībā uz Finanšu stabilitātes padomes vēstuli Komisija atzīmē, ka tajā ir tikai aprakstīts palielinātais noguldījumu garantiju shēmas segums un “21. nozares” apdrošināšanas produktu garantijas shēmas ieviešana.

(127)

Attiecībā uz to, vai pasākums ir samērīgs, Komisija norāda, ka pasākuma struktūra nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret “asimetrisko atlasi” (90). Tas, ka kooperatīvu garantiju shēma ir brīvprātīga, apvienojumā ar acīmredzamo dzīvotspējas pārbaudes neesamību rada stimulu iestāties shēmā tikai tad, ja ir skaidrs, ka garantija tiks izmantota. Šādā scenārijā labuma guvējs var izmantot garantiju, vienlaikus lielā mērā izvairoties no garantijas maksājumu veikšanas līdz pat pēdējam brīdim pirms likvidācijas.

(128)

Komisija arī uzskata, ka kooperatīvu garantiju shēma rada nevajadzīgus traucējumus normālajā tirgus darbībā. Pasākums ir ļāvis ARCO nosargāt tā stāvokli privāto finanšu produktu tirgū, un tāpēc konkurenti, kas nevarēja paļauties uz kooperatīvu garantiju shēmu, juta vai būtu varējuši just nelabvēlīgu ietekmi uz to tirgus daļu un rentabilitāti.

(129)

Secināms, ka pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo tas nav ne piemērots, ne nepieciešams, ne arī samērīgs Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas neviens cits noteikums, kas reglamentē valsts atbalsta saderību.

(130)

Attiecībā uz to, kā aprēķināms no ARCO atgūstamās priekšrocības apjoms, Komisija ņem vērā šādus parametrus un faktus (91):

(131)

ARCO iegūtā priekšrocība bija aizsardzība no kapitāla aizplūšanas, ko ARCO citādi būtu varējis apturēt, tikai piemērojot savu statūtu noteikumus, kad tas būtu zaudējis vai nu 10 % (93) no sava kapitāla, vai arī 10 % no savas biedru bāzes. Aizplūšana šādos apjomos būtu varējusi notikt, tiklīdz ARCO būtu objektīvi uzņēmies pārmērīgas parādsaistības, sācis bankrota procedūru vai likvidācijas procedūru vai – subjektīvāk, kā tas ir dažos “banku panikas” (94) gadījumos –, tiklīdz ARCO biedri būtu uzskatījuši, ka vairs nav droši ieguldīt ARCO, piemēram, tāpēc, ka tas ir ļoti atkarīgs no Dexia finanšu stāvokļa un tirgus vērtības.

(132)

Aprēķinot ARCO iegūto priekšrocību, Komisija izmanto konservatīvu (95) pieeju, ņemot vērā iespējamu kapitāla aizplūšanu tikai vienā gada periodā, nevis vairākos periodos. Pamatojoties uz šādu pieeju, aprēķinam būtu jāatspoguļo kooperatīvu garantiju shēmas minimālā ietekme, lai gan realitātē garantija varētu būt pasargājusi ARCO no vajadzības vairākas reizes pārvarēt biedru un kapitāla aizplūšanu maksimālajā atļautajā apjomā. ARCO statūti ļāva tam apturēt kapitāla aizplūšanu gadījumā, ja tiktu zaudēti 10 % kapitāla vai 10 % biedru bāzes. Lai aprēķinātu atbalsta summu, Komisija pieņem, ka ARCO būtu izvēlējies efektīvāko alternatīvu no minētajām divām iespējām, proti, alternatīvu, kas būtu ļāvusi saglabāt maksimāli augstu kapitāla līmeni. Attiecībā uz iespēju, kas ir saistīta ar biedru bāzes aizplūšanu, Komisija izmantos vismazāko biedru, kas ir fiziskas personas, skaitu laikposmā, kad pastāvēja priekšrocība (sākot no 2008. gada 10. oktobra) – kas ir vēl viens konservatīvs pieņēmums –, un attiecinās uz minētajiem biedriem vidējo kapitāla daļu attiecīgajā gadā. Attiecībā uz iespēju, kas saistīta ar kapitāla aizplūšanu, Komisija aprēķinam arī izmantos gadu, kurā kapitāla summa bija vismazākā.

(133)

Komisija arī ņem vērā, ka pasākuma radīto priekšrocību daļēji mazināja fakts, ka ARCO, ko veidoja trīs juridiskās personas, proti, ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS, bija jāmaksā vienreizēja iestāšanās maksa un garantijas maksa par vienu gadu, lai gan minētie maksājumi tika veikti tikai 2011. gada rudenī, tieši pirms ARCO iesniedza likvidācijas pieteikumu.

(134)

Tādējādi ar pasākumu iegūtā priekšrocība ir mazākā no summām, ko iegūst šādos divos aprēķinos: a) 10 % no kapitāla gadā, kurā kapitāls bija viszemākais laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa, un b) 10 % no vismazākā biedru skaita laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, ko reizina ar vidējo kapitāla vērtību uz vienu biedru tajā pašā gadā, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa.

(135)

Absolūtā izteiksmē iespējamība, ka ieguldītāji varētu izņemt kapitālu, laika gaitā palielinās, tāpēc ir grūtāk aprēķināt procentus, kas jāmaksā par saņemto priekšrocību. Lai ARCO gūto priekšrocību varētu likvidēt pilnībā, vienlaikus ļaujot attiecīgajai dalībvalstij izmantot praktiski izmantojamu metodi atgūstamo procentu aprēķināšanai (96), Komisija uzskata, ka visa priekšrocība bija pilnībā pieejama vismaz no 2011. gada 8. decembra, un pieprasa, lai atgūstamajām summām tiktu piemēroti procenti par laikposmu, sākot no 2011. gada 8. decembra līdz faktiskajai summu atgūšanai.

(136)

Lai varētu pārbaudīt atbalsta aprēķinus, Komisija prasa, lai Beļģija iesniedz tai sarakstus, kuros norādīts katra gada beigās reģistrētais attiecīgi ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS biedru skaits laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim.

(137)

Beļģijas iestādes savos papildu apsvērumos, kas iesniegti vairāk nekā pusotru gadu pēc termiņa apsvērumu iesniegšanai par lēmumu sākt procedūru, nebija iekļāvušas nekādu jaunu informāciju par lietas būtību. Tās apgalvo, ka Komisija nevar aizliegt garantiju maksājumus biedriem, kas ir fiziskas personas, nevar pieprasīt valstij apturēt maksājumus, kas tiek veikti atbilstoši kooperatīvu garantiju shēmai, un nevar atgūt maksājumus, kas atbilstoši minētajai shēmai veikti biedriem, kas ir fiziskas personas.

(138)

Lai pamatotu savus argumentus, Beļģijas iestādes norādīja, ka biedri, kas ir fiziskas personas, nav uzņēmumi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, un pauda uzskatu, ka garantijas maksājumi šādiem biedriem neietekmē ARCO, ne arī Beļģijas valsts izredzes atgūt atbalstu.

(139)

Atbildot uz to, Komisija norāda, ka summas, kuras jāatgūst saskaņā ar šo lēmumu, patiešām ir atbalsts, kas piešķirts ARCO.

(140)

Komisija arī uzsver, ka ar konstatējumu, ka valsts piešķirts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu, ir pietiekami, lai pamatoti liktu valstij izbeigt šādu atbalstu (97). Tāpēc Beļģijas iestādes nevar apgalvot, ka aizliegums maksāt garantiju, ko uzskata par nesaderīgu atbalstu, ir pretrunā Savienības tiesībām.

(141)

Tāpēc tām bija pienākums izpildīt lēmumā sākt procedūru iekļauto rīkojumu apturēt attiecīgā pasākuma īstenošanu un attiecīgi neveikt nekādus maksājumus.

(142)

Tāpēc ir pamatoti, ka Beļģijai arī turpmāk jāatturas no jebkādu maksājumu veikšanas atbilstoši šim atbalsta pasākumam.

(143)

Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ir valsts atbalsts par labu ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS, ko Beļģija ir nelikumīgi īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Beļģijas valstij būtu jāatceļ tiesību akti, kas ir kooperatīvu garantiju shēmas pamatā (jo īpaši 2009. gada 14. aprīļa likums un 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrēts), un jāatgūst priekšrocības apjoms no ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS,

a)

10 % no kapitāla tajā gadā, kurā kapitāls bija vismazākais laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa, vai

b)

10 % no vismazākā biedru skaita laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, ko reizina ar vidējo kapitāla vērtību uz vienu biedru tajā pašā gadā, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa.

a)

to pasākumu sīks apraksts, kas jau veikti un kas ir plānoti, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi;

b)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

—

visus finanšu instrumentus, uz ko attiecas” pašu kapitāla “definīcija, kas dota Padomes Direktīvas 89/299/EEK (1989. gada 17. aprīlis) par kredītiestāžu pašu kapitālu 2. pantā.”